Šorīt pavisam agri uz dzīvokļa sliekšņa parādījās mana simtgadīgā kaimiņiene ar sensacionālu paziņojumu: Pa nakti uz ielas ir izbērti milti! Kas to visu tagad sakops!? Jāatbild viņai: Paldies rūķiem par Ziemassvētku dāvanu! Tas jau kā dziesmā teikts: “Būs jau labi, būs jau silti, birst no gaisa balti milti; maigus miegus atvelk peles, kūst uz mēles karameles.” Cerams, ka Ziemassvētki jums vakar atnesa jaukas sajūtas un mīļas dāvanas, šodien es vēl pievienošu blogeriem savus virtuālos sveicienus!

Dāvaniņas sagatavoju tiem, kas izteica tādu vēlēšanos, kā arī tiem, kam man likās, ka vienkārši šogad vajag kaut ko uzdāvināt. Ja kāds ir saīdzis, ka ir piemirsts, lūdzu piesakaties, es mīļuprāt esmu gatava dāvināt (vienkārši nevēlos uzbāzties).

Kęstutis Kasparavičius (1954)

Kęstutis Kasparavičius (1954)

ANDRIS gan ir paudis, ka viņam nemaz nav laika daudz lasīt, bet visi viņam kaut ko dāvina. Tad jau es arī 🙂 Nebūs man dāvana no tā plauktiņa, kas viņam mīļš, bet man galīgi nezināms, taču (atsaucoties uz patiku pret Ērvingu, kas ir gana nopietns autors) uzdāvināšu Džona Benvila “Neaizskaramo”. Tā ir grāmata, kura šogad man ļoti patika.

ASMO man bija izdomāti vairāki varianti, taču palikšu pie pirmā un dāvināšu viņam uzreiz veselu autoru − Robert McCammon. Makkamons ir amerikāņu autors, kurš ilgu laiku rakstījis veiksmīgas šausmenes, bet pēc tam pārmeties uz vēsturiskiem detektīviem. Viņa pirmā grāmata sērijā par Metjū Korbetu Speaks the Nightbird man ļoti patika, bet ļaušu Asmo pašam izlemt, ko viņš vēlas − iesākt jaunu sēriju vai lasīt kādu no godalgotajām Makkamona šausmenēm.

BALTAIS RUNCIS izrādīja interesi par Vladislava Todorova “Dziftu”, tad lai nu viņam tiek šī nelielā, bet jancīgā grāmatiņa.

DAINIS ir sācis mazāk lasīt, bet vairāk strādāt, tādēļ iedvesmai uzdāvināšu viņam Džeka Londona īsromānu “Senču asiņu balss” (atrodams Londona Kopoto rakstu otrā sējumā) vai angliski The Call of the Wild (atrodams tiešsaistē gutenberg.org).

ELZA no thestoryofelza – esmu ievērojusi, ka Elzai patīk iet uz izstādēm (man vajadzētu no viņas nākamgad mācīties), tādēļ dāvinu kādu no Aleksandra Vasiļjeva grāmatām (latviski – “Es esmu modē…”, “Modes likteņi” vai jaunā “Eiropas modes vēsture”). Man šķiet, ka Vasiļjevs neraksta tik daudz par modi, cik par dzīvi caur modes prizmu.

GRĀMATU TĀRPS  arvien biežāk sāk pievērsties blogošanai, kas priecē, un man šķiet, ka mūsu lasīšanas gaumes varētu būt līdzīgas. Es Tev dāvinu autori Keitu Atkinsoni – iespējams, ka esi lasījusi viņas “Neredzamo stundu muzeju”, tad nu varbūt derēs kaut kas no sērijas par Džeksonu Broudiju (latviski pirmais “Lietu vēsture”) vai nesenā un ļoti populārā “Life after Life”.

LASĪTĀJA − ak, Lasītāja, ar Tevi man gāja visgrūtāk 🙂 Neteiksim, ka pa visiem šiem gadiem es spēju saprast Tavu lasīšanas gaumi. Bet ārpus visām intelektuālajām pretenzijām un flirtu ar fantastiku, tevī jaušas arī romantiska stīga. Tādēļ dāvinu Tev lietuvieša Vitauta Gira “Sarkankoka paradīzi”.

LĪVA − dāvinu Tev vārdamāsas Līvas Ulmanes atmiņu grāmatiņu “Pārvērtības”. Varbūt būs interesanti kaut ko uzzināt vairāk par slaveno norvēģieti.

MAIRITA – MsMarii man uzdāvināja grāmatu, kuru (gandrīz) visi jau ir izlasījuši, tādēļ es viņai varētu atdarīt ar to pašu un (vadoties pēc Goodreads) uzdāvināt Pītera Hēga “Smillas jaunkundzes sniega izjūtu”. Ziemas sajūta Tev būs garantēta jebkurā gadalaikā!

SIBILLA ir lasītāja, ar ko es varu dalīties savā tieksmē uz krievu literatūru, taču vienlaikus jāņem vērā viņas daudzlasītājas statuss. Tādēļ es viņai dāvinu krievu rakstnieka Jevgēņija Vodolazkina “Laurus”, kas ir salīdzinoši nesen sarakstīta un burtiski nupat iznākusi latviski. Mani pašu romāns jau gaida plauktā krieviski, varbūt nākamgad varēsim salīdzināt iespaidus.

SPĪGANA mani vairākas reizes ir pārsteigusi ar interesantu viedokli, tādēļ dāvinu viņai Mārgarētas Atvudas “Kalpones stāstu”, kam nākamgad (kā Zvaigzne solījusi) ir jāiznāk arī beidzot latviski. Romāns ir rakstīts pasen, bet aktuāls joprojām.

Ceru, ka visiem dāvanas patiks un – priecīgus svētkus!

Advertisements