Anna Siļivončika

Anna Siļivončika

Gads skaita stundas savai pēdējai dienai, un laiks arī manam lasīšanas Pegazam nedaudz pierimt stallī un novērtēt padarīto. Šogad esmu izlasījusi 70 grāmatas, kas uz citu gadu fona ir nedaudz mazāk par ierasto, jo krietni vairāk man nācās lasīt cita veida rakstudarbus, ko noteica dzīves proza. Jācer, ka nākamais gads būs mierīgāks un man vairāk atliks laika daiļliteratūrai. Jo tik daudz interesantu grāmatu joprojām gaida rindiņā…

Gads man sākās (diezgan neplānoti) ar grāmatām, kurās tā vai citādi parādījās kara tēma, kas vasaras sākumā man bija jau tik ļoti apnikusi, ka vienu labu grāmatu atliku uz vēlāku laiku un meklēju atslodzi jaukās meiteņu grāmatās. No ziemas/pavasara grāmatām ieteiktu katram izlasīt Valentīnas Freimanes “Ardievu, Atlantīda!” un Nikolaja Ņikuļina “Atmiņas par karu − abas grāmatas ir patiesi, neizskaistināti memuāri, kas aizkustina līdz sirds dziļumiem. No vasaras grāmatām man gribētos izcelt Mirdzas Bendrupes noveļu krājumu, kas noteikti paliks manā grāmatu plauktā. Rudens autori man ir Džons Benvils ar “Neaizskaramo” un Lorenss Darels ar “Prospero celli, ceru lasīt abus rakstniekus arī nakamgad.

Lai arī kopumā grāmatu ir izlasīts mazāk, man tomēr ir pozitīvas sajūtas par izlasīto. Nedaudz tikai kremt, ka neesmu paguvusi izlasīt visas uzdāvinātās grāmatas, kā arī uzrakstīt par izlasītajām , tādēļ jaunajā gadā ieeju ar apņemšanos laicīgi lasīt dāvanas un saskaitīju, ka jāuzraksta deviņi iekavēti ieraksti. Ar to arī es sākšu nākamgad – uzrakstīšu par Ziemassvētku laikā lasītajām bērnu grāmatām, savukārt tālāk janvāris man ir paredzēts Spānijas noskaņās (kad gan vēl lasīt par siltām zemēm, ja ne ziemā?)

No grāmatu izaicinājumiem esmu nolēmusi stingri pieturēties tikai pie viena − gada laikā izlasīt vismaz 24 grāmatas projektā “Latviešu grāmatu gadsimts” (tas ir, divas grāmatas mēnesī), jo šogad es vairāk esmu klejojusi pa bibliotēku katalogiem, bet to vezumu vajag stumt ātrāk uz priekšu. Gan jau es paspēšu vēl iekulties arī citos lasīšanas izaicinājumos, bet prioritāte lai būtu latviešiem.

Ārpus lasīšanas projektiem es sev nākamajā gadā vispirms novēlu laikus iet gulēt. Un vispār vairāk censties nodarboties ar lietām, kas palīdz saglabāt garīgo un fizisko līdzsvaru. Dalailama esot teicis: “Kad man ļoti gribas apēst cepumiņu, bet nedrīkst, es aizdomājos: “Kas patīkamāk būtu Dievam? Lai es esmu laimīgs? Vai − lai ēdu tikai to, kas atļauts? … un es ēdu cepumiņu.” Savukārt cepumiņu ēšanas laikā noderīgi ir atcerēties citu teicienu: “Disciplīna ir nepieciešama tādēļ, lai no tā, ko jūs gribat visvairāk, un no tā, ko jums gribas tieši šobrīd, jūs vienmēr izvēlētos pirmo.” Kā redzams, pareiza izvēle ir svarīgāka par visu, un tas būs viens no maniem uzdevumiem nākamajā gadā.

Mīļie Burtkoku lasītāji! Es jums Jaunajā gadā novēlu ziloņa lieluma mīlestību un saticību! Lai jums vienmēr blakus ir drauga plecs un arī pašam ir laime būt draugam!

tumblr_lyxr3qigra1qldpbqo1_500

 

Advertisements