Byron Tracy Snyder. Sunday Reflections

Byron Tracy Snyder. Sunday Reflections

Pavasarī apelsīnkoku ziedonis pārsteidz nesagatavotus. Sākumā tumši zaļajā lapotnē parādās tikai bāla dūmaka. Tie ir zaļojošie ziedu pumpuri. Tad, acumirklī, pumpuri izplaukst un pārvēršas par izsmalcināti krāšņām piecu ziedlapu zvaigznēm, kas staro no krēmkrāsas dzeltenām ziedu auglenīcām un putekšņlapām. Smarža ir izsmalcināta un reibinoša, un, kad baltu ziedu sniegs apsedzis ik koku, gaisā virmo gandrīz vai sataustāma apelsīnkoku ziedoņa dūmaka.

Ziedonis ilgst vairākas nedēļas, iesmaržinot aprīli, maiju un jūniju. Visu šo laiku apelsīnkokos nemitīgi zum un dūc bites. Kad ziedi novīst, katra zieda vidū parādās mazmazītiņš  zaļš apelsīns, kas ir miniatūrs pilnībā nogatavojušās apelsīna dubultnieks. Ja auglis augtu pats savā nodabā, tad vidēji apelsīnkoks dotu divdesmit līdz trīsdesmit tonnu augļu, tomēr vēja brāzmas, putni un pats koks apbrīnojamā veidā atlasa augļus, kam lemts nogatavoties. Zeme zem kokiem kļūst par ziedu un apelsīnu mozaīku. Mūsu kaimiņi zem kokiem noklāj palagus, lai tajos noķertu krītošās ziedlapas apelsīnu ziedu tējai − flor de azahara, kas palīdzot cīņā ar bezmiegu.

Kriss Stjuarts. Pāri citroniem: optimists Andalūzijā (tulk. Ilze Burnovska; BaibaBooks, 2013.)

Advertisements