Conrad Kiesel (1846-1921). Day Dreaming

Conrad Kiesel (1846-1921). Day Dreaming

Marts pēdējo sniegu jau dzēš

Sarkst birztalas rūsganos toņos.

Man sirds ir kā aprīļa vējš,

Kas nevaldāms plašumos joņo!

Es ieklausos vējā, cik modri vien var:

Vai tiešām klāt esi tu − pavasar?

.

Es eju gar krastu, kas balts,

Kas ziedēdams naktī pat nedus,

 Un sirds man kā Daugava šalc,

Prom aiznest pēdējo ledu.

Es raugos tam līdzi, cik tālu vien var:

Vai tiešām klāt esi tu − pavasar?

.

Bet krastmalā meitene sēž

Un smaida ar dzirkstošām acīm…

Varbūt tas ir aprīļa vējš,

Kas neļauj man vārdus sacīt?

Es ieklausos sirdī, cik dziļi vien var:

Vai tiešām klāt esi tu − pavasar?

Alfreds Krūklis “Aprīļa vējš” (1956)

Advertisements