Lizzy Stewart. Summer Reading

Lizzy Stewart. Summer Reading

“Bļoda bija lieliska sunene, taču, pēc Kitceņkas domām, viņai derētu biežāk ķemmēt garo, melno spalvu (un tad varētu teikt: “Brīnišķīga, zīdaina spalva”). Kaklasiksna arī Bļodai bija ļoti nobružāta, nav šaubu − ērta, bet …

— Saproti, Bļoda, tu taču tagad arī esi cirka suns. Un cirka sunim ir jāizskatās tā, lai visi, kas to ierauga, vienkārši skriešus atskrietu uz cirka izrādi. Tā sacīt, ja jau cirkā ir tik krāšņi suņi, tik koši suņi, tik neparasti brīnumskaisti suņi, — tad jau visādā ziņā arī izrādei jābūt grandiozai.

— Ko vēl ne, — noburkšķēja Bļoda, ieskatoties savā atspulgā skatlogā. — Manuprāt, es esmu normāls suns. Nekā man netrūkst. Galvenais, lai dvēsele kārtībā.

— Nu, protams. Taču sunī visam jābūt brīnišķam: gan dvēselei, gan spalvai, gan kaklasiksnai, gan mētelītim, — nopūtās Kitceņka.

Viņai bija maķenīt neērti to visu sacīt vecākai draudzenei. Taču − lai nu par ko, bet par mētelīšiem Kitceņkai bija saprašana.”

Fragments no Dinas Sabitovas grāmatas bērniem “Cirks lādītē” (tulkojums mans).

Advertisements