Lai cik cītīgi es sevi bremzētu, bet vēlme izteikties man dažreiz ir lielāka par veselo saprātu. Viens arguments šai sakarā ir tāds, ka pat kaķis drīkst skatīties uz karali, t.i. pat cilvēks, kam vienkārši patīk mūzika, drīkst par to kaut ko uzrakstīt. Otrs arguments – un šoreiz spēcīgāks – ir tāds, ka “Mikrofona ieraksti” ir papildinājuši savu nošu grāmatu sēriju ar izdevumu “50 populārākās “Prāta vētras” dziesmas”. Tad nu tagad – liels vai mazs, ar dziedamo rīkli vai bez – var ņemt kokli vai citu sirdij tuvu stīgu instrumentu un aiziet – Lidmašīnas!
“Prāta vētras” jaunākais albums “7 soļi svaiga gaisa” tika prezentēts 19. maijā (vienlaikus iznāca arī starptautiskā versija “7 Steps of Fresh Air”, kurā 6 dziesmas ir angliski, 3 – krieviski un viena latviski). Tad nu es no maija beigām ik pa laikam esmu klausījusies albumu un domājusi par dziesmām. Kaut kā gribējās palasīt, ko domā cienītie latvju mūzikas kritiķi, un te nu es atklāju, ka ar mūzikas kritiku neviens nemaz tā neaizraujas; medijos albuma popularizēšanas kontekstā parādījās tikai intervijas vai kādi vairāk nekā parasti paplašināti pastāsti. Toms Grēviņš žurnālā “Ir” vispār uzrakstījis veselu lapu par neko, galvenā ideja – forši čomi, tad jau albums arī OK.
Runājot par albumu, Sanda Vanzoviča (NRA, 19.maijs) intervijā Jubalts noformulējis: “Varbūt šis ir gadījums, kad beidzot ir albums. Ja ir viens liels hits, nav izslēgts, ka pārējās dziesmas uz tā fona it kā pazūd, bet te ir vairākas līdzvērtīgas dziesmas.” Man jau šķiet, ka “Prāta vētrai” nekad nav bijis viena hīta albuma, visos ir vairāk pie kā pieķerties, bet es gan neesmu tik liela viņu daiļrades speciāliste. Mani no sākuma albums neaizķēra, uzliku klausīties un tikai pie “Kad zvaigznes pār alejām krīt” pamodos, lai apskatītos, kuru dziesmu es klausos. Tracināja nebeidzamais oooo!!! gandrīz visās dziesmās – Kauperam tas bijis mīļš iedziedājums arī agrāk, bet nu šoreiz tas ir izvērties kaut kādā ganiņu sindromā. Un pirmoreiz, klausoties “Prāta vētru”, šķita, ka dziesmu “Jūras” vajadzētu dziedāt kādam citam (jā, tāda nodevība pret Kauperu), pat ne pašai “Prāta vētrai”; tāda dziesma, kurai piestāvētu riktīga mačo enerģētika.
Kā pirmais singls no albuma aizgāja “Ziemu apēst”, un to es vairs latviski paklausīties nespēju (apnicis), tādēļ klausos krieviski – “Пропуск” (un krieviski ir labi vārdi (Sergejs Timofejevs)). Nākamais singls – “Ēdenes dārzs”, bet tie “ķirši sarkanie tavos matos” mani galīgi neuzrunā. Mans ātrais hīts drīzāk būtu “Pilsētas ugunīs” – varbūt pārāk vienkārša dziesma, bet toties iedarbīga, un atkal jau, cik aktuāli – “tu prasi, kurā es būšu pusē? es būšu tajā, kur lielgabali klusē”. Kā trešo singlu, ja esmu pareizi sapratusi, laidīs klajā “7 soļi svaiga gaisa”, kas manā izpratnē ir ļoti laba ievaddziesma albumam, bet vienatnē pazudīs.
Daļa no albuma dziesmām noteikti “aizies” uz lielās skatuves (cik uzmundrinošs ir kaut vai smukā bungu rīboņa “Laimes satelīta” viducī). Un dīvainā kārtā albumu ir interesanti klausīties ar austiņām, tur ir ļoti daudz foršu, mazu otrā plāna momentiņu, bet par to laikam paldies jāsaka skaņas miksētājam. Man no “7 soļiem svaiga gaisa” tā īsti – svaigi, negaidīti, aizraujoši – paliks viena dziesma – “Meklēt vienam otru”, sajūtu ziņā pilnīgs Jāņu rīta saullēkts ar vieglu reibumu galvā.
Otra mana vēstījuma sadaļa būs veltīta tracim, kas tika sacelts ap “Prāta vētras” piedalīšanos krievu rokfestivālā “Našestvije−2015” (03.−05.07.), notiek 15 gadus, pēdējos septiņus − Tveras apgabalā apmēram 100 km no Maskavas. Tas ir milzīgs pasākums ar vairākām skatuvēm un telšu pilsētiņu. Nelaimīgā kārtā trešo gadu pēc kārtas šai pasākumā iesaistījusies arī Krievijas armija, kas pasākumu izmanto propagandas nolūkos, rādot apbruņojuma izstādi un aviācijas šovu. Šogad viens no pieteiktajiem festivāla viesiem − rokmuzikants Andrejs Makarevičs (jau pāris gadus kritis varas nežēlastībā) atteicās uzstāties uz tanku fona. “Prāta vētra” festivālā uzstājās kā otrās dienas (4.jūlija) hedlaineri, nospēlēja brīnišķīgu koncertu (paspēju to gandrīz visu noskatīties, pirms organizatori izņēma ierakstu no tīmekļa), kurā bija milzīgs skaits foršu skatītāju, atmosfēra ļoti pozitīva (kā jau visos “Prāta vētras” koncertos).
Журналист Юрий Сапрыкин: “Каждая страна имеет тот “Вудсток”, которого она заслуживает.”
Man pret šo visu ir divdabīgas izjūtas. Es nekādā gadījumā neesmu pret to, ka kāds Latvijas mākslinieks uzstājas Krievijā, vēl jo vairāk “Prāta vētra”, kuras milzīgo Krievijas fanu skaitu Latvijā, šķiet, nemaz neapjauš. Taču − vajag ļoti domāt līdzi ar galvu, kur tas tiek darīts. Ja māksliniekam ir pašam savs koncerts, tad viņš ir saimnieks, bet − tikko uzstājas festivālā, kopīgā koncertā, tad ir ļoti jāseko līdzi, kas ir organizators, kam ir tiesības uz ierakstu, kur vēlāk tiks rādīta uzstāšanās utt., jo mākslinieks ar vislabākajiem nodomiem var uzstāties kādā Mātes dienas koncertā, bet TV parādīts 9.maija kontekstā (un tad Latvijā viņu sagaidīs grūtas dienas).
Laidīsim gar ausīm Kaupera izteicienu, ka pamatojumu turpināt uzstāties Krievijā viņš atradis Bībelē (šī grāmata ir ļoti bieza). Šobrīd tiražētais sauklis: “Mēs savu mūziku spēlējam cilvēkiem, nevis karogiem un uzskatām, ka kultūrai, tāpat kā sportam, ir jāstāv pāri politikai, jo tā ir tiešā saikne ar cilvēkiem sirds valodā”. Uz to var teikt tikai vienu: atmostieties! izvelciet savas četrdesmitgadīgās galvas no apolitiskā tuksneša smiltīm un saprotiet, ka Krievijā aizvien mazāk lietu notiek bez varas akcepta! Jūs savu mūziku tiešā nozīmē spēlējiet arī karogiem (skat. attēlu) un nav muzikantu spēkos šādā pasākumā pateikt: šo karogu aizvāciet!
Tai pašā laikā, kad “Prāta vētra” uzstājās Našestvije, pazīstamā krievu rokmūziķe Zemfira koncertā Gruzijā iedomājās vienkārši pavicināt no zāles iedotu Ukrainas karogu − un Krievijas sabiedrība uz to noreaģēja visos līmeņos: tāds vienkāršs žests tika nodēvēts par antikrievisku, cilvēknīstošu, vērstu pret pareizticību (?). Un šobrīd tiek meklēti iegansti, lai Zemfirai, kurai jau pirms ar varu nebija labas attiecībās, bojātu dzīvi. Tā nu ir Krievijā ar tiem karogiem…
Es novēlu “Prāta vētrai” visu to labāko! Man šķiet, ka jaunais albums apliecina, ka viņiem nevajag skatīties atpakaļ (konkrēti − uz “Četriem krastiem” un bijušo producentu), bet iet savu ceļu un – galvenais – neiestigt apmierinājumā, meklēt jauno! Un atcerēties, ka galvenais viņu klausītājs ir Latvijā, kuram varbūt nemaz nevajag milzīgus, dārgus “lunaparka” koncertus, bet cilvēcīgu saskari mūzikas valodā.
Jūl 25, 2015 @ 16:51:33
Esmu viens no tiem retajiem, kas Prāta Vētras fenomenu nesaprot – jā, mūzika ir kvalitatīva, bet pasaulē ir daudz labāku mūziķu un grupu, kurām labprātāk veltu savu laiku.
Politikas jaukšana ar kultūru pa lielam nekad nav patikusi, bet katram māksliniekam jāapzinās, ka viņam ir plaša publika un viņam ir iespēja raidīt kādu “mesidžu” saviem faniem, lai veicinātu izpratni par kādu konkrētu problēmu. PV diemžēl to nedara un izvairās paust viedokli par daudzām tēmām, lai tikai izpatiktu visiem un tas liek zaudēt jebkādu cieņu pret šo grupu.
Man šķiet, ka naudas garša un apetīte uz lielu peļņu sen nomākusi PV darbu saturisko vērtību.
Jūl 25, 2015 @ 17:44:58
Tev ir diezgan kategorisks viedoklis 🙂 Es, redzi, neesmu liels fans, bet ir gabali, ko novērtēju.
Tā jau nav, ka PV nav “mesidža”, viņi, iespējams, domā, ka to iespējams pateikt tikai ar dziesmām.
Nezinu, vai tā ir naudas kāre. Latvija noteikti nav super peļņas vieta. Savukārt tagadējais viņu statuss Krievijā ir iegūts ļoti ilgā darbā un tur ir milzīga (salīdzinoši) auditorija, grūti to visu pamest. Lai gan… es tiešām nesaprotu, kam vajadzēja atmest koncertu Latgalē, aizbildinoties ar milzu izmaksām. Nu aizbrauc uz Goru un nospēlē pāris parastus koncertus, necel piramīdas pļavā. Tai pašā Krievijā viņiem novembrī ir 7 koncerti, un ārpus Maskavas un Pēterburgas tie notiek zālēs līdz 1500 vietām.
Jūl 25, 2015 @ 18:51:02
Man varbūt vieglāk būt kritiskam pret viņiem, jo viņu mūzika nav īsti my cup of tea. Ja līdzīgi darītu kāds mūziķis, kas man patīk, iespējams būtu maigāks savos izteikumos.
Mans krusttēvs ar Kaupera ģimeni ir labos draugos un nebeidz jūsmot par PV daiļradi un Kauperu ģimeni, tāpēc šķiet nedaudz netaisnīgi pret Latgali, kas ir Kaupera dzimtā puse, un latgaliešiem, kas 100% ne vienu vien koncertzāli piepildītu, ja PV tur koncertētu. Tāda sava ziņa necieņa.
Šaubos, vai PV gabals nokristu, ja uzrīkotu pāris koncertus Latgalē.
Iespējams, ka ārpus dziesmām viņi daudz negrib izteikties, bet, kad viņiem tiek jautāts par nopietnām tēmām, jautājumus viņi mērķtiecīgi ignorē.
Jūl 25, 2015 @ 19:12:10
Par nopietno tēmu ignorēšanu es tev piekritīšu. Viņi parasti intervējas visi kopā un ļoti ātri sāk laist muļķi, jautroties, Krievijas intervijās pat vēl izteiktāk kā vietējās. Ja ir bijusi kāda nopietna portretintervija, tad tikai žurnālos.
Jūl 25, 2015 @ 19:18:33
Vismaz pozitīvi ir tas, ka Krievu medijos neslavina Putina izdarības – ja neitrāla pozīcija, tad līdz galam.
Jūl 25, 2015 @ 18:54:28
Ļoti labi uzrakstīts, paldies! Ilgi nespēju noformulēt savu viedokli par PV uzstāšanos Krievijā, jo visu laiku šķiet, ka nevar ticēt, tam ko lasi, ja vien neesi gatavs dienu no dienas regulāri iedziļināties dažādos informācijas avotos. Tu esi to tā ļoti labi noformulējusi un man atliek tikai piekrist.
Kas attiecas uz PV albuma recenziju, Tev ir potenciāls kļūt par mūzikas kritiķi 🙂 Es saikni ar PV mūziku pazaudēju brīdī, kad viņi izlaida albumu, kas ļoti krasi atšķīrās no visa, ko viņi līdz tam bija radījuši. Nosaukumu neatceros. Tagad man patīk tikai viņu iedziedātā “Mazā bilžu rāmītī”. Visu pārējo var klausīties, ja pa radio skan.
Jūl 25, 2015 @ 19:17:08
No mani tāds pats mūzikas kritiķis kā malkas skaldītājs (nekāds). Tas tikai tādā patīk/nepatīk līmenī. Bet vai tad tas kādreiz ir atturējis izteikties 🙂
Tu droši vien domā “Tur kaut kam ir jābūt”, ko viņi ar Gustavo ierakstīja. Man tas albums tieši patika ar centienu izkāpt no ierastā, “Ja tikai uz mani tu paskatītos” man ir viena no favorītdziesmām.
Jūl 25, 2015 @ 19:38:40
Nu nezinu, ja Tu saki, ka Grēviņš visā rakstā nepasaka neko, tad manuprāt Tev ir riktīga recenzija un normāls spriedums par mūziku. Protams, mācītam mūzikas kritiķim nepatiks, bet tad lai paši normāli dara savu darbu 🙂
Varbūt tas bija ar Gustavo, bet “Ja tikai uz mani tu paskatītos” ir dikti feina. Patinu viņu biogrāfiju un laikam sadarbība ar Gustavo bija kaut kas krasi atšķirīgs un man patika, bet vairs tā īsti sajūsmu neraisīja viss pārējais pēc tam. Pēc tam viņiem daļa dziesmu palika pārāk gaudulīgas manai gaumei.
Jūl 25, 2015 @ 20:09:03
Bet, ko tad tie mūzikas cilvēki var darīt, viņi viens ar otru ir saistīti daudz ciešāk nekā grāmatnieki. Tas pats Grēviņš gan radio sēž, gan dīdžejo – viņam PV maizīti dod.
Pēc tam tur ir tikai “Vēl viena klusā daba” (2012), un no tā albuma dīvainā kārtā labi skan krievu dziesmas: Чайки на крышах un Что ты тянешь, daudz labāk par latviešu variantu, ne tik gaudulīgi. Latviski man patīk tikai “Nākamā nodaļa”, man pat šķiet vienīgā dziesma viņu albumos, kas ir mīlas duets.
Jūl 25, 2015 @ 23:28:22
”Vēl viena klusā daba” bija labāks albums kopumā. Šis ne pārāk
Jūl 28, 2015 @ 13:25:49
Man jau gan laikam vajadzētu turēt muti ciet, kaut vai lokālpatriotisma dēļ, bet “Ja tikai uz mani tu paskatītos” pēdējo notikumu kontekstā ir gluži vai kriminālgabals. Ja cilvēks ir ar mieru būt aiz aukliņām raustīta lupatu lelle, tad nu tiešām jājautā- kas tās aukliņas raustīs un kas būs tas (tā) kurš skatīsies?
Jūl 31, 2015 @ 20:53:44
Nē, nu tur tas konteksts tomēr ir pilnīgi cits: izmisis mīlnieks. Tak reāli iekačā 🙂
Aug 03, 2015 @ 08:09:43
Nu, tik ļoti izmisis un bezsatvara, un aiz aukliņām raustāms… tādu labāk nevajag… mani, toč, nobiedētu 🙂
Jūl 29, 2015 @ 19:37:54
Labi uzrakstīts, iesmēju par “Meklēt vienam otru”- foršas asociācijas, šo dziesmu pirmo reizi tā pa īstam dzirdēju PV koncertā un ar visu uzburto kopējo noskaņu tā mani pārņēma savā varā un domāju, ka būs manu mīļāko dziesmu listē. Par PV – man personīgi viņi ir viena no iecienītākajām grupām, esmu uzaugusi ar viņu mūziku, un var just, ka puiši ieliek visu sevi tajā ko dara (vienīgi varbūt agrāk tas izpaudās vairāk) un tāpēc ir radījuši nemirstīgas dziesmas, kas iet caur klausītāja sirdi, vismaz man tā ir. Tomēr, tomēr, šad tad pēc kārtējā albuma ieskatos komentāros, ko tauta saka, un paradoksāli, ka pulcējot pilnus koncertus jau vairākus gadus un esot gandrīz vai kulta grupas statusā Latvijā, PV saņem ļoti daudz negatīvu un aizvainojošu komentāru, nepelnīti, manuprāt.
Jūl 31, 2015 @ 20:59:42
Attiecībā uz negatīviem komentāriem – vajag pameklēt kādu populāru cilvēku, pār kuru dažā portālā netiek izlietas samazgas, tāda sajūta, ka kretīnu baram brokastu vietā vajag pazākāties.
Bet objektīva (vai vismaz uz to tiecoša) kritika ir vajadzīga, māksliniekam grūti sevi no malas pašam novērtēt.