Prātoju, vai nav pārāk nekaunīgi oktobra beigās rakstīt par vasaras grāmatu jaunumiem, bet tā kā šie raksti kalpo man pašai kā atgādinājums par potenciālo lasāmvielu, tad nolēmu nelikties ne zinis par piedienību.

Sāksim ar Latvijas vēsturi, senāku un ne tik senu.

BlaufussVēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ir pārizdevusi Frīdriha Bernharda Blaufūsa sarakstītos “Vidzemes stāstus”, kas uzrakstīti tālajā 1753. gadā, un ir pirmais latviešu valodā tapušais tautas vēstures apcerējums. Patīkami, ka atšķirībā no tiražētā viedokļa par latviešiem kā mazu un kašķīgu tautiņu (kā gan patīk cilvēkiem negatīvais!), šeit latvieši redzami kā prasmīga un pašapzinīga tauta.

Par vēl vienu latviešiem nozīmīgu vācu tautības personību vēsta Kārļa Dziļlejas biogrāfiskais romāns “Garlībs Merķelis” (Mansards), kas pirmoreiz iznāca 1935. gadā.

Turpat vien 18. gadsimtā grozoties, jāatzīmē vēl maija beigās atvēršanas svētkus piedzīvojusī Imanta Lancmaņa grāmata “Rundāles pils. Vēsture”pirmā daļa no triloģijas, kurā aprakstīta pils vēsture, tās restaurācija un pils kā objekts.  Šāda grāmata, protams, ir dārgs pirkums, taču domāju, ka vismaz bibliotēkā papētīt to būtu vērts ikvienam Latvijas vēstures interesentam: sējums par pils vēsturi iecerēts kā hronoloģisks vēstījums, rādot visu, kas noticis pils ēkā un tai apkārt, grāmatā sniegts plašs vēsturiskais fons, laikmeta ainas, sadzīves detaļas.

Vēl viens specifiska, bet tādēļ ne mazāk interesanta grāmata ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja apgāda izdotā Vitolda Muižnieka monogrāfija “Bēru tradīcijas Latvijā pēc arheoloģiski pētīto 14. – 18. gadsimta apbedīšanas vietu materiāla”. Skan diezgan nomācoši, taču arheoloģiskās liecības var būt ļoti daiļrunīgas, tās ir tikai jāprot lasīt; šoreiz tas darīts visas Latvijas mērogā, analizējot 230 apbedījumu vietas, 8720 apbedījumus un vairāk nekā 13 660 priekšmetus. Apstrādātais materiāls stāsta gan par latviešu salīdzinoši labo turības līmeni, gan par piekoptajām tradīcijām, kas savukārt pastarpināti liecina par tautas garīgo dzīvi.

Pārizdotas ir arī ģenerāļa Jāņa Baloža sarakstītās “Atmiņu burtnīcas, 1918.-1939. gads” (Latvijas vēstures institūts). Autors atceras divus nozīmīgus notikumus mūsu valsts vēsturē – Brīvības cīņas un laiku pirms un pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.

Groskevica_pastaiga_pa_riguKļūstot vecākai, man ar katru dienu vairāk patīk ieraudzīt dzimtajā Rīgā agrāk nepamanītus vaibstus. Tam noteikti palīdzēs Unas Griškevičas grāmata “Pastaigas pa neparasto Rīgu” (Zvaigzne ABC), autore mūsu pilsētas ievērojamākos objektus izstaigājusi kopā ar cilvēkiem, kuri labi pārzina konkrētas vietas vēsturi un interesantos faktus. Pavisam tapuši četrpadsmit stāsti, kas vispirms bija lasāmi kultūras portālā, bet tagad apkopoti grāmatā.

No latviešu autoriem šoreiz atzīmēšu tikai vienu − Aldis Bukšs “Parādu piedzinēji” (Dienas Grāmata). Varbūt šeit nebūs daiļliteratūras no augstā plaukta, taču tēma par ģimeni, kam banka atņem ieķīlātu dzīvokli, ir gan skaudra, gan ļoti reāla.

Daiļliteratūras tulkojumos ir diezgan liela dažādība.

Francūzis Žils Leruā par biogrāfisko romānuAlabamas dziesma” (Jumava, no franču valodas tulkojusi Dagnija Dreika) 2007. gadā ir apbalvots ar Gonkūru prēmiju un tulkots 30 valodās. Darba galvenā varone ir Zelda Ficdžeralda, kas, manuprāt, ir viena no retajām rakstnieku sievām, par kuru ir sarakstīts vairāk romānu nekā uzrakstījis pašas vīrs.

Jau gana daudzi ir izlasījuši un aprakstījuši nesenās nobelistes kanādietes Alises Monro stāstu krājumu “Dārgā dzīve” (Zvaigzne ABC, no angļu val. tulk. Silvija Brice). Pēc atsauksmēm noprotu, ka vērtējums ir dažāds − kādam “ļoti”, kādam “nav aizgājis”. Bet droši vien vērts vismaz mēģināt.

Govje. Graviru meistaraVēl viena kanādiete Ketrīnas Govjē romānā “Gravīru meistara meita” (Jānis Roze, no angļu valodas tulkojusi Vija Stabulniece) pievēršas leģendārā japāņu gravīru meistara Hokusai meitas dzīvesstāstam − par izcilu mākslinieci, kuras dzīvesstāsts nogrimis aizmirstībā.

Viens no pazīstamākajiem mūsdienu azerbaidžāņu rakstniekiem ir pieredzējis sava romāna tulkojumu latviski: Eķrems Eilisli “Milzu sastrēgums” (Dienas grāmata, no krievu val. tulk Maira Asare). Savulaik iecienītais rakstnieks ir iedrošinājies kritiski izturēties pret Azerbaidžānas oficiālo politiku, tādēļ šobrīd kritis varas nežēlastībā.

Tulkotājai Elgai Saksei nu jau gandrīz 50 gadus mēs varam pateikties par ungāru literatūras iepazīšanu, šoreiz Jumava ir izdevusi vēl vienu latviešu publikai jau sen zināmas ungāru rakstnieces Magdas Sabo romānu “Cūku bēres”. Romāns stāsta par divām dzimtām, kuras vieno nelaimīga laulība.

Bija diezgan negaidīti ieraudzīt grāmatnīcā latviski iztulkotu amerikānietes Debijas Makomberas meiteņu romānu “Sākt šajā brīdī” (Jumava, no angļu valodas tulkojusi Kristīna Blaua). Makombera ir viena no populārākajām ASV chik-lit pārstāvēm, bet līdz šim līdz Latvijas tirgum viņa nebija nonākusi. Vienu viņas romānu esmu lasījusi, un tas bija patīkami mierinošs nervoziem dzīves brīžiem. (Tikai kāpēc gan sērija jāsāk tulkot ar devīto grāmatu?)

Izdevniecības Zvaigzne ABC sērijā “Zvaigznes detektīvu klubs” vasarā iznāca vairāki krimiķi : zviedra Karls Juhans Valgrēna psiholoģiskais detektīvs “Ēnu vīrs” (Zvaigzne ABC), norvēģa Jū Nesbē pagaidām pēdējā, desmitā grāmata sērijā par Hariju Holu − “Policija” un viena no amerikāņa  Lī Čailda grāmatām par Džeka Rīčera piedzīvojumiem “Viens pret visiem”.

Laikam beidzot arī no izdevniecības Prometejs būšu sagaidījusi kaut ko priekš savas gaumes − Makss Berijs “Leksikons”, kas ir vairāk aizraujošs trilleris un mazāk fantāzija nekā ierasts. Vārdi varot nogalināt.

Nu ko, vasaras parāds nokārtots 🙂 Godīgi sakot, gaidīju, ka grāmatu būs vairāk.

Advertisements