Vakar sākās ziema, bet par to liecina tikai kalendārs. Tomēr nebūsim sīkumaini − labie jaunumi ir tādi, ka gaisma sāk atgriezties un par ledainu slapjdraņķi daudz patīkamāka ir silta dūmaka. Bet nu − pie grāmatu jaunumiem, kas šobrīd vairs nav pirmā svaiguma (taču novēlošanās dod jauku iespēju grāmatu sarakstu reducēt, jo čakli lasītāji jau pacentušies uzrakstīt dažai grāmatai negatīvu atsauksmi).

Sākšu ar rudens apcerīgumā izdotajām latviešu grāmatām, kuras visas tādā vai citādā veidā ieskatās pagātnē.

Zanders_Etīdes latviešuBibliotēkā pāršķirstīju izdevniecības “Zinātne” izdoto Ojāra Zandera “Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos: 18.-20. gadsimts”. Autors norāda, ka grāmata nav nekāds sistemātisks latviešu grāmatniecības kurss, bet tikai personisks skatījums uz atsevišķām norisēm triju gadsimtu gaitā. Iespējams, ka visnoderīgākā šī grāmata būs literatūras skolotājiem, bet kaut kas − vismaz fotogrāfijas − varētu noderēt daudziem apgaismības līmeņa celšanai.

Jaunā, papildinātā izdevumā klajā laists Imanta Ziedoņa eseju krājums “Mūžības temperaments: studijas par Raini” Andras Konstes sakārtojumā (“Mansards”). Cerēsim jau, ka Rainis nebūs bijis aktuāls tikai šogad, bet arī nākamajos gados lasītāji gribēs gūt ieskatu Raiņa idejās, motīvos un tēlos.

“Mansards” izdevis arī Imanta Auziņa atmiņu grāmatu “Mana mūža pasaule: vēstījums par laikiem un cilvēkiem”. Diemžēl autors nepaguva to pabeigt, to viņa vietā paveikušas sieva un meitas. ‟Mana mūža pasaule” ir vēstījums par laikiem un cilvēkiem, kas sniedz priekšstatu par kara un pēc kara apstākļiem Latvijā, kā arī atklāj autora personību un daiļradi.

Vel viens cilvēks, kurš nepaguva pieredzēt sev veltītas grāmatas izdošanu ir Uldis Stabulnieks, kuram oktobrī atzīmēja  70 gadu jubileju. Komponistam par godu Daiga Mazvērsīte ir apkopojusi grāmatā “Tik un tā” (“Latvijas Avīze”) plašo materiālu klāstu, kas viņai uzkrāts par Uldi Stabulnieku – gan raksti presē, gan radio ieraksti un intervijas. Grāmatas 304 lappusēs un neskaitāmos fotomirkļos tiek dzīvots, jokots, radīts un pārdzīvots.

No latviešu romāniem jāpiemin trīs rakstnieču devums.

Guna Roze romānā “101. kilometrs” (“Dienas Grāmata”) stāsta par padomju laikiem, kad varai netīkamos elementus izsūtīja vismaz 100 km tālu no lielām pilsētām. Galvenā varone Zelma ir piedzīvojusi izsūtīšanu no Rīgas uz Limbažu novadu un autore stāsta par notikumiem 30 gadu garumā.

ikstena_mates_piensNoras Ikstenas “Mātes piens” (“Dienas Grāmata”) ir devītais romāns sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Šoreiz darbības laiks ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi, būtībā diezgan nesena pagātne, par kuru rakstīt tādēļ varētu būt grūtāk. Kā noprotams, autorei tā ir diezgan personiska grāmatā, kura vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem.

Vecākās paaudzes rakstnieces Dainas Avotiņas romāns “Divas koka karotes un roze” (“Zvaigzne ABC”) pēc apraksta drusku šauj uz lubenīti (grāmatas vāks noteikti uz to norāda), taču – ja vispār lasīt šo žanru – kāpēc gan pievērsties tulkotajiem romāniņiem, ja iespējams lasīt pašmāju autori, kas raksta daiļā latviešu valodā.

Tulkotās daiļliteratūras plauktu rudenī papildināja Mārgarētas Atvudas “Kalpones stāsts” (tulkojusi Alda Vāczemniece, “Zvaigzne ABC”), kurš beidzot tika iztulkots latviski un piedzīvojis jau daudzas labvēlīgas blogeru atsauksmes. Tā ir grāmata, ar kuru nav kauns uzmākties apkārtējiem un patiesi paust sašutumu par nesapratni.

Es varētu tikpat karsti ieteikt Keitas Atkinsones romānu “Dzīve pēc dzīves” (tulkojusi Silvija Brice, “Zvaigzne ABC”), kurā autore virtuozi rotaļājas ar laiku un telpu, tomēr šis romāns vairāk būs piemērots fantāzijas cienītājiem vai vismaz cilvēkiem, kas spēj novērtēt spēli ar realitāti.

Kadūrs_ValtenbergaNedaudz brīnos, ka tie grāmatu blogeri, kas iecienījuši biezu ķieģeļu lasīšanu, nav vēl apguvuši Hedi Kadūra “Valtenbergu” (no franču val. tulk. Inta Šmite, “Jāņa Rozes apgāds”). Tas esot daudzslāņains spiegu romāns, kurš turklāt apbalvots ar Gonkūru prēmiju, viens no savdabīgākajiem 21. gadsimta franču romāniem.

Tālāk seko rinda ar ironiskiem krimiķīšiem, kas tādā vai citādā veidā ir turpinājumi.

Nezinu, vai tas ir labais stils – rakstīt turpinājumus mirušu autoru grāmatām, īpaši jau tādām, kas būtībā jau tapušas par stila ikonām. Tādēļ pret Sofija Hannas sarakstīto Agatas Kristi pakaļdarinājumu “Monogrammu slepkavības” (tulk. Zane Rozenberga, “Zvaigzne ABC”) es izturos ar lielām aizdomām. Taču Entonija Horovica “Moriartijs” man šķiet cerīgāks (tulk. Zane Rozenberga, “Zvaigzne ABC”), jo viņa kontā jau ir “Zīda nams”, kurā tika veiksmīgi atdzīvināts Šerloks Holmss.

No iesāktajām detektīvu sērijām es turpināšu lasīt Ritas Falkas pastāstiņus par policistu Franci Eberhoferu – “Cūkgalva al dente” (no vācu val. tulk. Renāte Siliņa, “Zvaigzne ABC”) un Annas Perijas vēsturisko detektīvu “Atradums Kalandēra laukumā” (no angļu val. tulk. Ilona Bērziņa “Jumava”). Vienīgais, kas mani neapmierina ir cena, jo maksāt vairāk par 10 eiro par 200-300 lappušu grāmatiņu plānos vākos, kuru es izlasīšu dienas laikā, man nenāk ne prātā. “Zvaigznes” gadījumā vismaz pastāv vēl e-grāmatas opcija, bet visādi citādi – mūsu ceļš lai vijas uz bibliotēku!

 

Advertisements