Siltums beidzot ir atnācis, un nu jau īstais brīdis lasāmlaikam pie ceriņu krūma. Kas labs ienācis grāmatplauktos pirmajos pavasara mēnešos?
.
Olga Vorobjova. Ceriņi

Olga Vorobjova. Ceriņi

Izdevniecība “Dienas Grāmata” laidusi klajā nākamos divus romānus sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Pirmais − Inga Gaile “Stikli” vēsta par notikumiem Latvijā no 1937. līdz 1939. gadam. Autore Inga Gaile: “Romānā valdošā atmosfēra, notikumi, kas risinās laikā, kad viss šķiet labi, bet to, kas neatbilst valdošā vairākuma izpratnei par labo un ļauno, apiet, noklusē vai mēģina ierobežot, diemžēl atgādina šodienas Latviju.

Otrs romāns, piektais sērijas numerācijā, ir Gundegas Repšes “Bogene”, kas vēsta par 1940.-1941. gada notikumiem Latvijā, kuri tiek skatīti no Lesteru dzimtas piederīgo skatupunkta.

Latvijas okupācija ir pamattēma arī dr.iur. Veronikas Sajadovas monogrāfijā “PSRS un Latvija” (“Lauku Avīze”), kas pēta Latvijas okupāciju no tiesību zinātnes viedokļa. Autore vispusīgi stāsta par Latvijas okupāciju un aneksiju, masu represijām pret Latvijas iedzīvotājiem, PSRS starptautisko tiesību pārkāpumiem un noziegumiem, padziļināti pēta starptautisko stāvokli, PSRS politiku un tās plānus.

Apgāds “Lauku Avīze”izdevis arī Joahima Hofmana pētījumu “Staļina karš”(no vācu val. tulk Juris Ciganovs). Autora grāmatas ir raisījušas plašu polemiku, jo viņa viedoklis bieži neatbilst politiskajai konjunktūrai, un tiek salīdzinātas ar Viktora Suvorova darbiem.

Seglins_PaganuNo latviskās dzīvesziņas jāmin divas grāmatas. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule” ir izdevis LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesora Valda Segliņa monogrāfiju “Pagānu simboli un Lieldienu olas”, kas parāda, kā samērā atšķirīgās tradīcijas un ticība senajiem dieviem un pavasara svētku brīnumam mainās, zūd un iegūst jaunas formas kristīgo Lieldienu svinību atzīmēšanā un ar to saistītajās paražās un ticējumos. Diemžēl grāmata ir izdota mazā metienā un nav nopērkama.

Mazliet negaidīts, bet intriģējošs ir Anitras Rozes pētījums “Caur krāsu logu: par krāsu nosaukumiem latviešu valodā” (LU Latviešu valodas institūts). Īstenībā mums derētu mazliet paplašināt ikdienā lietojamo krāsu skaitu vai vismaz precizēt dažas krāsas īsto nosaukumu.

Jau tradicionāli ierasts, ka daļa no mūsdienu Eiropas literatūras tulkojumiem Latvijas grāmattirgū ienāk ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu. No 2012. gada iegūtā finansējuma bija aizķēries vēl neizdots franču rakstnieka Selīna  pirmais romāns “Ceļojums līdz nakts galam”. Jau iznākšanas brīdī 1932. gadā tas paspēja izraisīt skandālu, taču spēj šokēt arī mūsdienās. Tulkotājs Dens Dimiņš uzskata, ka Selīns ir viens no tiem, kas ar savu stilu, ar savu rakstības veidu ir pilnīgi mainījis mūsu priekšstatus par to, kas ir literatūra, kas ir literāra valoda, jo viņa pieeja ir tāda, ka jāaiziet prom no šīs tradicionālās, strukturētās, stingrās shēmas, kas bija iepriekšējos gadsimtos, kad literatūrā parādījās tikai izglītoto slāņu valoda, tikai smalkā valoda un ir jāļauj varoņiem runāt pašiem savā valodā.

2014. gadā tikai apgāds “Mansards” ieguva EK līdzfinansējumu desmit grāmatu tulkošanai. Ievērību paspējis izpelnīties igauņu rakstnieka Mēlisa Frīdentāla romāns “Bites”, savukārt nupat iznācis latviešu lasītājam jau pazīstamā čehu rakstnieka Josefa Škvorecka stāstu krājums “Lieliskā sezona” (no čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš), kura notikumu centrā ir Danija Smiržicka nesekmīgie centieni iedabūt gultā kādu no visapkārt esošajām skaistajām meitenēm. Trešais izdotais ir igauņu rakstnieka Raimonda Kaugvera romāns “Četrdesmit sveces” (no igauņu val. tulk. Guntars Godiņš), kas igauniski iznācis jau 1966. gadā, taču padomju laikā tā tulkošana rakstnieka biogrāfijas dēļ nebija iespējama.

Vēl paredzēts izdot: Clare Azzopardi “Frejp” (Malta), Jean-Marie Gustave Le Clézi “Histoire du pied et autres fantaisies” (Francija), Joël Dicker “La vérité sur l’Affaire Harry Quebert” (Šveice) (kāds taisās šo romānu tulkot vēlreiz?), Piotr Paziński “Pensjonat” (Polija), Lidija Dimkovska “Skriena Kamera” (Maķedonija), Hans Bemmann “Stein und Flöte und das ist noch nicht alles (Austrija), Milen Ruskov “Bъзвишението” Bulgārija.

Savukārt no latviešu valodas Eiropas Komisijas programmas ietvaros tiek tulkots Ingas Žoludes “Mierinājums Ādama kokam” (itāļu, poļu un ungāru valodā), Andras Manfeldes “Dzimtenīte” (poļu valodā) un Joņeva “Jelgava’94” (slovēņu, norvēģu, franču un poļu valodā).

Buti_apvarsna_viduTaču nav jau tā, kā mūsdienu Eiropas literatūras tulkojumi iznāk tikai ar Eiropas Komisijas atbalstu. Apgāds Zvaigzne ABC izdevis vairākus romānus, kuru autori ir ieguvuši dažādas literārās balvas. Nesenā nobelista Patrika Modiano īsromāns “Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē” (no franču valodas tulkojusi Inese Pētersone) vēsta par rakstnieku, kura savrupo dzīvi izjauc telefona zvans un viņa ikdienā ielaužas sen aizmirstas slepkavības noslēpums.

Šveiciešu rakstnieks Rolāns Butī romānā “Apvāršņa vidū” (no franču valodas tulkojusi Inese Pētersone) stāsta par ļoti karstu 1976. gada Šveices vasaru, kura pārmaina pusaudža Gusta dzīvi.

Vācu rakstnieka Burkharda Špinnena vēsturiskajā romānā “Caharijs Kacs” (no vācu val. tulk. Silvija Brice) galvenais varonis diktē atmiņas par kuģiem un cilvēkiem, kas aizsākas Pirmā pasaules kara laikā.

Tiem Umberto Eko faniem, kam kādu iemeslu dēļ grāmatplauktā nav slavenā romāna “Rozes vārds”, izdevniecība “Jānis Roze” piedāvā iespēju iegādāties jaunu, autora pārstrādātu un papildinātu izdevumu.

Vēl pāris daiļliteratūras izklaidei. Apgāds “Lauku Avīze” pagājušogad jau izdeva zviedru psiholoģisko detektīvu rakstnieces Marijas Ērnestamas romānu “Marionešu meitas”, nupat iznācis vēl viens − “Bustera ausis”, kas atklāj kādas dzīves drāmu. Sākotnēji romānā parādīta vienkārša zviedru idille, taču pakāpeniski tas pāraug negaidītā trillerī. 

Tāhirs Šāhs ir afgāņu izcelsmes londonietis, kurš ar ģimeni pārceļas uz Kasablanku, kur nopērk Kalifa namu − māju ar džiniem. Autobiogrāfiskais darbs “Kalifa nams: gads Kasablankā” (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Ligita Lukstraupe) līdzinās daudziem citiem, kur ārzemnieks pārceļas uz dzīvi uz siltākām zemēm, taču Maroka un austrumu eksotika ir vēl neapgūts temats, cerams tikpat interesants.

Nobeigumā divas grāmatas, kuru tematika, iespējams, pavasarī ir visaktuālākā. Pirmkārt, pavasaris ir riesta laiks, tādēļ Andrēasa Kīlinga grāmata “Maijvaboles dara to visilgāk. Dzīvnieku mīlas dzīves līkloči” (“Jānis Roze”, no angļu val. tulk. Sigita Kušnere) būs saistoša visiem dabas pētniekiem. Autors mēnešiem vērojis savvaļas dzīvniekus tuvumā, lai mums vēstītu par dzīvo radību mīlas dzīvi. Otrkārt, pavasaris mudina uz lielo tīrīšanu, tādēļ japānietes Marijas Kondo “Kārtības maģija: dzīve mainās pēc sakārtošanas” (“Zvaigzne ABC”, no angļu valodas tulkojusi Dace Vanaga) varētu kalpot par iedvesmas avotu tiem, kas vēl nav atbrīvojušies no ziemas kūtruma, lai ievestu kārtību savos mājokļos.
Advertisements