Diāna Gabaldone. Spāre dzintarā: 1.d. / no angļu val.tulk. Alda Vāczemniece. – Rīga Zvaigzne, 2016. (Diana Gabaldon. Dragonfly in Amber. 1992)

Outlander2_1Kad jūs tagad, dārgās meitenes, vazājaties pa mežiem ērču melleņu meklējumos, tad noteikti nevajag rausties pakalnos un pavisam noteikti (kad būsiet uzrāpušās) dibināt sakarus ar savādiem akmeņu lokiem zīmīgās diennakts stundās. Jo var taču gadīties, ka ne tikai Skotijā ir mistiskie kromlehi, kuros cilvēks iekrīt laika akā… Nopietni runājot, pavasarī latviski iznāca nākamā grāmata Gabaldones ciklā Outlander, un neba jau es noturējos to tūlīt neizlasījusi; vēl vairāk − latviski (nezin kāpēc) grāmata ir pārdalīta uz pusēm un pagaidām izdota tikai pirmā daļa, bet es atradu arī turpinājumu citā valodā un izrāvu visu līdz galam.

Man nav skaidrs, kā rakstīt atsauksmi grāmatai, kas ir sērijas sastāvdaļa, jo neviļus taču sanāk izlikt maitekļus, tādēļ visi, kas tikai tagad uzzina par Outlander, var palasīt manu atsauksmi pirmajai grāmatai. Atgādināšu, ka pirmajā grāmatā darbība notika Skotijā 18. gadsimta vidū un 20. gadsimtā uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Otrajā grāmatā darbība jau ir tuvāk mūsdienām − 1968. gadā un Skotijas kalnainajām ainavām pievienojas Parīzes 18. gadsimta spožums un posts. Pēc darbības vietas var secināt, ka grāmatas varoņiem ir divi galvenie mērķi − pirmkārt, Freizeru pāris Parīzē grib panākt, lai Stjuartu mantinieks, Skotijas troņa pretendents Čārlzs atsakās no savas ieceres atgūt Skotiju un beidz kūdīt skotu klanus uz sacelšanos, otrkārt, 1968. gadā Klēra Skotijā atgriežas pēc 20 gadiem, kas nodzīvoti ASV − nu viņa ir ārste, taču diemžēl jau Frenka Rendela atraitne, un viņa neatgriežas viena − Klēras meita Brianna ir temperamentīga sarkanmate, kurai pienācis laiks uzzināt, kas bijis viņas īstais tēvs.

Gabaldones grāmatai ir savi trūkumi, un vienu no tiem viņa pati atzīst − viņa grāmatas raksta pa gabalam un tad stiķē kopā. Tās stiķu vietas brīžiem tiešām var sajust, un iznāk tādi savādi pārlēcieni, savukārt sižets dažkārt met pārāk dīvainus līkločus. Taču tam pretstatā ir ļoti stipri galvenie varoņi un kaut kāda mistiska ķīmija, kas visu salipina kopā un notur pie grāmatas visas 700+ lappuses. Tas ir tāds dēkains romantisms, kas nedaudz ļauj izzināt arī laikmetu. No manis gan sanāktu slikta vēsturisko fantāziju rakstniece −  es rakstnieces vietā uzreiz to Čārlzu nomušītu un miers mājā, glābtas skotu dvēseles (tad gan romāna politiskā daļa ir vējā un atliek vien erotiskā sadaļa). Ar to ceļošanu laikā arī nevar pārāk aizrauites, jo uzreiz jādomā par vairākām realitātēm un ko tad nu darīt ar īsto vēsturi… vienas klapatas vien. Īpatnējā kārtā Gabaldoni īpaši neuztrauc fakts, ka laulātie draugi gatavojas pārrakstīt veselas valsts vēsturi (un tas mazina ticību viņu nodomu nopietnībai), taču galveno varoni Klēru uztrauc gan viņas 20. gadsimta vīra piedzimšanas garantijas, gan viņas raganīgās draudzenes Geilas ceļojumi laikā, kur viņa iemanās atstāt pēcnācējus.

Klera4

Kā jau minēju, grāmatas galvenais spēks ir galvenie varoņi un viņu attiecības; Džeimijs un Klēra vairs nav iemīlējies pāris, kam jānoskaidro attiecības, un nu jau viņi rīkojas kā vienota komanda (ne bez dumpja uz kuģa, bet tomēr). Viņus vieno stipras jūtas, taču tās tiek parādītas adekvāti, bez nevajadzīgiem sentimentiem, drīzāk ar veselīgu ironiju un dziļu interesi par otru, kur tas vajadzīgs. Patiesas rūpes īstajā brīdī dažreiz nozīmē vairāk nekā daudzi vārdi un apskāvieni.

Izdevniecības lēmums grāmatu izdot divās daļās būtu saprotams no tehniskā viedokļa, taču laika izvēle gan nav pareizā − tūlīt pat, jūlija sākumā finišēs Outlander 2. sezona, un, godīgi sakot, es ļoti šaubos, vai tie, kas būs noskatījušies seriālu, gribēs lasīt arī grāmatu. Iemesls tam ir dīvains − seriāls ir labs: aktieru izvēle tuvu ideālai, scenārijs tuvu seko grāmatai (tas ir pat loģiskāks), visas vietas un lietas ir izpētītas un atbilst laikmetam, bet par 2.sezonas Klēras Parīzes kleitām es vienkārši paklusēšu (tās ir satriecoši skaistas). Protams, grāmatu nekas neaizstās, taču šoreiz ekranizācija no tās neatpaliek. Cerēsim gan, ka latviešu lasītājs grāmatu pirks un varēs sagaidīt arī nākamos sējumus, jo ļoti gribas uzzināt ne tikai galveno varoņu tālākos piedzīvojumus, bet arī veidu, kā Gabaldonei izdosies tikt galā ar laika ceļojumu radītajiem kāzusiem.

Advertisements