Mikhail Nesterov Nataša uz dārza soliņa (1914)

Mihails Ņesterovs (1862-1942). Nataša uz dārza soliņa (1914)

Un atkal žēli kauc suns

un mēness − plikpauris − spīd;

kā kontrabass zeme dun −

āboli krīt.

.

Un atkal rudens ir klāt

un melna kā grāpis kūp nakts.

Un laiks nu ir padomāt,

kur zelta pods ir rakts.

.

Un laiks nu ir sacerēt

kādu dziesmiņu skumju

un ar rudeni saderēt,

ka neiznāks dumja,

.

bet iznāks kā nakts,

kā gaudojošs suns,

kā zelts, kas ir rakts,

kā zeme, kas dun:

.

dun, dun, dun −

uz āboliem mēness spīd,

dun, dun, dun,

uz zemes āboli krīt,

.

dun, dun, dun −

tas ir liktens, kas spīd,

dun, dun, dun −

tie ir gadi, kas krīt…

.

Jānis Peters “Rudenīga dziesmiņa” (no dzejoļu krājuma “Es tevi mīlu” (1998))

Advertisements