Skulptūra "Pēterburgas eņģelis" Izmailovas dārzā, skulptors R. Šustrovs (2011)

Skulptūra “Pēterburgas eņģelis” Izmailovas dārzā, Pēterburgā, skulptors R. Šustrovs (2011)

Jau vairākas reizes esmu pieminējusi, ka šogad sāku skatīties Krievijas grāmatu vlogerus, un pēc darbaļaužu pieprasījuma apsolīju uzrakstīt savus iecienītos kanālus. Pirms pāris gadiem, kad Mairita uzsāka savus vlogus, es centos sameklēt kaut ko klausāmu un nedaudz skatāmu arī angliski, bet tā īsti mani neviens neuzrunāja − galvenokārt neinteresēja apskatītās grāmatas. Dažreiz es angļu lasītājus paskatos, bet nevienam vlogam regulāri nesekoju. Savukārt par krievu vlogeru eksistenci līdz šī gada vasarai pat nebiju iedomājusies un sāku skatīties nejauši (laikam jau youtube man izleca kāds ieteiktais video).  Iespējams, ka man ļoti veiksmīgi trāpījās pirmā vlogere, tādēļ tālāk process pletās plašumā un šobrīd varu nosaukt vairāk nekā duci lasītāju, kurus ikdienā skatos.

Nav noslēpums, ka angļu un amerikāņu lasītāji pārsvarā lasa savu literatūru un procentuāli ļoti maz tulkoto, savukārt krievu vlogeru vidū ir līdzīga situācija kā pie mums − ļoti daudz tulkotās literatūras, turklāt no dažādām valodām, un sava daļa dažādu laiku krievu literatūras (lai gan es gaidīju, ka būs vairāk). Tradicionāli video tiek iedalīti atskaitēs par izlasīto, grāmatu pirkumos (haul) un plauktu atbrīvošanā (unhaul), kā arī notiek vienkārša papļāpāšana par lasīšanas plāniem un dalība dažādās aptaujās. Diezgan dīvaini man šķiet krievu valodā kopumā un arī pat grāmatu vlogeru vidū pieņemtā anglicismu lietošana (un viņi pat nepūlas veidot analogus nosaukumus krieviski, lai arī izruna visbiežāk ir briesmīga un es kādu brīdi nespēju saprast, kas tie tādi par jangadaltiem).

Vloga formāta pluss ir tāds, ka diezgan ātri ir iespējams saprast, vai attiecīgais vlogeris būs simpātisks − vispirms tīri cilvēcīgi, pēc tam saturiski. Neslēpšu, ka sākumā es lūkojos pēc “vecākiem” cilvēkiem, jo ļoti daudz ir smuku meiteņu, kurām atskaite par grāmatām aprobežojas ar “krutaja kņižka”, bet pārējais laiks ir pozēšana kameras priekšā. Taču izskats var būt maldinošs, un smukums nav šķērslis gudrībai. Lielākoties es skatos daiļā dzimuma vlogeres, taču beigās pieminēšu arī puišus, kurus vienkārši vēl neesmu iepazinusi tik labi, lai kādam ieteiktu. Man patīk, ja video ir gari (vismaz 15 minūtes), jo citādi jau tikai sasveicinās un atvadās, un arī lai runā lēnām un kārtīgi (lai veci cilvēki var saprast). Vizuālais noformējums man ir otršķirīgs, lai gan patīkami, ja cilvēks ir centies.

Людмила Личи − maskaviete, lasītāja, kura vienkārši nosēžas kameras priekšā un raitā, skaistā valodā (bez montāžas) norunā vairāk nekā 20 minūtes par grāmatām. Pagaidām šķiet, ka ar viņu man lasīšanas gaume sakrīt visvairāk. Ludmila pārsvarā lasa daiļliteratūru, turklāt visdažādāko – sākot no klasikas līdz mūsdienu krievu bojevikiem (tas tiešām ir maldīgs priekšstats, ka meitenēm atslodzei nepatīk paskraidīt ar supermeņiem). Patīk, ka viņa stāsta ļoti aizrautīgi, bet reizē spēj inteliģenti pamatot savas emocijas. Ludmila pieder pie tiem lasītājiem, kas nevairās no krievu klasikas (daudzi saka, ka viņiem tā riebjas no skolas laikiem) un drīzāk pierāda to, ka daudzi klasiķu darbi kļūst saprotami un mīļi tikai pieaugušā vecumā.

2 talk girls – divas meitenes no Rostovas pie Donas, labas draudzenes, lai gan būtībā pretstati − tumšmate Jekaterina pēc izglītības ir filoloģe, šobrīd strādā par stilisti, bet gaišmate Svetlana ir ekonomiste, aizraujas ar fotogrāfēšanu. Viņām ir brīnišķīgi, gari video − gan pirkumi, gan stāsti par izlasīto, un kopā viņas aptver gandrīz visus žanrus. Jekaterina ir viena no retajām, kas lasa arī dzeju un lugas, un vispār viņai gaume ir nedaudz alternatīva (mīļākais rakstnieks − Hanters S.Tompsons); Svetlanai savukārt Tompsons galīgi nepatīk, bet viņa aizrautīgi lasa Mērdoku un Henriju Milleru. Vienlaikus meitenes lasa un kolekcionē komiksus un bērnu literatūru, Svetlana ir liela fantasy literatūras fane. Meitenes ir ņēmušas piemēru no mūsu Baltā Runča un arī nolēmušas sistēmiski izlasīt visus Nobela laureātus, kam veltīti atsevišķi video.

Red Autumn Books − maskaviete Olga, kura vispirms piesaista ar savu stilu un gaumīgiem video; viņa pēc izglītības ir socioloģe, strādājusi bankā, bet šobrīd jau pāris gadus īsteno pašas projektus, tai skatā divus vlogus − viņai ir dzīvesstila un grāmatu kanāls. Man šķiet, ka viņa ir viena no retajām, kas vlogošanu uztver kā pakāpienu uz kaut ko nopietnāku. Īpašais viņas blogā ir video, kas veltīti non-fiction grāmatu pirkumiem un apskatiem.

Peak-week Papers – Alise ir jauna meitene no Kijevas, kas izskatās pēc modeles, taču lasa ļoti daudz, pērk vēl vairāk un viņai ir savs, labi noformulēts viedoklis par izlasīto. Īpaši mīļa viņai ir 19. gadsimta angļu klasika un − diezgan negaidīti − viņai nepatīk Harijs Poters. Lielākoties viņa lasa grāmatas, kas tiek izdotas vai pārizdotas attiecīgajā brīdī, un diezgan mērķtiecīgi apgūst pasaules klasiku. (Interesanti, ka šajos vlogos padomju laikā izdotā literatūra tiek dēvēta par bukinistiku, man tie saistās tikai ar pirmskara izdevumiem.)

Never Mind the Books – Maša ir dzimusi provincē, bet šobrīd dzīvo Pēterburgā, pēc izglītības angļu filologs; profesijā gan nekad nav strādājusi, taču viņa ir vien no retajām, kas lasa angliski un kritiski vērtē tulkojumus. Izlasīto grāmatu daudzums viņai ir aptverams ar veselo saprātu, taču tās pārsvarā nav ierastais standarts. Kaislīga poteriste. Melomāne un aktīva koncertu apmeklētāja, viņa ir uzsākusi stāstīt par savu plašo vinila kolekciju.

Zhem – vēl viena Maša, tikai no Maskavas. Man šķiet, ka viņa ir tāda kā neoficiālā organizatore krievu blogeru sabiedrībai, jo viņas vadībā divreiz gadā notiek izloze starp blogeriem, kas vēlas apdāvināties un tad viņi viens otram sūta reālas pakas ar grāmatām un visādiem našķiem un nieciņiem. (Vēl nesen Maskavā bija pasākums booktube4pets, kurā vlogeri iztīrīja savus plauktus no nevajadzīgajām grāmatām, sanesa vienuviet, pārdeva un iegūto naudu ziedoja dzīvnieku patversmei.) Pārsvarā Maša lasa nesen izdotas grāmatas, piedalās visādās lasīšanas rotaļās (tās ir krietni sarezģītākas par Goodreads piedāvātajām, tur ir pat savi kuratori un spēļu naudiņa). Viņas mīļākais autors ir Makss Fraijs.

Ольга Миклашевскаяmeitene, kuras vlogu es izcelšu, jo viņa nevis vienkārši lasa un atskaitās par izlasīto, bet jau ir izdevusi pati savu pirmo grāmatu − pilsētas fantāziju jauniešiem − un vlogā stāsta arī par radošo procesu un sadarbību ar izdevēju.

Es domāju, ka pietiks uzskaitīt, gribētu vēl tikai kā pozitīvu piemēru minēt vlogeri Tamāru no MaraBook,kas ir krietni vecāka par vidusmēra interneta lietotāju, tomēr tas viņai netraucē neveikli, bet droši rīkoties ar kameru. Viņa ir bibliotekāre nenosauktā Krievijas pilsētā, stāsta par grāmatām, lasītājiem, iespaidiem par dzīvi, dažreiz intervē lasītājus.

Nobeigumā izjaukšu sieviešu klosteri un uzskaitīšu tos vīriešu dzimuma vlogerus, kurus esmu sev atzīmējusi kā iepazīšanas vērtus − divi vlogeri, kuriem patīk izteikties īsi un atraktīvi: UncleShurik un Библионариум. Tad vēl divi dziļdomīgi puiši − visnotaļ simpātisks Книжный блог одного интроверта  un, manuprāt, mazliet nūģīgs, bet izzinošs На волнах классики.

Ceru, ka jums kaut kas noderēs, bet man iesakiet, lūdzu, kādu interesantu angliski runājošu vlogeri.

Advertisements