Es vispār to pavasari nepamanīju – ja maijā beidzot nesāktos zaļās lapiņas un ziedošie koki, tad drīzāk varētu teikt, ka maiga ziema līgani pārgāja vēsā vasarā. Ja tā turpināsies, tad mēs visu gadu valkāsim pufaikas un džinsenes, bet puķainas kleitiņas kļūs par muzeja eksponātiem.

Ellen Jareckie (1959)

Attiecība uz saviem blogošanas paradumiem arī nevaru uzrakstīt neko iepriecinošu − maijā es esmu sasparojusies tikai uz diviem ierakstiem, no kuriem neviens nav par grāmatām (vai tāds var vispār saukties par grāmatu blogeri?). Ar grāmatu pirkšanu gan man viss ir kārtībā – no marta līdz maijam nopirku 21 grāmatu. Savukārt ar lasīšanu atkal ir bēdīgi – izlasīju tikai 10 grāmatas un šobrīd puslasītas ir piecas (tas man ir galīgi neraksturīgi, jo parasti lasu vienu). Otrs neraksturīgai moments ir tāds, ka tikai vienai grāmatai autors ir vīrietis, maija beigās pat speciāli tādu meklēju, lai nebūtu vienveidības. Laikam jau tas sākās martā, kad man negaidīti salikās lasījums par sieviešu likteņiem 20.gs. 50. gados (Jeļena Čižova “Sieviešu laiks”, Ketrīna Stoketa “Kalpone” un Dženifere Vorsa “Izsauciet vecmāti”). Turpināju to ar Regīnas Ezeras “Zemdegām”, tad paņēmu palasīt vienu zviedru izklaide romānu (Kajsa Ingemarsone “Citroni dzeltenie”), un tad jau pieķēros smagākam gabalam – Melānija Vanaga “Veļupes krastā”, kam sekoja Māras Zālītes “Pieci pirksti”. Godīgi sakot, pēc Vanagas un Zālītes man iestājās pauze, jo galīgi vairs negribējās turpināt ar ieplānotājām grāmatām, kas arī bija par represijām un karu. Maijs man vispār nav lielas lasīšanas mēnesis, un tikai mēneša beigās izrāvu divus skandināvu detektīvus.

No citiem kultūras pasākumiem man ir bijušas divas teātra izrādes – JRT “Saniknotā slieka” un “Lakstīgalu māja”, kas abas nesa vilšanos. Pirmajā gadījumā ir Gunāra Priedes luga, kurai nav ticis atrasts mūsdienīgs skanējums ar aktuālu vēstījumu un aktieri savā nodabā nodarbojas ar komiskiem vingrojumiem. Savukārt otra luga ir Agatas Kristi stāsta dramatizējums, kur Sandra Kļaviņa cīnās viena pati ar tekstu – manuprāt, neveiksmīga repertuāra izvēle, jo tur nav īsti, ko spēlēt, un jāliek lietā visādi triki un sievišķīgas izrādīšanās.

Labā ziņa ir tāda, ka uz savu dzimšanas dienu es dabūju dāvanas, kas mani patiesi iepriecināja  (tas ir jauki, ja cilvēki par tevi piedomā), viena no tām mani pat ļoti izbrīnīja – un tas bija izšūšanas komplekts… ak jel, kur tie gadi. Bet nu reāli es to komplektu izšuvu, nopirku vēl trīs, izšuvu vēl vienu… un tas ir izskaidrojums, kāpēc man maijā nebija laika rakstīt blogā. Tā krustiņošana tomēr ir baigā apsēstība… (un kur tas mani aizvedīs?) Bet vispār – skatoties jūtūbē dažādu hobiju apsēstu vlogotāju ierakstus – jāatzīst, ka grāmatnieki ne tuvu nav tie trakākie. Atšķirībā no beauty vlogerēm/blogerēm, kuru mīļmantiņām ir derīguma termiņš (un seja tikai viena), savukārt rokdarbniekiem gadās brīži, kad di-sā darbs un materiāls, grāmatu mīļotājiem tomēr situācija ir krietni vieglāka – man nevienu grāmatu kodes nav saēdušas un derīguma termiņa tām arī nav.

Janet Kruskamp. A Lazy Daisy Afternoon

Pie kosmētikas līdzekļiem gribētu pieminēt manu pavasara/vasaras favorītu jau otro gadu − The Body Shop ķermeņa sorbetus, kuriem ir dažādi aromāti,no kuriem mans mīļākais varētu būt citrusainais Satsuma. Vispār Body Shop man nav iecienīta firma, bet šie sorbeti ļoti labi mitrina un ir piemēroti vasarai. Pavasara jaunatklājums ir krievu brends Organic Kitchen un tā sejas mazgāšanas līdzeklis Face Bestseller. Es pat iedomāties nevarēju, ka savu seju varēšu mazgāt ar želejveidīgu krēmu un pēc tam man būs komfortabla sajūta. Diemžēl Latvijā Organic Kitchen nav nopērkams (burciņu komplektu man uzdāvināja), bet viņiem ir ļoti interesanti, fantāziju rosinoši sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļi un cenas ir ļoti zemas.

Līgani esam nonākuši pie temata, kas mani šogad ļoti nodarbina – uztura bagātinātājiem. Pavasarī nolēmu pievērsties acu veselībai un domāju, ka daudziem tā ir aktuāla problēma. Man vajag rūpēties par savu tīkleni, tādēļ lietoju 10 mg luteīna (to parasti pavada 4-2 mg zeaksantīna). 10 mg luteīna ir standarta deva, ko iesaka acu ārsti, vitamīniem parasti pievieno arī dažādus flavonoīdus (ko iegūst no mellenēm, vīnogu miziņām, priedes mizas u.c.) un antioksidantus (C un E vitamīns, cinks, varš, selēns u.c.). Pirmos divus mēnešus lietoju Life Extension MacuGuard, šobrīd lietoju Jarrow Formulas Caroten All, taču būtiskākais šajos vitamīnos, protams, ir luteīns. Papildus dzēru cinku (15 mg), kas nav šajos vitamīnu kompleksos, jo arī tas ir vajadzīgs tīklenei un citām acs daļām.  Luteīna lietošanai redzu jēgu, jo acīm kļuvis vieglāk, un turpināšu to lietot vismaz pusgadu.

Iepriekšējā ierakstā Dainis  komentāros ierakstīja, ka “daudzi uztura bagātinātāji esot naudas izkaisīšana vējā”, kas mani drusku izbrīnīja, bet tagad varētu viņam pat piekrist. Cilvēkam ir jāzina, ko viņš lieto, un nevajag aptiekā ieiet un prasīt “kaut ko”. Skatieties vitamīnu devas (lai par lielu naudu nedzertu skudras dozu) un pievērsiet uzmanību vitamīnu formai – populārā oksīda forma ir vislētākā un vissliktāk uzsūcas. Piemēram, ar dzelzs oksīdu jūs sev pāris nedēļās aizdambēsiet zarnas. Meklējiet helātu un citrātu formas!

Īpaši gribēju uzrakstīt par populāro Omega-3 lietošanu. Omega-3 ir polinepiesātinātās taukskābes, kas iedalās alfalinolēnskābē (ALS), eikozānpentaēnskābē (EPS) un dokozaheksaēnskābē (DHS). ALS Latvijas iedzīvotāju uzturā ir izsenis un populārākā ir linsēklu eļļa, taču tā ir t.s. īsās ķēdes taukskābe, un derīgākas esot garās − EPS un DHS, kas atrodamas auksto jūru treknās zivīs. Pērkot jebkāda veida Omega-3, vajag lasīt, cik sastāvā ir EPS un DHS (tas tiek uzrādīts atsevišķi), jo ļoti bieži lielāko daļu no uzrādītajiem mg veido zivju eļļa. Kardiologa ieteikums būtu lietot 1g Omegas-3 dienā. Tai pašā laikā tiek uzskatīts, ka nepieciešamā Omega-3 deva tiek uzņemta, nedēļa 2-3 reizes (dienā 30-40g) ēdot auksto jūru zivis (lasis, siļķe, skumbrija, reņģe u.c.). Domāju, ka cilvēkam bez akūtas vajadzības pēc Omegas-3 un mērenu zivju lietošanu uzturā ar 500mg EPS/DHS dienā varētu būt pietiekoši − pāris kursu gadā nekaitēs. (Ja tiek lietoti asinis šķīdinoši preparāti, arī nevajadzētu lietoti vairāk par 500mg EPS/DHS.) Reklāmas nolūkos ražotājs bieži uzliek skaļu nosaukumu, ka kapsulās ir arī Omega-6 un Omega-9, bet šīs omegas mēs labi iegūstam ar parasto uzturu (ja nu vienīgi netiek ieturēta kāda strikta diēta). Vispār, pētot aptieku piedāvājumu, esmu sapratusi, ka daudzi no plaši reklamētiem preparātiem nav nekas cits, kā veikli papildinātas, parastas zāles. Piemēram, Hjertemagnyl ir acetilsalicilskābe (aspirīns), kam pievienota minimāla magnija oksīda deva. Esiet modri un neesiet slinki izpētīt, kas jūsu organismam ir tiešām vajadzīgs!

Lai mums saulaina un silta vasara! Turpinām lasīt!

 

 

Advertisements