Sāku apkopot gada pēdējo mēnešu jaunumus un gribēju sev atgādināt, ko esmu ierakstījusi iepriekšējā apskatā − ak, vai iepriekšējais apskats tā arī palicis nepabeigts melnrakstos. Lai neizveidotu nejauku caurumu un nejauktu hronoloģiju, sekos stipri iekavēts apskats par grāmatu jaunumiem no jūlija līdz septembrim.

Vašingtonas universitātes pasniedzējs Guntis Šmidchens savā pētījumā “Dziesmu vara: nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā” (Mansards, no angļu val. tulk. I.Beķere) pievēršas ne tikai salīdzinoši nesenajam Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas procesam, bet arī senākai Baltijas vēsturei, visu skatot mūzikas vēstures kontekstā, turklāt apskata gan tautas mūziku, gan rokmūziku. Varētu būt interesanti salīdzināt, kā tad viss notika kaimiņu valstīs − cik līdzīgi vai atšķirīgi.

Latvijas Universitātes pasniedzēju pētījums “15.maija Latvija” (Latvijas Mediji, zin. red. Inesis Feldmanis) veltīts Latvijas pirmās brīvvalsts pēdējiem sešiem gadiem un adresēts visiem, kurus interesē Kārļa Ulmaņa autoritārās valdības vispusīga analīze.

Izdevniecība “Dienas Grāmata” turpina latviski tulkot krievu autoru grāmatas, kuras palīdzētu izskaidrot šodienas Krievijas politisko situāciju − krievu izcelsmes ASV vēsturnieka Jurija Feļštinska un krievu politologa Vladimira Pribilovska grāmata “Korporācija: Krievija un VDK gadsimtu vidū” (Dienas Grāmata, no krievu val. tulk. Atis Klimovičs) veltīta kādreizējā VDK virsnieka Putina nonākšanai Krievijas varas virsotnē un viņa izveidotajam režīmam.

Pavisam seniem notikumiem pievērsies  zinātnieks Jānis Klētnieks, kas grāmatā “Seno laikmetu lokos” (Zvaigzne ABC) populārzinātniskā valodā stāsta par megalītiem un ar tiem saistītajiem reliģiskajiem priekšstatiem, laika skaitīšanas vēsturei, seniem astronomiskiem priekšstatiem un citiem saistošiem tematiem.

Kā pēdējos gados esmu ievērojusi, profesors Valdis Segliņš raksta grāmatas arī par tēmām, kas iziet ārpus viņa specialitātes − ģeoloģijas. Šoreiz izdota monogrāfija “Hors. Valdnieku dievs”  (LU Akadēmiskais apgāds), kas iepazīstina ar vienu no nozīmīgākajiem Senās Ēģiptes dieviem un turpina grāmatu “Senās Ēģiptes rakstu noslēpumi” (2011). Monogrāfija ir diezgan specifiska, bet, iespējams, tai atradīsies savs lasītāju loks.

Latvijas medicīnas vēstures pēdējo trīs gadsimtu notikumi apkopoti Arņa Vīksnas krājumā “Hercoga kurpes sudraba sprādze” (Medicīnas apgāds). Krājums tapis, apkopojot autora rakstus medicīnas žurnālos, un stāsta gan par dramatiskām, gan komiskām epizodēm ārstu praksē.

Kultūrvēsturniece un dzejniece Gina Viegliņa-Valliete sarakstījusi biogrāfisku romānu “Rainis un viņa mātes” (Jumava), kas mudina novērtēt Raiņa mātes Dārtas Grikovskas un abu māsu − Līzes un Doras ietekmi uz dzejnieka personības tapšanu. Rakstnieks Roalds Dobrovenskis atzīmē, ka romāna stiprā puse ir atrastie, izpētītie fakti, sejas, stāsti, dziesmas, sen pagājušās dzīves apstākļi, paražas, detaļas, kurām gribas ticēt.

Grāmatu sēriju “Mēs. Latvija. XX gadsimts” papildinājis Arno Jundzes  romāns “Sarkanais dzīvsudrabs”, kas spraigā formā stāsta par 90. gadu Latviju. Hronoloģiski Jundzes romāns ir sēriju noslēdzošais, bet faktiski vēl tiek gaidīts Andra Akmentiņa romāns “Skolotāji” par padomju laikiem un tad jau sērija būs noslēgta.

No daiļliteratūras tulkojumiem jāatzīmē vairāki tulkojumi no krievu valodas. Jevgeņijam Vodolazkinam latviski iznācis jau otrs romāns − “Aviators” (Jānis Roze, no krievu val. tulk. Māra Poļakova) stāsta par vīrieti, kurš 1999. gadā atmostas slimnīcas palātā un saprot, ka nezina par sevi itin neko – ne savu vārdu, ne to, kas viņš tāds ir un kur atrodas, galvā tikai atmiņu vēsmas par pārāk seniem notikumiem. Otrs krievu autors, kas sen jau iemantojis popularitāti, ir Pāvels Sanajevs, kura skaudrais, autobiogrāfiskais romāns “Apglabājiet mani aiz grīdlīstes” (Jānis Roze, no krievu val. tulk. Ilmārs Zvirgzds) izgaismo sarežģītas ģimenes attiecības bērna skatījumā.

Ukraiņu žurnālista Sergeja Loiko romāna “Reiss” (Dienas Grāmata, no krievu val. tulk. Dace Sparāne) pamatā likta reāla izmeklēšana — avioreisa MH-17 katastrofa 2014.gada jūlijā virs Austrumukrainas − kas parādīta politiskā trillera žanrā.

Franču literāras godalgas saņēmis Kristofa Onodibio romāns “Ienirt”  (Zvaigzne ABC; no franču val. tulk. Vineta Berga). Lasītājiem tiek solīts sirdi plosošs stāsts par sievas pamestu vīru, kurš dēlam atklāj viņu mīlas stāstu un cenšas izprast, “kas nogāja greizi”.

Varam apmierināti ievilkt ķeksīti, ka iznācis Elenas Ferrantes Neapoles tetraloģijas ceturtais romāns “Pazudušais bērns” (Zvaigzne ABC, no itāļu val. tulk. Dace Meiere). Ja nu kāds ir gaidījis, tad tagad varēs izlasīt vienu pēc otra romānus sērijā par divu draudzeņu dzīvesstāstiem uz Itālijas vēstures fona.

“Zvaigzne” aizpilda caurumus latviski tulkotajā šausmu literatūrā un divās daļās izdevusi Stīvena Kinga šausmu trilleri “Tas” (no angļu val. tulk. Santa Brauča). Romāns tiek dēvēts par vienu no virsotnēm Kinga daiļradē. Jau ierasts, ka autors lasītāju aizved uz mazu pilsētiņu, kurā septiņi bērni apvienojas, lai cīnītos pret sensenu, šķietami neiznīcināmu ļaunumu, kas katram no viņiem parādījies visslēptāko baiļu veidolā.

Salīdzinoši nesen (labi, pirms trīs gadiem) gremdējos bērnības atmiņās un pārlasīju Kiplingu, vienlaikus sūkstoties, ka viņa “Blēņu stāsti” padomju izdevumā nav pārtulkoti pilnībā. Šoreiz jāsaka, ka kaķa vēlmes kādreiz tiek uzklausītas un jaunā, aktualizētā izdevumā izdots Radjarda Kiplinga stāstu krājums “Blēņu stāsti” (Zvaigzne ABC, no angļu val.tulk. Vizma Belševica un Daina Grūbe). Turklāt stāsti ir izdoti skaistajā sērijā ar Roberta Ingpena ilustrācijām.

Izrādās, ka katrai tautai tagad ir sava dzīves mākslas recepte, ko, atbilstoši noformējot, iespējams labi pārdot. Kad būsim tikuši galā ar skandināvu hygge, var ieskatīties japāņu dzīves gudrībās, ko smalki dēvē par “ikigai”.  Tātad − jauns dzīvestila trends Ektora Garsijas un Franseska Miraljesa grāmatā “Ikigai: ilgas un laimīgas dzīves noslēpumi no Japānas” (Zvaigzne ABC, no spāņu val. tulk. Marta Kaukalāne). Man gan nav īsti skaidrs, kāpēc par japāņu dzīves stilu raksta spāņi, bet, iespējams, ka tie ir dziļi nomaskējušies japāņi.

 

Advertisements