Turpinām apgūt iekavēto, šoreiz par 2017. gada pēdējā ceturkšņa jaunajām grāmatām.

Sāksim ar autori, kurai šogad piešķirta LaLiGaBa speciālbalva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā. Gundega Grīnuma turpinājusi Raiņa un Aspazijas dzīves un darba izzināšanu pētījumā “Viņpus Alpiem: Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni” (Mansards).  Literatūrzinātniece pievērsusies dzejnieku Kastaņolas posmam (1906 -1920), kura laikā Rainis sarakstīja savus literāri augstvērtīgākos darbus, savukārt Aspazija mocījās ar slimībām un grūtsirdību.

LaLiGaBa mūža balva Latvijas literatūrā piešķirta literatūrvēsturniecei Līvijai Volkovai, Eduarda Veidenbauma un Rūdolfa Baumaņa pētniecei. Man šķita, ka pēc apjomīgās grāmatas “Blaumaņa zelts” (2008) neko vairāk par Blaumani pateikt nav iespējams, tomēr Līvijas Volkovas redakcijā iznācis visaptverošs Blaumaņa vēstuļu apkopojums “Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme. Rakstnieks un viņa adresāti vēstules un komentāros” (Zinātne).

“Latvijas mediji” izdevuši vēsturnieces Anitas Bormanes grāmatu “Skaists bij’ tas laiks… Latvijas dzīves ainas 20.gs. 20.-30.gados”, kas stāsta par dzīvi Latvijā šai rosīgajā un cerībām pilnajā laikā. Skaists izdevums raitā valodā ar daudzām ilustrācijām.

Nākamās grāmatas pievēršas Latvijas kultūras dzīvē nozīmīgu cilvēku biogrāfijām. Mākslinieks Uldis Zemzaris atceras savus laikabiedrus  atmiņu grāmatā “Mākslinieki, dzīves ceļā satiktie: vērojumi un atklāsmes latvju gleznotāju atcerei , kas padomju varas gadus pārlaida dzimtenē” (Vesta-LK). Diemžēl nevaru pateikt, tieši kurus māksliniekus Zemzaris atceras, jo bibliotēku katalogi to neatklāj, bet grāmatveikalā es biju slikta meklētāja.

Vēl viena izdevniecības Vesta-LK izdota grāmata ir latviešu adītājas Jettes Užānes dienasgrāmata “Jettes dienu grāmata”. Slimības ielikta ratiņkrēslā, Jette jau no bērnības ierobežotos apstākļos mācās dzīvot jēgpilni un skaisti. Dienasgrāmatu sastādījusi un komentārus rakstījusi adītājas un domātājas mantojuma glabātāja Elīna Apsīte. Atzīmēšu, ka “Vesta-LK” pēdējos gados paplašinājusi izdodamo grāmatu klāstu no privātpersonu atmiņām līdz kultūrvēsturiski nozīmīgiem izdevumiem.

Bērnu grāmatu autorei Margaritai Stārastei veltīta viņas meitas Lilitas Maijas Klinkertes sastādīta grāmata “Margarita Stāraste. Post Scriptum” (Latvijas Grāmata), šeit apkopotas Stārastes vēstules, kā arī meitas un citu tuvinieku atmiņas, kurās Stāraste attēlota kā pretrunīga, neviendabīga personība.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfijā “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā”  (Viedas Skultānes redakcijā) apkopotas atziņas, kas atklātas, analizējot vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skatījumu uz dažādām etniskām pieredzēm, rosinot  etniski atšķirīgo uztvert kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā.

Savukārt ASV dzīvojošā žurnāliste Tatjana Žagare-Vītiņa portretē deviņus latviešus, kas dzimuši ASV vai tur nonākuši dzīves laikā, taču nav zaudējuši saikni ar Latviju. Interviju apkopojumā “Neesam aizbēguši” (Cits medijs) par sevi stāsta Dagnija Lācis, Dainis Rudzītis, Jānis Kukainis, Dace Aperāne, Kārlis Lenšs, Kristīne Rizga, Pauls Raudseps, Uģis Gruntmanis un Sandra Kalve.

Interesantu saikni koku un cilvēku starpā ir atradis dabas pētnieks Guntis Eniņš. Viņa grāmata “Koki mājas nepamet” (Latvijas mediji) stāsta gan par Latvijas dižkokiem, gan par tiem cilvēkiem, kuru māju pagalmos šie koki aug. Cilvēki mājas var pamest, bet koki paliek kā mēmi liecinieki vēstures griežiem.

No tulkotās nozaru literatūras izcelšu somu zinātnieka Jāko Hemēna-Antilas pētījumu “Mare nostrum. Rietumu kultūras pirmssākumu meklējumi” (Neputns, no somu val. tulk. Ingrīda Peldekse), kuram latviski jau izdota “Islāma rokasgrāmata”. Šoreiz autors pēta Tuvo Austrumu dažādo kultūru iespaidu uz Eiropu, akcentējot tās ietekmi Senajā Grieķijā un viduslaikos.

Britu makslinieka Deivida Hoknija un mākslas kritiķa Mārtina Geiforda grāmata “Attēlu vēsture” (Jānis Roze, no angļu val.tulk. Ieva Lešinska) pēta, kā un kāpēc jau tūkstošiem gadu tiek radīti attēli. Erudītas un aizrautīgas sarunas par mākslu un vizuālo kultūru papildinātas ar daudzām ilustrācijām.

No latviešu daiļliteratūras šoreiz minēšu vien apgāda “Zvaigzne ABC” izdoto kinorežisora Aivara Freimaņa pirmo romānu “Katls”, kura darbība notiek Otrā pasaules kara izskaņā un stāsta par kādu Kurzemes saimniekdēlu Ņurņiku, kas no dabas nekrietns un greizsirdīgs.

Tulkotās daiļliteratūras plauktiņā mūs iepriecina vācu klasiķa Gintera Grasa pēdējais darbs “Par beidzamību” (Zvaigzne ABC, no vācu val. tulk. Silvija Brice), kas saturiski negaidītā kārtā atbilst virsrakstam un ir autora stāsts par tuvošanos savai nāvei − pašironiskas un gaišas atvadas no dzīves.

“Somu savādības” žanrā sarakstīts Johannas Sinisalo romāns “Saules kodols” (Pētergailis, no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga), kura darbība norisinās dīvainā, pārvērstā Somijā, kurā viss tiek stingri kontrolēts un šis tas pat aizliegts. Autore izmanto satīru un ironiju, lai norādītu uz dažādām sabiedrības problēmām.

Dāņu rakstnieks Kims Leine mūs aizvedīs uz Kopenhāgenu un Grenlandi 18. gadsimta beigās. Viņa vēsturiskās sāgas “Mūžības fjorda pravieši” (Zvaigzne ABC, no dāņu val. tulk. Dace Deniņa) galvenais varonis − mācītājs Mortens pamet drošu vietu un līgavu Kopenhāgenā, lai dotos sludināt nepakļāvīgiem inuītiem Grenlandes kolonijā.

Divu izcilu skandināvu meita un veiksmīga rakstniece Linna Ullmanna  sarakstījusi romānu “Trauksmainie” (Zvaigzne ABC, no norvēģu val. tulk. Raita Kozlovska), kas radies dialogā ar tēvu − režisoru Ingmaru Bergmanu, bet tekstā ievijušās arī sarunas ar mammu Līvu Ulmani un atmiņas par bērnību Fores salā.

Ungāru populārākās autores Magdas Sabo romāns “Mirklis” (Jumava, no ungāru val. tulk. Elga Sakse)  ir Senās Romas klasiķa Vergīlija eposa “Eneīda” mūsdienu traktējums. Trojas krišana un Romas dibināšana tiek vērota ar galvenās varones Kreūsas starpniecību.

Atkal viens zviedru detektīvs un šoreiz jauna autore − Susanne Jānsone, kuras debijas romāna “Upurpurvs” (Jānis Roze, no zviedru val.tulk. Ineta Balode) darbība notiek nomaļā tīrelī, kura slīkšņās senlaikos glabāti ziedokļi dieviem, taču arī mūsdienās tajās kādam gadās nozust bez galiem. Aizdomīgs negadījums purvā saved kopā bioloģi Natāliju un  policijas fotogrāfi Maju Lindi, kas kopīgi cenšas atklāt ilgi slēptu patiesību.

Par spīti ļaunām baumām tomēr turpina izdot vācu autores Ritas Falkas smieklīgo sēriju par policistu Franci Eberhoferu, šoreiz jau piektā grāmatiņa “Skābo kāpostu koma” (Zvaigzne ABC, no vācu val. tulk. Renāte Siliņa).

Noslēgumā viena vieglā padomu grāmata “10 padomi: jūties labāk un dzīvo 10 gadus ilgāk” (Zvaigzne ABC, no zviedru val. tulk. Inga Grezmane) par veselīgu dzīvesveidu, ko sarakstījis zviedru ārsts Bertils Marklunds. Viņš noformulējis 10 zinātniski pamatotus padomus, kuriem sekojot var attālināt bioloģisko novecošanos. Padomi tiešām ir labi, tikai Dievs dod mums visiem saņemties un tos tiešām ievērot.

***

Krievu literatūras interesentiem gribētu pievērst uzmanību jaunam izglītojošam projektam “Polka” par krievu literatūras svarīgākajiem daiļdarbiem (https://polka.academy). Ekspertu komisija centusies noformulēt, kas joprojām ir nozīmīgs 2018. gadā un izvēlējusies 108 svarīgākās grāmatas. Ļoti profesionāla attieksme, par katru autoru un grāmatu, grāmatas radīšanas kontekstu var izzināt iespējami daudz. Vērts apskatīties, lai novērtētu kaut vai tikai dizainu un ērto pieeju informācijai.

Advertisements