Baltais Runcis man nodeva stafetes kociņu grāmatu saraksta izveidošanai skolēnu brīvlaikam. Tas nebūt nebija tik viegls uzdevums, kā izskatās no malas, jo manas zināšanas par bērnu literatūru ir palikušas pagājušajā gadsimtā. Tā nav, ka es nebūtu lasījusi jaunāku laiku izdevumus, taču, godīgi sakot, tā īsti man ir patikusi tikai Marijas Parras “Vafeļu sirds” (atrodama Baltā Runča sarakstā), bet pārējais man biežāk licis vilties un šķitis pārāk vienkāršots un didaktisks, kas bērnam piedāvā gatavus risinājumus. Tādēļ raku es vien laukā savas vecās bērnu grāmatiņas,no kurām daļa joprojām ir pie manis, un ar lielām grūtībām atlasīju desmit labākās. Mairita ir izveidojusi grāmatu sarakstu pusaudžiem, savukārt mans saraksts būs domāts bērniem no septiņiem līdz desmit gadiem, jo no mana skatu punkta, ieejot pusaudža gados, jau ir vēlme pēc pavisam citas literatūras.

Sāksim ar grāmatu, ko Vizma Belševica ir sarakstījusi pašas bērniem priekšā lasīšanai − tā ir latviešu teiku izlase “Zem zilās debesu bļodas”. Belševica ir ierasti īsās teikas pārstāstījusi garākā variantā, lai bērns paspētu iejusties situācijā. Grāmata ir izdota divreiz − ar Ilonas Ceipes (“Liesma”, 1987) un Agneses Kurzemnieces (“Zvaigzne ABC”, 1998) ilustrācijām (man labāk patīk pirmā).

Otrā grāmata ir latviešu literatūras klasika − Rūdolfa Blaumaņa pasaka “Velniņi”, kas stāsta par diviem nerātniem velniņiem, kas izmūk no elles un ar lielu prieku strādā nedarbus, neviļus palīdzot cilvēkiem. Grāmata ir izdota daudzas reizes ar dažādām ilustrācijām, izlasāma arī “Sprīdīša bibliotēkas” pirmajā sējumā.

Belševica_Zem_zilās

Trešā grāmata ir pasaules klasika par koka lelles Pinokio piedzīvojumiem, ko 19.gs. otrā pusē sarakstīja Karlo Kollodi, savukārt padomju klasiķis Aleksejs Tolstojs pēc 50 gadiem to (ar diezgan lielām izmaiņām) pāstāstīja padomju bērniem. Grāmata “Zelta atslēdziņa jeb Buratino piedzīvojumi” ir jālasa tāpēc vien, lai zinātu, kas izaug, ja iestāda četrus zelta gabalus. Latviski “Buratino” pirmoreiz tika izdots 1952. gadā Annas Sakses tulkojumā ar Margaritas Stārastes ilustrācijām un tā arī pārizdots vēl četras reizes.

Vēl viena pasaules bērnu literatūras klasika ir Hjū Loftinga grāmatu sērija par doktoru Dūlitlu, no kuras pirmā grāmata iznāca jau 1920. gadā. Latviski Loftings tika tulkots jau 30. gados, taču mūsdienās lasa Vizmas Belševicas 1972. gadā izdoto tulkojumu “Stāsts par doktoru Dūlitlu”. Nākamā gadā tam seko jau biezāka grāmata “Doktora Dūlitla peldošā sala”. Dūlitls ir ārsts, kurš iemācījies zvēru valodu un iemantojis lielu to mīlestību. Pirmajā grāmatā viņš ar visiem saviem dzīvniekiem ceļo uz Āfriku, lai glābtu pērtiķus no ļaunas slimības.

Tolstojs_Buratino_Staraste

Margaritas Stārastes ilustrācija “Buratino” (attēls pa kreisi); Hjū Loftinga ilustrācija “Doktora atvadu mielasts” (attēls pa labi)

 

Kļava_Raibā_vasara

Latviešu bērnu rakstniece Mirdza Kļava ir radījusi virkni grāmatu par Vecozolu ciematu pie Lielā meža, kur priekšnieks ir vectēvs Kurmis un draudzīgi darbojas kaķēns Miks, vāverēns Toms un citi zvēriņi. Pasakā “Raibā vasara” visi ir ļoti aizņemti, jo būvē ciematā peldbaseinu. “Raibā vasara” iznāca 1979. gadā, pārizdota 2008. Ilustrācijas veidojis mākslinieks Pāvils Šēnhofs.

Darbs ir darbs, bet pārmērīgs darbs nav nekāds labais darbs, un ar tādu darbu nekādus kalnus gāzt nevar. Tāds darbs ir jāpārtrauc un jāno­maina ar darbīgu atpūtu, — vectēvs Kurmis.

Otfrīda Preislera “Mazā raganiņa” latviski lido jau no 1981. gada (no vācu val. tulk. Ingus Liniņš, “Liesma”, 1981, divreiz pārizdota). Raganiņa ir tikai 127 gadus veca un dzīvo dziļā mežā ar kraukli Abraksu; viņai ļoti gribas piedalīties Valpurģu nakts dejās, bet viņa ir pārāk jauna. Virsragana soda raganiņu par nepaklausību un liek tai veselu gadu būt labai raganai − bet kas gan jādara “labai raganai”?

Grāmata par kukaiņiem var būt aizraujoša − par dzīvi skudru pūznī vēsta čehu rakstnieka Ondržeja Sekoras stāsts “Skudras nepadodas” ( no čehu val. tulk. Laima Rūmniece, 1961, 1981, 1999, 2007). Galvenais varonis ir skudrulēns Ferda, kurš noklīst no sava pūžņa un organizē pats savējo. Pēc kāda laika atklājas, ka kaimiņos dzīvo “sliktie” − vergturu pūznis, kas slikti izturas pret darba skudrām. Ferda sāk organizēt savējos darbam un aizsardzībai. Uzvar draudzība!

Preislers_Mazā_raganiņa

Neviens bērnu grāmatu saraksts nevar iztikt bez Astrīdas Lingrēnes grāmatām. No visām iespējām es izvēlējos “Ronja − laupītāja meita”. Par diviem bērniem, kas piedzimuši naidīgās laupītāju ģimenēs, bet par spīti vecāku aizliegumam satiekas un draudzējas liela mūžameža vidū, kur lido harpijas, spīd mošķuļu acis un staigā lāči. “Ronja” latviski ar oriģinālajām Ilonas Vīklandes ilustrācijām pirmoreiz iznāca 1989. gadā, pēc tam pārizdota vēl divas reizes (no zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane).

Vācu rakstnieka Ēriha Kestnera rakstāmspalvai pieder daudzi jauki bērnu literatūras varoņi. Kestnera pirmā grāmata bērniem ir “Emīls un Berlīnes zēni” (1929). Galvenais varonis ir puika Emīls Tišbeins, kurš brauc no dzimtās Neištates uz Berlīni un vilcienā viņam nozog mātes grūti pelnīto naudiņu. Viņš nolemj noķert zagli un talkā viņam nāk draugs Gustavs (ar tauri) un māsīca Ponija Cepurīte. Latviski “Emīls” iznāk jau 1931. gadā Jūlija Lāča tulkojumā, tiek pārizdots arī padomju laikā (neminot represēto tulkotāju), bet no 1983. gada tiek izdots Laimas Rūmnieces tulkojumā.

Lindgrēne_Ronja

Vēl viens nemirstīgs bērnu grāmatu cikls ir radies, iedvesmojoties no amerikāņu rakstnieka Franka Bauma pasakas “Gudrais no Oza zemes”. Krievu rakstnieks Aleksandrs Volkovs ņēmās to tulkot, bet beigās faktiski grāmatu pārrakstīja pa savam un radās “Smaragda pilsētas burvis”, kam sekoja vēl piecas grāmatas. Man mīļākā ir cikla otrā grāmata “Urfins Džīss un viņa koka zaldāti” (izdota 1965. un 1994. gadā Annas Sakses tulkojumā ar Pāvela Šēnhofa ilustrācijām). Šeit ir ķildīgs galdnieks Urfins, kurš dzīvo biklo gremoņu teritorijā un reiz nejauši atklāj kaktusu pulverīti, kas spēj iedvest dzīvību nedzīvās lietas… un Urfins nolemj radīt savu koka zaldātu armiju, lai iekarotu Smaragda pilsētu.

urfin-8

Kadrs no animācijas filmas “Urfins Džīss un viņa koka zaldāti” (2017)

***

Domāju, ka manam sarakstam ir stipra retro noskaņa, tai pašā laikā es neredzu iemeslu, kāpēc vajadzētu aizmirst šīs un vēl daudzas citas vecākas grāmatas. Cilvēki jau nemainās, un bērniem joprojām ir svarīga vecāku mīlestība un draudzība, aizraujoši piedzīvojumi un labajam vajag uzvarēt ļauno.

Stafeti tālāk nododu Asmo, kas gan jau kādreiz atgriezīsies no tālajām zemēm un kā pieredzējis tētis varēs sniegt aktuālāku ieskatu bērnu literatūrā, un Lili, kas lasa un raksta.