Sveicināti karstajā vasarā!

Kāpēc gan mums nesākt šo gadalaiku, gremdējoties senspāņu varoņeposā “Dziesma par manu Sidu” (“Neputns”) − senākajā spāņu literatūras piemineklī, kas saglabājies līdz mūsdienām. Atdzejotājs Uldis Bērziņš eposa tulkojumam veltījis ilgus gadus, grāmatu papildina zinātniskā redaktora Dena Dimiņa ievads, komentāri, personvārdu, vietvārdu un reāliju glosārijs un bibliogrāfija. Eposs vēsta par 11. gadsimta kastīliešu bruņinieka Sida Kampeadora dzīvi un varoņdarbiem. Sids cīnās pret mauriem un atbrīvo dzimto zemi no iekarotājiem.

Kārļa Skalbes 140. jubilejas gaidās iznācis viņa pasaku krājums (“Dienas Grāmata”), kurā apkopotas visas pasakas no Kārļa Skalbes dzīves laikā publicētām grāmatām un kopotu rakstu izdevumiem, respektējot un saglabājot autora izteiksmes savdabību. Literatūrzinātnieces Litas Silovas priekšvārdā teikts: “Literārā pasaka izrādās īstā iespēja pārkāpt pāri parasta stāsta tiešumam un vienlaikus neiegrimt dzejas specifiskajā poētiskumā.” Lai arī grāmatā nav attēlu, teksts izveidots vizuāli pievilcīgs.

LU Akadēmiskais apgāds turpina izdot Aspazijas “Kopotos rakstus”. 2.sējums veltīts dzejnieces agrīnajai dzejai un liroepikai, cita starpā šeit atrodami dzejoļu krājumi “Sarkanas puķes” un “Dvēseles krēsla”, kā arī pievienota Aspazijas laikabiedru − Jāņa Asara un Pētera Birkerta – literartūrkritika un pirmpublicējumi par Aspaziju mūsdienu skatījumā.

Lai arī iznācis jau 2018. gadā, tomēr ieraudzīts tikai tagad, ir dzejnieka un tulkotāja Guntara Godiņa sastādīts sarunu krājums “Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?” (Latviešu valodas aģentūra).  2017. gadā norisinājās Latviešu valodas aģentūras organizēti Valodas vakari, kuros dzejnieki un rakstnieki meklēja atbildes uz jautājumu „Kas stāv aiz teksta?”. Sarunas notika ar virkni autoru (Ventu Zvaigzni un Paulu Bankovski, Jāni Rokpelni un Arvi Vigulu, Sergeju Timofejevu un Artūru Punti, Inesi Zanderi un Kārli Vērdiņu, Māru Zālīti un Andri Breži, Contru (Margusu Konnulu) un Juri Kronbergu, Gunti Bereli). Intelektuāli un emocionāli piesātināto sarunu teksti atklāj rakstnieku un dzejnieku darba aizkulises, attiecības ar valodu un mazāk zināmas biogrāfiskās lappuses.

Folkloras pētnieks Aldis Pūtelis  laidis klajā pētījumu “Domas par latviešu mitoloģiju” (“Zinātne”), kurā vērtē ziņas par latviešu mitoloģiju un kultu, kas atrodamas dažādos rakstītajos avotos, latviski atstāstot šo darbu saturu un sastatot šo avotu veidotās versijas, meklējot ziņu pirmavotus, kā arī analizējot iespējamo izplatīto motīvu izcelsmi agrāk izveidotā rakstītajā tradīcijā. Autors noraida uzskatu, ka ar fantāziju un dievību jaunradi nodarbojušies jaunlatvieši vai arī 17. gadsimta vēsturnieki. Izdevumu veido 4 nodaļas, kurās aplūkots mīts un mitoloģija, tam pievienots plašs kopsavilkums angļu valodā.

Citam tautas daiļrades laikaposmam pievērsies Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis, kurš pētījumā “Vācot padomju folkloru” (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) aizved aizraujošā ceļojumā uz pēckara pirmo desmitgadi un izseko folkloristu gaitas Tukuma, Siguldas, Cēsu, Ventspils citos Latvijas rajonos, kur no 1947. līdz 1954. gadam tika rīkotas zinātniskās folkloras vākšanas ekspedīcijas. Viena daļa pētījuma atspoguļo Folkloras institūta akadēmiskās aizkulises vēlīnā staļinisma laikā, bet cita − apkopo tipiskākos un interesantākos padomju folkloras materiālus.

Izdevniecība “Zvaigzne ABC” pievērsusies psiholoģiskās pašaktualizācijas problēmai un laidusi klajā divas amerikāņu psihologu grāmatas. Džons Bredšovs pazīstams ar termina “ievainots iekšējais bērns” popularizēšanu un savu profesionālo darbību saistījis ar dažādu atkarību ārstēšanu. Viņa grāmata  “Atgriešanās pie sevis: sava iekšējā bērna atgūšana un dziedēšana” (no angļu val. tulk. Sanita Brauža) vēsta, kā soli pa solim  var tikt vaļā no postošo ģimenes modeļu uzliktajiem ierobežojumiem un lomām un sākt brīvi dzīvot tagadnē. Otra autors ir dzīļu psiholoģijas pārstāvis Bils Plotkins, kurš savā darbā “Dvēseles mākslas: dabas un cilvēka psihes noslēpumi” (no angļu val. tulk. Ieva Zālīte) stāsta par nokāpšanu dvēseles dziļumos, kas viņa vadībā notiek ne tikai alegoriski, bet arī praktiski − autors jau gandrīz 40 gadus vada ceļojumus uz neskartām vietām dabā, jo šeit visvieglāk piekļūt ikviena cilvēka dvēseles pirmatnējiem dziļumiem. Dzīļu psiholoģijas mēŗkis ir atsegt un analizēt tos procesus, struktūras un mehānismus, kas pastāv aiz apzinātības fasādes.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rakstu krājums “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā” (sast. Elita Ansone) pievēršas Latvijas mākslai pēc Otrā pasaules kara un parāda tās stilistisko daudzveidību. Septiņi mākslas zinātnieki desmit nodaļās pievēršas laikmetam un tā kontekstā radītajiem mākslas darbiem, kas izdevumā parādīti gandrīz 500 attēlos. Aplūkotās mākslas parādības, notikumi un mākslinieki ved cauri pusgadsimtam, kas, par spīti ideoloģiskiem nosacījumiem, Latvijas mākslā bijis ļoti ražīgs.

No jaunākās latviešu daiļliteratūras jāatzīmē Gundegas Repšes jaunā eseju grāmata “Skiču burtnīca. Simts” (“Dienas Grāmata”), kas sniedz personisku ieskatu aizvadītajā Latvijas simtgades gadā no 2017. gada 18.novembrim līdz 2018. gada 18.novembrim.

Rakstnieces Gunas Rozes trešā prozas grāmata “Sadursme” (“Dienas Grāmata”) manu uzmanību piesaistīja ar anotāciju, ka darbība notiek vienas dienas laikā, bet dažādi personāži to izstāsta deviņos stāstos. Centrā ir viens notikums – autoavārija, kurā tā vai citādi visi ir iesaistīti. Autore saka, ka savas izvēles mēs labprāt norakstām uz apstākļiem, taču visbiežāk nekas nav tā, kā izskatās − nejaušību nav un mēs viens otru ietekmējam vairāk nekā domājam.

Latviešu autori reti pievēršas humoram un satīrai, un tādēļ vien jāatzīmē amizantā Baibas Zīles grāmata “Rausītis un karma: manas divpadsmit dienu tievēšanas stāsts” (Zvaigzne ABC). Šeit aprakstīti reāli divpadsmit dienu vērojumi svara korekcijas centrā, ko papildina atkāpes par pašu tievēšanas metodi un ar dažām “garšīgām” tievēšanas receptēm.

Šo aprakstu es sāku ar grāmatu, kas vēsta par spāņu tautas varoni Sidu, bet arī flāmiem ir savs varoņtēls − Tils Pūcespieģelis, kurš radis attēlojumu jau daudzos daiļdarbos. Šoreiz vācu rakstnieks Daniels Kēlmans romānā “Tils” (“Dienas Grāmata”, no vācu val. tulk. Zigurds Skābardis) aizved lasītāju uz 17.gadsimtu, kad notiek Trīsdesmitgadu karš, riņķī − haoss, valdnieku spēles, reliģiju cīniņi un mēris. Dzirnavnieka dēls Tils kopā ar uzticamo draudzeni Neli bēg no dzimtā ciemata un klejo pa valsti, pelnot iztiku aiz jokdara maskas, un satiek dažādus cilvēkus.

Romāns “Četru ceļu krustojums” (“Zvaigzne ABC”, no somu val. tulk. Maima Grīnberga) ir somu rakstnieka Tommi Kinnunena pārliecinoša debija rakstniecībā. Romāna vēstījumu veido četri stāsti, katru vēsta viens centrālais personāžs − sabiedrības normām spītējoša akušiere Marija, viņas meita fotogrāfe Lahja, kas gribētu pareizu dzīvi, Lahjas vīrs, sava laika izpratnē pilnīgi nepareizais galdnieks Onni un Lahjas vedekla Kārina. Darbība norisinās laikā no XIX gadsimta pēdējiem gadiem līdz XX gadsimta nogalei, personāži ir daudzslāņaini, katrs ar saviem noslēpumiem un identitātes mokām, stāstījumi vijas un krustojas, lai izskaņā lasītājam atklātu patieso ainu.

Izdevniecība “Zvaigzne ABC” turpina islandiešu detetektīvrakstnieces Irsas Sigurdardotiras detektīvromānu sēriju, kurā noziegumus izmeklē psiholoģe Freija un detektīvs Huldars. 2018. gadā izdotajam krimiķim “DNS” seko “Sāga” (no islandiešu val. tulk. Inga Bērziņa) par laika kapsulā atrastu parēgojumu par gaidāmu slepkavību. Savukārt pirmo reizi ticis tulkots kāds no Francijā populārā trilleru rakstnieka Franka Tiljē romāniem − “Sapņot” (no franču val. tulk. Maija Indraša). Trillera galvenā varone ir psiholoģe Abigeila, kuras dzīvi apgrūtina narkolepsijas lēkmes, t.i. viņa var dienā pēkšņi uz brīdi aizmigt, tomēr tas viņai netraucē palīdzēt policijai meklēt bērnu nolaupītāju.

Gan bērnu, gan pieaugušo auditoriju iepriecinās latviešu auditorijai jau zināmā norvēģu rakstniece Marija Parra, kuras jaunākajā grāmatā “Vārtsargs un jūra” (“liels un mazs”) lasītāji var sekot jau “Vafeļu sirdīs” iepazītajiem varoņiem. Nelielā norvēģu ciemā nedaudz paaugušies galvenie varoņi Lēna un Trille turpina savus pārgalvīgos piedzīvojumus.

Vēl viena interesanta izdevniecības “liels un mazs” grāmata ir igauņu rakstnieces Ketlinas Kaldmā stāsts “Būt sliktai meitenei ir dievīgi” (no igauņu val. tulk. Maima Grīnberga), kas atgriež mūs 1980. gada padomju Igaunijā, kurā ir kolhoza ciemats un galvenā varone − vienpadsmitgadniece Lī. Būtu interesanti salīdzināt mūsdienu Norvēģijas un padomju Igaunijas reālijas no pusaudžu skatu punkta.

Visiem priecīgu, grāmatām bagātu vasaru!