Aleksandrs Volkovs. Kļavu mežs

“Rudens līdzinās jau izlasītai, bet piemirstai grāmatai − katra lappuse par to, ko zini un neskaidri atceries, katra lappuse − atgriešanās jau zināmā vietā. No šolaika naktis piepilda lietus troksnis, rīti smaržo pēc bezspēcīgas, bet vēl neatdzisušas zemes, saule, izsējusi visu savu cienīgo nesteidzīgumu, rosīgi slīd pa debesmalu, nepaceļoties virs kalniem − saules laiks ir pagājis, pienākuši citi laiki.” Tā raksta armēņu rakstniece Narinē Abgarjana, bet es jūs sveicinu gada krāšnākā gadalaika ieskaņā, lai kopīgi paskatītos, kas mani ieinteresējis no vasaras sākumā izdotās literatūras.

Visticamāk, ka tā ir nejauša sakritība, bet pēdējā laikā beidzot latviski ir iznākuši vairāki izdevumi, kurus nepārspīlējot var dēvēt par pasaules literatūras pieminekļiem. No tiem par senāko saglabājušos tiek uzskatīts “Eposs par Gilgamešu” (“Jumava”), kurš tiek datēts ar aptuveni 2100. gadu p.m.ē. Iedomājaties, ka senais teksts akadiešu valodā tika uzrakstīts uz 12 māla plāksnītēm. Eposa tulkotājs, komentāru un ievada autors ir seno valodu pētnieks, literāts un tulkotājs Ilmārs Zvirgzds, mākslinieki − Lilija Dinere un Roberts Diners. Gilgameša eposā aprakstīti šumeru pilsētvalsts Urukas valdnieka Gilgameša varoņdarbi, un tam ir nepārvērtējama ietekme uz pasaules kultūru.

LU profesors Dr.geol. Valdis Segliņš turpina rakstīt par Senās Ēģiptes vēsturi, šoreiz monogrāfija “Maģija un burvestības Senajā Ēģiptē” (LU Akadēmiskais apgāds). Monogrāfija veltīta Senajā Ēģiptē uzkrātajām zināšanām par maģiskām darbībām, kas labi zināmas no dažādiem pārstāstiem, netiešām norādēm un vienkāršiem izdomājumiem. Lasītājs var iepazīt senos rituālus, reliģiju, apgūt zināšanas un saskatīt arī to trūkumu plašākā kontekstā, kā arī izvērtēt senos priekšstatus mūsdienu skatījumā.

LU emeritētai profesorei Sigmai Ankravai ir bijusi vēlme izveidot hindu mitoloģijas enciklopēdiju, tādēļ tapusi grāmata “Indiešu dievi un dieves” (Dienas Grāmata). Lasītājs gūst ieskatu hindu dievu panteonā un viņu nemirstīgo dzīvju notikumos, izdevumu papildina autores fotogrāfijas.  Izdevējs sola, ka tā būs saistoša ne tikai Indijas kultūras profesionāļiem, bet skaidra un saprotama ikvienam, kuru interesē Indija.

Ieskatu Latvijas jaunāko laiku vēsturē mums sniedz Anitas Bormanes grāmata “Kā var aizmirst… Dzīve Latvijā 20.gs. 20.-30. gados” (Latvijas Mediji). Autore turpina pirms diviem gadiem iznākušo grāmatu “Skaists bij’ tas laiks… : Latvijas dzīves ainas 20. gs. 20.-30. gados”, un lasītājam tiek piedāvāta ne vien dzīves svinēšana un baudīšana, bet arī samērā nopietnas laikmeta ainiņas.

Ja interesējaties par transporta un rūpniecības vēsturi, tad kā atgādinājumam ielikšu informāciju, ka jau pagājušogad iznāca Edvīna Liepiņa grāmatas “Rīgas auto: Latvijas automobiļu vēstures lappuses” (CSDD Rīgas Motormuzejs) trešais, papildinātais izdevums. Grāmata ir vēstures liecībās balstīts stāstījums par automobiļu parādīšanos Latvijā un vairāk vai mazāk veiksmīgiem mēģinājumiem šeit būvēt spēkratus. Grāmata esot nopērkama Rīgas Motormuzejā.

Vēl viena interesi piesaistoša grāmata, kas uz Rīgas vēsturi paskatās no negaidīta aspekta ir modeles un modes mākslinieces Asnates Smelteres grāmata “Piecdesmit gadi Rīgas modē” (“neputns”), kas piedāvā unikālu ieskatu Rīgas Modeļu nama un Latvijas modes vēsturē. Grāmata aptver laika posmu no Rīgas Modeļu nama dibināšanas 1949. gada februārī līdz tā galam īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kā arī autore noslēdzošajā daļā apraksta arī pašas vadītā Salona A izveidi. Grāmatas struktūru veido kompakti teksti, kurus paralēli papildina izsvērts un bagātīgs vizuālais materiāls.

Latvijas teātra cienītājiem noteikti patiks apgāda “Latvijas Mediji” izdotā Intas Kārkliņas biogrāfiskā grāmata “Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušāns”. Izskatās, ka izdevums ir gana ilgi tapis un gaidījis uz izdošanu, jo Jaunušāns jau vairāk nekā 10 gadus ir citā saulē, bet grāmata pieteikta kā viņa monologs, kurā viņš atskatās uz savu veikumu teātrī, runā par smago galvenā režisora nastu divu gadu desmitu garumā, izvērtē savus režijas un pedagoģijas principus un min daudzus savus dzīves faktus, kas iepriekš nav publicēti. Papildu tam autore apzinājusi arhīva materiālus, publikācijas, recenzijas un izveidojusi plašu 20. gadsimta Latvijas teātra ainu.

No tulkotajiem izdevumiem izcelšu amerikāņu vēsturnieka Timotija Snaidera monogrāfiju  “Melnā zeme: holokausts kā vēsture un brīdinājums” (“Jumava”, no angļu val. tulk. Ieva Lešinska). Latviešu lasītājs jau iepazinis Snaidera pētījumu “Asinszemes”, kas vēsta par Viduseiropu totalitāro režīmu laikā un apcerējumu “Par tirāniju”. Tulkotāja saka, ka “grāmatas vērtība ir skrupuloza kolaboracionisma problēmas izpēte, saistoša Polijas un Vācijas attiecību analīze un pamatota Rietumos iesakņojušos holokausta mītu apšaubīšana”.

Somu žurnālista Marti Bakmana pētījumu “Spiegi” (“Latvijas Mediji”, no somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola) var lasīt kā aizraujošu romānu − tā centrā ir latviete Marija Emma Tiltiņa (1896–1943), kura 20. gs. 30. gados vadīja internacionālu spiegošanas tīklu, kas piegādāja Padomju Savienībai Somijas militāros noslēpumus. Marija Emma bagātas kanādietes lomā profesionāli strādāja gan Somijā, gan citur, līdz pārdroša kļūda iemeta viņu somu policijas rokās. Grāmata ieguvusi balvu “Somijas labākais dokumentālais romāns 2017”.

Nozaru literatūru noslēdz grāmata, kurai sākotnēji uzmanību nepievērsu − tā ir Nīnas Brokmanes un Ellenes Stēkenes Dāles “Viva la vagina!” (“Zvaigzne ABC”, no norvēģu valodas tulkojusi Guna Gavare). Grāmatas nosaukums un izaicinošais – oranži lillā – noformējums man bija licis domāt, ka tā ir kāda kārtējā grāmata par “vieglāko ceļu uz orgasmu”, bet grāmatnīcā ieraudzīju pieteikumu uz vāka, ka autores ir ārstes un saturs arī izrādījās ļoti informatīvs. Šeit ir gan par sievietes ķermeni, gan seksualitāti, gan par iespējamiem sievietes veselības traucējumiem. Varētu būt laba grāmata vidusskolniecēm (un ne tikai).

Latviešu daiļliteratūras pienesums nedaudz pārsteidza, jo te ir autori, no kuriem romāni netika gaidīti. Leons Briedis, pazīstams latviešu dzejnieks un atdzejotājs laidis klajā romānu “Vilcene un atraitnis” (“Dienas Grāmata”). Kritika vēsta, ka romāns esot kā lēns, ievelkošs vēstījums par kādu vīru, kurš Karpatu kalnos atgūstas pēc liela zaudējuma. Pamazām vīrieša domās lēni aprises iegūst arī pagātnes stāsts, un, kā jau visi īstie stāsti, tas ir par laikmeta zīmēm izraibinātu mūžu un par kādu mīlestību mūža garumā.

Vēsturniece Inese Dreimane, kura savulaik diezgan skarbi kritizējusi pēdējā laika vēstures romānus, ir sarakstījusi pati savu. Romāns “Vēstule ar pielikumu” (“Zvaigzne ABC”) aizved uz 20.gs. 30.gadu Rīgu, tā varoņi − jauni, skaisti un gudri cilvēki, kurus sāk malt necilvēcības, melu, varmācības dzirnas.

Maijas Krekles biogrāfiskais romāns “Melanholiskais valsis. Emīla Dārziņa sapnis par mīlestību” (Latvijas mediji) aizved 20. gadsimta pašā sākumā, kad komponists Emīls Dārziņš ierodas Rīgā no Pēterburgas un kļūst par daļu no latviešu inteliģences. Romāns par viņa sarežģīto dzīves ceļu.

Varbūt saprotami, ka Osvalds Zebris ir uzrakstījis romānu par mūsdienu pusaudžiem “Māra” (“Dienas Grāmata”), jo romāna iecere esot radusies, rakstot scenāriju LTV seriālam “16+”, taču man šķita interesanti, ka autors izvēlējies rakstīt par meiteni. Meiteni kā galveno varoni viņš izvēlējies, jo interesantāk domāt no meitenes pozīcijām. OK, varbūt, ka viņam tas ir arī izdevies.

No tulkotās literatūras piesaistīja somu rakstnieces Rītas Jalonenas romāns “Skaidrums” (“Jānis Roze”, no somu val. tulk. M.Grīnberga), kas ļauj iepazīt visai neparastu dzīvesstāstu. Romāna pamatā ir jaunzēlandiešu rakstnieces Dženetas Freimas biogrāfija, kura bijusi gana raiba ceļā uz veiksmīgu literāro karjeru.

Franču rakstnieces Irēnas Nemirovskas romāns “Franču svīta” (“Jumava”, no franču val. tulk D.Dreika) ir pēdējais, ko viņa paspēja uzrakstīt, jo ļoti drīz viņa nokļuva vācu koncentrācijas nometnē. Romāns pievēršas Francijai Otrā pasaules kara sākumā −kas notiek ar cilvēkiem okupētā valstī, kādas ir viņu izdarītās izvēles.

Noslēgumā minēšu divus detektīvus. Klajā nācis Roberta Galbraita ceturtais romāns “Baltā nāve” (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. S.Brice), kas turpina sēriju par privātdetektīvu Kormoranu Straiku un viņa asistenti Robinu. Kā arī Monikas Sabolo trilleris par kādas jaunas meitenes pazušanu “Samera” (“Zvaigzne ABC”, no franču val. tulk. V.Berga), kas sola būt vienlaikus gan spriedzes pilns, gan poētisks.

Raitu un auglīgu lasīšanu rudenī!