Sākumlapa

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada maijs)

1 komentārs

Sveicināti Jāņu brīvdienās!

“Kam saule šodien kumeļus jūgs,

Kas puķēm balsis ir devis?

Tas dievišķais Jānīts, kas šovakar lūgs

Mūs, ugunīm mirdzot, pie sevis.”

(K.Skalbe)

Vasariņa ir sākusies, un pat rūdīti pilsētnieki savu reizi izbāž degunu dabā. Izdevniecība “Zvaigzne ABC” ir laidusi klajā izzinošu materiālu par pļavām. No abām pusēm lasāmajā ceļvedī  “Kas aug dabiskās pļavās? Kas dzīvo dabiskās pļavās?” ir aprakstīti gandrīz 200 augi un 150 dzīvnieki, klāt pievienotas fotogrāfijas. Grāmatas sastādītāji ir latviešu zinātnieki, klāt pievienoti alfabētiskie rādītāji latviešu un latīņu valodā. Ceļvedis ir pārizdevums Latvijas Dabas fonda veidotajām grāmatiņām, kuras pieejamas arī tiešsaistē vietnē grasslife.lv PDF formātā.

Ja interesējaties vairāk par puķītēm, tad vēl viens “Zvaigznes ABC” izdevums ir 40 ziedu kartīšu komplekts “Pļavu un mežu ziedi” (sast. Gunta Šustere). Kartītes vienā pusē ir zieda fotogrāfija, bet otrā – īss auga apraksts un tā izmantošanas iespējas.

Neliela, bet šodienas situācijai nozīmīga ir vēsturnieka Valda Klišāna sarakstītā grāmata “Ievads Ukrainas vēsturē” (“Zvaigzne ABC”). Klišāns piedāvā konspektīvu pārskatu, izvairoties no vēstures interpretācijas un pētniecības problēmām. Nodaļu beigās ieskicētas Ukrainas un Latvijas vēsturiskās paralēles.

Acīmredzot šī brīža militārie notikumi ir pamudinājuši izdevniecību “Zvaigzne ABC” pārizdot (pirmoreiz izdota 2011.gadā) ķīniešu militārā stratēģa Suņdzi traktātu “Karamāksla” (no angļu val. tulk. Aija Vālodze). Lai arī sarakstīts 6.gs. p.m.ē., traktāts joprojām ir vērtīgs avots par veiksmīgākajiem ceļiem uz uzvaru. Tiek atzīmēts, ka karamākslā galvenais ir kontrolēt informāciju, jo tā var izšķirt kaujas likteni, pirms tā vēl sākusies.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izdevusi grāmatu “Latvijas valsts militārās kartogrāfijas 100 gadi”, kurā aprakstīta gan militārās kartogrāfijas attīstība starpkaru periodā līdz 1940.gadam, gan pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gada. Par periodu no 1940. līdz 1991.gadam minētas nozīmīgākās militārās kartēšanas aktivitātes Latvijas teritorijā, ko veica nacistiskās Vācijas un PSRS iestādes. Grāmatā publicēti daudzi karšu fragmenti. Grāmatu iespējams apskatīt un lejuplādēt vietnē lgia.gov.lv.

Vēsturnieks Andris Caune nobeidz savu desmit grāmatu sēriju par Rīgu pirms 100 gadiem ar izdevumu “Notikumi Rīgā pirms 100 gadiem” (izdevniecība “Zinātne”). Kā visi šie sērijas izdevumi, grāmata atspoguļo tos notikumus, kas saglabājušies senajās pastkartēs. Attēliem piemeklēti tā laika avīzēs atrodamie notikumu apraksti.

Pirms 100 gadiem Kurzemē lasītāju aizved tautskolotāja Jāņa Zandarta (1875-1961) atmiņu grāmata “Aculiecinieka stāsts” (biedrība “Aleksandra Pelēča lasītava”). Atmiņas pierakstītas 20.gs. 50.gados trijās burtnīcās un ilgu laiku glabājušās kolekcionāra Cimmermaņa arhīvā. Zandarta grāmatā sastopamas dažādas Ziemeļkurzemes ainas un cilvēki, viņš piedalījies arī 1905. gada nemieros un Pirmajā pasaules karā. Grāmatu var nopirkt PDF formātā vietnē pelecalasitava.lv.

Nedaudz skumjām tēmām (bet no tām mēs dzīvē nevaram izvairīties) pievēršas divas izdevniecības “Zvaigzne ABC” izdotās grāmatas. ASV neiroķirurga Pola Kalaniti autobiogrāfiskā grāmata “Kad elpa pārtop par gaisu” (no angļu val. tulk. Karīna Tillberga) stāsta par ārsta cīņu ar plaušu vēzi. 2016. gadā iznākušajos memuāros autors reflektē par savu dzīvi, ceļu līdz ārsta profesijai, dzīves jēgu nāvējošas slimības priekšā un citiem būtiskiem jautājumiem.

Ērvins Jaloms (1931) ir psihiatrs un pasaulē populāru grāmatu autors. Viņa spalvai pieder virkne populārzinātnisku un daiļliteratūras grāmatu. Jaloma pēdējā grāmata “Nāves un dzīvības jautājums” (no angļu val. tulk. Agnese Strazdiņa) ir sarakstīta kopā ar sievu – kulturoloģi Merilinu Jalomu. Pēc 65 gadu ilgas laulības, kad abi uzzināja par Merilinas nedziedināmo slimību, abi gada garumā kopīgi atskatās uz nodzīvoto laiku un vēsta par to, kā mīlēt un dzīvot bez nožēlas.

Turpina papildināties čehu daiļliteratūras plauktiņš. Latviešu lasītājam jau pazīstamajai Alenai Mornštainovai latviski izdota otrā grāmata – “Klusie gadi” (“Pētergailis”, no čehu val. tulk. Jānis Krastiņš), kura atklāj ģimenes noslēpumu, strīdu, kas izcēlies 20.gs. 70.gados. Klusie gadi šai romānā nozīmē laiku, kad ģimene izvēlas nerunāt par būtiskām lietām, par laiku, kas grauž tēva un meitas attiecības.

Viena no populārākajiem Izraēlas rakstnieka Etgara Kereta stāstu krājums “Aizķeršanās galaktikas nomalē” (“Jānis Roze”, no ivrita tulkojusi Māra Poļakova) lasītāju pārsteidz, izklaidē un aizkustina. Kerets saka, ka viņa stāsti rodas no ikdienas notikuma vai neskaidras izjūtas, kas ir tik satraucoša, nepārejoša un nenosakāma, ka atrisinājums rodas tikai fantāzijā.

Kārtējais detektīvs latviski izdots vācu autorei Šarlotei Linkai – detektīvromāns “Bez vainas” (“Zvaigzne ABC”, no vācu val. tulk. Sinda Krastiņa) ir trešais sērijā par seržanti Keitu Linvilu un izmeklētāju Kalebu Heilu (iepriekšējie – “Pieviltā” un “Cietsirdīgās spēles”). Šoreiz Keita ar Kalebu izmeklē divas it kā savstarpēji nesaistītas slepkavības, kuras veiktas ar vienu ieroci.

Bērniem un pusaudžiem

Pārmest tiltu no pieaugušo uz jaunākai paaudzei domāto literatūru man palīdzēs latvju varoņstāsts “Kurbads” (“Zvaigzne ABC”), kurš, domāju, būs interesants jebkura vecuma lasītājam. Pasaku šoreiz pārstāstījis dzejnieks Guntars Godiņš, izdevumu papildina krāšņas ilustrācijas (mākslinieces Sindija Anča un Marika Eglīte); pasakai pēcvārdus sarakstījuši folkloras pētnieki Janīna Kursīte un Guntis Pakalns. Īpaši atzīmējams, ka grāmatai ir digitāls papildsaturs, ko iespējams aktivizēt viedtālrunī.

Interesanti, ka atdzimst ne tikai pasakas, bet arī padomju laiku bērnu grāmatas. Mākslinieces Dzintras Aulmanes 1983. gada bilžu grāmata “Ežuks brauc ar auto” (“Zvaigzne ABC”) ir piedzīvojusi jaunu izdevumu, un ežuks atkal brauc ar auto un kopā ar draugiem dara labus darbus.

Ukraiņu autoru Romanas Romanišinas un Andrija Lesiva bilžu grāmata “Karš, kurš pārvērta Rondo” (“Liels un mazs”, no ukraiņu valodas tulkojis Māris Salējs) tika radīta neilgi pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, lai palīdzētu runāt ar bērniem par karu. Pilsēta Rondo dzīvo gaismā un krāsās, taču karš atnes iznīcību un tumsu. Trīs draugi atklāj, ka pret kara tumsu var cīnīties ar gaismas spēku un uzbūvē milzīgu gaismas mašīnu, kas izkliedē tumsu un aptur karu.

Zviedru meiteni Līsu skolā izsmej un pazemo, tādēļ viņa glābjas bibliotēkā, kur plauktā atrod “Rokasgrāmatu supervaroņiem” – tajā aprakstīts, kā trenēties, lai kļūtu par supervaroni. Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā Agneses un Eliasa Volundu “Rokasgrāmatas supervaroņiem” otro daļu “Sarkanā maska” (no zviedru valodas tulkojis Pēteris Jankavs). Arī supervaroņu otrā grāmata stāsta par tām superspējām, kas katram bērnam nepieciešamas, lai neļautu sev darīt pāri un palīdzēt citiem.

Vēl viens zviedru bērnu romāns ir Jennijas Jēgerfeldes “Mana kolosālā dzīve” (“Latvijas Mediji”, no zviedru valodas tulkojusi Vizma Zaķe), kura galvenais varonis ir 12-gadīgais Sige. Viņa ģimene pārceļas no Stokholmas uz mazpilsētu, un izskatās, ka Sigem ļoti gribas sākt jaunu dzīvi jaunā vietā un beidzot būt populāram. Visticamāk, ka Sige nonāks pie secinājuma, ka draudzība ir svarīgāka par popularitāti.

Angļu rakstnieces Annas Dejas pusaudžu romāna “Fandoms” (“Pētergailis”, no angļu val. tulk. Renāte Kārkliņa) darbība notiek “Comic Con” festivālā, kurā realitāte apmet kūleni un galvenā varone Vijolīte nokļūt savā iemīļotajā fantāzijas pasaulē kā galvenā varone. Viņai strauji jārisina problēmas, lai izvestu savu komandu realitātē.

Skolas laiks gan nu jau beidzies, bet pievērsīšu jauno lasītāju uzmanību (“Zvaigzne ABC”) Kellijas Sviftas rokasgrāmatai “Dzīves prasmes: radošums, problēmrisināšana, apzinātība, empātija, sadarbība”  (“Zvaigzne ABC”, no angļu val.tulk. Aija Biezaite). It kā jau grāmata ir domāta pusaudžiem, bet nu var jau būt, ka tajā ir tik vērtīgas atziņas, ka noder arī lieliem cilvēkiem. Nu visiem jau vajag mācēt “pārvarēt ikdienas izaicinājumus”.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada aprīlis)

1 komentārs

F.Tolstojs. Ceriņu zars ar kanāriju (1819)

Pirms gadiem sešdesmit Ārija Elksne rakstīja :

“Vēl manās Siljāņu māla vāzēs Kijevas ziedi skumst,

Vēl man katrā muskuļu šķiedriņā aizķēries nogurums,

Tādēļ ļaujiet man šodien būt vienai, sakārtot sajauktās domas,

Visus labos un sirsnīgos vārdus izkraut no ceļa somām…

Ļaujiet man čukstēt, glaužot pie vaiga Kaņevas kreimenes :

– Tavu atmiņu maizi, Ukraina, ilgi ēdīšu es …”

Atmiņas ir svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa, un dzīves gaitā ikviens cilvēks veido pats savu atmiņu izlasi, kuras savirknē dzīvesstāstā. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds ir laidis klajā LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku rakstu krājumu  “Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīvas”. Krājumā apkopotie pētījumi risina jautājumus par atmiņām, kas tiek stāstītas vai noklusētas latviešu dzīvesstāstos. Tiek īpaši akcentēta atmiņu pārmantojamība – kā ģimene un dzimta skatās uz vēstures norisēm savu atmiņu stāstu iespaidā, kā arī pētnieki pievērsušies trimdas latviešu un jaunas paaudzes izceļotāju stāstījumiem.

Iespējams, mēs kādreiz piemirstam vai neiedomājamies, ka vēsturi veido daudzi mazi stāsti. Viens no stāstiem tiek atspoguļots grāmatā “Arnolda Karnupa dienasgrāmatas: 1941–1946” (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs). Ādolfs Kārnups ir bijis viens no talantīgākajiem 20. gs. vēsturniekiem ar plašu interešu loku. Savās dienasgrāmatās – paštaisītās burtnīcās – viņš ir veicis īsas, koncentrētos piezīmes par konkrētajā dienā plānoto un paveikto, atzīmējot arī citus sev būtiskus notikumus. Dienasgrāmatas atklāj ikdienas dzīvi Latvijā nozīmīgu varas pārmaiņu laikā.

Man šķiet, ka varētu būt interesanta Gizelas Natālijas Grādneres grāmata “Tantes ar klikšķiem. Baltijas stāsti” (“Jumava”, no vācu valodas tulk. Inguna Motte). Pēc izdevēja anotācijas noprotams, ka tie ir pusaudzes atmiņu stāsti no 20. gadsimta pirmās puses, kad viņa ar ģimeni dzīvojusi Latvijā.

2019. gadā tika izdota Marti Bakmana grāmata “Spiegi” par padomju spiegošanas tīklu Somijā 20.gs. 30. gados. Somu žurnālists Juka Rislaki turpina tēmu ar grāmatu “Starp dzīvību un nāvi” par latviešu aģentiem Somijas–PSRS spiegošanas karā (“Latvijas Mediji”, no somu val. tulk. Gunta Pāvola). Tiek vēstīts par 20. gs. 20. gados čekas izdomātu un īstenotu operāciju “Trests”, kas izsekoja balto emigrantu gaitas un visādi jauca gaisu kaimiņu zemē (ne bez latviešu izcelsmes aģentu palīdzības).

Latvijā lielu kalnu nav, bet tas jau nenozīmē, ka nevar saslimt ar kalnu slimību. To sauc par alpīnismu, un tai ir sena vēsture. Voldemārs Krutins grāmatā “Sniegotie dimanti: kalnā kāpēja piezīmes”  (“Jumava”) atskatās, kā tika organizēta alpīnisma kustība Latvijā 20. gs. 80. gados. Tā ir viena cilvēka pieredze un piedzīvotās emocijas skarbos kalnu apstākļos.

Brisele ir pilsēta, kas daudziem asociējas ar Eiropas ierēdņu galapunktu, bet ilggadējais Eiroparlamenta žurnālists Ģirts Salmgriezis piedāvā uz to paskatīties no cita rakursa. Pandēmijas laikā tapusi grāmata “Briseles pastkartes” (“Laika Grāmata”), kas runā par sajūtām noslēgtā pilsētā, atšķaidot tās ar faktisko materiālu un melnbaltām fotogrāfijām.

Izdevniecība “Zvaigzne ABC” ir laidusi klajā Edītes Olupes “Vēju grāmatu”, kuras galvenais izpētes objekts ir vējš. Tematiskais pētījums apkopojis faktus par vēju no visdažādākajām nozarēm, sākot no metereoloģijas un folkloras un beidzot ar kuģniecības vēsturi un sportu. Tas ir interesants, netradicionāls veids, kā skatīties uz dabas parādību.

Pārmest tiltiņu uz daiļliteratūru es gribētu ar jaunpienācēju sērijā “Es esmu… ” – izdevniecība “Dienas Grāmata” ir laidusi klajā Arņa Koroševska monogrāfiju “Lielais noliedzējs” par Andreju Upīti. Tiek teikts, ka Upīts, iespējams, ir pats ražīgākais latviešu rakstnieks ar ļoti lielu mantojumu, taču, manuprāt, tas šobrīd mūsu kultūrā pilnvērtīgi neskan. Pirms desmit gadiem ar interesi lasīju Viktora Līvzemnieka grāmatu par Upīti “Vērpetēm Daugava puto”, domāju, tikpat interesenti būs izlasīt Koroševska sarakstīto.

Vēl vienai latvju daiļliteratūras zvaigznei ir veltīts Maijas Krekles romāns “Atraitnes dēls. Plūdoņa jūtas un dziņas”  (“Latvijas Mediji”). Ierosme romānam rasta Plūdoņa sarakstē ar Annu Melbārdi, kura vēlāk kļūs par viņa sievasmāti, lai gan Annas pašas jūtas, iespējams, nebija tik mātišķas. Romānā lielāka uzmanība ir pievērsta Plūdoņa sievietēm – jau pieminētai Annai, pirmajai sievai Otīlijai un otrajai sievai Elfrīdai, kurām Plūdons ir sagādājis visdažādākās emocijas.

Marta beigās mūžībā devās viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem Zigmunds Skujiņš. Viņš vēl esot paspējis savās rokās paturēt pēdējo iznākušo grāmatu – Ingas Skujiņas sakārtoto un izdoto “Burti lido, domas skan: Zigmunda Skujiņa sarakste ar rakstniekiem un lasītājiem”. Grāmata iznākusi nelielā tirāžā.

Rakstnieks ir kā tēja, ko aplej ar verdošu ūdeni. Uz paciņas var rakstīt, ko grib, bet būtība nav noslēpjama. Ja kāds neprot atšķirt ķimeņu tēju no piparmētru tējas, tā nav tējas, bet lietotāja vaina.

Viena no 18. gadsimta beigu spožākajām sievietēm mūsu platuma grādos bija Mežotnes muižniece Doroteja fon Mēdema, kura apprecējās ar Kurzemes un Zemgales hercogu Pēteri fon Bīronu, un politisko kaislību virpuļos valdzināja Eiropas aristokrātiju. Hercogienes liktenim veltīts Ingunas Baueres romāns “Doroteja. Izredzētā” (“Zvaigzne ABC”). Autore centusies atklāt Dorotejas dvēseli un personību.

Neesmu pārliecināta par izdevuma kvalitāti, bet manu uzmanību piesaistīja vēl viens vēsturiskais romāns, kura centrā ir neordināra aristokrāte. Sarkanmataina sicīliete Konstance ir Simonetas Anjello Hornbijas romāna “Marķīze”  galvenā varone, kura 19. gadsimta otrajā pusē uz Sicīlijas vēsturisko notikumu fona izdzīvo spilgtus personiskās dzīves notikumus (“Jumava”, no itāļu valodas tulkojusi Līva Sniķe).

Franču rakstniece Delfīne de Vigāna jau ir pazīstama latviešu lasītājam, un tiek izdota jau trešā viņas grāmata. “Bērni ir karaļi” parāda realitātes šovu aizkulises, skaistās virtuālās pasaules radīto ilūziju postošo ietekmi uz cilvēka personību (“Jānis Roze”, no franču val. tulk. Inta Šmite).

Ja jūs interesē ASV politika un valstsvīru memuāri, tad vasaras gaitā būs iespēja iegrimt ļoti biezā 44. ASV prezidenta Baraka Obamas atmiņu grāmatā “Apsolīta zeme” ( “Zvaigzne ABC”, no angļu valodas tulk. Kārina Pētersone). Iespējams, Obamas grāmata labi papildinās viņas sievas Mišelas Obamas jau iepriekš latviski izdotos memuārus “Izaugt” (2019).

Bērniem un pusaudžiem

Iespējams, vasara būs īstais laiks, lai bērnudārznieks paņemtu rokās izzinošo grāmatiņu “Iepazīstam kukaiņus” (“Madris”, no vācu val. tulk. A.Muitiniece). Krāsaini ilustrētā grāmata no sērijas “Kādēļ? Kāpēc? Kā tā?” sniedz atbildes uz dažādiem jautājumiem par kukaiņu pasauli.

Lietuviešu autori Vitalija Maksvīte un Marjus Marcinkevičs sarakstījuši asprātīgu un sirsnīgu dēku stāstu par ņipru meiteni Beti. Stāstā “Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana”  (“Jānis Roze”, no lietuviešu valodas tulk. Dace Meiere) meitenei ir jāpalīdz dāvanai, kas nokļuvusi nelaimē, un viņa izdomā viltīgu glābšanas plānu.

Aizvien plašāk izdevējdarbību vērš apgāds “Ezerrozes grāmatas”, kura palīdz publicēties dažādiem autoriem. Signes Lūsiņas pirmā grāmata “Senā torņa noslēpums” stāsta par trim pusaudžiem no Jelgavas, kuri netīšām atrod sen mirušā Kurzemes hercoga lādīti, ar kuru saistīts kāds noslēpums un tas ir jāatrisina, lai pārtrauktu mistisku notikumu sēriju.

Igauņu rakstnieks Mika Kerenens esot viens no populārākajiem igauņu bērnu grāmatu autoriem. Latviešu lasītāji jau iepazinuši četras viņa grāmatiņas. Piektā latviski izdotā – “Skolas pica” (“Zvaigzne ABC”, no igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola) turpina sēriju par Zupas pilsētiņas slepeno biedrību, kura nodarbojas ar aizraujošu detektīvdarbību. Šoreiz mēs cenšamies noskaidrot, kurš gan īsti uzzīmējis picu uz skolas elektrības skapja.