Sveicināti Jāņu brīvdienās!

“Kam saule šodien kumeļus jūgs,

Kas puķēm balsis ir devis?

Tas dievišķais Jānīts, kas šovakar lūgs

Mūs, ugunīm mirdzot, pie sevis.”

(K.Skalbe)

Vasariņa ir sākusies, un pat rūdīti pilsētnieki savu reizi izbāž degunu dabā. Izdevniecība “Zvaigzne ABC” ir laidusi klajā izzinošu materiālu par pļavām. No abām pusēm lasāmajā ceļvedī  “Kas aug dabiskās pļavās? Kas dzīvo dabiskās pļavās?” ir aprakstīti gandrīz 200 augi un 150 dzīvnieki, klāt pievienotas fotogrāfijas. Grāmatas sastādītāji ir latviešu zinātnieki, klāt pievienoti alfabētiskie rādītāji latviešu un latīņu valodā. Ceļvedis ir pārizdevums Latvijas Dabas fonda veidotajām grāmatiņām, kuras pieejamas arī tiešsaistē vietnē grasslife.lv PDF formātā.

Ja interesējaties vairāk par puķītēm, tad vēl viens “Zvaigznes ABC” izdevums ir 40 ziedu kartīšu komplekts “Pļavu un mežu ziedi” (sast. Gunta Šustere). Kartītes vienā pusē ir zieda fotogrāfija, bet otrā – īss auga apraksts un tā izmantošanas iespējas.

Neliela, bet šodienas situācijai nozīmīga ir vēsturnieka Valda Klišāna sarakstītā grāmata “Ievads Ukrainas vēsturē” (“Zvaigzne ABC”). Klišāns piedāvā konspektīvu pārskatu, izvairoties no vēstures interpretācijas un pētniecības problēmām. Nodaļu beigās ieskicētas Ukrainas un Latvijas vēsturiskās paralēles.

Acīmredzot šī brīža militārie notikumi ir pamudinājuši izdevniecību “Zvaigzne ABC” pārizdot (pirmoreiz izdota 2011.gadā) ķīniešu militārā stratēģa Suņdzi traktātu “Karamāksla” (no angļu val. tulk. Aija Vālodze). Lai arī sarakstīts 6.gs. p.m.ē., traktāts joprojām ir vērtīgs avots par veiksmīgākajiem ceļiem uz uzvaru. Tiek atzīmēts, ka karamākslā galvenais ir kontrolēt informāciju, jo tā var izšķirt kaujas likteni, pirms tā vēl sākusies.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izdevusi grāmatu “Latvijas valsts militārās kartogrāfijas 100 gadi”, kurā aprakstīta gan militārās kartogrāfijas attīstība starpkaru periodā līdz 1940.gadam, gan pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gada. Par periodu no 1940. līdz 1991.gadam minētas nozīmīgākās militārās kartēšanas aktivitātes Latvijas teritorijā, ko veica nacistiskās Vācijas un PSRS iestādes. Grāmatā publicēti daudzi karšu fragmenti. Grāmatu iespējams apskatīt un lejuplādēt vietnē lgia.gov.lv.

Vēsturnieks Andris Caune nobeidz savu desmit grāmatu sēriju par Rīgu pirms 100 gadiem ar izdevumu “Notikumi Rīgā pirms 100 gadiem” (izdevniecība “Zinātne”). Kā visi šie sērijas izdevumi, grāmata atspoguļo tos notikumus, kas saglabājušies senajās pastkartēs. Attēliem piemeklēti tā laika avīzēs atrodamie notikumu apraksti.

Pirms 100 gadiem Kurzemē lasītāju aizved tautskolotāja Jāņa Zandarta (1875-1961) atmiņu grāmata “Aculiecinieka stāsts” (biedrība “Aleksandra Pelēča lasītava”). Atmiņas pierakstītas 20.gs. 50.gados trijās burtnīcās un ilgu laiku glabājušās kolekcionāra Cimmermaņa arhīvā. Zandarta grāmatā sastopamas dažādas Ziemeļkurzemes ainas un cilvēki, viņš piedalījies arī 1905. gada nemieros un Pirmajā pasaules karā. Grāmatu var nopirkt PDF formātā vietnē pelecalasitava.lv.

Nedaudz skumjām tēmām (bet no tām mēs dzīvē nevaram izvairīties) pievēršas divas izdevniecības “Zvaigzne ABC” izdotās grāmatas. ASV neiroķirurga Pola Kalaniti autobiogrāfiskā grāmata “Kad elpa pārtop par gaisu” (no angļu val. tulk. Karīna Tillberga) stāsta par ārsta cīņu ar plaušu vēzi. 2016. gadā iznākušajos memuāros autors reflektē par savu dzīvi, ceļu līdz ārsta profesijai, dzīves jēgu nāvējošas slimības priekšā un citiem būtiskiem jautājumiem.

Ērvins Jaloms (1931) ir psihiatrs un pasaulē populāru grāmatu autors. Viņa spalvai pieder virkne populārzinātnisku un daiļliteratūras grāmatu. Jaloma pēdējā grāmata “Nāves un dzīvības jautājums” (no angļu val. tulk. Agnese Strazdiņa) ir sarakstīta kopā ar sievu – kulturoloģi Merilinu Jalomu. Pēc 65 gadu ilgas laulības, kad abi uzzināja par Merilinas nedziedināmo slimību, abi gada garumā kopīgi atskatās uz nodzīvoto laiku un vēsta par to, kā mīlēt un dzīvot bez nožēlas.

Turpina papildināties čehu daiļliteratūras plauktiņš. Latviešu lasītājam jau pazīstamajai Alenai Mornštainovai latviski izdota otrā grāmata – “Klusie gadi” (“Pētergailis”, no čehu val. tulk. Jānis Krastiņš), kura atklāj ģimenes noslēpumu, strīdu, kas izcēlies 20.gs. 70.gados. Klusie gadi šai romānā nozīmē laiku, kad ģimene izvēlas nerunāt par būtiskām lietām, par laiku, kas grauž tēva un meitas attiecības.

Viena no populārākajiem Izraēlas rakstnieka Etgara Kereta stāstu krājums “Aizķeršanās galaktikas nomalē” (“Jānis Roze”, no ivrita tulkojusi Māra Poļakova) lasītāju pārsteidz, izklaidē un aizkustina. Kerets saka, ka viņa stāsti rodas no ikdienas notikuma vai neskaidras izjūtas, kas ir tik satraucoša, nepārejoša un nenosakāma, ka atrisinājums rodas tikai fantāzijā.

Kārtējais detektīvs latviski izdots vācu autorei Šarlotei Linkai – detektīvromāns “Bez vainas” (“Zvaigzne ABC”, no vācu val. tulk. Sinda Krastiņa) ir trešais sērijā par seržanti Keitu Linvilu un izmeklētāju Kalebu Heilu (iepriekšējie – “Pieviltā” un “Cietsirdīgās spēles”). Šoreiz Keita ar Kalebu izmeklē divas it kā savstarpēji nesaistītas slepkavības, kuras veiktas ar vienu ieroci.

Bērniem un pusaudžiem

Pārmest tiltu no pieaugušo uz jaunākai paaudzei domāto literatūru man palīdzēs latvju varoņstāsts “Kurbads” (“Zvaigzne ABC”), kurš, domāju, būs interesants jebkura vecuma lasītājam. Pasaku šoreiz pārstāstījis dzejnieks Guntars Godiņš, izdevumu papildina krāšņas ilustrācijas (mākslinieces Sindija Anča un Marika Eglīte); pasakai pēcvārdus sarakstījuši folkloras pētnieki Janīna Kursīte un Guntis Pakalns. Īpaši atzīmējams, ka grāmatai ir digitāls papildsaturs, ko iespējams aktivizēt viedtālrunī.

Interesanti, ka atdzimst ne tikai pasakas, bet arī padomju laiku bērnu grāmatas. Mākslinieces Dzintras Aulmanes 1983. gada bilžu grāmata “Ežuks brauc ar auto” (“Zvaigzne ABC”) ir piedzīvojusi jaunu izdevumu, un ežuks atkal brauc ar auto un kopā ar draugiem dara labus darbus.

Ukraiņu autoru Romanas Romanišinas un Andrija Lesiva bilžu grāmata “Karš, kurš pārvērta Rondo” (“Liels un mazs”, no ukraiņu valodas tulkojis Māris Salējs) tika radīta neilgi pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, lai palīdzētu runāt ar bērniem par karu. Pilsēta Rondo dzīvo gaismā un krāsās, taču karš atnes iznīcību un tumsu. Trīs draugi atklāj, ka pret kara tumsu var cīnīties ar gaismas spēku un uzbūvē milzīgu gaismas mašīnu, kas izkliedē tumsu un aptur karu.

Zviedru meiteni Līsu skolā izsmej un pazemo, tādēļ viņa glābjas bibliotēkā, kur plauktā atrod “Rokasgrāmatu supervaroņiem” – tajā aprakstīts, kā trenēties, lai kļūtu par supervaroni. Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā Agneses un Eliasa Volundu “Rokasgrāmatas supervaroņiem” otro daļu “Sarkanā maska” (no zviedru valodas tulkojis Pēteris Jankavs). Arī supervaroņu otrā grāmata stāsta par tām superspējām, kas katram bērnam nepieciešamas, lai neļautu sev darīt pāri un palīdzēt citiem.

Vēl viens zviedru bērnu romāns ir Jennijas Jēgerfeldes “Mana kolosālā dzīve” (“Latvijas Mediji”, no zviedru valodas tulkojusi Vizma Zaķe), kura galvenais varonis ir 12-gadīgais Sige. Viņa ģimene pārceļas no Stokholmas uz mazpilsētu, un izskatās, ka Sigem ļoti gribas sākt jaunu dzīvi jaunā vietā un beidzot būt populāram. Visticamāk, ka Sige nonāks pie secinājuma, ka draudzība ir svarīgāka par popularitāti.

Angļu rakstnieces Annas Dejas pusaudžu romāna “Fandoms” (“Pētergailis”, no angļu val. tulk. Renāte Kārkliņa) darbība notiek “Comic Con” festivālā, kurā realitāte apmet kūleni un galvenā varone Vijolīte nokļūt savā iemīļotajā fantāzijas pasaulē kā galvenā varone. Viņai strauji jārisina problēmas, lai izvestu savu komandu realitātē.

Skolas laiks gan nu jau beidzies, bet pievērsīšu jauno lasītāju uzmanību (“Zvaigzne ABC”) Kellijas Sviftas rokasgrāmatai “Dzīves prasmes: radošums, problēmrisināšana, apzinātība, empātija, sadarbība”  (“Zvaigzne ABC”, no angļu val.tulk. Aija Biezaite). It kā jau grāmata ir domāta pusaudžiem, bet nu var jau būt, ka tajā ir tik vērtīgas atziņas, ka noder arī lieliem cilvēkiem. Nu visiem jau vajag mācēt “pārvarēt ikdienas izaicinājumus”.