Šajā straujajā un mainīgajā pasaulē grāmatas var būt miera osta, kurā uz brīdi rast patvērumu. Latviešu glezniecības klasiķis Vilhelms Purvītis šogad atzīmē 150. jubileju, un tam par godu izdevniecība “Neputns” ir izdevusi apjomīgu Purvīša darbu albumu, kas sniedz vispusīgu un vizuāli kvalitatīvu ieskatu viņa dzīvē un daiļradē. Kopā ar mākslas darbu reprodukcijām lasītājam tiek piedāvāts Kristiānas Ābeles pētījums “Ainava ar gleznotāju”.

Vilhelms Purvītis “Rudens ainava”

Apgāds “Zvaigzne ABC” ir laidis klajā igauņu publicista Karla Kello grāmatu “Templieši Māras zemē” (no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš), kurā apkopotas intriģējošas alternatīvās vēstures versijas.  Kello pievērsies Latvijas un Igaunijas seno laiku vēsturisko mīklu risināšanai, izvirzot hipotēzes, kuras oficiālā vēsture sākotnēji varētu nepieņemt. Grāmatā  ir daudz ilustrāciju un plaša bibliogrāfija.

Karls Kello uzskata, ka, iespējams, Igaunijas Kali ezeru ar meteorīta krāteri esot apmeklējis pats Pitagors, savukārt Harijs Tumans seno grieķu un romiešu tēlus ir meklējis Rīgas ielās. LU Akadēmiskais apgāds ir izdevis profesora Tumana grāmatu “Antīkie tēli Rīgas ielās”, kurā autors parāda Rīgas ēkas no jauna skatupunkta, analizējot un skaidrojot antīkās izcelsmes tēlus, sižetus, dekorus un uzrakstus uz namu fasādēm. Lasītājiem tiek solīti negaidīti atklājumi.

Uz Latvijas vēstures padomju režīma periodu lasītāju aizved sērijas “Latvijas vēstures mīti un versijas” piektā grāmata “Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā”  (apgāds “Aminori”). Autori palīdz saprast, kā cilvēki pielāgojās režīma prasībām, kādas bija varas un baznīcas attiecības, kas bija padomju folklora un kāpēc vara centās kontrolēt tautas ēšanas paradumus.

Baltos laukumus mūsu zināšanās par Ukrainas vēsturi cenšas aizpildīt izdevniecības “Jumava” grāmata “Ukrainas vēsture” (sast. Imants Liepiņš). Saturiski tā veidota kā rakstu krājums par Ukrainas vēstures nozīmīgākajiem notikumiem no senvēstures līdz mūsdienām.

Varbūt šajā priekšvēlēšanu laikā ir vēlme iedziļināties politiskās filozofijas garadarbos. Liepājas izdevniecība “Kodoka” turpina sēriju “Konservatīvās domas bibliotēka”  ar divām grāmatām. Amerikāņu politologs Patriks Denīns grāmatā “Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi” (tulkotājs Ēriks Heinsbergs) provokatīvi apgalvo, ka liberālisma labi domātie galvenie postulāti praksē rada nevienlīdzību, uzspiež vienveidību, veicina materiālo un garīgo degradāciju un grauj brīvību. Denīns ir mūsu laikabiedrs, savukārt Frīdrihs Augusts fon Hajeks ekonomikas klasikas darbu “Ceļš uz kalpību” (tulkojis Raimonds Jaks) sarakstīja Otrā pasaules kara laikā. Hajeka galvenā ideja postulē, ka plānotā ekonomikas regulēšana noved pie sociālistiskās ideoloģijas pieauguma, kas savukārt ir pirmais solis totalitārisma virzienā, tātad cilvēka pamatbrīvību atņemšanas.

Gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka aizvien vairāk izdevumu tiek piedāvāti par brīvu tiešsaistē. Piemēram, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā iespējams lasīt Jāņa Krastiņa un Jura Dambja pētījumu “Modernās kustības arhitektūra: saknes un strāvojumi pasaulē un Latvijā” (2021). Tiek sniegts ieskats modernās kustības teorētiskajos pamatos un tās izpausmēm pasaulē un Latvijā. Savukārt Valsts kanceleja ir izdevusi “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties” (redaktors Rihards Bambals), kura papīra formātā tiek izplatīta valsts pārvaldes iestādēs, bet rudenī būs pieejama tiešsaistē visiem interesentiem.

Kinozinātnieka Viktora Freiberga un kino pētnieces Danielas Zacmanes sadarbībā tapušas piezīmes par filmām un dzīvi “Vakar, šodien, rīt” (apgāds “Aminori”). Autori vēlējušies dalīties ar savu kinoskatīšanās pieredzi un ievilināt lasītāju kinopasaulē. Piezīmes strukturētas dienasgrāmatas formāta bloknotā un papildinātas ar Bruno Meļļa ilustrācijām. Kopumā apskatītas apmēram 200 filmas.

Bioloģijas profesors Deivids Haskels netālu no savas universitātes Tenesī štatā ASV izvēlējās nelielu sena meža gabalu un gada garumā vēroja meža dzīvi. Savus novērojumus profesors aprakstījis grāmatā “Neizzinātais mežs”, atklājot dabas smalko mijiedarbību un mainību (“Jumava”, no angļu val. tulk. Ilze Kreišmane).

Latviešu lasītājam tiek piedāvāts kārtējais pasaulē populāra prāta trenera psiholoģiskās pašpalīdzības izdevums. Amerikānis Džims Kviks grāmatā “Limitless. Prāts bez robežām: kā uzlabot smadzeņu darbību, ātrāk apgūt zināšanas un dzīvot izcilu dzīvi”  (“Zvaigzne ABC”, no anglu val. tulk. Aleksandrs Ruģēns) atklāj paņēmienus un metodes, kā paātrināt mācību procesus, uzlabot produktivitāti un sasniegt labākus rezultātus.

Veselīgas uztura kustības “Ēstprieks” satura veidotāji – uztura speciāliste, pavārs un psihoterapeite – ir radījuši “Veselīga uztura ceļvedi ģimenei” (“Satura darbnīca TAPT”), kas sniedz informāciju par veselīgu uzturu, kā to ieviest ģimenē un kā novērst dažādus ēšanas traucējumus. Grāmatā atrodamas receptes un maltīšu plānošanas padomi.

Daiļliteratūras sadaļa jāsāk ar sērijas “Es esmu…” kārtējo grāmatu – rakstnieks Arno Jundze pievērsies Eduarda Veidenbauma personībai un radījis romānu “Es nemiršu nekad…” (“Dienas Grāmata”). Veidenbaums nodzīvoja īsu mūžu, par viņas dzīvi nav daudz liecību, tādēļ Jundzem lielā mērā nācies būt dzejniekam un – “taisīt no nekā”. Autors saka, ka viņa mērķis bijis parādīt pašu Veidenbaumu, neko īpaši neizdomājot un nepiekabinot.

Vācu rakstniekam Benediktam Velsam latviski izdots otrais romāns – “Gandrīz ģeniāls” (no vācu val.tulk. Inga Karlsberga, “Jānis Roze”). Romāna intriga savērpta ap faktu, ka parasts un nabadzīgs jauneklis uzzina, ka viņš ir ieņemts mākslīgās apaugļošanās ceļā un viņa nezināmais bioloģiskais tēvs ir ģēnijs. Kopā ar draugiem viņš dodas ceļā, lai satiktu tēvu un mainītu savu dzīvi.

Karloss Ruiss Safons un tulkotāja Dace Meiere ir iepriecinājuši daudzskaitlīgos pielūdzējus ar tetraloģijas “Aizmirsto grāmatu kapsēta” noslēdzošo daļu “Rēgu labirints” (“Zvaigzne ABC”). Veselās 900 lappusēs mēs atkal esam Barselonā, 50. gadu beigās un sekojam galvenā varoņa Daniela ģimenes noslēpumu drāmai.

Somu rakstniekas Arto Pāsilinnam latviski iznāk jau sestais romāns. “Apburošās masu pašnāvības” (no somu valodas tulk. Gunta Pāvola, “Zvaigzne ABC”) veltītas depresijai nomāktiem ļautiņiem, kuri apvienojas, lai viens otru balstītu mērķu sasniegšanā. Savā ierasti ironiskā stilā Pāsilinna apraksta domubiedru ceļojumu pāri Eiropai, lūkojot pēc labākās vietas masu pašnāvībai.

Tie, kas ieinteresējās par Krievijas imperatores Katrīnas I dzīvi, varēs turpināt lasīt Kristinas Sabaļauskaites vēsturisko romānu “Pētera imperatore” (no lietuviešu valodas tulk Dace Meiere, “Zvaigzne ABC”). Diloģijas noslēdzošā daļa turpina Katrīnas atmiņu virkni par aizvadīto mūžu, kas bijis spilgts un sāpīgs.

Izdevniecība “Latvijas Mediji” ir vēlējusies nosist trīs mušas ar vienu grāmatu, tādēļ vienā izdevumā ar nosaukumu “Čeringemas mistērijas” atrodami trīs romāni. Amerikānis Metjū Kostello un anglis Nīlss Ričardss ilgstoši sadarbojušies dažādos projektos un viens no ilglaicīgākiem ir detektīvu sērija par mierīgo pilsētiņu Čeringemu, kurā tomēr gadās noslīkt, iet bojā ugunsgrēkā vai noindēties ar kūciņām. Zināt, cik šai sērijā jau ir iznākušas grāmatas? 39!!!

Detektīvromānu cienītāji atkal var atgriezties pie Šveices rakstnieka Žoela Dikēra daiļrades. Latviski iznācis ceturtais Dikēra detektīvs “622. istabas noslēpums” (no franču val. tulk. Maija Indraša, “Zvaigzne ABC”), kurā sižets risinās Šveices Alpu luksusa viesnīcā. Reiz viesnīcas 622.numuriņa ticis atrasts līķis, bet tikai pēc daudziem gadiem kāds rakstnieks pievēršas slepkavības izmeklēšanai.

Bērniem un pusaudžiem

Psiholoģes Baibas Kalnciemas grāmata “Kāpēc es esmu uztraucies?” (“Zvaigzne ABC”) ir domāta gan vecākiem, gan bērniem. Tā palīdzēs bērniem labāk saprast savas emocijas un vecākiem palīdzēt saviem bērniem satraukuma brīžos. Apgūtā prasme atpazīt un pārvaldīt savas emocijas būs noderīga visas dzīves garumā.

Lietuviešu dabas pētnieks Selemons Paltanavičs putnus uzskata par skaistāko dzīvās dabas daļu, un viņa grāmata ir kā ceļojums pa ūdeņiem, mežiem, pļavām, meklējot lidoņus. Bagātīgi ilustrēta grāmata “Putni, putni: biežāk sastopamie Latvijas un Lietuvas putni”  (no lietuviešu valodas tulk. Marika Taube, “Zvaigzne ABC”) ir papildināta ar kvadrātkodiem, ar kuru palīdzību var dzirdēt putnu balsis.

Paši mazākie lasītāji var atkal pievērsties Aksela Šeflera zīmētajiem Pīpam un Pūzijai. Grāmatiņā “Pīps un Pūzija, Jaunais draugs” (no angļu valodas tulk. Ieva Tarvida, “Zvaigzne ABC”) Pīps pludmalē iepazīstas ar Zaku, un Pozija jūtas atstumta. Bet spēlēties var arī trijatā!

Vai slovāku sliekas atšķiras no latviešu? Nē, visas sliekas čakli rušina augsni, un tāpat dara arī Simonas Čehovas slieku puika grāmatā “Francis no komposta kaudzes” (no slovāku val. tulk. Aiga Veckalne, “ Baltais Valis”). Lasītājs kopā ar Franci tiek izglītots par slieku vērtīgo darbu un komposta nozīmi dārzā.

Igauņu rakstniece Kersti Konda gan pievērsusies aizrautīgam stāstam par dzīvi dīķī. Grāmatā “Varžu ciems” (no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš,  “Meediatee OU”) stāstīts par varžu dzīvi dīķī, kur uz ūdensrožu platajām lapām mīt daudzas vardes un vēl citi radījumi.

Somu rakstnieks Timo Parvela latviešu lasītājam ir labi pazīstams autors, tāpat arī viena no viņa grāmatu varonēm – sākumskolniece Ella. Jau 2015. gadā iznāca pirmā sērijas grāmata “Ella un draugi”, pēc tam izdevniecība “Zvaigzne” izlases kārtībā ir laidusi klajā vēl trīs no 33 sērijas grāmatām. Pēdējā izdotā ir “Ella viļņos” (no somu val. tulk. Ingrīda Peldekse), kurā Ella dodas izbraukumā ar kuģīti kopā ar skolasbiedriem.

Tulkotāja Māra Poļakova jaunos lasītājus ir ievedusi angļu rakstnieka Terija Pračeta pasaulē ar grāmatu sēriju par Tifānijas Smelgas piedzīvojumiem. Turpinājums Pračeta daiļrades apgūšanā ir stāstu krājums “Pūķi pilsdrupās” (“Zvaigzne ABC”), kurā neparasti un aizraujoši vēstīts par neticamiem piedzīvojumiem dīvainā pasaulē ar maziem cilvēciņiem, karaļiem, pūķiem un citiem briesmoņiem.

Māra Poļakova ir tulkojusi arī ukraiņu rakstnieces Taņas Postavnas grāmatu “Kad es biju lapsa” (“Jānis Roze“), kuras galvenā varone ir maza meitene ar koši rudiem matiem, kuru audzina vecvecāki. Varbūt meitene ir lapsa, kura nozagta īstajiem vecākiem? Krāšņi ilustrēts stāstījums vēsta par smalko bērna pasaules uztveri.

Hannai ir žubīte, kura ir smagi saslimusi. Putniņu var dziedēt burvju upes Kžāras ūdens, bet to var iegūt tikai tālā un bīstamā ceļojumā. Hanna ir gatava tajā doties, un viņai palīdzēs Tomeks, kurš gatavs doties visur, kur iet Hanna. Franču rakstnieka Žana Kloda Murlevā stāsti esot domāti visa vecuma bērniem, un grāmata “Upe, kas tek atpakaļ” (no franču val. tulk. Valērija Lasovska, “Jānis Roze”) sola atpūtu no ikdienas un iegrimšanu pasakai līdzīgā pasaulē.