Sākumlapa

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada jūnijs/jūlijs)

1 komentārs

Šajā straujajā un mainīgajā pasaulē grāmatas var būt miera osta, kurā uz brīdi rast patvērumu. Latviešu glezniecības klasiķis Vilhelms Purvītis šogad atzīmē 150. jubileju, un tam par godu izdevniecība “Neputns” ir izdevusi apjomīgu Purvīša darbu albumu, kas sniedz vispusīgu un vizuāli kvalitatīvu ieskatu viņa dzīvē un daiļradē. Kopā ar mākslas darbu reprodukcijām lasītājam tiek piedāvāts Kristiānas Ābeles pētījums “Ainava ar gleznotāju”. (Izmantojiet iespēju aiziet uz Purvīša jubilejas izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 09.10.)

Vilhelms Purvītis “Rudens ainava”

Apgāds “Zvaigzne ABC” ir laidis klajā igauņu publicista Karla Kello grāmatu “Templieši Māras zemē” (no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš), kurā apkopotas intriģējošas alternatīvās vēstures versijas.  Kello pievērsies Latvijas un Igaunijas seno laiku vēsturisko mīklu risināšanai, izvirzot hipotēzes, kuras oficiālā vēsture sākotnēji varētu nepieņemt. Grāmatā  ir daudz ilustrāciju un plaša bibliogrāfija.

Karls Kello uzskata, ka, iespējams, Igaunijas Kali ezeru ar meteorīta krāteri esot apmeklējis pats Pitagors, savukārt Harijs Tumans seno grieķu un romiešu tēlus ir meklējis Rīgas ielās. LU Akadēmiskais apgāds ir izdevis profesora Tumana grāmatu “Antīkie tēli Rīgas ielās”, kurā autors parāda Rīgas ēkas no jauna skatupunkta, analizējot un skaidrojot antīkās izcelsmes tēlus, sižetus, dekorus un uzrakstus uz namu fasādēm. Lasītājiem tiek solīti negaidīti atklājumi.

Uz Latvijas vēstures padomju režīma periodu lasītāju aizved sērijas “Latvijas vēstures mīti un versijas” piektā grāmata “Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā”  (apgāds “Aminori”). Autori palīdz saprast, kā cilvēki pielāgojās režīma prasībām, kādas bija varas un baznīcas attiecības, kas bija padomju folklora un kāpēc vara centās kontrolēt tautas ēšanas paradumus.

Baltos laukumus mūsu zināšanās par Ukrainas vēsturi cenšas aizpildīt izdevniecības “Jumava” grāmata “Ukrainas vēsture” (sast. Imants Liepiņš). Saturiski tā veidota kā rakstu krājums par Ukrainas vēstures nozīmīgākajiem notikumiem no senvēstures līdz mūsdienām.

Varbūt šajā priekšvēlēšanu laikā ir vēlme iedziļināties politiskās filozofijas garadarbos. Liepājas izdevniecība “Kodoka” turpina sēriju “Konservatīvās domas bibliotēka”  ar divām grāmatām. Amerikāņu politologs Patriks Denīns grāmatā “Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi” (tulkotājs Ēriks Heinsbergs) provokatīvi apgalvo, ka liberālisma labi domātie galvenie postulāti praksē rada nevienlīdzību, uzspiež vienveidību, veicina materiālo un garīgo degradāciju un grauj brīvību. Denīns ir mūsu laikabiedrs, savukārt Frīdrihs Augusts fon Hajeks ekonomikas klasikas darbu “Ceļš uz kalpību” (tulkojis Raimonds Jaks) sarakstīja Otrā pasaules kara laikā. Hajeka galvenā ideja postulē, ka plānotā ekonomikas regulēšana noved pie sociālistiskās ideoloģijas pieauguma, kas savukārt ir pirmais solis totalitārisma virzienā, tātad cilvēka pamatbrīvību atņemšanas.

Gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka aizvien vairāk izdevumu tiek piedāvāti par brīvu tiešsaistē. Piemēram, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā iespējams lasīt Jāņa Krastiņa un Jura Dambja pētījumu “Modernās kustības arhitektūra: saknes un strāvojumi pasaulē un Latvijā” (2021). Tiek sniegts ieskats modernās kustības teorētiskajos pamatos un tās izpausmēm pasaulē un Latvijā. Savukārt Valsts kanceleja ir izdevusi “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties” (redaktors Rihards Bambals), kura papīra formātā tiek izplatīta valsts pārvaldes iestādēs, bet rudenī būs pieejama tiešsaistē visiem interesentiem.

Kinozinātnieka Viktora Freiberga un kino pētnieces Danielas Zacmanes sadarbībā tapušas piezīmes par filmām un dzīvi “Vakar, šodien, rīt” (apgāds “Aminori”). Autori vēlējušies dalīties ar savu kinoskatīšanās pieredzi un ievilināt lasītāju kinopasaulē. Piezīmes strukturētas dienasgrāmatas formāta bloknotā un papildinātas ar Bruno Meļļa ilustrācijām. Kopumā apskatītas apmēram 200 filmas.

Bioloģijas profesors Deivids Haskels netālu no savas universitātes Tenesī štatā ASV izvēlējās nelielu sena meža gabalu un gada garumā vēroja meža dzīvi. Savus novērojumus profesors aprakstījis grāmatā “Neizzinātais mežs”, atklājot dabas smalko mijiedarbību un mainību (“Jumava”, no angļu val. tulk. Ilze Kreišmane).

Latviešu lasītājam tiek piedāvāts kārtējais pasaulē populāra prāta trenera psiholoģiskās pašpalīdzības izdevums. Amerikānis Džims Kviks grāmatā “Limitless. Prāts bez robežām: kā uzlabot smadzeņu darbību, ātrāk apgūt zināšanas un dzīvot izcilu dzīvi”  (“Zvaigzne ABC”, no anglu val. tulk. Aleksandrs Ruģēns) atklāj paņēmienus un metodes, kā paātrināt mācību procesus, uzlabot produktivitāti un sasniegt labākus rezultātus.

Veselīgas uztura kustības “Ēstprieks” satura veidotāji – uztura speciāliste, pavārs un psihoterapeite – ir radījuši “Veselīga uztura ceļvedi ģimenei” (“Satura darbnīca TAPT”), kas sniedz informāciju par veselīgu uzturu, kā to ieviest ģimenē un kā novērst dažādus ēšanas traucējumus. Grāmatā atrodamas receptes un maltīšu plānošanas padomi.

Daiļliteratūras sadaļa jāsāk ar sērijas “Es esmu…” kārtējo grāmatu – rakstnieks Arno Jundze pievērsies Eduarda Veidenbauma personībai un radījis romānu “Es nemiršu nekad…” (“Dienas Grāmata”). Veidenbaums nodzīvoja īsu mūžu, par viņas dzīvi nav daudz liecību, tādēļ Jundzem lielā mērā nācies būt dzejniekam un – “taisīt no nekā”. Autors saka, ka viņa mērķis bijis parādīt pašu Veidenbaumu, neko īpaši neizdomājot un nepiekabinot.

Vācu rakstniekam Benediktam Velsam latviski izdots otrais romāns – “Gandrīz ģeniāls” (no vācu val.tulk. Inga Karlsberga, “Jānis Roze”). Romāna intriga savērpta ap faktu, ka parasts un nabadzīgs jauneklis uzzina, ka viņš ir ieņemts mākslīgās apaugļošanās ceļā un viņa nezināmais bioloģiskais tēvs ir ģēnijs. Kopā ar draugiem viņš dodas ceļā, lai satiktu tēvu un mainītu savu dzīvi.

Karloss Ruiss Safons un tulkotāja Dace Meiere ir iepriecinājuši daudzskaitlīgos pielūdzējus ar tetraloģijas “Aizmirsto grāmatu kapsēta” noslēdzošo daļu “Rēgu labirints” (“Zvaigzne ABC”). Veselās 900 lappusēs mēs atkal esam Barselonā, 50. gadu beigās un sekojam galvenā varoņa Daniela ģimenes noslēpumu drāmai.

Somu rakstniekas Arto Pāsilinnam latviski iznāk jau sestais romāns. “Apburošās masu pašnāvības” (no somu valodas tulk. Gunta Pāvola, “Zvaigzne ABC”) veltītas depresijai nomāktiem ļautiņiem, kuri apvienojas, lai viens otru balstītu mērķu sasniegšanā. Savā ierasti ironiskā stilā Pāsilinna apraksta domubiedru ceļojumu pāri Eiropai, lūkojot pēc labākās vietas masu pašnāvībai.

Tie, kas ieinteresējās par Krievijas imperatores Katrīnas I dzīvi, varēs turpināt lasīt Kristinas Sabaļauskaites vēsturisko romānu “Pētera imperatore” (no lietuviešu valodas tulk Dace Meiere, “Zvaigzne ABC”). Diloģijas noslēdzošā daļa turpina Katrīnas atmiņu virkni par aizvadīto mūžu, kas bijis spilgts un sāpīgs.

Izdevniecība “Latvijas Mediji” ir vēlējusies nosist trīs mušas ar vienu grāmatu, tādēļ vienā izdevumā ar nosaukumu “Čeringemas mistērijas” atrodami trīs romāni. Amerikānis Metjū Kostello un anglis Nīlss Ričardss ilgstoši sadarbojušies dažādos projektos un viens no ilglaicīgākiem ir detektīvu sērija par mierīgo pilsētiņu Čeringemu, kurā tomēr gadās noslīkt, iet bojā ugunsgrēkā vai noindēties ar kūciņām. Zināt, cik šai sērijā jau ir iznākušas grāmatas? 39!!!

Detektīvromānu cienītāji atkal var atgriezties pie Šveices rakstnieka Žoela Dikēra daiļrades. Latviski iznācis ceturtais Dikēra detektīvs “622. istabas noslēpums” (no franču val. tulk. Maija Indraša, “Zvaigzne ABC”), kurā sižets risinās Šveices Alpu luksusa viesnīcā. Reiz viesnīcas 622.numuriņa ticis atrasts līķis, bet tikai pēc daudziem gadiem kāds rakstnieks pievēršas slepkavības izmeklēšanai.

Bērniem un pusaudžiem

Psiholoģes Baibas Kalnciemas grāmata “Kāpēc es esmu uztraucies?” (“Zvaigzne ABC”) ir domāta gan vecākiem, gan bērniem. Tā palīdzēs bērniem labāk saprast savas emocijas un vecākiem palīdzēt saviem bērniem satraukuma brīžos. Apgūtā prasme atpazīt un pārvaldīt savas emocijas būs noderīga visas dzīves garumā.

Lietuviešu dabas pētnieks Selemons Paltanavičs putnus uzskata par skaistāko dzīvās dabas daļu, un viņa grāmata ir kā ceļojums pa ūdeņiem, mežiem, pļavām, meklējot lidoņus. Bagātīgi ilustrēta grāmata “Putni, putni: biežāk sastopamie Latvijas un Lietuvas putni”  (no lietuviešu valodas tulk. Marika Taube, “Zvaigzne ABC”) ir papildināta ar kvadrātkodiem, ar kuru palīdzību var dzirdēt putnu balsis.

Paši mazākie lasītāji var atkal pievērsties Aksela Šeflera zīmētajiem Pīpam un Pūzijai. Grāmatiņā “Pīps un Pūzija, Jaunais draugs” (no angļu valodas tulk. Ieva Tarvida, “Zvaigzne ABC”) Pīps pludmalē iepazīstas ar Zaku, un Pozija jūtas atstumta. Bet spēlēties var arī trijatā!

Vai slovāku sliekas atšķiras no latviešu? Nē, visas sliekas čakli rušina augsni, un tāpat dara arī Simonas Čehovas slieku puika grāmatā “Francis no komposta kaudzes” (no slovāku val. tulk. Aiga Veckalne, “ Baltais Valis”). Lasītājs kopā ar Franci tiek izglītots par slieku vērtīgo darbu un komposta nozīmi dārzā.

Igauņu rakstniece Kersti Konda gan pievērsusies aizrautīgam stāstam par dzīvi dīķī. Grāmatā “Varžu ciems” (no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš,  “Meediatee OU”) stāstīts par varžu dzīvi dīķī, kur uz ūdensrožu platajām lapām mīt daudzas vardes un vēl citi radījumi.

Somu rakstnieks Timo Parvela latviešu lasītājam ir labi pazīstams autors, tāpat arī viena no viņa grāmatu varonēm – sākumskolniece Ella. Jau 2015. gadā iznāca pirmā sērijas grāmata “Ella un draugi”, pēc tam izdevniecība “Zvaigzne” izlases kārtībā ir laidusi klajā vēl trīs no 33 sērijas grāmatām. Pēdējā izdotā ir “Ella viļņos” (no somu val. tulk. Ingrīda Peldekse), kurā Ella dodas izbraukumā ar kuģīti kopā ar skolasbiedriem.

Tulkotāja Māra Poļakova jaunos lasītājus ir ievedusi angļu rakstnieka Terija Pračeta pasaulē ar grāmatu sēriju par Tifānijas Smelgas piedzīvojumiem. Turpinājums Pračeta daiļrades apgūšanā ir stāstu krājums “Pūķi pilsdrupās” (“Zvaigzne ABC”), kurā neparasti un aizraujoši vēstīts par neticamiem piedzīvojumiem dīvainā pasaulē ar maziem cilvēciņiem, karaļiem, pūķiem un citiem briesmoņiem.

Māra Poļakova ir tulkojusi arī ukraiņu rakstnieces Taņas Postavnas grāmatu “Kad es biju lapsa” (“Jānis Roze“), kuras galvenā varone ir maza meitene ar koši rudiem matiem, kuru audzina vecvecāki. Varbūt meitene ir lapsa, kura nozagta īstajiem vecākiem? Krāšņi ilustrēts stāstījums vēsta par smalko bērna pasaules uztveri.

Hannai ir žubīte, kura ir smagi saslimusi. Putniņu var dziedēt burvju upes Kžāras ūdens, bet to var iegūt tikai tālā un bīstamā ceļojumā. Hanna ir gatava tajā doties, un viņai palīdzēs Tomeks, kurš gatavs doties visur, kur iet Hanna. Franču rakstnieka Žana Kloda Murlevā stāsti esot domāti visa vecuma bērniem, un grāmata “Upe, kas tek atpakaļ” (no franču val. tulk. Valērija Lasovska, “Jānis Roze”) sola atpūtu no ikdienas un iegrimšanu pasakai līdzīgā pasaulē.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada maijs)

1 komentārs

Sveicināti Jāņu brīvdienās!

“Kam saule šodien kumeļus jūgs,

Kas puķēm balsis ir devis?

Tas dievišķais Jānīts, kas šovakar lūgs

Mūs, ugunīm mirdzot, pie sevis.”

(K.Skalbe)

Vasariņa ir sākusies, un pat rūdīti pilsētnieki savu reizi izbāž degunu dabā. Izdevniecība “Zvaigzne ABC” ir laidusi klajā izzinošu materiālu par pļavām. No abām pusēm lasāmajā ceļvedī  “Kas aug dabiskās pļavās? Kas dzīvo dabiskās pļavās?” ir aprakstīti gandrīz 200 augi un 150 dzīvnieki, klāt pievienotas fotogrāfijas. Grāmatas sastādītāji ir latviešu zinātnieki, klāt pievienoti alfabētiskie rādītāji latviešu un latīņu valodā. Ceļvedis ir pārizdevums Latvijas Dabas fonda veidotajām grāmatiņām, kuras pieejamas arī tiešsaistē vietnē grasslife.lv PDF formātā.

Ja interesējaties vairāk par puķītēm, tad vēl viens “Zvaigznes ABC” izdevums ir 40 ziedu kartīšu komplekts “Pļavu un mežu ziedi” (sast. Gunta Šustere). Kartītes vienā pusē ir zieda fotogrāfija, bet otrā – īss auga apraksts un tā izmantošanas iespējas.

Neliela, bet šodienas situācijai nozīmīga ir vēsturnieka Valda Klišāna sarakstītā grāmata “Ievads Ukrainas vēsturē” (“Zvaigzne ABC”). Klišāns piedāvā konspektīvu pārskatu, izvairoties no vēstures interpretācijas un pētniecības problēmām. Nodaļu beigās ieskicētas Ukrainas un Latvijas vēsturiskās paralēles.

Acīmredzot šī brīža militārie notikumi ir pamudinājuši izdevniecību “Zvaigzne ABC” pārizdot (pirmoreiz izdota 2011.gadā) ķīniešu militārā stratēģa Suņdzi traktātu “Karamāksla” (no angļu val. tulk. Aija Vālodze). Lai arī sarakstīts 6.gs. p.m.ē., traktāts joprojām ir vērtīgs avots par veiksmīgākajiem ceļiem uz uzvaru. Tiek atzīmēts, ka karamākslā galvenais ir kontrolēt informāciju, jo tā var izšķirt kaujas likteni, pirms tā vēl sākusies.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izdevusi grāmatu “Latvijas valsts militārās kartogrāfijas 100 gadi”, kurā aprakstīta gan militārās kartogrāfijas attīstība starpkaru periodā līdz 1940.gadam, gan pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gada. Par periodu no 1940. līdz 1991.gadam minētas nozīmīgākās militārās kartēšanas aktivitātes Latvijas teritorijā, ko veica nacistiskās Vācijas un PSRS iestādes. Grāmatā publicēti daudzi karšu fragmenti. Grāmatu iespējams apskatīt un lejuplādēt vietnē lgia.gov.lv.

Vēsturnieks Andris Caune nobeidz savu desmit grāmatu sēriju par Rīgu pirms 100 gadiem ar izdevumu “Notikumi Rīgā pirms 100 gadiem” (izdevniecība “Zinātne”). Kā visi šie sērijas izdevumi, grāmata atspoguļo tos notikumus, kas saglabājušies senajās pastkartēs. Attēliem piemeklēti tā laika avīzēs atrodamie notikumu apraksti.

Pirms 100 gadiem Kurzemē lasītāju aizved tautskolotāja Jāņa Zandarta (1875-1961) atmiņu grāmata “Aculiecinieka stāsts” (biedrība “Aleksandra Pelēča lasītava”). Atmiņas pierakstītas 20.gs. 50.gados trijās burtnīcās un ilgu laiku glabājušās kolekcionāra Cimmermaņa arhīvā. Zandarta grāmatā sastopamas dažādas Ziemeļkurzemes ainas un cilvēki, viņš piedalījies arī 1905. gada nemieros un Pirmajā pasaules karā. Grāmatu var nopirkt PDF formātā vietnē pelecalasitava.lv.

Nedaudz skumjām tēmām (bet no tām mēs dzīvē nevaram izvairīties) pievēršas divas izdevniecības “Zvaigzne ABC” izdotās grāmatas. ASV neiroķirurga Pola Kalaniti autobiogrāfiskā grāmata “Kad elpa pārtop par gaisu” (no angļu val. tulk. Karīna Tillberga) stāsta par ārsta cīņu ar plaušu vēzi. 2016. gadā iznākušajos memuāros autors reflektē par savu dzīvi, ceļu līdz ārsta profesijai, dzīves jēgu nāvējošas slimības priekšā un citiem būtiskiem jautājumiem.

Ērvins Jaloms (1931) ir psihiatrs un pasaulē populāru grāmatu autors. Viņa spalvai pieder virkne populārzinātnisku un daiļliteratūras grāmatu. Jaloma pēdējā grāmata “Nāves un dzīvības jautājums” (no angļu val. tulk. Agnese Strazdiņa) ir sarakstīta kopā ar sievu – kulturoloģi Merilinu Jalomu. Pēc 65 gadu ilgas laulības, kad abi uzzināja par Merilinas nedziedināmo slimību, abi gada garumā kopīgi atskatās uz nodzīvoto laiku un vēsta par to, kā mīlēt un dzīvot bez nožēlas.

Turpina papildināties čehu daiļliteratūras plauktiņš. Latviešu lasītājam jau pazīstamajai Alenai Mornštainovai latviski izdota otrā grāmata – “Klusie gadi” (“Pētergailis”, no čehu val. tulk. Jānis Krastiņš), kura atklāj ģimenes noslēpumu, strīdu, kas izcēlies 20.gs. 70.gados. Klusie gadi šai romānā nozīmē laiku, kad ģimene izvēlas nerunāt par būtiskām lietām, par laiku, kas grauž tēva un meitas attiecības.

Viena no populārākajiem Izraēlas rakstnieka Etgara Kereta stāstu krājums “Aizķeršanās galaktikas nomalē” (“Jānis Roze”, no ivrita tulkojusi Māra Poļakova) lasītāju pārsteidz, izklaidē un aizkustina. Kerets saka, ka viņa stāsti rodas no ikdienas notikuma vai neskaidras izjūtas, kas ir tik satraucoša, nepārejoša un nenosakāma, ka atrisinājums rodas tikai fantāzijā.

Kārtējais detektīvs latviski izdots vācu autorei Šarlotei Linkai – detektīvromāns “Bez vainas” (“Zvaigzne ABC”, no vācu val. tulk. Sinda Krastiņa) ir trešais sērijā par seržanti Keitu Linvilu un izmeklētāju Kalebu Heilu (iepriekšējie – “Pieviltā” un “Cietsirdīgās spēles”). Šoreiz Keita ar Kalebu izmeklē divas it kā savstarpēji nesaistītas slepkavības, kuras veiktas ar vienu ieroci.

Bērniem un pusaudžiem

Pārmest tiltu no pieaugušo uz jaunākai paaudzei domāto literatūru man palīdzēs latvju varoņstāsts “Kurbads” (“Zvaigzne ABC”), kurš, domāju, būs interesants jebkura vecuma lasītājam. Pasaku šoreiz pārstāstījis dzejnieks Guntars Godiņš, izdevumu papildina krāšņas ilustrācijas (mākslinieces Sindija Anča un Marika Eglīte); pasakai pēcvārdus sarakstījuši folkloras pētnieki Janīna Kursīte un Guntis Pakalns. Īpaši atzīmējams, ka grāmatai ir digitāls papildsaturs, ko iespējams aktivizēt viedtālrunī.

Interesanti, ka atdzimst ne tikai pasakas, bet arī padomju laiku bērnu grāmatas. Mākslinieces Dzintras Aulmanes 1983. gada bilžu grāmata “Ežuks brauc ar auto” (“Zvaigzne ABC”) ir piedzīvojusi jaunu izdevumu, un ežuks atkal brauc ar auto un kopā ar draugiem dara labus darbus.

Ukraiņu autoru Romanas Romanišinas un Andrija Lesiva bilžu grāmata “Karš, kurš pārvērta Rondo” (“Liels un mazs”, no ukraiņu valodas tulkojis Māris Salējs) tika radīta neilgi pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, lai palīdzētu runāt ar bērniem par karu. Pilsēta Rondo dzīvo gaismā un krāsās, taču karš atnes iznīcību un tumsu. Trīs draugi atklāj, ka pret kara tumsu var cīnīties ar gaismas spēku un uzbūvē milzīgu gaismas mašīnu, kas izkliedē tumsu un aptur karu.

Zviedru meiteni Līsu skolā izsmej un pazemo, tādēļ viņa glābjas bibliotēkā, kur plauktā atrod “Rokasgrāmatu supervaroņiem” – tajā aprakstīts, kā trenēties, lai kļūtu par supervaroni. Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā Agneses un Eliasa Volundu “Rokasgrāmatas supervaroņiem” otro daļu “Sarkanā maska” (no zviedru valodas tulkojis Pēteris Jankavs). Arī supervaroņu otrā grāmata stāsta par tām superspējām, kas katram bērnam nepieciešamas, lai neļautu sev darīt pāri un palīdzēt citiem.

Vēl viens zviedru bērnu romāns ir Jennijas Jēgerfeldes “Mana kolosālā dzīve” (“Latvijas Mediji”, no zviedru valodas tulkojusi Vizma Zaķe), kura galvenais varonis ir 12-gadīgais Sige. Viņa ģimene pārceļas no Stokholmas uz mazpilsētu, un izskatās, ka Sigem ļoti gribas sākt jaunu dzīvi jaunā vietā un beidzot būt populāram. Visticamāk, ka Sige nonāks pie secinājuma, ka draudzība ir svarīgāka par popularitāti.

Angļu rakstnieces Annas Dejas pusaudžu romāna “Fandoms” (“Pētergailis”, no angļu val. tulk. Renāte Kārkliņa) darbība notiek “Comic Con” festivālā, kurā realitāte apmet kūleni un galvenā varone Vijolīte nokļūt savā iemīļotajā fantāzijas pasaulē kā galvenā varone. Viņai strauji jārisina problēmas, lai izvestu savu komandu realitātē.

Skolas laiks gan nu jau beidzies, bet pievērsīšu jauno lasītāju uzmanību (“Zvaigzne ABC”) Kellijas Sviftas rokasgrāmatai “Dzīves prasmes: radošums, problēmrisināšana, apzinātība, empātija, sadarbība”  (“Zvaigzne ABC”, no angļu val.tulk. Aija Biezaite). It kā jau grāmata ir domāta pusaudžiem, bet nu var jau būt, ka tajā ir tik vērtīgas atziņas, ka noder arī lieliem cilvēkiem. Nu visiem jau vajag mācēt “pārvarēt ikdienas izaicinājumus”.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada aprīlis)

1 komentārs

F.Tolstojs. Ceriņu zars ar kanāriju (1819)

Pirms gadiem sešdesmit Ārija Elksne rakstīja :

“Vēl manās Siljāņu māla vāzēs Kijevas ziedi skumst,

Vēl man katrā muskuļu šķiedriņā aizķēries nogurums,

Tādēļ ļaujiet man šodien būt vienai, sakārtot sajauktās domas,

Visus labos un sirsnīgos vārdus izkraut no ceļa somām…

Ļaujiet man čukstēt, glaužot pie vaiga Kaņevas kreimenes :

– Tavu atmiņu maizi, Ukraina, ilgi ēdīšu es …”

Atmiņas ir svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa, un dzīves gaitā ikviens cilvēks veido pats savu atmiņu izlasi, kuras savirknē dzīvesstāstā. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds ir laidis klajā LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku rakstu krājumu  “Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīvas”. Krājumā apkopotie pētījumi risina jautājumus par atmiņām, kas tiek stāstītas vai noklusētas latviešu dzīvesstāstos. Tiek īpaši akcentēta atmiņu pārmantojamība – kā ģimene un dzimta skatās uz vēstures norisēm savu atmiņu stāstu iespaidā, kā arī pētnieki pievērsušies trimdas latviešu un jaunas paaudzes izceļotāju stāstījumiem.

Iespējams, mēs kādreiz piemirstam vai neiedomājamies, ka vēsturi veido daudzi mazi stāsti. Viens no stāstiem tiek atspoguļots grāmatā “Arnolda Karnupa dienasgrāmatas: 1941–1946” (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs). Ādolfs Kārnups ir bijis viens no talantīgākajiem 20. gs. vēsturniekiem ar plašu interešu loku. Savās dienasgrāmatās – paštaisītās burtnīcās – viņš ir veicis īsas, koncentrētos piezīmes par konkrētajā dienā plānoto un paveikto, atzīmējot arī citus sev būtiskus notikumus. Dienasgrāmatas atklāj ikdienas dzīvi Latvijā nozīmīgu varas pārmaiņu laikā.

Man šķiet, ka varētu būt interesanta Gizelas Natālijas Grādneres grāmata “Tantes ar klikšķiem. Baltijas stāsti” (“Jumava”, no vācu valodas tulk. Inguna Motte). Pēc izdevēja anotācijas noprotams, ka tie ir pusaudzes atmiņu stāsti no 20. gadsimta pirmās puses, kad viņa ar ģimeni dzīvojusi Latvijā.

2019. gadā tika izdota Marti Bakmana grāmata “Spiegi” par padomju spiegošanas tīklu Somijā 20.gs. 30. gados. Somu žurnālists Juka Rislaki turpina tēmu ar grāmatu “Starp dzīvību un nāvi” par latviešu aģentiem Somijas–PSRS spiegošanas karā (“Latvijas Mediji”, no somu val. tulk. Gunta Pāvola). Tiek vēstīts par 20. gs. 20. gados čekas izdomātu un īstenotu operāciju “Trests”, kas izsekoja balto emigrantu gaitas un visādi jauca gaisu kaimiņu zemē (ne bez latviešu izcelsmes aģentu palīdzības).

Latvijā lielu kalnu nav, bet tas jau nenozīmē, ka nevar saslimt ar kalnu slimību. To sauc par alpīnismu, un tai ir sena vēsture. Voldemārs Krutins grāmatā “Sniegotie dimanti: kalnā kāpēja piezīmes”  (“Jumava”) atskatās, kā tika organizēta alpīnisma kustība Latvijā 20. gs. 80. gados. Tā ir viena cilvēka pieredze un piedzīvotās emocijas skarbos kalnu apstākļos.

Brisele ir pilsēta, kas daudziem asociējas ar Eiropas ierēdņu galapunktu, bet ilggadējais Eiroparlamenta žurnālists Ģirts Salmgriezis piedāvā uz to paskatīties no cita rakursa. Pandēmijas laikā tapusi grāmata “Briseles pastkartes” (“Laika Grāmata”), kas runā par sajūtām noslēgtā pilsētā, atšķaidot tās ar faktisko materiālu un melnbaltām fotogrāfijām.

Izdevniecība “Zvaigzne ABC” ir laidusi klajā Edītes Olupes “Vēju grāmatu”, kuras galvenais izpētes objekts ir vējš. Tematiskais pētījums apkopojis faktus par vēju no visdažādākajām nozarēm, sākot no metereoloģijas un folkloras un beidzot ar kuģniecības vēsturi un sportu. Tas ir interesants, netradicionāls veids, kā skatīties uz dabas parādību.

Pārmest tiltiņu uz daiļliteratūru es gribētu ar jaunpienācēju sērijā “Es esmu… ” – izdevniecība “Dienas Grāmata” ir laidusi klajā Arņa Koroševska monogrāfiju “Lielais noliedzējs” par Andreju Upīti. Tiek teikts, ka Upīts, iespējams, ir pats ražīgākais latviešu rakstnieks ar ļoti lielu mantojumu, taču, manuprāt, tas šobrīd mūsu kultūrā pilnvērtīgi neskan. Pirms desmit gadiem ar interesi lasīju Viktora Līvzemnieka grāmatu par Upīti “Vērpetēm Daugava puto”, domāju, tikpat interesenti būs izlasīt Koroševska sarakstīto.

Vēl vienai latvju daiļliteratūras zvaigznei ir veltīts Maijas Krekles romāns “Atraitnes dēls. Plūdoņa jūtas un dziņas”  (“Latvijas Mediji”). Ierosme romānam rasta Plūdoņa sarakstē ar Annu Melbārdi, kura vēlāk kļūs par viņa sievasmāti, lai gan Annas pašas jūtas, iespējams, nebija tik mātišķas. Romānā lielāka uzmanība ir pievērsta Plūdoņa sievietēm – jau pieminētai Annai, pirmajai sievai Otīlijai un otrajai sievai Elfrīdai, kurām Plūdons ir sagādājis visdažādākās emocijas.

Marta beigās mūžībā devās viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem Zigmunds Skujiņš. Viņš vēl esot paspējis savās rokās paturēt pēdējo iznākušo grāmatu – Ingas Skujiņas sakārtoto un izdoto “Burti lido, domas skan: Zigmunda Skujiņa sarakste ar rakstniekiem un lasītājiem”. Grāmata iznākusi nelielā tirāžā.

Rakstnieks ir kā tēja, ko aplej ar verdošu ūdeni. Uz paciņas var rakstīt, ko grib, bet būtība nav noslēpjama. Ja kāds neprot atšķirt ķimeņu tēju no piparmētru tējas, tā nav tējas, bet lietotāja vaina.

Viena no 18. gadsimta beigu spožākajām sievietēm mūsu platuma grādos bija Mežotnes muižniece Doroteja fon Mēdema, kura apprecējās ar Kurzemes un Zemgales hercogu Pēteri fon Bīronu, un politisko kaislību virpuļos valdzināja Eiropas aristokrātiju. Hercogienes liktenim veltīts Ingunas Baueres romāns “Doroteja. Izredzētā” (“Zvaigzne ABC”). Autore centusies atklāt Dorotejas dvēseli un personību.

Neesmu pārliecināta par izdevuma kvalitāti, bet manu uzmanību piesaistīja vēl viens vēsturiskais romāns, kura centrā ir neordināra aristokrāte. Sarkanmataina sicīliete Konstance ir Simonetas Anjello Hornbijas romāna “Marķīze”  galvenā varone, kura 19. gadsimta otrajā pusē uz Sicīlijas vēsturisko notikumu fona izdzīvo spilgtus personiskās dzīves notikumus (“Jumava”, no itāļu valodas tulkojusi Līva Sniķe).

Franču rakstniece Delfīne de Vigāna jau ir pazīstama latviešu lasītājam, un tiek izdota jau trešā viņas grāmata. “Bērni ir karaļi” parāda realitātes šovu aizkulises, skaistās virtuālās pasaules radīto ilūziju postošo ietekmi uz cilvēka personību (“Jānis Roze”, no franču val. tulk. Inta Šmite).

Ja jūs interesē ASV politika un valstsvīru memuāri, tad vasaras gaitā būs iespēja iegrimt ļoti biezā 44. ASV prezidenta Baraka Obamas atmiņu grāmatā “Apsolīta zeme” ( “Zvaigzne ABC”, no angļu valodas tulk. Kārina Pētersone). Iespējams, Obamas grāmata labi papildinās viņas sievas Mišelas Obamas jau iepriekš latviski izdotos memuārus “Izaugt” (2019).

Bērniem un pusaudžiem

Iespējams, vasara būs īstais laiks, lai bērnudārznieks paņemtu rokās izzinošo grāmatiņu “Iepazīstam kukaiņus” (“Madris”, no vācu val. tulk. A.Muitiniece). Krāsaini ilustrētā grāmata no sērijas “Kādēļ? Kāpēc? Kā tā?” sniedz atbildes uz dažādiem jautājumiem par kukaiņu pasauli.

Lietuviešu autori Vitalija Maksvīte un Marjus Marcinkevičs sarakstījuši asprātīgu un sirsnīgu dēku stāstu par ņipru meiteni Beti. Stāstā “Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana”  (“Jānis Roze”, no lietuviešu valodas tulk. Dace Meiere) meitenei ir jāpalīdz dāvanai, kas nokļuvusi nelaimē, un viņa izdomā viltīgu glābšanas plānu.

Aizvien plašāk izdevējdarbību vērš apgāds “Ezerrozes grāmatas”, kura palīdz publicēties dažādiem autoriem. Signes Lūsiņas pirmā grāmata “Senā torņa noslēpums” stāsta par trim pusaudžiem no Jelgavas, kuri netīšām atrod sen mirušā Kurzemes hercoga lādīti, ar kuru saistīts kāds noslēpums un tas ir jāatrisina, lai pārtrauktu mistisku notikumu sēriju.

Igauņu rakstnieks Mika Kerenens esot viens no populārākajiem igauņu bērnu grāmatu autoriem. Latviešu lasītāji jau iepazinuši četras viņa grāmatiņas. Piektā latviski izdotā – “Skolas pica” (“Zvaigzne ABC”, no igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola) turpina sēriju par Zupas pilsētiņas slepeno biedrību, kura nodarbojas ar aizraujošu detektīvdarbību. Šoreiz mēs cenšamies noskaidrot, kurš gan īsti uzzīmējis picu uz skolas elektrības skapja.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada marts)

1 komentārs

Domāju, ka būs pamatoti grāmatu jaunumu apskatu uzsākt ar izdevniecības “Jāņa Sēta” izdoto putnu vērošanas rokasgrāmatu “Putnu noteicējs” (no angļu val. tulk. Elīna Gulbe, zinātniskais redaktors Viesturs Ķerus), kas ļaus iepazīt visas Eiropā novērojamās putnu sugas. Rokasgrāmatā detalizēti raksturots katras sugas izmērs, biotops, areāls, noteikšanas pazīmes un balss, kopumā aprakstītas 720 sugas. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta.

Mēs dzīvojam laikā, kad katru dienu gribas vērsties pie kāda zinošāka avota, lai jautātu: quo vadis, pasaule? Iespējams, īstā brīdī LU profesors Valdis Segliņš izdod savu kārtējo pētījumu par ļoti seniem laikiem – monogrāfija “Orākuli antīkajā pasaulē” (LU Akadēmiskais apgāds) veltīta pareģošanas jeb orākulu praksei Vidusjūras reģionu senajās kultūrās. Darbā sistemātiski apskatīti senie teksti, aplūkots vēsturiskais konteksts un orākulu darbības daudzveidīgie paņēmieni.

Pēdējos gados, pateicoties publiski pieejamiem aerolāzerskenēšanas (LIDAR) datiem, ir notikusi sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana. Jura Urtāns pētījums “Jaunatklātie pilskalni Latvijā 1998-2021” (Latvijas Kultūras akadēmija, “NT klasika”) apkopo ziņas par 86 pilskalniem (lielākā daļa – Latgalē). Apjomīgo izdevumu papildina fotoattēli, kartes, reljefa vizualizācijas un 3D modeļi.

Par vienu no Latvijas skaistākajām vietām – Turaidas viduslaiku mūra pili Gaujas senlejas augstajā krastā stāsta Uģa Niedres grāmata “Pilsdrupu paēnā: Turaida: muiža, pagasts, apkārtne” (“Zinātne”). Turaidas muiža šeit parādīta no 17. līdz 20.gadsimtam, izmantojot muzeju un arhīvu materiālus, un ar tās piemēru var izprast Latvijas muižas kā saimnieciskas, administratīvas un sociālas parādības uzplaukumu 17.-19. gadsimtā.

Militārās vēstures sērijā “Scripta Bellica Lettica” iznākusi Arņa Koha Jumīša grāmata “Es, karā aiziedams, cirvi cirtu ozolā…” (“Zvaigzne ABC”), kas stāsta par latviešu karavīru gaitām Eiropas valstu armijās 17. un 18. gadsimtā. Autors apraksta militāro vienību struktūru, bruņojumu, ekipējumu un uniformu, kā arī sniedz ieskatu to kara gaitās. Pievienoti detalizēti uniformu attēli.

Daudz jaunākai vēsturei, bet šobrīd pat ļoti aktuālam notikumam pievēršas Gustava Gilberta “Nirnbergas dienasgrāmata” (no angļu val. tulk. Toms Gulbis, “Viupe”), kas veltīta vācu kara noziedznieku tiesāšanai Nirnbergā. Amerikāņu psihologs Gilberts daudz laika pavadījis sarunās ar tiesājamiem, uzklausījis viņu stāstījumu par Trešo reihu un Hitleru. Gilberts sniedz nacistisko vadoņu psiholoģisko portretējumu.

Šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš ir pieaugusi informācijpratības nozīme, mums ir ļoti nozīmīgi ik dienas spēt izvērtēt piedāvāto informāciju. Medijpratības pasniedzēja Klinta Ločmele ir izstrādājusi viegli uztverami un izglītojošu materiālu par datu un statistikas izvērtēšanu “Datpratība ikdienai”, kas ir pieejams lejupielādei šeit. Materiāls domāts ikvienam, kurš vēlas pilnveidot kritisko domāšanu un prasmes datu izvērtēšanā.

Izdevniecība “Helios” turpina tik slavējamo tendenci – izdod populārzinātniskās grāmatas. Džeimsa Nestora grāmata “Elpa: jaunā zinātne par zudušu mākslu” (no angļu val. tulk. Aiga Veckalne) veltīta it kā pašsaprotamai lietai – elpošanai. Nu kurš gan nemāk elpot? Žurnālists Nestors pierāda, ka mēs esam aizmirsuši pareizi elpot un parāda, kā tas ir pareizi. Gribētu piebilst, ka attiecīgo grāmatu iesaku, jo esmu pārliecināta par konkrēto tulkotāju, bet vispār pret “Helios” izdotajām grāmatām ieteiktu izturēties uzmanīgi.

Smelties iedvesmu jaunajai dārza sezonai palīdzēs izdevniecības “Latvijas Mediji” izdotā grāmata “Viegls dārzs” (sast. Arta Ciša), kurā apkopoti viegli kopjama dārza galvenie nosacījumi un kopšanas paņēmieni. Nedaudz par puķēm, dārzeņiem, krūmiem un kokiem, kā arī to kaitēkļiem.

No latviešu daiļliteratūras gribētu atzīmēt, ka sērijā “Es esmu …” ir iznācis Osvalda Zebra romāns “Mežakaija” par trimdas rakstnieku Gunaru Janovski. Tas ir jau astotais sērijas romāns (no plānotajiem 13). Varu gan teikt, ka mani vairāk interesē romānus pavadošie literatūrzinātnieku pētījumi, bet laikam jau tie prasa lielāku iedziļināšanos, jo šobrīd iznācis tikai viens – Jāņa Zālīša “Kam puķe zied”, kas veltīts Jāņa Ziemeļnieka daiļradei.

Itāļu rakstnieks Italo Kalvīno ilgu laiku netika tulkots, bet nu jau izdots trešais viņa romāns. “Palomars” ir rakstnieka kārtējā rotaļa ar tekstu, kurā parādās matemātiskas kombinācijas (“Jānis Roze”, no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere). Droši vien, ka lasītājam atkal nāksies palauzīt galvu.

Ja neesat zaudējuši vēlmi iepazīt krievu rakstnieku daiļradi, tad Tatjanas Tolstajas “Lūška” jūs ievedīs radioaktīvā antiutopijā, kurā krievu pasaule dzīvo dīvainā feodālisma un padomju laikmeta sajukumā  (“Prometejs”, no krievu valodas tulkojis Arvis Kolmanis). “Lūška” ir Tolstojas slavenākais daiļdarbs, krieviski izdots vēl 2000.gadā. Būsim uzmanīgi, iespējams, ka tā nav antiutopija, bet pareģojums ar augstu iespēju piepildīties.

Piebildīšu ka izdevniecība “Zvaigzne” ir pārizdevusi Žila Verna slavenos romānus – “20 000 ljē pa jūras dzelmi”, “Mazais kapteinis” un “Noslēpumu sala” Andreja Upīša tulkojumā no franču valodas. Ja nu kādam vecie izdevumi ir galīgi nolasīti un nepieciešams atjaunot mājas bibliotēku.

Bērniem un pusaudžiem

2021. gadā izdevniecība “Egmont” sērijā “50 jautājumi” izdevusi divas interesantas grāmatiņas “Glābsim mūsu planētu!” (tulkojis Mārtiņš Karelis) un “Dinozauri” (tulkojis Krišjānis Lauksargs). Manu uzmanību piesaistīja tas, ka grāmatas tekstu var papildināt ar uzlīmēm un grāmatai pievienota kartona lapa ar galda spēli par attiecīgo tēmu.

Pirmsskolas vecuma bērniem domāta franču rakstnieces Amēlijas Žamo grāmatiņa “Mana negantā diena”  (“Latvijas Mediji “, tulkojusi Laura Romanovska). Autore risina nopietnu problēmu – kā tikt galā ar tiem, kas tev dara pāri, un kā pašam nekļūt par pāridarītāju.

Par veco laiku kāpēcīšu radioraidījumu liek atcerēties Kristīnes Jacino grāmatu sērija par pārtikas ražošanu. Nu jau tādas ir trīs – “Kur rodas rudzu maize?”, “Kur rodas cīsiņi un desas?”, “Kur rodas piens?” (Zvaigzne ABC). Grāmatās tiek izstāstīts pārtikas produkta ceļš līdz lasītāja virtuvei, kuru skaidro dažādi personāži. Grāmatā iekļauti arī uzdevumi un kvadrātkodi, kurus noskenējot var piekļūt vēl citām darbošanās iespējām.

Tikpat izzinošas ir izdevniecības “Madris” grāmatas sērijā “Kādēļ? Kāpēc? Kā tā?” Man šī sērija, kas tiek tulkota no vācu valodas, šķiet ļoti sakarīga – jaukas ilustrācijas, labs tēmas izklāsts. Vecākiem bērniem (no 4 līdz 7 gadiem) šogad iznākusi cietlapu grāmatiņa ar atveramajiem lodziņiem “Tehnika lauku sētā” (no vācu valodas tulkojusi Anita Muitiniece), bet mazākiem (no 2 līdz 4 gadiem) – “Palīdzēt, dalīties un sadzīvot ar citiem” (no vācu valodas tulkojusi Skaidrīte Naumova). Papildinājums sērijai ir uzlīmju grāmata “Ugunsdzēsēji”.

Vecākiem bērniem domāta Moiras Baterfīldas “Kā dzīvo bites” (“Zvaigzne ABC”,  no angļu valodas tulkojusi Ita Lapsa). Bitīte Dūcīte  iepazīstina, kā bites nāk pasaulē, kā tās iekārto savas mājas un kāpēc tās ir tik svarīgas visai pasaulei.

Pusaudžu auditoriju uzrunā zviedru rakstnieces Henrikas Andersones romāns “Gabaliņš dvēseles” (“Liels un mazs”, no zviedru valodas tulk. Inga Mežaraupe). Romāna galvenā varone piedzīvo noslēpumainu pirmo mīlestību un cenšas palīdzēt savam slimajam brālim.

Britu rakstnieces Katrīnas Randelas romāna “Vilku meitene” (“Jānis Roze”, no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova) galvenā varone Feodora pirms vairāk nekā 100 gadiem dzīvo Krievijas mežā mazā mājiņā. Viņas mamma palīdz tiem vilkiem, kurus piejaucējis cilvēks, atkal kļūt par meža dzīvniekiem, bet tas ne visiem patīk. Feodoras māju nodedzina un mammu ieliek cietumā, un viņa kopā ar vilkiem dodas uz Pēterburgu atbrīvot mammu un atriebties. 2020. gadā Randelai latviski tika izdots romāns “Čells, Sofija un Parīzes jumti”.

2019. gadā tika izdota Mišelas Obamas biogrāfiskā grāmata pieaugušajiem “Izaugt”, nupat iznākusi tās adaptācija jauniešiem “Izaugt. Grāmata jauniešiem” (“Zvaigzne ABC”, no angļu valodas tulkojusi Kārina Pētersone). Obama dalās pārdomās ar jauniešiem un mudina saprast, ka sevis meklējumi nekad nebeidzas un svarīga ir pati augšana.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada februāris)

1 komentārs

“… pumpuri veras bez mitas, izceļas kari, kā gan it viss var zust caur vienu vienīgu lādiņu, kā var uzvarēt viņi, nežēlīgie un netīrie… “

Manu grāmatu apskatu ievada turku dzejnieka Ataola Behramoglu rindas. Dzejnieks bija labs draugs tulkotājam Uldim Bērziņam, un dzejoļu krājuma “Izdzēruši iemetam kausus Bosforā” izveidošana (izdevis ”LAPI”) bija viens no pēdējiem darbiem, ko tulkotājs paguva paveikt pirms aiziešanas citā saulē.

Katram var dzīvē pienākt brīdis, kad visa kā ir par daudz un gribas visu sākt no baltas lapas. Reklāmas speciālists Raimonds Platacis pandēmijas uzliktos ierobežojumus nolēma izmantot, lai fundamentāli pārkārtotu savu dzīvu, tiekot vaļā no visa vecā un nevajadzīgā gan garīgā, gan fiziskā nozīmē. Tapa blogs 00000000.lv, lai dokumentētu pārmaiņu procesu, savukārt bloga ieraksti ir pārtapuši “Grāmatā par nonullēšanos”.

Pat daudziem Latvijas mākslas labiem pazinējiem nezināms būs latviešu mākslinieces Otīlijas Leščinskas (1884-1923) vārds. Literatūras un teātra zinātniece Silvija Freinberga ir atklājusi mākslinieces dzīves lappuses biogrāfiskā grāmatā “Tija. Māksla, revolūcija, mīlestība” (“Neputns”). Leščinskas biogrāfija vēsta ne tikai par atsevišķu personību, bet tā ir arī laikmeta liecība – iespēja ieraudzīt reālo vēsturi laikabiedru vērtējumā.

Ja nu kāds vēlas dažādot savu dzīvi ar kādas eksotiskas valodas apguvi, tad turpinās korejiešu valodas mācību līdzekļu izdošana. Jau esošai “Korejiešu valodai latviešiem” (3 daļās) klāt nākusi “Korejiešu valodas gramatika” (2 daļās) un “Korejiešu – latviešu mācību vārdnīca” (Latvijas Universitātes Korejas studiju centrs).

Ēdieni un dzērieni ir liels mierinājums stresa apstākļos. Būtiski ir nezaudēt stilu, tādēļ itāļu vīna eksperta Filipo Bartolotas uzziņu grāmata “Kurš vīns ir tavs? Atrodiet sev piemēroto vīnu” (“Aminori”, no itāļu valodas tulkoja Ilona Kubile un Anna Kalve) palīdzēs orientēties plašajā vīnu pasaulē.

Domāju, ka Bartolotas grāmatā mēs atradīsim tādu vīnu, kuram var piekost glaunu kanapē ar mūsu pašu šprotīti. Latvijas Zivrūpnieku savienība ir atbalstījusi Agneses Strautiņas grāmatu “Zeltainā šprote – Latvijas lepnums” trijās valodās (nu krievu izdevumu var droši nodot makulatūrā). Grāmatā atklāta unikālā Latvijas šprotes vieta mūsu kulinārās kultūras tradīcijā.

Kad daudz ir ēsts un dzerts, tad cilvēks agri vai vēlu nonāk pie saprašanas, ka to visu vajadzētu darīt prātīgi. Jaunā uzturzinātniece Alise Kindzule jau otrajā grāmatā “12 brīnišķīgi uztura izaicinājumi”  (‘Latvijas mediji”) aicina lasītāju veikt ceļojumu gada garumā un mazos solīšos pārveidot savu dzīvesveidu. Tiek solīts, ka pamazām vien mēs uzlabosim pašsajūtu un ķermeni.

Viena no daiļliteratūras grāmatām, kuru es nepacietīgi gaidīju no tās anonsēšanas brīža, ir skotu rakstnieka Aleksandra Makkola Smita “Pareiza attieksme pret lietainu laiku”  (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Silvija Brice). Makkolam Smita latviski tika uzsākts tulkot pat veselas trīs viņa romānu sērijas, bet visas aprāvās nepabeigtas. No visām vismīļākā man bija sērija par Izabellu Delhauziju, un, neticami, nu tiek ne tikai izdota sērijas trešā grāmata, bet arī pārizdotas pirmās divas.

Tikpat negaidīta ir angļu rakstnieces Hilarijas Mantelas romāna “Ievediet nelaiķus” (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Karīna Tillberga) izdošana, kurš ir turpinājums romānam “Vilku nams”. Abi vēsta par Henrija VIII galmu, un abi romāni ir Bukera prēmijas laureāti. Man šķiet, ka kaut kas ar mūsu grāmatu tirgus vērtībām ļoti nav kārtībā, ja tika apšaubīta nepieciešamība latviski izdot šāda statusa romānu.

90. gadu vidū salīdzinošs liels grāvējs bija dāņu rakstnieces Suzannes Bregeres brīvdomīgais romāns “Skābs krējums”. Pēc gandrīz 30 gadiem izdots romāns “Nefrīta kaķis” (“Zvaigzne ABC”,  no dāņu valodas tulk. I.Mežaraupe), kas tiek raksturots kā ģimenes sāga par lepnumu un kaunu piecās paaudzēs.

Bērnu literatūra

Vai jūs zināt, kas ir Tuta? Ja zināt, tad visticamāk ar jums kopā vai kaut kur tuvumā dzīvo kāda pavisam maza knīpa vai knauķis, kurš ir ekrānā aizrautīgi sekojis līdzi Tutas gaitām. Kā jau tas notiek ar veiksmīgiem projektiem, raidījums “Tutas lietas” ir apaudzis ar citām lietām, kuras iespējams pārdot, tai skaitā bērnu grāmatām. Izdevējs “Ausma Media” 2020.gadā laida klājā kartona bilžu grāmatu pašiem mazākajiem “Lapsa brauc ar auto”, bet 2021. gadā tika izdota grāmatiņa Lapsa iet čučēt” (autores: Elizabete Lukšo-Ražinska un Aiva Žūriņa).

Vecākiem bērniem izdevniecība “Ausma Media” piedāvā grāmatas sērijā par Čimpiņ-Rimpiņ aģentūru. Autores Ieva Melgalve un Elizabete Lukšo-Ražinska sēriju uzsāka ar grāmatu “Emī un Rū. Robota sirds”, kura iekļauta Bērnu žūrijas kolekcijā, un nupat izdota grāmata “Emī un Rū. Draudzības kods”. Interesanti, ka grāmatās ir atstāti slepeni ziņojumi lasītājiem, par kuriem nākas palauzīt galvu.

9+ vecumam domāts lietuviešu rakstnieka Marjusa Marcinkeviča stāsts “Akmentiņš” (“Zvaigzne ABC”, Ingas Dagiles ilustrācijas, no lietuviešu valodas tulkojusi Marika Taube). Tā galvenais varonis ir mazs ebreju zēns holokausta laikā, kurš vēro notiekošo no sava saprašanas līmeņa. Svarīga grāmata, kura jālasa kopā ar bērniem.

Par mūsdienu puisēnu Marku stāsta krievu autores Annas Krasiļščikas grāmata “Klau, aizbrauksim uz Unalašku!” (“Jānis Roze”, no krievu valodas tulkojusi Inga Karlsberga). Deviņgadīgā Marka ģimenē ir noslēpumi, un viņš ir nolēmis tos uzzināt, lai visiem kļūtu labāk. Labestīgs stāsts ar naivu ticību, ka iespējams visu labot.

Ceļot var dažādi, arī grāmatās. Tonija Volfa grāmata “Ceļo un atklāj! Eiropa” (“Zvaigzne ABC”, no itāļu valodas tulkojusi Astra Šmite) aizved ceļojumā uz septiņām Eiropas pilsētām (Roma, Parīze, Barselona, Berlīne, Amsterdama, Londona, Venēcija). Pa krāsainām ilustrācijām ar lasītāju kopā ceļo kaķēns Tīģeris un uzklausa dažādu neparastu varoņu stāstus par pilsētām.

Bet varbūt ceļosim pavisam tālu? Latviešu lasītājam jau pazīstamais somu rakstnieks Mauri Kunnas piedāvā doties ārpus planētas Zeme. Grāmata “Aizraujošs piedzīvojums kosmosā” (“Zvaigzne ABC”, no somu valodas tulkojusi Anete Kona) skolēnus iesēdina kosmobusā un izvadā pa Visumu, iepazīstinot ar planētām, to pavadoņiem, zvaigznēm, asteroīdiem un citiem debess ķermeņiem.

Jaunās latviešu autores Anetes Grīnbergas fantāzijas romāns “Draņķozols” (Zvaigzne ABC) lasītāju aizved uz Tukuma Raudas mežiem, kuros atrodas nu jau mirušais noslēpumainais Draņķozols, kuram tiek piedēvētas spējas pārvērst cilvēku vilkacī. Par Draņķozolu zināmi daudzi mistiski, neomulīgi stāsti, un tos vasaras brīvlaikā ļauts piedzīvot sešpadsmitgadīgajiem Paulim un Malvai.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada janvāris)

3 komentāri

Atgriežos pie mēģinājumiem pastāstīt par jaunākajām grāmatām, kuras piesaistījušas manu interesi. Šogad centīšos rakstīt katru mēnesi, jo apskatīšu arī bērnu un pusaudžu literatūru.

Vai kādreiz esi sapņojis par pasauli, kurā nevajadzēs strādāt, bet maksās vienkārši par to, ka tu esi? Apgāds “Jānis Roze” ir izdevis britu ekonomista Daniela Saskinda pētījumu “Pasaule bez darba” (no angļu valodas tulkojusi Ieva Lešinska), kas rosina ielūkoties darba tirgus nākotnē. Iespējams, ka mūs visus aizstās roboti, taču pastāv jautājums, vai strādāšana tiešām ir tik slikta, kā dažbrīd mums šķiet.

Mēs esam pieraduši pasauli redzēt krāsainu, bet, iespējams, neiedomājamies, ka krāsas ir daļa no pasaules vēstures. Angļu kultūras vēsturniece Kasja Sentklēra pētījumā “Krāsu slepenā dzīve” (no angļu valodas tulkojusi Agija Krasta, “Zvaigzne ABC”) atklāj 75 krāsu un toņu vēsturi, ar to starpniecību parāda cilvēces kultūras attīstību.

Ja kāds ir noilgojies pēc intelektuālas politiskās filozofijas, tad angļu filozofa Rodžera Skrūtona apcerējums “Kā būt konservatīvam” (no angļu valodas tulkojis Krišjānis Lācis) jūs iepazīstinās ar patieso konservatīvisma būtību, kas balstās izpratnē par cilvēka dabu. Grāmata ir jaunas Liepājas izdevniecības “Kodoka” viens no pirmajiem izdevumiem un ievada sēriju “Leukothea. Konservatīvās domas bibliotēka”.

Turpināt domāt par garīgu attīstību veicinošām lietām palīdzēs kinozinātnieka Viktora Freiberga literārais darbs “Viktora otrā grāmata” (“Biedrība Ekrāns”), kurā apskatīta dažādu kinematogrāfisku jēdzienu nozīme filmu mākslā. Katrai nodaļai ir savs dominējošais tēls, ap kuru autors virknē savas atmiņas, izjūtas un personiskos stāstus. Kopumā radies 248 filmu saraksts, kuram muzikologs Klāss Vāvere izveidojis arī pieskaņotu mūzikas izlasi.

Par Latvijas vēsturi turpina vēstīt izdevniecības “Aminori” sērija “Latvijas vēstures mīti un versijas”. Viduslaiku vēsturnieks Andris Levāns un publicists Māris Zanders jaunākajā grāmatā “Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?” dialogā cenšas noskaidrot patiesību par kādreizējā valstiskā veidojuma – Livonijas kultūrtelpu. Grāmata palīdz izprast viduslaiku būtību un revidē noturīgus stereotipus.

LU Filozofijas un socioloģijas institūts, asociācija “Dzīvesstāsts” un apgāds “Mansards” ir aizsākuši mutvārdu vēstures sēriju “Bezbailīgie”, kas vēsta par drosmīgiem cilvēkiem, kuri Otrā pasaules karā riskēja ar savām dzīvībām, lai glābtu citus. Sērijas otrā grāmata “Pārcēlāji” stāsta par trim bēgļu laivu vadītājiem (Ēriks Tomsons, Pēteris Jansons, Laimonis Pētersons), kuri kara izskaņā pārveda Latvijas iedzīvotājus uz Zviedriju. Atmiņās pārcēlāji atceras veiksmīgos un neveiksmīgos braucienos, savus pārdzīvojumus un negaidītos notikumu pavērsienus.

Kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons ir viens no tiem, kurš 1945. gada 8.maijā ar vienu no pēdējām bēgļu laivām atstāja Kurzemi, lai turpmāko dzīvi pavadītu Zviedrijā. Trimdā Johansonam tika izdoti pieci literatūrvēsturisku un vēsturisku eseju krājumi,  kuru izlasi “Esejas, 1953-1962” izdevis apgāds “Neputns”. Izlasi sakārtojis autora dēls Pāvils Johansons par godu Andreja Johansona 100.jubilejai.

Sava laikmeta dokumentēšanai nupat pievērsušies daudzi kultūras darbinieki. Aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa uzrakstījusi pandēmijas laika piezīmes “Dienasgrāmata” (Zvaigzne ABC). Piezīmes sākušās kā pašrefleksija, mājsēdes laika rakstisks vingrinājums, kā vēlme fiksēt mirkli sev un apkārtējiem, un, izrādās, apkārtējos tas ir krietni ieinteresējis, jo grāmata nu jau guvusi atzīstamus panākumus.

Citādi lasītājus cenšas iedvesmot mārketinga speciāliste un ēdienu blogere Ilze Veisbārde, kura savas receptes apkopojusi pavārgrāmatā “Ēd laimīgs” (apgāds “Jānis Roze”). Ēdienu receptes mēs varam izlasīt daudzviet, taču izdevums ir arī bauda acīm – skaisti, tematiski noformēti galda klājumi, kas iedvesmo veidot svētkiem atbilstošu gaisotni.

Daiļliteratūras plauktiņā ienācis jauns tulkojums no lietuviešu valodas – Undines Radzevičūtes “Zivis un pūķi” (tulkojusi Dace Meiere, apgāds “Jānis Roze”). Romāna vēstījumu veido divas paralēlās līnijas – par 18.gadsimta itāļu gleznotāju Ķīnas imperatora galmā un mūsdienu ģimeni Viļņā. Tiek teikts, ka rakstniecei izdevies savienot nesavienojamo un dīvainais salikums savdabīgā veidā tiek harmoniski savērpts kopā.

Zviedru rakstnieka Aleksa Šulmana romāns “Izdzīvojušie” (tulkojusi Jolanta Pētersone, apgāds “Jānis Roze”) ir kārtējais disfuncionālās skandināvu ģimenes stāsts, kurā pēc ilgas atsvešināšanās satiekas trīs brāļi. Viņi atbraukuši uz kādreizējo ģimenes vasaras māju pie ezera, lai šeit izkaisītu mirušās mātes pelnus. Lasītājs uzzina par seniem notikumiem, kas reiz izšķīra ģimeni, un kopā ar brāļiem izdzīvo notikušo.

Izdevniecība “Pētergailis” izdevusi vācu rakstnieces Zoī Bekas antiutopisko kriminālromānu “Lielpilsētas paradīze” (no vācu valodas tulkojusi Sigita Kušnere). Romāna darbība notiek nākotnes Vācijā, kurā ir veselības diktatūras režīms – ikdienas dzīves ritējumu nosaka tehnoloģijas, cilvēka dzīvībai svarīgās funkcijas pastāvīgi uzrauga veselības lietotne viedierīcē. Taču izrādās, ka bezkaislīgu sistēmu tomēr vada cilvēka saprāts, kurš pakļauts emocijām.

Latviski iznācis jau trešais Paulas Hokinsas trilleris – “Gausā uguns” (no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice, apgāds “Zvaigzne ABC”), tas stāsta par kādu slepkavību un trim sievietēm, kuras katra savā veidā ir saistītas ar upuri. Saka, ka arī labi cilvēki ir spējīgi uz briesmīgiem darbiem, ja runa ir par atriebību.

Atzīmēšu, ka izdevniecība “Zvaigzne ABC” sākusi pārizdot angļu veterināra Džeimsa Heriota jaukās un humorīgās grāmatas par viņa darba dzīvi. Jau iznākušas “Ja vien viņi pratu runāt” un “Gadās arī tā” Helmas Lapiņas tulkojumā.

BĒRNU UN PUSAUDŽU LITERATŪRA

2020. gada decembrī sāka iznākt jauns, izglītojošs žurnāls bērniem “Baltais Valis”. Nu jau tas piedzīvojis septiņus numurus un no 2021. gada izdevniecība izdod arī grāmatas. Pasaku krājumam “Vāverēns Sams” un izglītojošai grāmatai “Neparastās profesijas” pievienojusies Aijas Lazdiņas un Elīnas Apses radošo ideju grāmata bērniem “Darbiņi visam gadam”, kas apkopo idejas par maziem un lieliem projektiem no viegli pieejamām lietām.

Līdzīga satura grāmata ir Ināras Antiņas “Bērnistaba: 365 radošas idejas zinātkāriem bērniem” (Zvaigzne ABC), kurā apkopotas LTV un Latvijas Radio interneta projekta bērniem spēļu idejas. Krājumā ir 365 idejas – katrai dienai pa aizraujošai nodarbei. Radošo ideju saturs domāts mazākiem bērniem, darbojoties kopā ar pieaugušajiem, vairāk ideju var meklēt bērnu satura vietnē bernistaba.lsm.lv.

Izdevniecībā “Liels un mazs” ir iznākusi virkne lielisku izdevumu.

ASV rakstnieka Ārnolda Lobela “Vardes un Krupja piedzīvojumi” (no angļu valodas tulkojusi Ieva Lešinska) apkopo veselas četras mazas grāmatiņas, kuras stāsta par diviem labiem draugiem, kuri ir dažādi pēc rakstura, bet nespēj viens bez otra iztikt. Grāmatai ir liels šifrs un tā varētu būt viena no pirmajām, ko bērns izlasa pats.

Marijas Parras vārds latviešu lasītājam jau ir pazīstams – latviski iznākušas “Vafeļu sirdis” un “Vārtsargs un jūra”. Nu laiks pienācis vienam trakam skuķim – grāmata “Glimmerdāles Tonje” seko labākām skandināvu autoru tradīcijām un vienlaikus ir gan līksma, gan satraucoša, gan pamācoša. Tonje ir dulla un dzīvespriecīga, un viņai izdodas kaut nedaudz sakārtot pasauli sev līdzās.

Vidējā skolas vecuma bērniem ir domāts Luīzes Pastores piedzīvojumu stāsts “Laimes bērni”, kas lasītājus aizved uz Venecuēlas džungļiem. Stāsta jaunie varoņi risina gana sarežģītu pieaugšanas stāstu, jo viņu tēvs ir leģendārais latviešu ceļotājs Aleksandrs Laime, kurš bija liels savdabis. Mums noteikti vajag uzzināt tos desmit laimes likumus!

Norvēģu rakstnieces Sigri Agnētes Hansenas garstāsts pusaudžiem “Tu redzēji?” (tulkojusi Jolanta Pētersone) skar aktuālu tēmu – drošību internetā. Galvenā varone ir 15-gadīgā Anna, kuras dzīvē ir noticis kaut kas ļoti nepatīkams, kas nokļuvis internetā. Ģimene pārceļas, lai bēgtu no tenkām un palīdzētu Annai uzsākt jaunu posmu dzīvē.

Līdzīgi sākas arī izdevniecības “Aminori” izdotais slovēņu rakstnieka Vinko Mēderndorfera jauniešu romāns “Sirds plaukstā” (no slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena) – galvenā varone Nika kopā ar ģimeni pārceļas uz jaunu dzīvesvietu un viņai ir noslēpums. Romāna tēma ir īpašie bērni, un šādi stāsti palīdz atzīt, ka ikviens ir vērtīgs un pelnījis mīlestību.

Noslēgumā par izdevumu pašiem mazākajiem. Mākslinieks Aksels Šeflers latviešu mazajiem lasītājiem jau ir pazīstams pēc veselas virknes jauku, krāsainu grāmatiņu, un izdevniecība “Zvaigzne ABC” mūs iepazīstina ar jauniem varoņiem – trusīti Pīpu un pelīti Pūziju. Par viņu piedzīvojumiem ir iznākušas jau vienpadsmit grāmatiņas, latviski šobrīd – “Pīps un Pūzija. Sapņu skrejritenis” un “Pīps un Pūzija. Draudzīgais gliemezis” (no angļu valodas tulkojusi Ieva Tarvida). Pīpam un Pūzijai ir arī savs Youtube kanāls (Pip and Posy).

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2019-novembris-decembris)

Komentēt

2019. gada nogalē labu grāmatu sanāca vesels birums − laikam jau izdevēji bija paglabājuši kārdinošākos izdevumus Ziemassvētku dāvanām. Un šoreiz man būs ļoti grūti kaut ko izsvītrot no sākotnējā saraksta.

Pagājušā gada sākumā negaidītu plašu interesi izraisīja Vitolda Mašnovska sastādītā enciklopēdiskā izdevuma “Muižas Latvijā” 1.sējums (izdevniecība “DUE”). Decembrī iznāca nākamais – otrais enciklopēdijas sējums aptver 93 muižas alfabētiskā secībā no I līdz K. Katrai muižai izsekota īpašnieku un būvniecības vēsture, dots tās saimnieciskais raksturojums.

Negaidīti, bet patīkami, bija grāmatveikalā ieraudzīt kultūrvēsturnieka Jāņa Strauberga apjomīgo pētījumu “Rīgas vēsture” (“Latvijas Mediji”), kurš pirmoreiz iznāca vēl tālajā 1936. gadā, bet pārizdots tika Bruklinā 1954. gadā. Strauberga darbam joprojām nav analogu, jo mums nav citas visaptverošas Rīgas vēstures bez padomju ideoloģiskās pieskaņas. Par seno Rīgu var lasīt arī “Zvaigznes ABC” izdotajos “Vecpilsētas stāstos”, kuru autore ir arhitekte Marina Levina. Lasītājs var izsekot patiesiem notikumiem Rīgas vēsturē, taču Vecrīgas leģendas var lasīt arī kā skaistu, daudzviet romantisku pasaku. Grāmatai pievienota karte, kuru var ņemt līdzi Vecrīgas ekskursijā.

Pavisam sena Latvijas vēsture parādīta Latvijas Nacionālais vēstures muzeja izdotajā vēsturnieces Baibas Vaskas monogrāfijā “Rotas un ornaments Latvijā no bronzas laikmeta līdz 13. gadsimtam”.  Arheoloģiskajā materiālā gandrīz vienīgā liecība par kultūru tradicionālā izpratnē ir rotas un ornaments. Apskatīti katram laikam un teritorijai raksturīgie rotu komplektos, kā arī analizēta ornamenta kompozīcija, tā galvenie motīvi un attīstība laika gaitā.

Ekonomists Edmunds Krastiņš pēdējos gados ir pievērsies grāmatu rakstīšanai. 2018. gadā iznāca viņa grāmata “Latvijas rūpniecība 19.-21. gadsimtā”, bet 2019. − “Kuģniecība Latvijā” (autora apgādā), kas galvenokārt apskata Latvijas tirdzniecības kuģniecības vēsturi, akcentējot kuģniecības ekonomiskos aspektus. Autors sācis ar kuģniecības izveidošanos 19. gadsimtā un nonācis līdz “Latvijas kuģniecības” privatizācijas peripetijām 21. gadsimtā.

Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā Pētera Korsaka grāmatu “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki”, kurā  apkopoti dati par 16 latviešu fotogrāfiem, kas tika iesaukti Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Esot karavīri, viņi turpināja būt fotogrāfi un saglabāja nākotnei liecības par kara laiku attēlos.

Britu raidkorporācijas BBC žurnālists un kinodokumentālists Vinsents Hants grāmatā “VDK un Latvija: stāsts par Latvijas attiecībām ar čeku”  (“Latvijas Mediji”, no angļu val. tulk. L.Paegle) apkopojis un apzinājis dzīvas liecības par plašu čekas vēstures laika posmu ‒ no tās dibināšanas 1917. gadā līdz 2018. gadam. Autors izmanto cilvēku stāstus un atmiņas, lai ilustrētu PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) sistēmu, tās darbību un sabiedrības kontroli okupētajā Latvijā.

Nākamās grāmatas varētu apzīmēt kā pārdomu literatūru – autori reflektē par dzīves laikā pieredzēto. Skrundenieks Jānis Blūms grāmatā “Pazudušā karavīra atmiņas” (“Jumava”) stāsta par savu jaunību, Otrā pasaules kara gaitām, pārdzīvoto lēģerī un darbu PSRS Iekšlietu ministrijas būvbataljonos.

LU pasniedzēja un kinozinātnieka Viktora Freiberga nelielas, jaunas izdevniecības “Aminori” izdevums “Kinomāna slimības vēsture” tiek pieteikts kā personisks vērojums par savu dzīvi, kurā kino, protams, ieņem ļoti svarīgu lomu. Pats autors to dēvē par fiktīvu dienasgrāmatu, ko viņš sāka rakstīt, kad sāka cīnīties ar smagu slimību un rakstīšana izrādījās dziednieciska.

Par amerikāniski atklātiem varētu dēvēt bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas laulātās draudzenes Mišelas Obamas memuārus “Izaugt” (Zvaigzne ABC). Man patīk Obamas kundze, viņa ir harismātiska un iedvesmojoša, un viņai joprojām ir lieli mērķi, kā padarīt labāku amerikāņu meiteņu dzīvi.

Mākslas vēstures cienītājus iepriecinās apgāda “Jānis Roze” izdotās sērijas “Mākslas pamati” turpinājums – pirmajām divām sērijas grāmatām pievienojas Lī Češīra “Pagrieziena punkti mākslā” (no angļu val. tulk. R.Punka), Flāvijas Fridžeri “Sievietes mākslinieces” (tulk. I.Lešinska)  un Ralfa Skī “Impresionisms” (tulk. R.Punka).

Mākslas zinātniecei Silvijai Grosai izdots daudzu gadu darba vainagojums − monogrāfija “Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā” (“Neputns”). Grāmatā dekors skatīts gan saistībā ar  konkrētu arhitektu radošo darbību, gan kultūrvēsturisko vidi un  laikmetu kopumā; grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar mūsdienu un vēsturiskiem fotoattēliem.

Mani vienmēr ir mulsinājis apgāda “Lietusdārzs” grāmatu ārēji ezotēriskais iespaids, lai arī daļa no apgāda izdevumiem papildina Latvijas grāmatu tirgus nabadzīgo zinātniskās literatūras klāstu. Piemēram, Ričarda Deividsona un Šāronas Beglijas pētījums “Smadzeņu emocionālā dzīve” (no angļu val. tulk. D.Vanaga) klāsta neirobioloģijas jaunākās atziņas. Savukārt Zvaigžņu Vanadzes “Pagānu dzīvo un mirušo grāmata: praktiski rituāli, meditācijas un svētības ceļā uz viņsauli” (no angļu val. tulk. V.Vīgante) gan ir tīrā ezotērika un propagandē neopagānisma principus. Grāmatā cilvēka aiziešana Viņsaulē skatīta kā būtiska dzīves cikla daļa, un tā ierāda ceļu uz plašāku cilvēka esības izpratni, iedvesmojot dziļāk iepazīt un vieglāk pieņemt pasaules kārtību, tā padarot dzīvi laimīgāku un pilnasinīgāku.

Jā iepriekšējā grāmata jūs mulsināja, tad, iespējams, amerikāņu astronauta Tima Pīka grāmata “Pajautā astronautam” (no angļu val. tulk. G.Tenbergs, “Zvaigzne ABC”) šķitīs daudz noderīgāka. Pīks atbild uz jautājumiem par dzīvi kosmosā: zinātnisko darbu, sadzīvi kosmosā un pastaigām ārpus kuģa.

Daiļliteratūras apskatu sākšu ar diviem tulkotājas Daces Meieres darbiem. Manis sen gaidīts latviešu valodā ir itāļu modernista Italo Kalvīno literārais eksperiments “Ja reiz ziemas naktī ceļinieks” (“Jānis Roze”). Tas ir meistarīgi savīts romāns, kas ik mirkli gatavs ļauties mutācijām.  Savukārt itāļu rakstnieka Primo Levi autobiogrāfiskais darbs “Atelpa” (Neputns) ir dokumentāla atmiņu grāmata, kurā Levi apraksta savu ceļu mājup pēckara izpostītā Eiropā no ieslodzījuma Aušvicā uz Turīnu.

Saša Stanišičs ir autors, kurš raksta vāciski, bet pats ir bosniešu izcelsmes. Viņa tēma ir bērns karā, šoreiz Dienvidslāvijas pilsoņu karā. Romāns “Kā zaldāts labo gramofonu” (“Jānis Roze”, no vācu val. tulk. M.Poļakova) attēlo zēnu ar īpašām stāstnieka spējām, kuras tam palīdz pārdzīvot karu un bēgļu gaitas.

Latviešiem jau iemīļota autore ir somiete Heli Lāksonena, kuras vārsmas priecē acis un mundrina prātu Gundara Godiņa atdzejojumā. Iznākusi jau trešā autores dzejoļu grāmata “Soul. Burkans. Undens” (“Pētergailis”).

Igauņu rakstnieka Reina Rauda otrais romāns “Rekonstrukcija” (“Jānis Roze”, no igauņu val. tulk. M.Grīnberga) vēsta par kādu tēvu, kurš cenšas noskaidrot meitas nāves iemeslus. Romānam ierosmi devis kāds traģisks gadījums Vīlandē, kur notikusi mākslinieku kopienas jauniešu kolektīva pašnāvība, kas pamatota ar reliģiska rakstura izvēli.

No latviešu daiļliteratūras gribētu pieminēt Ingunas Baueres biogrāfisko romānu “Mazā klusa sirds” (“Zvaigzne ABC”), kas veltīts Krišjāņa Barona sievai Dārtai. Parastas zemnieku sievietes spēks, bērnu dzemdēšana vienmēr tālumā esošam vīram, klusa klātesamība un nerimstošs darbs.

Izdevniecība “Kontinents” reti izdod latviešu oriģināldarbus, šoreiz izvēle kritusi uz autoru, kurš slēpjas aiz pseidonīma Miks Zandis. Vēsturiskais piedzīvojumu romāns “Livonijas slazdā” vēsta par par līvu un kuršu karagājienu uz Rīgu 1210. gadā. Romāns ir izdaiļots ar krāšņiem rituāliem un paražām, kā arī varoņu spēcīgo kaislību aprakstiem.

Domāju, ka krimiķu cienītāji var kārtējo reizi justies apmierināti, jo ir plašas izvēles iespējas. Izdots ceturtais islandietes Irsas Sigurdardortiras krimiķis “Parāds” (“Zvaigzne ABC”, no islandiešu val. tulk. Inga Bērziņa), kas pieteikts kā psiholoģiskās spriedzes piestrāvots kriminālromāns par sociālo tīklu ēnas pusi. Savukārt dānis Serēns Sveistrups romānā “Kastaņu vīrs” (“Jānis Roze”, no dāņu val. tulk. I.Mežaraupe) dzen pēdas gudram, aukstasinīgam slepkavam, kurš nepārtraukti ir soli priekšā policijai un katrā slepkavības vietā atstāj kastaņu vīriņu.

Interesanti, ka aizien biežāk tiek tulkoti krievu detektīvi. Latviski pirmoreiz izdots Jūlijas Jakovļevas retrodetektīvs “Mednieks tieši virsū skrien” (“Latvijas Mediji”, no krievu val. tulk. L.Vilka), kura darbības vieta ir Staļina laika Ļeņingrada, 1930. gads.

Šveicieša Žoela Dikēra trešais latviskotais romans “Stefanijas Meileres pazušana” (“Zvaigzne ABC”, no franču val. tulk. I.Pētersone) iesākas ar dramatisku nelielas pilsētiņas mēra un viņa ģimenes noslepkavošanu 1994. gadā; pie slepkavības vēlreiz jāatgriežas pēc divdesmit gadiem, jo atklājas jauni pierādījumi.

Latviešu autore Franciska Ermlere turpina Rīgas detektīvu ciklu. Šoreiz − septītais cikla romāns “Prove: Rīgas meistara nāve” (“Latvijas Mediji”) par viltojumu atmaskošanu mākslas pasaulē.

Nobeigumā godpilni pieminēšu latviešu lasītājam jau pazīstama fantāzijas autora Džo Aberkrombija triloģijas “PIrmais likums” pirmo romānu“Pats asmens” (“Prometejs”, no angļu val.tulk. S.Linkuma), kurš jau izpelnījies blogeru cildinošas atsauksmes. Varbūt zināma deva eskeipisma ir tieši tas, kas mums šobrīd ir vajadzīgs.

Palieciet veseli!

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2019-augusts-oktobris)

4 komentāri

Vecais gads jau iegājis finiša taisnē, tad nu vajadzētu paveikt vēl to, kas izdarāms šajā gadā.

LU Akadēmiskais apgāds laidis klajā Vācijas vēsturnieka Mihaela Norta pētījumu “Baltijas jūras reģiona vēsture” (no vācu val. tulk. Maija Levāne). Grāmata dod iespēju paskatīties uz Latvijas vietu un lomu Ziemeļeiropas vēstures kontekstā. Centrā ir jautājums par mijiedarbību – kā Baltijas jūras telpā formējušies ekonomiskās, kultūras un politiskās mijiedarbes procesi no vikingu laikiem līdz mūsdienām. Autors uzsver, ka viņa grāmata reģiona pētniecībā atvēl būtisku vietu kultūras jautājumiem un, iespējams, Baltijas reģionā kultūras un ekonomikas vēsture ir vismaz tikpat svarīga, ja ne pat svarīgāka, par politisko vēsturi.

Anita Bormane turpina aprakstīt dzīvi Latvijā 20.gs. 20.-30.gados. Grāmata “Kā var aizmirst” (“Latvijas Mediji”)  (iepriekšējā – “Skaists bij’ tas laiks”) stāsta ne vien par dzīves svinēšanu un baudīšanu, bet atklāj arī samērā nopietnas un satraucošas laikmeta ainiņas:  aizrautību ar patēriņa kredītiem, nacionālā skaistuma ideālu apspriešanu, iesaistīšanās galdiņu dancināšanā un skolotāju neapmierinātību ar algām! Liekot kopā raibās laikmeta ainiņas, katrs pats var izveidot savu laikmeta mozaīku.

Personisku lappusi Latvijas vēstures grāmatā atvērusi Marina Kosteņecka, kurai iznākušas divas grāmatas. Pirmā −  „Mans XX gadsimts“ (“Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība”) sarakstīta kopā ar žurnālistu Georgu Stražnovu neparastā žanrā – kā divu laikabiedru saruna «Skaipā» par Latvijas vēstures svarīgiem pagriezienu punktiem caur personiskās dzīves pieredzes prizmu. Otrā grāmatā „Vēstules no XX gadsimta“ autore dalās ar unikālām un ļoti personiskām vēstures liecībām – no lasītājiem saņemtajām vēstulēm, kurām pievienojusi savu stāstījumu par situācijām, kurās vēstules rakstītas. Autores dokumentētās atmiņas ļauj uzzināt, vērtēt un diskutēt par pagājušā gadsimta otrās puses notikumiem, par Latvijas neatkarības cīņu un radošo personību lomu tajā.

Dažādas atmiņu institūcijas nodarbojas ar tādām derīgām lietām kā konferenču, zinātnisko lasījumu un izstāžu organizēšana. Un dažreiz no tā visa tiek izveidots sausais atlikums − grāmata. Šoreiz Latvijas Nacionālais arhīvs  ir izdevis Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātnisko lasījumu 5.sējumu “Svētki un svinēšana arhīva dokumentos”. Krājums iepazīstina ar arhīva dokumentiem, kuru saturs būtu attiecināms uz konkrēta notikuma atzīmēšanu un liecina par svētku tapšanas un svinēšanas stadijām, par tradīcijām gadsimtu gaitā. Referātu nosaukumi var ieinteresēt − “Kristāmais vārds Latvijā 17.-19.gs.”, “1.maija svinības kā politiskās konfrontācijas diena”, “18. novembra atzīmēšana trimdā”, “Jāņu svinēšana kinodokumentos”, “Bērnu svētku tradīcija Latvijā” u.c.

Zviedru ārsts Hanss Roslings nāk klajā ar pārsteidzošu apgalvojumu: “Pasaule (ar visām nepilnībām) ir daudz labāka, nekā mēs domājam.” Grāmatā “Factfulness” (Zvaigzne ABC) aicina veidot savu pasaules ainu, balstoties uz faktiem un kritisko domāšanu, nevis izgrābjot no konteksta skaļus, nepārbaudītus apgalvojumus. Palasot dažas atsauksmes, man šķiet, ka varbūt vajadzēs ieslēgt kritisko domāšanu arī attiecībā pret pašu grāmatu, tomēr − iespējams, ir vērts mēģināt.

Ja jums sirdij tuvas dabas studijas un botānika, tad varbūt ieinteresēs Gotfrīda Bergmaņa “Augu studijas: dienasgrāmata” (“Alis”, no vācu val. tulk. Zanda Eglāja). Autors vēro dabas izpausmes un dažādus augus četru gadalaiku griezumā viena gada garumā. Grāmata sniegs vērtīgu informāciju zinātkārajiem un patiesu prieku vārda poēzijas cienītājiem, bet autora zīmējumi dažādās tehnikās – estētisku baudījumu tēlotājmākslas pazinējiem.

Austriešu psihoanalītiķa Zigmunda Freida (1856–1939) eseju krājumā “Mākslinieks un fantazēšana” (“Neputns”, no vācu val. tulk. I.Šuvajevs) tiek runāts par mākslu un mākslinieku. Pirmo reizi latviešu valodā iznākušās deviņas esejas tiek skartas dažādas mākslinieka darbības psiholoģiskās nianses. Vai māksla var būt dziedināšana? Kā rodas šausmas un to atveide mākslā? Kā kādreizējā velnapsēstība atveidojas tagadējā dzīvē? Grāmatas beigās pievienota I.Šuvajeva sastādīta bibliogrāfija un komentāri, kas sniedz papildu informāciju par avotiem un iekļautajām esejām. Grāmata turpina “Neputna” eseju sēriju.

Iespējams, ka Jaunā gada priekšvakarā noderēs Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Ričarda Tālera grāmata “Mudinājums: kā pieņemt pareizus lēmumus par veselību, labklājību un laimi”(“Jumava”, no angļu val. tulk. K.Baštiks). Šajā grāmatā tiek skaidrots, kā mūs ietekmē dažādi aizspriedumi, kas var likt kļūdīties lēmumu pieņemšanas procesā. Kļūdoties mēs zaudējam laiku, naudu un veselību, taču varbūt iespējams no tā izvairīties.

Tulkoto daiļliteratūru varētu iedalīt divās daļās: jauni vārdi un veci draugi. Kā spožs 21. gadsimta ir pieteikts katalāņu rakstnieka Žaumes Kabrē romāns “Es atzīstos” (“Mansards”, no katalāņu val. tulk. Dace Meiere). Vairāk nekā 800 lappušu biezumā lasītājs uzklausa kādu garu stāstu par mīlestību, vientulību un nožēlu.

Kā tulkotāja Elga Sakse teic − jau pasen tulkots, bet nupat izdots ungāru rakstnieka Lāslo Ģurko romāns “Doktora Fausta laimīgais gājiens pa elli” (“Mansards”). Te kārtējo reizi satiekas Mefistofelis ar Faustu, taču šoreiz Fausts ir komunists, kura mūža godīgs pārstāsts mums jānoklausās.

Čehu rakstnieku plauktiņā tulkotājs Jānis Krastiņš ir ielicis Alenas Mornštainovas “Hana” (“Pētergailis”). Grāmata esot par cilvēku dabu, kā viņi meklē to, kas viņus šķir, nevis to, kas viņus vieno. No tulkotāja teiktā saprotu, ka romānā ir citādā veidā runāts par holokaustu.

Bulgāru rakstnieka Aleksandra Popova romāns “Melnā kaste: zemu lidojoši suņi” (“Lasītava”, no bulgāru val. tulk. Dens Dimiņš). Apraksts romānam ir tāds, ka īsti nav iespējams saprast, ko no tā gaidīt, taču izdevējs sola lasītāju negaidītu notikumu pavadā ievest aizraujošā, taču visai bedrainā pastaigā kopā ar grāmatas galvenajiem varoņiem – diviem brāļiem. Vai šī pastaiga beigsies melnajā plastmasas kastītē?

Bet nu pievērsīsimies jau latviešu lasītājam zināmiem autoriem. Izdevniecība “Omnia Mea” ir izdevusi slavenās franču rakstnieces Fransuāzas Sagānas atmiņas esejas par saviem slavenajiem draugiem “Manas labākās atmiņas” (no franču val. tulk. Inta Geile-Sīpolniece). Grāmatā sastopamies ar Billiju Holideju, Orsonu Velsu, Žanu Polu Sartru, Rūdolfu Nurejevu un Tenesiju Viljamsu.

Dāņu rakstniekam Pēteram Hēgam ir savs stabils cienītāju pulks, jo izdota jau devītā rakstnieka grāmata latviešu valodā. Romāns “Sūzanas efekts” (“Zvaigzne ABC”, no dāņu val. tulk. Inga Mežaraupe) esot distopisks krimiķis, kura galvenajai varonei piemīt spēja profesionāli izdibināt svešus noslēpumus. Viņas talants šoreiz tiks izmantots, lai glābtu sevi un ģimeni − apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu ir jāatrod noslēpumainās “Nākotnes komisijas” pēdējās sanāksmes protokols.

Līdz šim neesmu pieminējusi itāļu fantāzijas rakstnieces Silvanas de Mari jaunākos darbus latviešu valodā − tā ir triloģija “Hanija”, kurai nupat iznācis trešais sējums “Es esmu Hanija” (“Zvaigzne ABC”,  no itāļu val. tulk. Dace Meiere). Triloģija gan domāta drīzāk pusaudžiem, bet nevienam pieaugušajam jau nav liegts dažreiz padzīvot bērna prātā. Pasakas taču iederas Ziemassvētku noskaņojumā.

 

 

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2019-maijs-jūlijs)

3 komentāri

Aleksandrs Volkovs. Kļavu mežs

“Rudens līdzinās jau izlasītai, bet piemirstai grāmatai − katra lappuse par to, ko zini un neskaidri atceries, katra lappuse − atgriešanās jau zināmā vietā. No šolaika naktis piepilda lietus troksnis, rīti smaržo pēc bezspēcīgas, bet vēl neatdzisušas zemes, saule, izsējusi visu savu cienīgo nesteidzīgumu, rosīgi slīd pa debesmalu, nepaceļoties virs kalniem − saules laiks ir pagājis, pienākuši citi laiki.” Tā raksta armēņu rakstniece Narinē Abgarjana, bet es jūs sveicinu gada krāšnākā gadalaika ieskaņā, lai kopīgi paskatītos, kas mani ieinteresējis no vasaras sākumā izdotās literatūras.

Visticamāk, ka tā ir nejauša sakritība, bet pēdējā laikā beidzot latviski ir iznākuši vairāki izdevumi, kurus nepārspīlējot var dēvēt par pasaules literatūras pieminekļiem. No tiem par senāko saglabājušos tiek uzskatīts “Eposs par Gilgamešu” (“Jumava”), kurš tiek datēts ar aptuveni 2100. gadu p.m.ē. Iedomājaties, ka senais teksts akadiešu valodā tika uzrakstīts uz 12 māla plāksnītēm. Eposa tulkotājs, komentāru un ievada autors ir seno valodu pētnieks, literāts un tulkotājs Ilmārs Zvirgzds, mākslinieki − Lilija Dinere un Roberts Diners. Gilgameša eposā aprakstīti šumeru pilsētvalsts Urukas valdnieka Gilgameša varoņdarbi, un tam ir nepārvērtējama ietekme uz pasaules kultūru.

LU profesors Dr.geol. Valdis Segliņš turpina rakstīt par Senās Ēģiptes vēsturi, šoreiz monogrāfija “Maģija un burvestības Senajā Ēģiptē” (LU Akadēmiskais apgāds). Monogrāfija veltīta Senajā Ēģiptē uzkrātajām zināšanām par maģiskām darbībām, kas labi zināmas no dažādiem pārstāstiem, netiešām norādēm un vienkāršiem izdomājumiem. Lasītājs var iepazīt senos rituālus, reliģiju, apgūt zināšanas un saskatīt arī to trūkumu plašākā kontekstā, kā arī izvērtēt senos priekšstatus mūsdienu skatījumā.

LU emeritētai profesorei Sigmai Ankravai ir bijusi vēlme izveidot hindu mitoloģijas enciklopēdiju, tādēļ tapusi grāmata “Indiešu dievi un dieves” (Dienas Grāmata). Lasītājs gūst ieskatu hindu dievu panteonā un viņu nemirstīgo dzīvju notikumos, izdevumu papildina autores fotogrāfijas.  Izdevējs sola, ka tā būs saistoša ne tikai Indijas kultūras profesionāļiem, bet skaidra un saprotama ikvienam, kuru interesē Indija.

Ieskatu Latvijas jaunāko laiku vēsturē mums sniedz Anitas Bormanes grāmata “Kā var aizmirst… Dzīve Latvijā 20.gs. 20.-30. gados” (Latvijas Mediji). Autore turpina pirms diviem gadiem iznākušo grāmatu “Skaists bij’ tas laiks… : Latvijas dzīves ainas 20. gs. 20.-30. gados”, un lasītājam tiek piedāvāta ne vien dzīves svinēšana un baudīšana, bet arī samērā nopietnas laikmeta ainiņas.

Ja interesējaties par transporta un rūpniecības vēsturi, tad kā atgādinājumam ielikšu informāciju, ka jau pagājušogad iznāca Edvīna Liepiņa grāmatas “Rīgas auto: Latvijas automobiļu vēstures lappuses” (CSDD Rīgas Motormuzejs) trešais, papildinātais izdevums. Grāmata ir vēstures liecībās balstīts stāstījums par automobiļu parādīšanos Latvijā un vairāk vai mazāk veiksmīgiem mēģinājumiem šeit būvēt spēkratus. Grāmata esot nopērkama Rīgas Motormuzejā.

Vēl viena interesi piesaistoša grāmata, kas uz Rīgas vēsturi paskatās no negaidīta aspekta ir modeles un modes mākslinieces Asnates Smelteres grāmata “Piecdesmit gadi Rīgas modē” (“neputns”), kas piedāvā unikālu ieskatu Rīgas Modeļu nama un Latvijas modes vēsturē. Grāmata aptver laika posmu no Rīgas Modeļu nama dibināšanas 1949. gada februārī līdz tā galam īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kā arī autore noslēdzošajā daļā apraksta arī pašas vadītā Salona A izveidi. Grāmatas struktūru veido kompakti teksti, kurus paralēli papildina izsvērts un bagātīgs vizuālais materiāls.

Latvijas teātra cienītājiem noteikti patiks apgāda “Latvijas Mediji” izdotā Intas Kārkliņas biogrāfiskā grāmata “Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušāns”. Izskatās, ka izdevums ir gana ilgi tapis un gaidījis uz izdošanu, jo Jaunušāns jau vairāk nekā 10 gadus ir citā saulē, bet grāmata pieteikta kā viņa monologs, kurā viņš atskatās uz savu veikumu teātrī, runā par smago galvenā režisora nastu divu gadu desmitu garumā, izvērtē savus režijas un pedagoģijas principus un min daudzus savus dzīves faktus, kas iepriekš nav publicēti. Papildu tam autore apzinājusi arhīva materiālus, publikācijas, recenzijas un izveidojusi plašu 20. gadsimta Latvijas teātra ainu.

No tulkotajiem izdevumiem izcelšu amerikāņu vēsturnieka Timotija Snaidera monogrāfiju  “Melnā zeme: holokausts kā vēsture un brīdinājums” (“Jumava”, no angļu val. tulk. Ieva Lešinska). Latviešu lasītājs jau iepazinis Snaidera pētījumu “Asinszemes”, kas vēsta par Viduseiropu totalitāro režīmu laikā un apcerējumu “Par tirāniju”. Tulkotāja saka, ka “grāmatas vērtība ir skrupuloza kolaboracionisma problēmas izpēte, saistoša Polijas un Vācijas attiecību analīze un pamatota Rietumos iesakņojušos holokausta mītu apšaubīšana”.

Somu žurnālista Marti Bakmana pētījumu “Spiegi” (“Latvijas Mediji”, no somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola) var lasīt kā aizraujošu romānu − tā centrā ir latviete Marija Emma Tiltiņa (1896–1943), kura 20. gs. 30. gados vadīja internacionālu spiegošanas tīklu, kas piegādāja Padomju Savienībai Somijas militāros noslēpumus. Marija Emma bagātas kanādietes lomā profesionāli strādāja gan Somijā, gan citur, līdz pārdroša kļūda iemeta viņu somu policijas rokās. Grāmata ieguvusi balvu “Somijas labākais dokumentālais romāns 2017”.

Nozaru literatūru noslēdz grāmata, kurai sākotnēji uzmanību nepievērsu − tā ir Nīnas Brokmanes un Ellenes Stēkenes Dāles “Viva la vagina!” (“Zvaigzne ABC”, no norvēģu valodas tulkojusi Guna Gavare). Grāmatas nosaukums un izaicinošais – oranži lillā – noformējums man bija licis domāt, ka tā ir kāda kārtējā grāmata par “vieglāko ceļu uz orgasmu”, bet grāmatnīcā ieraudzīju pieteikumu uz vāka, ka autores ir ārstes un saturs arī izrādījās ļoti informatīvs. Šeit ir gan par sievietes ķermeni, gan seksualitāti, gan par iespējamiem sievietes veselības traucējumiem. Varētu būt laba grāmata vidusskolniecēm (un ne tikai).

Latviešu daiļliteratūras pienesums nedaudz pārsteidza, jo te ir autori, no kuriem romāni netika gaidīti. Leons Briedis, pazīstams latviešu dzejnieks un atdzejotājs laidis klajā romānu “Vilcene un atraitnis” (“Dienas Grāmata”). Kritika vēsta, ka romāns esot kā lēns, ievelkošs vēstījums par kādu vīru, kurš Karpatu kalnos atgūstas pēc liela zaudējuma. Pamazām vīrieša domās lēni aprises iegūst arī pagātnes stāsts, un, kā jau visi īstie stāsti, tas ir par laikmeta zīmēm izraibinātu mūžu un par kādu mīlestību mūža garumā.

Vēsturniece Inese Dreimane, kura savulaik diezgan skarbi kritizējusi pēdējā laika vēstures romānus, ir sarakstījusi pati savu. Romāns “Vēstule ar pielikumu” (“Zvaigzne ABC”) aizved uz 20.gs. 30.gadu Rīgu, tā varoņi − jauni, skaisti un gudri cilvēki, kurus sāk malt necilvēcības, melu, varmācības dzirnas.

Maijas Krekles biogrāfiskais romāns “Melanholiskais valsis. Emīla Dārziņa sapnis par mīlestību” (Latvijas mediji) aizved 20. gadsimta pašā sākumā, kad komponists Emīls Dārziņš ierodas Rīgā no Pēterburgas un kļūst par daļu no latviešu inteliģences. Romāns par viņa sarežģīto dzīves ceļu.

Varbūt saprotami, ka Osvalds Zebris ir uzrakstījis romānu par mūsdienu pusaudžiem “Māra” (“Dienas Grāmata”), jo romāna iecere esot radusies, rakstot scenāriju LTV seriālam “16+”, taču man šķita interesanti, ka autors izvēlējies rakstīt par meiteni. Meiteni kā galveno varoni viņš izvēlējies, jo interesantāk domāt no meitenes pozīcijām. OK, varbūt, ka viņam tas ir arī izdevies.

No tulkotās literatūras piesaistīja somu rakstnieces Rītas Jalonenas romāns “Skaidrums” (“Jānis Roze”, no somu val. tulk. M.Grīnberga), kas ļauj iepazīt visai neparastu dzīvesstāstu. Romāna pamatā ir jaunzēlandiešu rakstnieces Dženetas Freimas biogrāfija, kura bijusi gana raiba ceļā uz veiksmīgu literāro karjeru.

Franču rakstnieces Irēnas Nemirovskas romāns “Franču svīta” (“Jumava”, no franču val. tulk D.Dreika) ir pēdējais, ko viņa paspēja uzrakstīt, jo ļoti drīz viņa nokļuva vācu koncentrācijas nometnē. Romāns pievēršas Francijai Otrā pasaules kara sākumā −kas notiek ar cilvēkiem okupētā valstī, kādas ir viņu izdarītās izvēles.

Noslēgumā minēšu divus detektīvus. Klajā nācis Roberta Galbraita ceturtais romāns “Baltā nāve” (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. S.Brice), kas turpina sēriju par privātdetektīvu Kormoranu Straiku un viņa asistenti Robinu. Kā arī Monikas Sabolo trilleris par kādas jaunas meitenes pazušanu “Samera” (“Zvaigzne ABC”, no franču val. tulk. V.Berga), kas sola būt vienlaikus gan spriedzes pilns, gan poētisks.

Raitu un auglīgu lasīšanu rudenī!

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2019-marts-aprīlis)

3 komentāri

Sveicināti karstajā vasarā!

Kāpēc gan mums nesākt šo gadalaiku, gremdējoties senspāņu varoņeposā “Dziesma par manu Sidu” (“Neputns”) − senākajā spāņu literatūras piemineklī, kas saglabājies līdz mūsdienām. Atdzejotājs Uldis Bērziņš eposa tulkojumam veltījis ilgus gadus, grāmatu papildina zinātniskā redaktora Dena Dimiņa ievads, komentāri, personvārdu, vietvārdu un reāliju glosārijs un bibliogrāfija. Eposs vēsta par 11. gadsimta kastīliešu bruņinieka Sida Kampeadora dzīvi un varoņdarbiem. Sids cīnās pret mauriem un atbrīvo dzimto zemi no iekarotājiem.

Kārļa Skalbes 140. jubilejas gaidās iznācis viņa pasaku krājums (“Dienas Grāmata”), kurā apkopotas visas pasakas no Kārļa Skalbes dzīves laikā publicētām grāmatām un kopotu rakstu izdevumiem, respektējot un saglabājot autora izteiksmes savdabību. Literatūrzinātnieces Litas Silovas priekšvārdā teikts: “Literārā pasaka izrādās īstā iespēja pārkāpt pāri parasta stāsta tiešumam un vienlaikus neiegrimt dzejas specifiskajā poētiskumā.” Lai arī grāmatā nav attēlu, teksts izveidots vizuāli pievilcīgs.

LU Akadēmiskais apgāds turpina izdot Aspazijas “Kopotos rakstus”. 2.sējums veltīts dzejnieces agrīnajai dzejai un liroepikai, cita starpā šeit atrodami dzejoļu krājumi “Sarkanas puķes” un “Dvēseles krēsla”, kā arī pievienota Aspazijas laikabiedru − Jāņa Asara un Pētera Birkerta – literartūrkritika un pirmpublicējumi par Aspaziju mūsdienu skatījumā.

Lai arī iznācis jau 2018. gadā, tomēr ieraudzīts tikai tagad, ir dzejnieka un tulkotāja Guntara Godiņa sastādīts sarunu krājums “Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?” (Latviešu valodas aģentūra).  2017. gadā norisinājās Latviešu valodas aģentūras organizēti Valodas vakari, kuros dzejnieki un rakstnieki meklēja atbildes uz jautājumu „Kas stāv aiz teksta?”. Sarunas notika ar virkni autoru (Ventu Zvaigzni un Paulu Bankovski, Jāni Rokpelni un Arvi Vigulu, Sergeju Timofejevu un Artūru Punti, Inesi Zanderi un Kārli Vērdiņu, Māru Zālīti un Andri Breži, Contru (Margusu Konnulu) un Juri Kronbergu, Gunti Bereli). Intelektuāli un emocionāli piesātināto sarunu teksti atklāj rakstnieku un dzejnieku darba aizkulises, attiecības ar valodu un mazāk zināmas biogrāfiskās lappuses.

Folkloras pētnieks Aldis Pūtelis  laidis klajā pētījumu “Domas par latviešu mitoloģiju” (“Zinātne”), kurā vērtē ziņas par latviešu mitoloģiju un kultu, kas atrodamas dažādos rakstītajos avotos, latviski atstāstot šo darbu saturu un sastatot šo avotu veidotās versijas, meklējot ziņu pirmavotus, kā arī analizējot iespējamo izplatīto motīvu izcelsmi agrāk izveidotā rakstītajā tradīcijā. Autors noraida uzskatu, ka ar fantāziju un dievību jaunradi nodarbojušies jaunlatvieši vai arī 17. gadsimta vēsturnieki. Izdevumu veido 4 nodaļas, kurās aplūkots mīts un mitoloģija, tam pievienots plašs kopsavilkums angļu valodā.

Citam tautas daiļrades laikaposmam pievērsies Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis, kurš pētījumā “Vācot padomju folkloru” (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) aizved aizraujošā ceļojumā uz pēckara pirmo desmitgadi un izseko folkloristu gaitas Tukuma, Siguldas, Cēsu, Ventspils citos Latvijas rajonos, kur no 1947. līdz 1954. gadam tika rīkotas zinātniskās folkloras vākšanas ekspedīcijas. Viena daļa pētījuma atspoguļo Folkloras institūta akadēmiskās aizkulises vēlīnā staļinisma laikā, bet cita − apkopo tipiskākos un interesantākos padomju folkloras materiālus.

Izdevniecība “Zvaigzne ABC” pievērsusies psiholoģiskās pašaktualizācijas problēmai un laidusi klajā divas amerikāņu psihologu grāmatas. Džons Bredšovs pazīstams ar termina “ievainots iekšējais bērns” popularizēšanu un savu profesionālo darbību saistījis ar dažādu atkarību ārstēšanu. Viņa grāmata  “Atgriešanās pie sevis: sava iekšējā bērna atgūšana un dziedēšana” (no angļu val. tulk. Sanita Brauža) vēsta, kā soli pa solim  var tikt vaļā no postošo ģimenes modeļu uzliktajiem ierobežojumiem un lomām un sākt brīvi dzīvot tagadnē. Otra autors ir dzīļu psiholoģijas pārstāvis Bils Plotkins, kurš savā darbā “Dvēseles mākslas: dabas un cilvēka psihes noslēpumi” (no angļu val. tulk. Ieva Zālīte) stāsta par nokāpšanu dvēseles dziļumos, kas viņa vadībā notiek ne tikai alegoriski, bet arī praktiski − autors jau gandrīz 40 gadus vada ceļojumus uz neskartām vietām dabā, jo šeit visvieglāk piekļūt ikviena cilvēka dvēseles pirmatnējiem dziļumiem. Dzīļu psiholoģijas mēŗkis ir atsegt un analizēt tos procesus, struktūras un mehānismus, kas pastāv aiz apzinātības fasādes.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rakstu krājums “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā” (sast. Elita Ansone) pievēršas Latvijas mākslai pēc Otrā pasaules kara un parāda tās stilistisko daudzveidību. Septiņi mākslas zinātnieki desmit nodaļās pievēršas laikmetam un tā kontekstā radītajiem mākslas darbiem, kas izdevumā parādīti gandrīz 500 attēlos. Aplūkotās mākslas parādības, notikumi un mākslinieki ved cauri pusgadsimtam, kas, par spīti ideoloģiskiem nosacījumiem, Latvijas mākslā bijis ļoti ražīgs.

No jaunākās latviešu daiļliteratūras jāatzīmē Gundegas Repšes jaunā eseju grāmata “Skiču burtnīca. Simts” (“Dienas Grāmata”), kas sniedz personisku ieskatu aizvadītajā Latvijas simtgades gadā no 2017. gada 18.novembrim līdz 2018. gada 18.novembrim.

Rakstnieces Gunas Rozes trešā prozas grāmata “Sadursme” (“Dienas Grāmata”) manu uzmanību piesaistīja ar anotāciju, ka darbība notiek vienas dienas laikā, bet dažādi personāži to izstāsta deviņos stāstos. Centrā ir viens notikums – autoavārija, kurā tā vai citādi visi ir iesaistīti. Autore saka, ka savas izvēles mēs labprāt norakstām uz apstākļiem, taču visbiežāk nekas nav tā, kā izskatās − nejaušību nav un mēs viens otru ietekmējam vairāk nekā domājam.

Latviešu autori reti pievēršas humoram un satīrai, un tādēļ vien jāatzīmē amizantā Baibas Zīles grāmata “Rausītis un karma: manas divpadsmit dienu tievēšanas stāsts” (Zvaigzne ABC). Šeit aprakstīti reāli divpadsmit dienu vērojumi svara korekcijas centrā, ko papildina atkāpes par pašu tievēšanas metodi un ar dažām “garšīgām” tievēšanas receptēm.

Šo aprakstu es sāku ar grāmatu, kas vēsta par spāņu tautas varoni Sidu, bet arī flāmiem ir savs varoņtēls − Tils Pūcespieģelis, kurš radis attēlojumu jau daudzos daiļdarbos. Šoreiz vācu rakstnieks Daniels Kēlmans romānā “Tils” (“Dienas Grāmata”, no vācu val. tulk. Zigurds Skābardis) aizved lasītāju uz 17.gadsimtu, kad notiek Trīsdesmitgadu karš, riņķī − haoss, valdnieku spēles, reliģiju cīniņi un mēris. Dzirnavnieka dēls Tils kopā ar uzticamo draudzeni Neli bēg no dzimtā ciemata un klejo pa valsti, pelnot iztiku aiz jokdara maskas, un satiek dažādus cilvēkus.

Romāns “Četru ceļu krustojums” (“Zvaigzne ABC”, no somu val. tulk. Maima Grīnberga) ir somu rakstnieka Tommi Kinnunena pārliecinoša debija rakstniecībā. Romāna vēstījumu veido četri stāsti, katru vēsta viens centrālais personāžs − sabiedrības normām spītējoša akušiere Marija, viņas meita fotogrāfe Lahja, kas gribētu pareizu dzīvi, Lahjas vīrs, sava laika izpratnē pilnīgi nepareizais galdnieks Onni un Lahjas vedekla Kārina. Darbība norisinās laikā no XIX gadsimta pēdējiem gadiem līdz XX gadsimta nogalei, personāži ir daudzslāņaini, katrs ar saviem noslēpumiem un identitātes mokām, stāstījumi vijas un krustojas, lai izskaņā lasītājam atklātu patieso ainu.

Izdevniecība “Zvaigzne ABC” turpina islandiešu detetektīvrakstnieces Irsas Sigurdardotiras detektīvromānu sēriju, kurā noziegumus izmeklē psiholoģe Freija un detektīvs Huldars. 2018. gadā izdotajam krimiķim “DNS” seko “Sāga” (no islandiešu val. tulk. Inga Bērziņa) par laika kapsulā atrastu parēgojumu par gaidāmu slepkavību. Savukārt pirmo reizi ticis tulkots kāds no Francijā populārā trilleru rakstnieka Franka Tiljē romāniem − “Sapņot” (no franču val. tulk. Maija Indraša). Trillera galvenā varone ir psiholoģe Abigeila, kuras dzīvi apgrūtina narkolepsijas lēkmes, t.i. viņa var dienā pēkšņi uz brīdi aizmigt, tomēr tas viņai netraucē palīdzēt policijai meklēt bērnu nolaupītāju.

Gan bērnu, gan pieaugušo auditoriju iepriecinās latviešu auditorijai jau zināmā norvēģu rakstniece Marija Parra, kuras jaunākajā grāmatā “Vārtsargs un jūra” (“liels un mazs”) lasītāji var sekot jau “Vafeļu sirdīs” iepazītajiem varoņiem. Nelielā norvēģu ciemā nedaudz paaugušies galvenie varoņi Lēna un Trille turpina savus pārgalvīgos piedzīvojumus.

Vēl viena interesanta izdevniecības “liels un mazs” grāmata ir igauņu rakstnieces Ketlinas Kaldmā stāsts “Būt sliktai meitenei ir dievīgi” (no igauņu val. tulk. Maima Grīnberga), kas atgriež mūs 1980. gada padomju Igaunijā, kurā ir kolhoza ciemats un galvenā varone − vienpadsmitgadniece Lī. Būtu interesanti salīdzināt mūsdienu Norvēģijas un padomju Igaunijas reālijas no pusaudžu skatu punkta.

Visiem priecīgu, grāmatām bagātu vasaru!

Older Entries