Sākums

Doronikes dzīve grāmatās

7 komentāri

Atsaucoties Ms Marii uzsāktajai stafetei, ar Asmo un Evijas laipnu uzaicinājumu piesakos piedalīties rotaļā 🙂

.

Projekta uzdevumi:

1) pavisam īsi iepazīstini ar sevi;

2) atbildi uz pieciem jautājumiem;

3) mini vismaz 1 grāmatu blogeri, kam gribi nodot tālāk stafeti.

***

1) pavisam īsi iepazīstini ar sevi.

Es esmu baltā sieviete, latviete, rīdziniece. Grāmatas esmu lasījusi vienmēr, ja kādā dzīves periodā no tām esmu novērsusies, tad vienmēr kaut kas ir pietrūcis. Emuāru es sāku rakstīt tāpēc, lai nesajuktu prātā – tā kā joprojām rakstu no mājām, tas man ir izdevies.

2) Jautājumi:

Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to).

Manā bērnībā grāmatas lasīja gandrīz visi, vairāk vai mazāk, jo nekādu citu dižo izklaides iespēju nebija. Vecāki man, protams, lasīja priekšā, bet tas nenotika ilgi, jo ļoti ātri manas prasības pēc literatūras pārsniedza vecāku un omītes spējas tās apmierināt un es viņus piespiedu mani iemācīt lasīt.

Es kaut kā ļoti ātri sāku lasīt visādas grāmatas – gan bērnu, gan pieaugušo, tādēļ tādas bērnu grāmatas, kuru es zinātu no galvas gan man nav. Ļoti patika un joprojām patīk Astrīda Lingrēne – Pepija, Karlsons, Čorvena, Emīls, brāļi Lauvassirdis. Ronju mēs lasījām abas ar mammu turpinājumos avīzē “Pionieris”. Šobrīd šķiet, ka vajadzētu izlasīt arī tās Lindgrēnes grāmatas, kuras ir iznākušas jau vēlāk. Ak, jā – Margaritas Stārastes bilžu grāmatas 🙂

– Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?

Ļoti grūti pateikt, bet Džeralda Darela grāmatas mūsmājās bija grāvēji. Brigaderes atmiņu triloģija. Īstenībā es vidusskolā lasīju tik nenormāli daudz, ka šobrīd es neticētu izlasīto grāmatu skaitam, ja  man viens gads nebūtu pierakstīts kladītē. Visas tās biezās ģimenes sāgas, Hemingveju, Vonnegūtu, Džeku Londonu, krieviski sāka iznākt līdz tam aizliegtās  grāmatas… Tagad šķiet, ka jauniešiem ar to young adults literatūru tiek nodarīts pāri.

–  Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.

Es nosaukšu tās grāmatas, par kurām es tiešām atceros, ka tās ir ievērojami mainījušas uzskatus par kādu jautājumu:

Sinklēra Lūisa Kingsblood Royal (1947) ir par kādu amerikāņu balto baņķieri, kurš ciest nevar melnos, bet tad viņš atklāj, ka viņā pašā ir niecīga daļā melno asiņu. Notikums seko notikumam, un baņķieris ir spiests iepazīt melno Ameriku. Grāmata, kura man palīdzēja pārvarēt aizspriedumus pret citas ādas krāsas cilvēkiem.

Patrīcija Vorena. Skrējējs (latviski 1999, pirmpublicējums 1974). Nezinu, kā es šobrid vērtētu grāmatu kā tādu, bet pēc tās izlasīšanas es ļoti skaidri sapratu, ka mīlestībā dzimumam nav nozīmes un mana attieksme pret gejiem mainījās.

Anatolijs Pristavkins. Zelta debestiņa pārnakšņoja (latviski 1989, 2004, pirmpublicējums 1987) – pēc nebeidzamajiem romāniem par varonīgiem padomju karavīriem tā ir viena no pirmajām grāmatām, kura pateica, ka karš, kurā mirst bērni (un tādi ir visi kari) ir sūdīgs karš.

Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?

Pēdējo divu gadu atklājumi man ir Andžela Kārtere un Mārgarēta Atvuda, jo pirmo es vispār nebiju lasījusi, bet otrā man pēc pirmās neveiksmīgās iepazīšanās bija kritusi nepelnītā nežēlastībā. Šobrīd gribu izlasīt visu no abu uzrakstītā.

Bloga rakstīšanas iespaidā es lasu: a) vairāk, b) mērķtiecīgāk, t.i. biežāk lasu to, ko sen jau gribēju lasīt un meklēju konkrētas grāmatas, c) sistēmiskāk, t.i. lasu par konkrētu tēmu vairākas grāmatas, tas man ir iepaticies.

Grāmatu blogos man patīk atrast domubiedrus un, tiešām, ir interesanti gan sekot viņu lasīšanas ceļojumam, gan uziet labus ieteikumus.

Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

Man patīk detektīvi un par laba, līdz šim nezināma detektīvu autora atrašanu priecājos, iespējams, vairāk, nekā to prasītu labais tonis.

Ja vajadzīgs nosaukt kādu negaidītu grāmatu, tad nosaukšu Beatrises Smolas “Mīlas verdzeni” – vēsturisks erotiskais romāns, kurš ir paticis visām sievietēm, jo tur tiek darīts kaut kas viņām ļoti patīkams 🙂

3) mini vismaz 1 grāmatu blogeri, kam gribi nodot tālāk stafeti.

Gribētu lasīt Aigas un Līvas  domas par grāmatām.

Advertisements

Septiņas lietas par mani

5 komentāri

Man ir uznācis lielais rakstīšanas slinkums (bet vismaz ne lasīšanas) un sajūta, ka es vispār vairs neko nevaru uzrakstīt. Nejauši ieraudzīju, ka Evija no Evija domā ir man uzticējusi tālāk izteikties par Tell Me About Yorself Award! Paldies viņai par iespēju pablēņoties 🙂

The rules of accepting this award are:
1.Thank and link back to the person that awarded you
2.Write 7 random things about yourself
3.Spread the love to 15 more bloggers
.
Septiņas lietas par mani (ar bildēm)
.
1.  Manas ideālās brokastis: balta kafija, tomāts ar pesto un sniega bumbām, mellā maizīte ar graudiem.
.
2. Visur, kur es dzīvoju vai strādāju vai vienkārši darbojos ilgāku laiku, vispirms uzrodas viena grāmata, tad pārītis, tad čupiņa un tad jau man aiz muguras ir plauktiņš ar grāmatām. Kad plauktiņš ir pilns, grāmatas ierušinās kastēs zem galda. Tas ir neapturams process, kuram es nepretojos, jo grāmatu klātbūtne man vairo labsajūtu.

photo by Rosie Hardy

.
3.  Manā dzīvē ir liela nozīme smaržai un aromātam, visam tam, kas patīkami kairina nāsis. Es nelietoju daudz un bieži smaržas, bet patiesu baudu izjūtu no ceptas maizes aromāta, ceriņu smaržīgā tvana, svaigi pļautas zāles un saulē sakarsušas pludmales smilts, kam klāt piejaucas jūrmalas aļģu dvaka. Sava burvība ir balta sniega dvesmai, maijpuķīšu dullumam un izkaltuša siena rāmajam aromātam, bet īpašu vietu manā smaržu paletē ieņem trūdošās lapas. Reiz oktobrī, jau krietni pasen, es atgriezos mājās pēc gandrīz mēneša ilgas klīšanas pa Eiropu, atpakaļceļā braucu ar satiksmes autobusu no Berlīnes un pilnīgā transā kāpu laukā obligātajās pieturās. Bet vienā brīdī es ievilku elpu un sajutu – mājas! Tā smaržo tikai Latvijas zeme…

Kukata. Zemes raksti 4 (no konkursa “Zelta rudens Latvijā 2009”)

.

4. Manu mīļāko kinoaktieru evolūcija

         

Mikijs Rurks →

Džordžs Klūnijs→

Vigo Mortensens→

Aleksandrs Skārsgārds→

Maikls Fasbenders

.

5. Man patīk labas un kvalitatīvas lietas – trauki, lampas, audumi, mēbeles, utt. Esmu pieņēmusi par likumu nepirkt kaut ko tikai pagaidām, kamēr atradīs kaut ko labāku, jo tas nozīmē, ka “pagaidām” ieilgst uz ļoti ilgu laiku. Labāk  pameklēt īsto un paciesties, jo diskomforts stimulē meklēšanu.

.

6. Viena no manām mīļākajām dziesmām

.

7. Pieaugušie bieži dzīvo dzīvi, kurai ir pielāgojušies un ar to apraduši, bet kaut kur dziļumā, kādā dvēseles kaktiņā ir paslēpusies  īstā dvēseles būtība, kura parāda patiesās vēlmes… biežāk būt brīvību mīlošai raganai.

photo by Karrah Kobus via http://www.art-spire.com

.

Es labprāt uzzinātu par ikviena, kurš lasa šo emuāru, septiņām svarīgām lietām! Bet no tiem, ko es lasu regulāri, neesmu vēl manījusi nominētus Spīganu, Santu un Balto runci! Gaidīšu Ms Marii un Aigas septiņas lietas!

20 jautājumi manām grāmatām

4 komentāri

Zinību diena nevar palikt neievērota. Mūsdienu izglītība gan bieži aizmirst labo teicienu: “Ne skolai, bet dzīvei mēs mācāmies.”  Pieaugušam cilvēkam, kurš nemācas kādā izglītības iestāde, grāmatu lasīšana ir labākais veids, kā saglabāt domājošu galvu un neļaut sev skalot smadzenes visādām runājošām galvām.

Nesen angļu valodīgajā internetā atradu aptauju par grāmatām un par godu 1.septembrim nolēmu atbildēt. Nācās drusciņ palauzīt galvu un padomāt par savām attiecībām ar grāmatām 🙂

1. Kura grāmata tavā plauktā ir visilgāk?

Grūti pateikt – nav jau manām grāmatām taimkodu 🙂 Es ticu, ka katrai grāmatai ir savs laiks, un gan jau mani tā īstā brīdī uzrunās.

2. Ko tu lasi pašlaik, lasīji pēdējo un lasīsi nākamo?

Pašlaik lasu Blaumaņa noveles un Zēbalda “Austerlicu”, pēdējo lasīju Harisas “Dead as a Doornail“, nākamo, visticamāk, lasīšu Leona Brieža grāmatu par Austru Skujiņu. Diezgan dažāda literatūra.

3. Kura grāmata visiem patika, bet tu ienīdi?

Ne nu gluži visiem, bet ļoti daudziem patīk Gilbertas “Ēd, lūdzies, mīli” un Koelju “Alķīmiķis”. Es neienīstu, bet man nepatīk tāda veida literatūra – kā maza bērna putriņa, kas pārdodas burciņās; pašam nekas vairs nav jādara.

4. Kuru grāmatu tu joprojām domā lasīt, bet, visticamāk, tā arī neizlasīsi?

Domāju, ka tas varētu būt “Dons Kihots”. Nespēju pārvarēt riebumu pret tēlu kā tādu.

5. Kuru grāmatu tu glabā pensijai?

Pirmkārt – kāda pensija?!! Otrkārt – neglabāju, varbūt pensijā man lasīt vairs negribēsies.

6. Pēdēja lappuse: lasīt pirmo  vai tomēr ciesties līdz beigām?

Protams, ciesties. Lai arī lasīšanai pa vidu gadās palūrēt (pilnīgi nejauši :))

7. Autora pateicības: tintes un papīra šķiešana vai interesants papildinājums?

Vispār es tās pateicības izlasu, tikai nezinu – kāpēc.

8. Ar kuras grāmatas varoni tu gribētu mainīties vietām?

Es gribētu mainīties ar daudziem Lindgrēnas varoņiem – Pepiju Garzeķi, Ronju, Karlsonu vai Čorvenu. “Mieru, tikai mieru.”

9. Vai tev ir kāda grāmata, kas atgādina par kaut ko īpašu (personu, vietu, laiku)?

Par pirmo naudiņu, kuru es ieguvu par vienu no saviem hobijiem, es nopirku Vailda “Pasakas”. Tagad šī grāmata man vienmēr atgādina, ka ar TO ir iespējams arī pelnīt naudu.

10. Vai kādu grāmatu esi ieguvis interesantā veidā?

Man ir pāris grāmatu, kuras autori ir negaidīti uzdāvinājuši ar veltījumu. Patīkami.

11. Vai esi kādreiz dāvinājis īpašu grāmatu kādam īpašam cilvēkam?

Jā, daudzreiz. Krustbērnam par seksu, piemēram 🙂

12. Kura grāmata ir izceļojusies ar tevi kopā visvairāk?

Nebūs tādas. Lai saglabātu cilvēcību, kādreiz ceļam ielieku Ekerena “12 vienkārši laimes noslēpumi” vai Sakses “Pasakas par ziediem”. Viena grāmata mani gaida Norvēģijas viesnīcā – “Darvina maldi”.

13. Vai ir kāda grāmata no obligātās literatūras kursa, kuru tu vidusskolā ienīdi, bet 10 gadus vēlāk tā izrādās tīri laba.

Neesmu ienīdusi nevienu grāmatu vidusskolas kursā, esmu tikai izvairījusies dažas lasīt. Tagad bieži domāju, ka pusaudžiem liek lasīt par lietām, kuras viņi vēl nespēj saprast un attiecīgi arī izbaudīt tekstu.

14. Kāds ir visdīvainākais priekšmets, kuru tu esi atradis grāmatā?

Hm, prezervatīvs. 50 rubļi ar Ļeņina galvu. Herbārijs jau ir tradicionāls.

15. Lietota vai pilnīgi jauna?

Vienalga, grāmata paliek grāmata. Bet senas, skaistas grāmatas – tas ir kaut kas īpašs. Manā mantojumā ir Brigaderes triloģija ar zīdpapīra lapām, kas sargā ilustrācijas – pilnīgi cita lasīšana.

16. Stīvens Kings: ģēnijs vai opijs masām?

Kings jau tāpēc vien ir ģēnijs, ka spēj būt masu opijs. Neesmu daudz lasījusi, bet viņa grāmatas ir ļoti dažādas – un kas gan viņam to var liegt?

17. Vai esi kādreiz redzējis ekranizāciju, kas tev patika labāk nekā grāmata?

Krēslas sērijas pirmās grāmatas ekranizācija. Grāmatu nepabeidzu.

18. Un otrādi – kuru grāmatu nekad nevajadzētu ekranizēt?

No pēdējām lasītām – Stīvensona “Džekilu un Haidu”

19. Vai esi kādreiz lasījis grāmatu, kas izraisa izsalkumu (pavārgrāmatas neskaitās)?

Tādu nav nemaz tik maz – talantīgs autors parasti talantīgi apraksta arī ēšanu. Eskivelas “Saldi rūgtā šokolāde” vai (varbūt dīvaini) Džeralda Darela grāmatas.

20. Kuras personas ieteikumus lasīšanai tu vienmēr ņem vērā?

Līdz nesenam brīdim es ņēmu vērā tikai pati savus ieteikumus, jo parasti es esmu tā, kura neliek mieru citiem ar grāmatām. Tagad es ņemu vērā arī Lasītāju un Asmodeju.

Un kādas ir jūsu attiecības ar grāmatām?

Ar mani šodien runā Prusts

4 komentāri

Susan Abbott. Celebration Square

Šodien ir mana gada īpašā diena. Gribētu jau teikt kā Mārgareta Atvuda: „Gadiem ilgi esmu vēlējusies kļūt vecāka, un nu es tāda esmu”, bet tas nav par mani. Tomēr laiku pie mietiņa nepiesiesi, un savā ziņā dzimšanas diena var kļūt par savdabīgu atskaites punktu. Sāra Bon Bronika raksta: „Daudzi cilvēki, kas mīl tevi, pūlēsies svinēt tavu dzimšanas dienu, taču neviens to neizdarīs tā, kā tev vajadzētu to svinēt. Tas ir tāpēc, ka neviens patiesībā neko nezina par tavu nupat nodzīvoto gadu; neviens nav to izdzīvojis”. Tādēļ dzimšanas dienā gribas nedaudz padomāt un pat nedaudz uzrakstīt par sevi.

Manuprāt, ka lielākai daļai no mums skolas gados ir bijusi tāda ceļojošā jautājumu klade, kurā varēja ierakstīt atbildi uz ļoti būtisku jautājumu: ar kuru no klases tu gribētu draudzēties? (atbildes varēja izraisīt mazas traģēdijas). Izrādās, ka tāda anketēšana ir gana sena rotaļa, un pazīstamākā ir Prusta anketa (kuru gan viņš nav izgudrojis, bet gan vairākas reizes dzīvē uz to atbildējis).

1. Ko Jūs uzskatiet par galēji nožēlojamu stāvokli?

Nespēju redzēt gaismu tuneļa galā, t.i. bezcerību

2. Kur Jūs gribētu dzīvot?

Dzimtenē

3. Jūsu domas – kas ir laime?

Uz brīdi – sapņa piepildījums. Dzīvē – vēlmju saskaņa ar iespējām.

4. Pret kādām kļūdām Jūs esat visiecietīgākais?

Neuzmanības, nejaušības

5. Jūsu mīļākie literārie varoņi / varones?

Antiņš – par neatlaidību, Tālavas taurētājs – par nesavtību, Sveķāmuru Liena – par nepadošanos.

6. Jūsu mīļākie vēsturiskie personāži?

Spartaks. Mahatma Gandijs

7. Jūsu mīļākie varoņi / varones reālajā dzīvē?

Visi, kas nepadodas – cīnītāji, optimisti, entuziasti

8. Īpašības, kuras visvairāk apbrīnojat vīriešos

Spēja uzņemties atbildību un maigums

9. Īpašības, kuras visvairāk cienāt sievietēs

Pārliecinātība, miers, saskaņa ar sevi

10. Kādas īpašības cilvēkos Jūs vērtējat visaugstāk?

Godprātību un nesavtību. Nebūt aitai barā

11. Jūsu mīļākā nodarbošanās?

Lasīšana 🙂 , domāšana, gulēšana, seksošana, adīšana, ēšana (bez noteiktas secības)

12. Kurš no slaveniem cilvēkiem Jūs gribētu būt?

Agata Kristi

13. Jūsu rakstura galvenā īpašība?

Zinātkāre (kā zināms, zinātkāre nogalināja kaķi 🙂 )

14. Īpašības, kuras vērtējat visaugstāk savos draugos

Iecietība un pareizās distances ievērošana

15. Jūsu galvenais trūkums?

Brīžiem dzīvē maisos kā pa putras katlu

16. Kas Jums būtu lielākā nelaime?

Bezpalīdzība

17. Kādam Jums gribētos būt?

Mērķtiecīgākai

18. Jūsu mīļākā krāsa?

Zila

19. Jūsu mīļākais zieds?

Maijpuķītes, peonijas un lielās krizantēmas

20. Jūsu mīļākais putns?

Sarkankrūtītis

21. Jūsu mīļākie rakstnieki?

Regīnas Ezeras romāni un Raiņa lugas

22. Jūsu mīļākie dzejnieki?

Vizma Belševica

23. Jūsu mīļākie mākslinieki un komponisti?

Monē un Purvītis. Mocarts un Vāgners

24. Kas jums visvairāk nepatīk?

Smirdīgi cilvēki. Un stulbeņi arī nepatīk (bet tas nav tik viegli maināms)

25. Kurš brīdis pasaules vēsturē jums liekas visnozīmīgākais?

Nu taču jau grāmatu iespiešanas tehnikas izgudrojums!

26. Kādu dabas dotu dāvanu Jums gribētos iegūt?

Lai diennaktī pietiek ar četrām stundām miega. Spēju vienmēr būt īstajā vietā īstajā brīdī.

27. Kā Jūs gribētu nomirt?

Ātri

28. Jūsu gara stāvoklis pašreizēja brīdī

Apcerīgs un meklējošs

29. Kāda ir jūsu devīze?

Ticēt sev

Es atbildēju 🙂 Neuzdrošinos nevienam uzbāzties, bet, ja kādam no maniem lasītājiem ir vēlēšanās atbildēt uz Prusta anketas jautājumiem, labprāt izlasīšu arī jūsu atbildes! Lai mani un jūsu sapņi piepildās!