Vai pietiek ar draudzīgu aicinājumu?

André Letria. El libro nos abre la puerta a…

Vakar ziņās izlasīju, ka nu jau otro gadu pēc kārtas Melngalvju namā tiek organizēta “Grāmatu pietura”, kura notiek kādreizēja Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dibinātās kustības “Draudzīgais aicinājums” ietvaros. Ikviens var nopirkt uz vietas apgādu “Jumava”, “Jānis Roze” un “Atēna” grāmatas vai arī atnest kādas no mājām un turpat ar Latvijas Pasta starpniecību nosūtīt savai skolai. “Grāmatu pietura” Melngalvju namā būs atvērta līdz 29. janvārim ik dienas no plkst. 12 līdz plkst. 19.

Ļoti jauka akcija, vai ne? Ideālās vīzijās zīmējas kā grāmatu tūkstoši plūst uz Latvijas skolām un skolu bibliotēkās rindojas desmitiem skolēnu, kuri alkst lasīt jaunāko literatūru. Nu nē, tā laikam nebūs vis, būsim reāli. Mūsdienu bērniem un jauniešiem ir tik daudz citu nodarbju, ka lasīšanai laika atliek pavisam maz. Un ko gan viņiem var pārmest, ja pozitīvu attieksmi nākas lūgties pat no valsts – janvārī Valsts Kultūrkapitāla fonds sadalīja Latvijas Valsts mežu piešķirtos līdzekļus mērķprogrammām, literatūru vienkārši aizmirstot (Eksperti: Par atbalstu literatūras un mākslas nozarei). Var jau dažādi uztvert strīdu par to, vai fondam ir jāfinansē grāmatu iegāde bibliotēkām, varbūt arī nē. Tomēr, kā norāda Kultūras ministrijas bibliotēku nozaru speciālists Jānis Turlajs, VKKF atbalsts vispirms ir bijis vajadzīgs īpaši vērtīgu grāmatu iegādei, tai skaitā īpašu bērniem adresētu grāmatu komplektu iegādi Bērnu žūrijas un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, ko izvērtē eksperti. Lai kā man riebtos mūžīgā salīdzināšanās ar kaimiņiem, skaitļi, kurus es ieguvu šeit, ir šokējoši: Valsts finanses grāmatu iepirkumiem bibliotēkām 2012. gadā latos – Igaunijā 1, 17 miljoni, Lietuvā – 0,8 miljoni, Latvijā – 4 tūkstoši latu. Igaunijā ar Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda finansējumu regulāri iznāk septiņi literatūras žurnāli. Par tiem žurnāliem man arī ir maza sāpe, jo es izjūtu zināmu badu pēc kvalitatīvas informācijas, kuru “Latvju Teksti” man nespēj apmierināt. Kāds gan kādreiz bija Leona Brieža izdotais žurnāls “Grāmata”!

via http://www.someecards.com

Bet, protams, manas pieauguša cilvēka intelektuālās pretenzijas nobālē, ja netiek atrasti līdzekļi bērnu lasīšanas veicināšanas programmām. Lasīšana smadzeņu attīstības procesā ir nenovērtējama prasme, un nelasītāju vairošanās mūsu sabiedrībai nākotnē nesīs tikai stulbumu. Kā iesaistīt bērnus lasīšanā?

Lasīju rakstu vienā no forumiem “Obligātā jeb ieteicamā literatūra skolā – nosacīts jēdziens?”, kurā ne visam paustajam var piekrist, tomēr situācija attēlota diezgan zīmīgi. Bērniem nepatīk (un nekad nav paticis) lasīt to, kas ir obligāts. Piemēram, Tukuma Raiņa ģimnāzijas obligātās literatūras saraksts

10. klasei
1.    Sengrieķu Trojas cikla mīti un mīts par Oidipu
2.    K. Skalbes pasakas
3.    R. Blaumanis «Raudupiete», «Pazudušais dēls»
4.    Dž. Bokačo «Dekamerons» (desmit noveles pēc izvēles)
5.    J. Ezeriņa noveles
6.    E. Hemingvejs «Sirmgalvis un jūra»
7.    E. Veidenbauma dzeja
8.    M. Zīverts «Kāds, kura nav»
9.    Rainis «Ave sol!»
10.    J. Jaunsudrabiņš «Piemini Latviju!»
11.    P. Merimē «Mateo Falkone»
12.    V. Šekspīrs «Romeo un Džuljeta», «Hamlets»
13.    pēc izvēles viena grāmata no mūsdienu latviešu literatūras
11. klasei
1.    F. Šillers «Laupītāji»
2.    J. V. Gēte «Fausts» (I daļa)
3.    G. Merķelis «Latvieši»
4.    O. de Balzaks «Gorio tēvs»
5.    R. un M. Kaudzītes «Mērnieku laiki»
6.    R. Blaumanis «Indrāni», noveles
7.    J. Poruks «Pērļu zvejnieks» un dzeja
8.    Rainis «Jāzeps un viņa brāļi», «Gals un sākums» vai cits krājums
9.    Aspazija «Sidraba šķidrauts» vai «Vaidelote» un viens krājums
10.    H. Ibsens «Pērs Gints»
11.    J. Jaunsudrabiņš «Vēja ziedi»
12.    A. Upīša un E. Ādamsona noveles
13.    pēc izvēles viena grāmata no mūsdienu latviešu literatūras
12. klasei
1.    E. Virza «Straumēni»
2.    A. Čaks «Mūžības skartie» un viens krājums
3.    A. Kamī «Svešinieks» vai «Mēris»
4.    G. Janovskis «Sōla»
5.    A. Bels «Būris»
6.    R. Ezera «Zemdegas» vai «Aka», vai «Nodevība»
7.    O. Vācietis «Einšteiniāna», «Klavierkoncerts» un viens krājums
8.    I. Ziedoņa epifānijas un viens dzejoļu krājums
9.    K. Skujenieka viens dzejoļu krājums
10.    I. Ābele «Tumšie brieži»
11.    N. Ikstena «Dzīves svinēšana»
12.    pēc izvēles viena grāmata no mūsdienu latviešu literatūras

Kā jūs domājiet, vai 17-19 gadus vecus jauniešus spēj aizraut šis saraksts? Nē, nevajag braukt arī otrā galējībā un domāt, ka viņi ir galīgi stulbi un to lasīt nav spējīgi. Protams, ir spējīgi, tikai man šis saraksts šķiet diezgan novecojis un daļu no grāmatām pat es, rūdīts grāmatu tārps, tā pa īstam spēju novērtēt nu jau krietnu laiku pēc skolas beigšanas. Tai pašā laikā iegrūst viņus pavieglā literatūra galīgi negribētos, jo es pati vidusskolā izvēlējos lasīt gana nopietnas grāmatas.

Jautājums paliek atklāts: kā piesaistīt bērnus un jauniešus lasīšanai? kā atrast zelta vidusceļu literatūras izvēlē starp izklaidējošo un domāšanu izraisošo?

 

“Lielā lasītāju balva – 2011”

Pierre-Jean Couarraze (1944)

Gluži neviļus man ir garām paskrējusi 2.decembrī pasniegtā Lauku bibliotēku atbalsta biedrības (LBAB)  “Lielā lasītāju balva – 2011” gada vislasītāko grāmatu autoriem un izdevniecībām. Ja ņem vērā, ka balva tiek pasniegta tikai tiem darbiem, kas ir iznākuši iepriekšējā gadā, t.i. 2010.gadā, un balsošana notiek visu gadu, tad kaut kā agri tomēr to pasniedz, gads taču vēl nav beidzies. Šoreiz lasītāju viedokli apkopoja 548 pilsētu un pagastu publiskās bibliotēkas, tomēr tiek atzīmēts, ka daudzas bibliotēkas konkursā nepiedalās, jo tām nav naudas grāmatu iegādei.

– Lasītākās oriģinālprozas grāmatas:

1.vieta – Anna Skaidrīte Gailīte “Alīna: likteņa celtā un likteņa gremdētā” (Zvaigzne ABC) – 4262 punkti*;

2.vieta – Otto Ozols “Latvieši ir visur”;

3.vieta – Ēriks Kūlis “Viesu nama romāns”.

– Oriģināldzeja:

1.vieta – Maija Laukmane “Lapsenes mani nedzeļ” (Annele) – 776 punkti* ;

2.vieta – Kornēlija Apškrūma “Klausīties klusumu”;

3.vieta – Imants Ziedonis “Vēl ko”.

– Tulkotā daiļliteratūra

1.vieta – Sūzena Kolinsa “Spēle ar uguni” (Zvaigzne ABC) – 5192 punkti*;

2.vieta – Stīgs Lārsons “Meitene, kas spēlējās ar uguni”;

3.vieta – Sūzena Kolinsa “Zobgaļsīlis”.

– Bērnu oriģinālliteratūra:

1.vieta – Linda Dreimane “Vilcenes stāsts” (Zvaigzne ABC) – 1693 punkti*;

2.vieta – Māra Cielēna “Ērmiņu ceļojums”;

3.vieta – Māris Olte “Matīsa piedzīvojumi mežā”.

– Tulkotā bērnu literatūra:

1.vieta – Juja, Tūmass Vīslanderi “Mūmammas pavasara tīrīšana (Zvaigzne ABC) – 1221 punkti*;

2.vieta – Andruss Kivirehks “Lote no Izgudrotāju ciema”;

3.vieta – Megija Stīvotera “Lamento: feju karalienes viltus”.

– Dokumentālā un zinātniski populārā oriģinālliteratūra:

1.vieta – Andris Grūtups “Maniaks” (Atēna) – 2298 punkti*;

2.vieta – Lato Lapsa, I. Saatčiane, K. Jančevska “Va(i)ras virtuve”;

3.vieta – Selga Amata “Nekādu brīnumu. Vienkārši Ziņģīte. Pēc diviem gadiem”

– Tulkotā dokumentālā un zinātniski populārā literatūra:

1.vieta – Viktors Suvorovs “Uzvaras ēna: 1.grāmata” (Dienas Grāmata) – 919 punkti*;

2.vieta – Tatjana Fasta “Juris Podnieks: vai viegli būt elkam?”;

3.vieta – Džons Pērkinss “Ekonomiskā slepkavas grēksūdze”.

* Cik reizes grāmata izņemta no bibliotēkas.

2011.gadā LBAB rīkotie 10. Grāmatu svētki notika novados visa gada garumā, no marta līdz oktobrim. Kopumā 2010.gadā 808 novadu un pilsētu bibliotēkas saņēmušas grāmatu dāvinājumus 67 746,63 Ls vērtībā. LBAB ir izstrādājusi gana interesantus projektus, kas paredz Eiropas fondu līdzekļu piesaistīšanu lauku bibliotēku attīstībai. Cerēsim, ka viņiem izdosies!

“Lielā lasītāju balva – 2010”

23. novembrī Lauku bibliotēku atbalsta biedrība (LBAB) paziņoja konkursa “Lielā lasītāju balva – 2010” rezultātus.

– Lasītākās oriģinālprozas grāmatas:

1. Monika Zīle “Pati sev māsa”, “Lauku Avīze”, 2174 punkti*

2. Inguna Bauere “Lizete, dzejniekam lemtā”, “Lauku Avīze” (2003).

3. Vladimirs Kaijaks “Meitene no nekurienes”, “Lauku Avīze” (1836).

– Oriģināldzeja: Maija Laukmane “Upes plūst atpakaļ” (703).

– Tulkotā daiļliteratūra: Sūzena Kolinsa “Bada spēles” (4577).

– Bērnu oriģinālliteratūra: Māris Rungulis “Kaķu ģenerālis: Šarlaks no Brīvības ielas meklē Herkulesu” (1836).

– Tulkotā bērnu literatūra: Nīls Geimens “Karolīna” (1850).

– Dokumentālā un zinātniski populārā oriģinālliteratūra: Līga Blaua “Vija Artmane: sirdī palikušie” (2449).

– Tulkotā dokumentālā un zinātniski populārā literatūra:

1. Ronda Bērna “Noslēpums” (937).

2. Kulle Raiga “Sāremā valsis: Georga Otsa dzīve”, tulkotāja Maima Grīnberga, “Lauku Avīze”, 625 punkti.

* Cik reizes grāmata izņemta no bibliotēkas.

Kā redzams, kopsummā uzvar “Bada spēles”. No vienas puses tas priecē, jo nedomāju, ka šo grāmatu lasa kundzes pensijas gados, drīzāk jaunieši un pusaudži. No otras puses – pārējais grāmatu saraksts… Vai “Lauku Avīzes” izdotās grāmatas ir tik daudz lasītās tādēļ, ka tās ir tiešām labas grāmatas, vai arī tāpēc, ka bibliotēka var atļauties tās nopirkt (vai izdevniecībā tās uzdāvināt)? 2010.gadā LBAB ir sarūpējusi grāmatas lauku bibliotēkām par gandrīz 68 tūkstošiem latu. Labi, ka tā… pieņemu, ka dažai labai lauku bibliotēkai šis un vēl privātie ziedojumi, salīdzinot ar pašvaldības iedoto naudiņu, ir bijis vērtīgs ieguvums.

Esmu cītīga bibliotēkas gājēja jau no bērnu dienām. Uzskatu, ka tas ir viens no labākajiem veidiem, kā valstij ieguldīt savu naudu. Bet ne tikai grāmatas pērkot – arī maksājot bibliotekāriem normālu algu. Negribas neko sliktu teikt par esošajiem publisko bibliotēku darbiniekiem, bet tomēr lielākoties tie nav profesionāļi; lai strādātu bibliotēkā nepietiek ar to, ka patīk lasīt grāmatas un vajag darbu, nepieciešams orientēties literatūrā, mācēt strādāt ar specifiskām datorprogrammām, darboties ar datubāzēm, kā arī vienkārši būt erudītam. Un zinoši cilvēki tomēr agri vai vēlu atrod sev darbu, kur maksā vairāk par minimālo algu.

Tātad – labs, regulāri atjaunots grāmatu fonds + tehniskais nodrošinājums, kvalificēts darbaspēks ar atbilstošu atalgojumu, kā arī aktīva bibliotēkas sabiedriskā dzīve. Es uzsveru pēdējo, jo bibliotēkai tāpat kā jebkuram uzņēmumam ir vajadzīga reklāma, klientu piesaistīšana. Ārzemēs ļoti populāri ir Grāmatu klubi, kur cilvēki sanāk 2-4 reize mēnesī un apspriež grāmatas – vai kādā Rīgas bibliotēkā tāds ir? Un vispār – bibliotēkas pasākumi ir orientēti uz bērniem un pensionāriem. JO šodien plkst.16.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēka aicina uz tikšanos ar Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, rakstnieku, vēsturnieku, psihologu un pētnieku Grigoriju Kvašu. Kā strādājošs cilvēks tur var nokļūt?

Man īstenībā liekas, ka bibliotēkas ar šo “ieraušanos sevī” izdara sev lāča pakalpojumu – man ir pietiekami daudz cilvēku žēlojušies, ka nevar nopirkt grāmatas, abonēt presi, esmu atbildējusi: “Ejiet uz bibliotēku!” Atbildes reakcija – izbrīns, viņiem tas nav pat ienācis prātā. Kāpēc? Un kā strādājošs cilvēks es pilnīgi noteikti varētu atļauties maksāt kādus 10 santīmus par katru paņemto grāmatu – kā tās bibliotēkas vispār joprojām pastāv?