Kailās lasītājas IV

Dzejoļi un dzejoļu fragmenti ņemti no Friča Bārdas dzejas krājuma “Zemes dēls”.

Daniel MacMorris (1893-1982) Nude reading (1933)

Mēs abi ar sauli zālē

pinam vainagus manām ilgām.

Ziedi… Zelts… Skatos − uz mani

balts mākonīts laižas caur smilgām…

Atlaižas, prasa man ceļu

uz mājām, uz zvaigžņu pļavu.

Es redzēju mākonītī

acu pāri Tavu…

 

***

Giovanni Piccone (1842-1887) Pleasurable Thoughts

Manī kaut kas briest un sāp,

sāp kā kaislu lūpu dzēliens − −

Vīna ķekarā tā kāpj

reibinošais jaunais dzēriens

.

Asins saldi gurst un tvīkst.

Acis mulsi apkārt skatās.

Un uz sejas vēsi līkst

vīna lapas − zaļas, platas…

 

 

 

 

 

 

***

Man šķietas, ka ap mani rozes plauktu

un nu pār pleciem liektos kāds

un karstu dvašu manus matus jauktu,

kas grēcīgs tiktu ausīs zuzināts…

 

Un kā nu vizuļo logs sveši, tumši zili. −

Visapkārt redzu acis zibsnījam. −

Es stāvot maldos kā pa sapņu pili…

Kāds mani ved… Ai, kādi spārni tam − −

Mona Trad Dabaji. Omar Khayyam at the Time of Siesta (2013)

.

***

Luigi Amato (1898-1961) La Lettura

Mans princi, jel mosties, vai nemani tu,

cik maiguma pilni šie glāsti!

Jel mosties, ver plakstus, ak, atsaucies jel

un, kas tevi apbūra,stāsti.

Manas krūtis no briestoša pilnuma kūp

kā ziedoša rudzu druva…

Jel mosties, mans princi, vai nemani tu,

cik tvīkusi es, cik tev tuva!

 

 

 

 

***

Uz jumta zils mākonīts dus

no vijolītēm pīts.

Sapņi zied visos logos

sarkani kā pats rīts.

Kā dūmi pār palagiem baltiem

kaislas no jaunām miesām kāpj.

Aizmirstie, nedzertie skūpsti

deg, sarec lūpās un sāp…

Kelly Birkenryth. Megan

 

 

Novembra meitene

Володя Попов-Масягин (1961) Девушка в красном

                                                     ***

                      No pamodušās sudrabupes dzērām mēs,

                      Caur vasaru mēs gājām tvanošo,

                       līdz horizontam pavadījām dzērves

                       un tagad drusciņ skumsim

                       par neko.

.

Ojārs Vācietis (no dzejoļu izlases “Dzeja” (Zvaigzne, 2012))

Raganas Jāņu nakts

Inta Dobrāja. Ar sveci (2000)

Vīrs miegā muti ver un krāc,

Bet kaktā gaida slotas kāts.

Kur tas reiz auga, mežs tik zaļš,

Un mežā mīļā svilpiens skaļš.

Vīrs miegā savu ēnu skauj.

No gultas sievu svilpiens rauj –

Kas dienai liegts, šai naktij ļauts,

Tā samta kurpēs kājas mauc.

Tā vara saktu sprauž pie krūts

Un smieklus valda, dziesmu dūc:

“Ai, vīri, sievas uzmaniet.

Reiz gadā brīnumpuķe zied.

Reiz gadā aizmirst sievas prāts,

Kas šai, kas citai pielaulāts.

Kas cieti guļ, to apzagt zin

Tie, kas pār sētu ogas šķin…”

Uz slotas kāta jājiens jauks.

Inta Dobrāja. Ar vainadziņu (1992/2001)

Mirkst saldā rasā griķu lauks.

Bez laika grieze vārpas griež,

Bez ziņas mīlē sirds un cieš.

Cik krāsu Jāņu vainagam?

Cik skūpstu lūpām devīgām?

– Laiks Jāņu naktī dārgs un īss,

Kas skūpstus ņem, tas neskaitīs.

… Rīts bērzos krīt, un bērzi deg.

Lās rasa. Ēnas vējā bēg.

Vīrs būdā muti ver un krāc.

Uz sliekšņa nomests slotaskāts.

Bet sieva roku liek uz krūts

Un raudas valda, dziesmu dūc:

“Par agru gailis sauli sauc,

Par īsu laiks, kas laimei ļauts… “

Mirdzas Bendrupes balāde “Raganas Jāņu nakts” no dzejoļu krājuma “Dzīvība”(1937)

Kailās lasītājas

Meklējot savas gleznu meitenes-lasītājas, es neizbēgami satieku tās visdažādākajās pozās, formās un apģērbtības pakāpēs. Diemžēl daudzas skaistules manam parastajam formātam neder, tomēr dalīties gribas. Tādēļ Valentīndienas priekšvakarā – lai iet kailās ar erotiskās dzejas fragmentiem!

(Dzejoļi iegūti no izdevniecības “Atēna” latviešu erotiskās dzejas krājuma “Nakts rotaļas” (2004).)

Władysław Bakałowicz (1831-1904)

(..)

Dzirkst dzestros kausos simtgadīgais vīns,

Tvan skurbā smarža, laika tumsā krāta,

Vējš paver aizkarus, kur gulta klāta,

Ko sargā dzeltens zīda baldahīns.

Blāv smagais spogulis kā asmens smails,

Kur nomests tērps grimst atspīdumā miklā,

Tur šūposies mans augums karsts un kails,

Kad tevi nākam ieraudzīšu stiklā.

(..)

Fragments no Valdas Moras dzejoļa “Kleopatra”

***

Howard Chandler Christy (1873-1952)

Vārdi šie tavi apņem mani

Ar tavas miesas līganiem viļņiem

Redzu tumsā tās bālgani vizam.

Manas rokas sniedzas pēc baltajiem augļiem,

Mani gurni saspringst ar kaislības stingrumu,

Divas baltas iekavas paceļas, apžņaudz mani,

Tavas rokas glāsta manu muguru kailo.

(..)

Fragments no Jāņa Veseļa dzejoļa “Sievietei, kuras krūtis gaida mani”

***

Francine van Hove (1942)

(..)

Dienvidu gulēja viņa reiz auglīgā apiņu dārzā,

Rozēs bij nogrimis plecs, liliju spilvenā vaigs.

Apiņu sulīgās lapas to apsedza zaļganām ēnām.

Mierīgs bij atdusas laiks, mostoties pamira sirds,

Sārta bij vērusies roze, un lilijai biruši ziedi,

Apinis vijies uz krūts, bet, kur tas plauka, tur raug’ –

Pacēlās pakalni divi, starp abiem gluds izvijās celiņš,

Pāri tam garoja liegs medus un balzama tvans.

(..)

Fragments no Viļa Cedriņa dzejoļa “Krūtis”

***

Luigi Amato (1898-1961)

Es ilgās nīkstu viss. – Vai redzi?

Rauj drēbes nost un durvis slēdz,

Un vaļā plašo gultu sedzi,

Un mīkstos pēļos ātrāk bēdz.

Vēl vārds kāds rets un nesakarīgs

Pār lūpām skrien tev karsts un sauss;

Es lokos vijīgs, ass un svarīgs,

Un slābst  un ļaujas ķermens tavs.

(..)

Fragments no Edvarta Virzas dzejoļa

.

***

Félix Vallotton (1865-1925)

Cik manas rokas alkst

Pēc tevis mīlēšanas!

Cik manas lūpas slāpst pēc tavas skūpstīšanas,

Cik mana miesa gail

Pēc kopā saplūšanas,

Saplūšanas, kad pazūd telpa,

Laiks un saprašana.

(..)

Fragments no Antona Kūkoja dzejoļa

Ziemassvētki klāt

Eva Melhuish

viegli liegi sniegpārsliņas dejo

vējā virpuļo

Ziemassvētki jau pie mums ir ceļā

ledus vizuļo

*

pāri kalniem pāri kalniem lejām

baltum balts ir viss

durvis veras svētkiem pretim ejam

prieks ir atnācis

*

eglītes mirdz skaisti izgreznotas,

Ziemassvētki, jums!

tomēr skaistāks ir par citām rotām

zvaigžņots debesjums

.

no Pētera Brūvera dzejoļu krājuma “Raibajā pasaulē” (2010)

.

Ja Ziemassvētku naktī redz ļoti nozvaigžņojušos debesi, tad būšot auglīgs gads. Lai izdodas šonakt ieraudzīt simtiem zvaigžņu! Priecīgus svētkus mums visiem!

Oktobra meitene

Charles Edward Perugini (1839-1918) Girl reading (1878)

Mijkrēslis zils …

Zelta koki un balta pils …

Sudraba mēnessirpis augs

Drīz vizmainās rūtīs

Brīnišķais draugs …

Bet smeldze man krūtīs

Kā ogle nenorimst kvēlot

Ir rudens …

Bet sirds nebeidz žēlot

Vienu vasaras dienu

Vienu nakti ar rūsas zeltu.

Kad smaržoja ziedi ar sienu.

Kad nejutām mīlu vēl veltu.

Kad nebijām tāli.

Mijkrēslis zils.

Kā gurdeni putni man domas

Zelta putni un balta pils …

Krīt sārtas lapas …

Acis no vakara miglas slapjas

Drīz salna klās sapņus un zāli

Mijkrēslis zils.

.

Dzejolis “Mijkrēšļa noktirne” no Elzas Ķezberes dzejas izlases “Gliemežvāks dzied…” (2011)

Pasaulē ienācis rudens…

Dārzs it kā novaid . . .

Tā vijolei stīga trūkst.

Dunot krīt ābols.

Pasaulē ienācis rudens.

Esi jel mierīga, sirds! . . .

/Arvīds Grigulis/

.

Pavasara vēji dzied…

Man brīžiem pusnaktī no miega jāceļas –

tik brīnumsaldas jausmas krūtīs pamostas,

tās silti tvīkst un plūst, un sirdī sakrājas

kā dzeltens liepu medus baltās šūniņās.

Brūnraiba kamene – kluss sirdsprieks – viņu sūc.

Es laimē viegli drebu, kamēr tā uz krūts.

Aiz loga tumsā pavasara vēji dzied,

pār galvu sapņi man kā balti ķirši zied.

.

Fricis Bārda (“Sirds prieks”,

no krājuma “Dziesmas un lūgšanas dzīvības kokam”)

.

Pavasaris ir sācies!

Ziemassvētku vecīti gaidot…

Uldis Auseklis. Kad gaida

.

Pete Revenkorpi. The Winter Bears

Kurmītis klusi kamīnu kurina –

kurmītis Ziemassvētku vecīti gaida;

Zīlīte logā zīmē puķes –

zīlīte Ziemassvētku vecīti gaida.

Runcis Francis nes eglīti mājās –

runcis Ziemassvētku vecīti gaida;

Pelēni zaros kar piparkūkas –

pelēni Ziemassvētku vecīti gaida.

Jānītis klausa mammu

un mamma – Jānīti –

abi Ziemassvētku vecīti gaida.

Dieviņš no azotes purina sniegu –

arī Dieviņš Ziemassvētku vecīti gaida.

.

Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus!

.

Ojārs Vācietis. Atbrauc pie manis uz rudeni

Atbrauc pie manis uz rudeni,

Leonid Afremov. Farewell to Autumn

izkāp pie apšu bekas,

sasildi rokas pīlādzī.

Atbrauc pie manis uz rudeni.

.

Ietīsimies tai mākonī,

kurš pa tīrumu staigā,

bijušos ievziedos kūpēdams.

Ietīsimies tai mākonī.

.

Degs tavas lūpas puspavērtas.

Atbrauc pie manis uz rudeni.

Ietīsimies tai mākonī.

Atbrauc pie manis uz rudeni.

No krājuma “Si minors”

.