Sākumlapa

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada marts)

1 komentārs

Domāju, ka būs pamatoti grāmatu jaunumu apskatu uzsākt ar izdevniecības “Jāņa Sēta” izdoto putnu vērošanas rokasgrāmatu “Putnu noteicējs” (no angļu val. tulk. Elīna Gulbe, zinātniskais redaktors Viesturs Ķerus), kas ļaus iepazīt visas Eiropā novērojamās putnu sugas. Rokasgrāmatā detalizēti raksturots katras sugas izmērs, biotops, areāls, noteikšanas pazīmes un balss, kopumā aprakstītas 720 sugas. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta.

Mēs dzīvojam laikā, kad katru dienu gribas vērsties pie kāda zinošāka avota, lai jautātu: quo vadis, pasaule? Iespējams, īstā brīdī LU profesors Valdis Segliņš izdod savu kārtējo pētījumu par ļoti seniem laikiem – monogrāfija “Orākuli antīkajā pasaulē” (LU Akadēmiskais apgāds) veltīta pareģošanas jeb orākulu praksei Vidusjūras reģionu senajās kultūrās. Darbā sistemātiski apskatīti senie teksti, aplūkots vēsturiskais konteksts un orākulu darbības daudzveidīgie paņēmieni.

Pēdējos gados, pateicoties publiski pieejamiem aerolāzerskenēšanas (LIDAR) datiem, ir notikusi sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana. Jura Urtāns pētījums “Jaunatklātie pilskalni Latvijā 1998-2021” (Latvijas Kultūras akadēmija, “NT klasika”) apkopo ziņas par 86 pilskalniem (lielākā daļa – Latgalē). Apjomīgo izdevumu papildina fotoattēli, kartes, reljefa vizualizācijas un 3D modeļi.

Par vienu no Latvijas skaistākajām vietām – Turaidas viduslaiku mūra pili Gaujas senlejas augstajā krastā stāsta Uģa Niedres grāmata “Pilsdrupu paēnā: Turaida: muiža, pagasts, apkārtne” (“Zinātne”). Turaidas muiža šeit parādīta no 17. līdz 20.gadsimtam, izmantojot muzeju un arhīvu materiālus, un ar tās piemēru var izprast Latvijas muižas kā saimnieciskas, administratīvas un sociālas parādības uzplaukumu 17.-19. gadsimtā.

Militārās vēstures sērijā “Scripta Bellica Lettica” iznākusi Arņa Koha Jumīša grāmata “Es, karā aiziedams, cirvi cirtu ozolā…” (“Zvaigzne ABC”), kas stāsta par latviešu karavīru gaitām Eiropas valstu armijās 17. un 18. gadsimtā. Autors apraksta militāro vienību struktūru, bruņojumu, ekipējumu un uniformu, kā arī sniedz ieskatu to kara gaitās. Pievienoti detalizēti uniformu attēli.

Daudz jaunākai vēsturei, bet šobrīd pat ļoti aktuālam notikumam pievēršas Gustava Gilberta “Nirnbergas dienasgrāmata” (no angļu val. tulk. Toms Gulbis, “Viupe”), kas veltīta vācu kara noziedznieku tiesāšanai Nirnbergā. Amerikāņu psihologs Gilberts daudz laika pavadījis sarunās ar tiesājamiem, uzklausījis viņu stāstījumu par Trešo reihu un Hitleru. Gilberts sniedz nacistisko vadoņu psiholoģisko portretējumu.

Šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš ir pieaugusi informācijpratības nozīme, mums ir ļoti nozīmīgi ik dienas spēt izvērtēt piedāvāto informāciju. Medijpratības pasniedzēja Klinta Ločmele ir izstrādājusi viegli uztverami un izglītojošu materiālu par datu un statistikas izvērtēšanu “Datpratība ikdienai”, kas ir pieejams lejupielādei šeit. Materiāls domāts ikvienam, kurš vēlas pilnveidot kritisko domāšanu un prasmes datu izvērtēšanā.

Izdevniecība “Helios” turpina tik slavējamo tendenci – izdod populārzinātniskās grāmatas. Džeimsa Nestora grāmata “Elpa: jaunā zinātne par zudušu mākslu” (no angļu val. tulk. Aiga Veckalne) veltīta it kā pašsaprotamai lietai – elpošanai. Nu kurš gan nemāk elpot? Žurnālists Nestors pierāda, ka mēs esam aizmirsuši pareizi elpot un parāda, kā tas ir pareizi. Gribētu piebilst, ka attiecīgo grāmatu iesaku, jo esmu pārliecināta par konkrēto tulkotāju, bet vispār pret “Helios” izdotajām grāmatām ieteiktu izturēties uzmanīgi.

Smelties iedvesmu jaunajai dārza sezonai palīdzēs izdevniecības “Latvijas Mediji” izdotā grāmata “Viegls dārzs” (sast. Arta Ciša), kurā apkopoti viegli kopjama dārza galvenie nosacījumi un kopšanas paņēmieni. Nedaudz par puķēm, dārzeņiem, krūmiem un kokiem, kā arī to kaitēkļiem.

No latviešu daiļliteratūras gribētu atzīmēt, ka sērijā “Es esmu …” ir iznācis Osvalda Zebra romāns “Mežakaija” par trimdas rakstnieku Gunaru Janovski. Tas ir jau astotais sērijas romāns (no plānotajiem 13). Varu gan teikt, ka mani vairāk interesē romānus pavadošie literatūrzinātnieku pētījumi, bet laikam jau tie prasa lielāku iedziļināšanos, jo šobrīd iznācis tikai viens – Jāņa Zālīša “Kam puķe zied”, kas veltīts Jāņa Ziemeļnieka daiļradei.

Itāļu rakstnieks Italo Kalvīno ilgu laiku netika tulkots, bet nu jau izdots trešais viņa romāns. “Palomars” ir rakstnieka kārtējā rotaļa ar tekstu, kurā parādās matemātiskas kombinācijas (“Jānis Roze”, no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere). Droši vien, ka lasītājam atkal nāksies palauzīt galvu.

Ja neesat zaudējuši vēlmi iepazīt krievu rakstnieku daiļradi, tad Tatjanas Tolstajas “Lūška” jūs ievedīs radioaktīvā antiutopijā, kurā krievu pasaule dzīvo dīvainā feodālisma un padomju laikmeta sajukumā  (“Prometejs”, no krievu valodas tulkojis Arvis Kolmanis). “Lūška” ir Tolstojas slavenākais daiļdarbs, krieviski izdots vēl 2000.gadā. Būsim uzmanīgi, iespējams, ka tā nav antiutopija, bet pareģojums ar augstu iespēju piepildīties.

Piebildīšu ka izdevniecība “Zvaigzne” ir pārizdevusi Žila Verna slavenos romānus – “20 000 ljē pa jūras dzelmi”, “Mazais kapteinis” un “Noslēpumu sala” Andreja Upīša tulkojumā no franču valodas. Ja nu kādam vecie izdevumi ir galīgi nolasīti un nepieciešams atjaunot mājas bibliotēku.

Bērniem un pusaudžiem

2021. gadā izdevniecība “Egmont” sērijā “50 jautājumi” izdevusi divas interesantas grāmatiņas “Glābsim mūsu planētu!” (tulkojis Mārtiņš Karelis) un “Dinozauri” (tulkojis Krišjānis Lauksargs). Manu uzmanību piesaistīja tas, ka grāmatas tekstu var papildināt ar uzlīmēm un grāmatai pievienota kartona lapa ar galda spēli par attiecīgo tēmu.

Pirmsskolas vecuma bērniem domāta franču rakstnieces Amēlijas Žamo grāmatiņa “Mana negantā diena”  (“Latvijas Mediji “, tulkojusi Laura Romanovska). Autore risina nopietnu problēmu – kā tikt galā ar tiem, kas tev dara pāri, un kā pašam nekļūt par pāridarītāju.

Par veco laiku kāpēcīšu radioraidījumu liek atcerēties Kristīnes Jacino grāmatu sērija par pārtikas ražošanu. Nu jau tādas ir trīs – “Kur rodas rudzu maize?”, “Kur rodas cīsiņi un desas?”, “Kur rodas piens?” (Zvaigzne ABC). Grāmatās tiek izstāstīts pārtikas produkta ceļš līdz lasītāja virtuvei, kuru skaidro dažādi personāži. Grāmatā iekļauti arī uzdevumi un kvadrātkodi, kurus noskenējot var piekļūt vēl citām darbošanās iespējām.

Tikpat izzinošas ir izdevniecības “Madris” grāmatas sērijā “Kādēļ? Kāpēc? Kā tā?” Man šī sērija, kas tiek tulkota no vācu valodas, šķiet ļoti sakarīga – jaukas ilustrācijas, labs tēmas izklāsts. Vecākiem bērniem (no 4 līdz 7 gadiem) šogad iznākusi cietlapu grāmatiņa ar atveramajiem lodziņiem “Tehnika lauku sētā” (no vācu valodas tulkojusi Anita Muitiniece), bet mazākiem (no 2 līdz 4 gadiem) – “Palīdzēt, dalīties un sadzīvot ar citiem” (no vācu valodas tulkojusi Skaidrīte Naumova). Papildinājums sērijai ir uzlīmju grāmata “Ugunsdzēsēji”.

Vecākiem bērniem domāta Moiras Baterfīldas “Kā dzīvo bites” (“Zvaigzne ABC”,  no angļu valodas tulkojusi Ita Lapsa). Bitīte Dūcīte  iepazīstina, kā bites nāk pasaulē, kā tās iekārto savas mājas un kāpēc tās ir tik svarīgas visai pasaulei.

Pusaudžu auditoriju uzrunā zviedru rakstnieces Henrikas Andersones romāns “Gabaliņš dvēseles” (“Liels un mazs”, no zviedru valodas tulk. Inga Mežaraupe). Romāna galvenā varone piedzīvo noslēpumainu pirmo mīlestību un cenšas palīdzēt savam slimajam brālim.

Britu rakstnieces Katrīnas Randelas romāna “Vilku meitene” (“Jānis Roze”, no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova) galvenā varone Feodora pirms vairāk nekā 100 gadiem dzīvo Krievijas mežā mazā mājiņā. Viņas mamma palīdz tiem vilkiem, kurus piejaucējis cilvēks, atkal kļūt par meža dzīvniekiem, bet tas ne visiem patīk. Feodoras māju nodedzina un mammu ieliek cietumā, un viņa kopā ar vilkiem dodas uz Pēterburgu atbrīvot mammu un atriebties. 2020. gadā Randelai latviski tika izdots romāns “Čells, Sofija un Parīzes jumti”.

2019. gadā tika izdota Mišelas Obamas biogrāfiskā grāmata pieaugušajiem “Izaugt”, nupat iznākusi tās adaptācija jauniešiem “Izaugt. Grāmata jauniešiem” (“Zvaigzne ABC”, no angļu valodas tulkojusi Kārina Pētersone). Obama dalās pārdomās ar jauniešiem un mudina saprast, ka sevis meklējumi nekad nebeidzas un svarīga ir pati augšana.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada februāris)

1 komentārs

“… pumpuri veras bez mitas, izceļas kari, kā gan it viss var zust caur vienu vienīgu lādiņu, kā var uzvarēt viņi, nežēlīgie un netīrie… “

Manu grāmatu apskatu ievada turku dzejnieka Ataola Behramoglu rindas. Dzejnieks bija labs draugs tulkotājam Uldim Bērziņam, un dzejoļu krājuma “Izdzēruši iemetam kausus Bosforā” izveidošana (izdevis ”LAPI”) bija viens no pēdējiem darbiem, ko tulkotājs paguva paveikt pirms aiziešanas citā saulē.

Katram var dzīvē pienākt brīdis, kad visa kā ir par daudz un gribas visu sākt no baltas lapas. Reklāmas speciālists Raimonds Platacis pandēmijas uzliktos ierobežojumus nolēma izmantot, lai fundamentāli pārkārtotu savu dzīvu, tiekot vaļā no visa vecā un nevajadzīgā gan garīgā, gan fiziskā nozīmē. Tapa blogs 00000000.lv, lai dokumentētu pārmaiņu procesu, savukārt bloga ieraksti ir pārtapuši “Grāmatā par nonullēšanos”.

Pat daudziem Latvijas mākslas labiem pazinējiem nezināms būs latviešu mākslinieces Otīlijas Leščinskas (1884-1923) vārds. Literatūras un teātra zinātniece Silvija Freinberga ir atklājusi mākslinieces dzīves lappuses biogrāfiskā grāmatā “Tija. Māksla, revolūcija, mīlestība” (“Neputns”). Leščinskas biogrāfija vēsta ne tikai par atsevišķu personību, bet tā ir arī laikmeta liecība – iespēja ieraudzīt reālo vēsturi laikabiedru vērtējumā.

Ja nu kāds vēlas dažādot savu dzīvi ar kādas eksotiskas valodas apguvi, tad turpinās korejiešu valodas mācību līdzekļu izdošana. Jau esošai “Korejiešu valodai latviešiem” (3 daļās) klāt nākusi “Korejiešu valodas gramatika” (2 daļās) un “Korejiešu – latviešu mācību vārdnīca” (Latvijas Universitātes Korejas studiju centrs).

Ēdieni un dzērieni ir liels mierinājums stresa apstākļos. Būtiski ir nezaudēt stilu, tādēļ itāļu vīna eksperta Filipo Bartolotas uzziņu grāmata “Kurš vīns ir tavs? Atrodiet sev piemēroto vīnu” (“Aminori”, no itāļu valodas tulkoja Ilona Kubile un Anna Kalve) palīdzēs orientēties plašajā vīnu pasaulē.

Domāju, ka Bartolotas grāmatā mēs atradīsim tādu vīnu, kuram var piekost glaunu kanapē ar mūsu pašu šprotīti. Latvijas Zivrūpnieku savienība ir atbalstījusi Agneses Strautiņas grāmatu “Zeltainā šprote – Latvijas lepnums” trijās valodās (nu krievu izdevumu var droši nodot makulatūrā). Grāmatā atklāta unikālā Latvijas šprotes vieta mūsu kulinārās kultūras tradīcijā.

Kad daudz ir ēsts un dzerts, tad cilvēks agri vai vēlu nonāk pie saprašanas, ka to visu vajadzētu darīt prātīgi. Jaunā uzturzinātniece Alise Kindzule jau otrajā grāmatā “12 brīnišķīgi uztura izaicinājumi”  (‘Latvijas mediji”) aicina lasītāju veikt ceļojumu gada garumā un mazos solīšos pārveidot savu dzīvesveidu. Tiek solīts, ka pamazām vien mēs uzlabosim pašsajūtu un ķermeni.

Viena no daiļliteratūras grāmatām, kuru es nepacietīgi gaidīju no tās anonsēšanas brīža, ir skotu rakstnieka Aleksandra Makkola Smita “Pareiza attieksme pret lietainu laiku”  (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Silvija Brice). Makkolam Smita latviski tika uzsākts tulkot pat veselas trīs viņa romānu sērijas, bet visas aprāvās nepabeigtas. No visām vismīļākā man bija sērija par Izabellu Delhauziju, un, neticami, nu tiek ne tikai izdota sērijas trešā grāmata, bet arī pārizdotas pirmās divas.

Tikpat negaidīta ir angļu rakstnieces Hilarijas Mantelas romāna “Ievediet nelaiķus” (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Karīna Tillberga) izdošana, kurš ir turpinājums romānam “Vilku nams”. Abi vēsta par Henrija VIII galmu, un abi romāni ir Bukera prēmijas laureāti. Man šķiet, ka kaut kas ar mūsu grāmatu tirgus vērtībām ļoti nav kārtībā, ja tika apšaubīta nepieciešamība latviski izdot šāda statusa romānu.

90. gadu vidū salīdzinošs liels grāvējs bija dāņu rakstnieces Suzannes Bregeres brīvdomīgais romāns “Skābs krējums”. Pēc gandrīz 30 gadiem izdots romāns “Nefrīta kaķis” (“Zvaigzne ABC”,  no dāņu valodas tulk. I.Mežaraupe), kas tiek raksturots kā ģimenes sāga par lepnumu un kaunu piecās paaudzēs.

Bērnu literatūra

Vai jūs zināt, kas ir Tuta? Ja zināt, tad visticamāk ar jums kopā vai kaut kur tuvumā dzīvo kāda pavisam maza knīpa vai knauķis, kurš ir ekrānā aizrautīgi sekojis līdzi Tutas gaitām. Kā jau tas notiek ar veiksmīgiem projektiem, raidījums “Tutas lietas” ir apaudzis ar citām lietām, kuras iespējams pārdot, tai skaitā bērnu grāmatām. Izdevējs “Ausma Media” 2020.gadā laida klājā kartona bilžu grāmatu pašiem mazākajiem “Lapsa brauc ar auto”, bet 2021. gadā tika izdota grāmatiņa Lapsa iet čučēt” (autores: Elizabete Lukšo-Ražinska un Aiva Žūriņa).

Vecākiem bērniem izdevniecība “Ausma Media” piedāvā grāmatas sērijā par Čimpiņ-Rimpiņ aģentūru. Autores Ieva Melgalve un Elizabete Lukšo-Ražinska sēriju uzsāka ar grāmatu “Emī un Rū. Robota sirds”, kura iekļauta Bērnu žūrijas kolekcijā, un nupat izdota grāmata “Emī un Rū. Draudzības kods”. Interesanti, ka grāmatās ir atstāti slepeni ziņojumi lasītājiem, par kuriem nākas palauzīt galvu.

9+ vecumam domāts lietuviešu rakstnieka Marjusa Marcinkeviča stāsts “Akmentiņš” (“Zvaigzne ABC”, Ingas Dagiles ilustrācijas, no lietuviešu valodas tulkojusi Marika Taube). Tā galvenais varonis ir mazs ebreju zēns holokausta laikā, kurš vēro notiekošo no sava saprašanas līmeņa. Svarīga grāmata, kura jālasa kopā ar bērniem.

Par mūsdienu puisēnu Marku stāsta krievu autores Annas Krasiļščikas grāmata “Klau, aizbrauksim uz Unalašku!” (“Jānis Roze”, no krievu valodas tulkojusi Inga Karlsberga). Deviņgadīgā Marka ģimenē ir noslēpumi, un viņš ir nolēmis tos uzzināt, lai visiem kļūtu labāk. Labestīgs stāsts ar naivu ticību, ka iespējams visu labot.

Ceļot var dažādi, arī grāmatās. Tonija Volfa grāmata “Ceļo un atklāj! Eiropa” (“Zvaigzne ABC”, no itāļu valodas tulkojusi Astra Šmite) aizved ceļojumā uz septiņām Eiropas pilsētām (Roma, Parīze, Barselona, Berlīne, Amsterdama, Londona, Venēcija). Pa krāsainām ilustrācijām ar lasītāju kopā ceļo kaķēns Tīģeris un uzklausa dažādu neparastu varoņu stāstus par pilsētām.

Bet varbūt ceļosim pavisam tālu? Latviešu lasītājam jau pazīstamais somu rakstnieks Mauri Kunnas piedāvā doties ārpus planētas Zeme. Grāmata “Aizraujošs piedzīvojums kosmosā” (“Zvaigzne ABC”, no somu valodas tulkojusi Anete Kona) skolēnus iesēdina kosmobusā un izvadā pa Visumu, iepazīstinot ar planētām, to pavadoņiem, zvaigznēm, asteroīdiem un citiem debess ķermeņiem.

Jaunās latviešu autores Anetes Grīnbergas fantāzijas romāns “Draņķozols” (Zvaigzne ABC) lasītāju aizved uz Tukuma Raudas mežiem, kuros atrodas nu jau mirušais noslēpumainais Draņķozols, kuram tiek piedēvētas spējas pārvērst cilvēku vilkacī. Par Draņķozolu zināmi daudzi mistiski, neomulīgi stāsti, un tos vasaras brīvlaikā ļauts piedzīvot sešpadsmitgadīgajiem Paulim un Malvai.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada janvāris)

3 komentāri

Atgriežos pie mēģinājumiem pastāstīt par jaunākajām grāmatām, kuras piesaistījušas manu interesi. Šogad centīšos rakstīt katru mēnesi, jo apskatīšu arī bērnu un pusaudžu literatūru.

Vai kādreiz esi sapņojis par pasauli, kurā nevajadzēs strādāt, bet maksās vienkārši par to, ka tu esi? Apgāds “Jānis Roze” ir izdevis britu ekonomista Daniela Saskinda pētījumu “Pasaule bez darba” (no angļu valodas tulkojusi Ieva Lešinska), kas rosina ielūkoties darba tirgus nākotnē. Iespējams, ka mūs visus aizstās roboti, taču pastāv jautājums, vai strādāšana tiešām ir tik slikta, kā dažbrīd mums šķiet.

Mēs esam pieraduši pasauli redzēt krāsainu, bet, iespējams, neiedomājamies, ka krāsas ir daļa no pasaules vēstures. Angļu kultūras vēsturniece Kasja Sentklēra pētījumā “Krāsu slepenā dzīve” (no angļu valodas tulkojusi Agija Krasta, “Zvaigzne ABC”) atklāj 75 krāsu un toņu vēsturi, ar to starpniecību parāda cilvēces kultūras attīstību.

Ja kāds ir noilgojies pēc intelektuālas politiskās filozofijas, tad angļu filozofa Rodžera Skrūtona apcerējums “Kā būt konservatīvam” (no angļu valodas tulkojis Krišjānis Lācis) jūs iepazīstinās ar patieso konservatīvisma būtību, kas balstās izpratnē par cilvēka dabu. Grāmata ir jaunas Liepājas izdevniecības “Kodoka” viens no pirmajiem izdevumiem un ievada sēriju “Leukothea. Konservatīvās domas bibliotēka”.

Turpināt domāt par garīgu attīstību veicinošām lietām palīdzēs kinozinātnieka Viktora Freiberga literārais darbs “Viktora otrā grāmata” (“Biedrība Ekrāns”), kurā apskatīta dažādu kinematogrāfisku jēdzienu nozīme filmu mākslā. Katrai nodaļai ir savs dominējošais tēls, ap kuru autors virknē savas atmiņas, izjūtas un personiskos stāstus. Kopumā radies 248 filmu saraksts, kuram muzikologs Klāss Vāvere izveidojis arī pieskaņotu mūzikas izlasi.

Par Latvijas vēsturi turpina vēstīt izdevniecības “Aminori” sērija “Latvijas vēstures mīti un versijas”. Viduslaiku vēsturnieks Andris Levāns un publicists Māris Zanders jaunākajā grāmatā “Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?” dialogā cenšas noskaidrot patiesību par kādreizējā valstiskā veidojuma – Livonijas kultūrtelpu. Grāmata palīdz izprast viduslaiku būtību un revidē noturīgus stereotipus.

LU Filozofijas un socioloģijas institūts, asociācija “Dzīvesstāsts” un apgāds “Mansards” ir aizsākuši mutvārdu vēstures sēriju “Bezbailīgie”, kas vēsta par drosmīgiem cilvēkiem, kuri Otrā pasaules karā riskēja ar savām dzīvībām, lai glābtu citus. Sērijas otrā grāmata “Pārcēlāji” stāsta par trim bēgļu laivu vadītājiem (Ēriks Tomsons, Pēteris Jansons, Laimonis Pētersons), kuri kara izskaņā pārveda Latvijas iedzīvotājus uz Zviedriju. Atmiņās pārcēlāji atceras veiksmīgos un neveiksmīgos braucienos, savus pārdzīvojumus un negaidītos notikumu pavērsienus.

Kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons ir viens no tiem, kurš 1945. gada 8.maijā ar vienu no pēdējām bēgļu laivām atstāja Kurzemi, lai turpmāko dzīvi pavadītu Zviedrijā. Trimdā Johansonam tika izdoti pieci literatūrvēsturisku un vēsturisku eseju krājumi,  kuru izlasi “Esejas, 1953-1962” izdevis apgāds “Neputns”. Izlasi sakārtojis autora dēls Pāvils Johansons par godu Andreja Johansona 100.jubilejai.

Sava laikmeta dokumentēšanai nupat pievērsušies daudzi kultūras darbinieki. Aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa uzrakstījusi pandēmijas laika piezīmes “Dienasgrāmata” (Zvaigzne ABC). Piezīmes sākušās kā pašrefleksija, mājsēdes laika rakstisks vingrinājums, kā vēlme fiksēt mirkli sev un apkārtējiem, un, izrādās, apkārtējos tas ir krietni ieinteresējis, jo grāmata nu jau guvusi atzīstamus panākumus.

Citādi lasītājus cenšas iedvesmot mārketinga speciāliste un ēdienu blogere Ilze Veisbārde, kura savas receptes apkopojusi pavārgrāmatā “Ēd laimīgs” (apgāds “Jānis Roze”). Ēdienu receptes mēs varam izlasīt daudzviet, taču izdevums ir arī bauda acīm – skaisti, tematiski noformēti galda klājumi, kas iedvesmo veidot svētkiem atbilstošu gaisotni.

Daiļliteratūras plauktiņā ienācis jauns tulkojums no lietuviešu valodas – Undines Radzevičūtes “Zivis un pūķi” (tulkojusi Dace Meiere, apgāds “Jānis Roze”). Romāna vēstījumu veido divas paralēlās līnijas – par 18.gadsimta itāļu gleznotāju Ķīnas imperatora galmā un mūsdienu ģimeni Viļņā. Tiek teikts, ka rakstniecei izdevies savienot nesavienojamo un dīvainais salikums savdabīgā veidā tiek harmoniski savērpts kopā.

Zviedru rakstnieka Aleksa Šulmana romāns “Izdzīvojušie” (tulkojusi Jolanta Pētersone, apgāds “Jānis Roze”) ir kārtējais disfuncionālās skandināvu ģimenes stāsts, kurā pēc ilgas atsvešināšanās satiekas trīs brāļi. Viņi atbraukuši uz kādreizējo ģimenes vasaras māju pie ezera, lai šeit izkaisītu mirušās mātes pelnus. Lasītājs uzzina par seniem notikumiem, kas reiz izšķīra ģimeni, un kopā ar brāļiem izdzīvo notikušo.

Izdevniecība “Pētergailis” izdevusi vācu rakstnieces Zoī Bekas antiutopisko kriminālromānu “Lielpilsētas paradīze” (no vācu valodas tulkojusi Sigita Kušnere). Romāna darbība notiek nākotnes Vācijā, kurā ir veselības diktatūras režīms – ikdienas dzīves ritējumu nosaka tehnoloģijas, cilvēka dzīvībai svarīgās funkcijas pastāvīgi uzrauga veselības lietotne viedierīcē. Taču izrādās, ka bezkaislīgu sistēmu tomēr vada cilvēka saprāts, kurš pakļauts emocijām.

Latviski iznācis jau trešais Paulas Hokinsas trilleris – “Gausā uguns” (no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice, apgāds “Zvaigzne ABC”), tas stāsta par kādu slepkavību un trim sievietēm, kuras katra savā veidā ir saistītas ar upuri. Saka, ka arī labi cilvēki ir spējīgi uz briesmīgiem darbiem, ja runa ir par atriebību.

Atzīmēšu, ka izdevniecība “Zvaigzne ABC” sākusi pārizdot angļu veterināra Džeimsa Heriota jaukās un humorīgās grāmatas par viņa darba dzīvi. Jau iznākušas “Ja vien viņi pratu runāt” un “Gadās arī tā” Helmas Lapiņas tulkojumā.

BĒRNU UN PUSAUDŽU LITERATŪRA

2020. gada decembrī sāka iznākt jauns, izglītojošs žurnāls bērniem “Baltais Valis”. Nu jau tas piedzīvojis septiņus numurus un no 2021. gada izdevniecība izdod arī grāmatas. Pasaku krājumam “Vāverēns Sams” un izglītojošai grāmatai “Neparastās profesijas” pievienojusies Aijas Lazdiņas un Elīnas Apses radošo ideju grāmata bērniem “Darbiņi visam gadam”, kas apkopo idejas par maziem un lieliem projektiem no viegli pieejamām lietām.

Līdzīga satura grāmata ir Ināras Antiņas “Bērnistaba: 365 radošas idejas zinātkāriem bērniem” (Zvaigzne ABC), kurā apkopotas LTV un Latvijas Radio interneta projekta bērniem spēļu idejas. Krājumā ir 365 idejas – katrai dienai pa aizraujošai nodarbei. Radošo ideju saturs domāts mazākiem bērniem, darbojoties kopā ar pieaugušajiem, vairāk ideju var meklēt bērnu satura vietnē bernistaba.lsm.lv.

Izdevniecībā “Liels un mazs” ir iznākusi virkne lielisku izdevumu.

ASV rakstnieka Ārnolda Lobela “Vardes un Krupja piedzīvojumi” (no angļu valodas tulkojusi Ieva Lešinska) apkopo veselas četras mazas grāmatiņas, kuras stāsta par diviem labiem draugiem, kuri ir dažādi pēc rakstura, bet nespēj viens bez otra iztikt. Grāmatai ir liels šifrs un tā varētu būt viena no pirmajām, ko bērns izlasa pats.

Marijas Parras vārds latviešu lasītājam jau ir pazīstams – latviski iznākušas “Vafeļu sirdis” un “Vārtsargs un jūra”. Nu laiks pienācis vienam trakam skuķim – grāmata “Glimmerdāles Tonje” seko labākām skandināvu autoru tradīcijām un vienlaikus ir gan līksma, gan satraucoša, gan pamācoša. Tonje ir dulla un dzīvespriecīga, un viņai izdodas kaut nedaudz sakārtot pasauli sev līdzās.

Vidējā skolas vecuma bērniem ir domāts Luīzes Pastores piedzīvojumu stāsts “Laimes bērni”, kas lasītājus aizved uz Venecuēlas džungļiem. Stāsta jaunie varoņi risina gana sarežģītu pieaugšanas stāstu, jo viņu tēvs ir leģendārais latviešu ceļotājs Aleksandrs Laime, kurš bija liels savdabis. Mums noteikti vajag uzzināt tos desmit laimes likumus!

Norvēģu rakstnieces Sigri Agnētes Hansenas garstāsts pusaudžiem “Tu redzēji?” (tulkojusi Jolanta Pētersone) skar aktuālu tēmu – drošību internetā. Galvenā varone ir 15-gadīgā Anna, kuras dzīvē ir noticis kaut kas ļoti nepatīkams, kas nokļuvis internetā. Ģimene pārceļas, lai bēgtu no tenkām un palīdzētu Annai uzsākt jaunu posmu dzīvē.

Līdzīgi sākas arī izdevniecības “Aminori” izdotais slovēņu rakstnieka Vinko Mēderndorfera jauniešu romāns “Sirds plaukstā” (no slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena) – galvenā varone Nika kopā ar ģimeni pārceļas uz jaunu dzīvesvietu un viņai ir noslēpums. Romāna tēma ir īpašie bērni, un šādi stāsti palīdz atzīt, ka ikviens ir vērtīgs un pelnījis mīlestību.

Noslēgumā par izdevumu pašiem mazākajiem. Mākslinieks Aksels Šeflers latviešu mazajiem lasītājiem jau ir pazīstams pēc veselas virknes jauku, krāsainu grāmatiņu, un izdevniecība “Zvaigzne ABC” mūs iepazīstina ar jauniem varoņiem – trusīti Pīpu un pelīti Pūziju. Par viņu piedzīvojumiem ir iznākušas jau vienpadsmit grāmatiņas, latviski šobrīd – “Pīps un Pūzija. Sapņu skrejritenis” un “Pīps un Pūzija. Draudzīgais gliemezis” (no angļu valodas tulkojusi Ieva Tarvida). Pīpam un Pūzijai ir arī savs Youtube kanāls (Pip and Posy).

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2019-novembris-decembris)

Komentēt

2019. gada nogalē labu grāmatu sanāca vesels birums − laikam jau izdevēji bija paglabājuši kārdinošākos izdevumus Ziemassvētku dāvanām. Un šoreiz man būs ļoti grūti kaut ko izsvītrot no sākotnējā saraksta.

Pagājušā gada sākumā negaidītu plašu interesi izraisīja Vitolda Mašnovska sastādītā enciklopēdiskā izdevuma “Muižas Latvijā” 1.sējums (izdevniecība “DUE”). Decembrī iznāca nākamais – otrais enciklopēdijas sējums aptver 93 muižas alfabētiskā secībā no I līdz K. Katrai muižai izsekota īpašnieku un būvniecības vēsture, dots tās saimnieciskais raksturojums.

Negaidīti, bet patīkami, bija grāmatveikalā ieraudzīt kultūrvēsturnieka Jāņa Strauberga apjomīgo pētījumu “Rīgas vēsture” (“Latvijas Mediji”), kurš pirmoreiz iznāca vēl tālajā 1936. gadā, bet pārizdots tika Bruklinā 1954. gadā. Strauberga darbam joprojām nav analogu, jo mums nav citas visaptverošas Rīgas vēstures bez padomju ideoloģiskās pieskaņas. Par seno Rīgu var lasīt arī “Zvaigznes ABC” izdotajos “Vecpilsētas stāstos”, kuru autore ir arhitekte Marina Levina. Lasītājs var izsekot patiesiem notikumiem Rīgas vēsturē, taču Vecrīgas leģendas var lasīt arī kā skaistu, daudzviet romantisku pasaku. Grāmatai pievienota karte, kuru var ņemt līdzi Vecrīgas ekskursijā.

Pavisam sena Latvijas vēsture parādīta Latvijas Nacionālais vēstures muzeja izdotajā vēsturnieces Baibas Vaskas monogrāfijā “Rotas un ornaments Latvijā no bronzas laikmeta līdz 13. gadsimtam”.  Arheoloģiskajā materiālā gandrīz vienīgā liecība par kultūru tradicionālā izpratnē ir rotas un ornaments. Apskatīti katram laikam un teritorijai raksturīgie rotu komplektos, kā arī analizēta ornamenta kompozīcija, tā galvenie motīvi un attīstība laika gaitā.

Ekonomists Edmunds Krastiņš pēdējos gados ir pievērsies grāmatu rakstīšanai. 2018. gadā iznāca viņa grāmata “Latvijas rūpniecība 19.-21. gadsimtā”, bet 2019. − “Kuģniecība Latvijā” (autora apgādā), kas galvenokārt apskata Latvijas tirdzniecības kuģniecības vēsturi, akcentējot kuģniecības ekonomiskos aspektus. Autors sācis ar kuģniecības izveidošanos 19. gadsimtā un nonācis līdz “Latvijas kuģniecības” privatizācijas peripetijām 21. gadsimtā.

Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā Pētera Korsaka grāmatu “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki”, kurā  apkopoti dati par 16 latviešu fotogrāfiem, kas tika iesaukti Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Esot karavīri, viņi turpināja būt fotogrāfi un saglabāja nākotnei liecības par kara laiku attēlos.

Britu raidkorporācijas BBC žurnālists un kinodokumentālists Vinsents Hants grāmatā “VDK un Latvija: stāsts par Latvijas attiecībām ar čeku”  (“Latvijas Mediji”, no angļu val. tulk. L.Paegle) apkopojis un apzinājis dzīvas liecības par plašu čekas vēstures laika posmu ‒ no tās dibināšanas 1917. gadā līdz 2018. gadam. Autors izmanto cilvēku stāstus un atmiņas, lai ilustrētu PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) sistēmu, tās darbību un sabiedrības kontroli okupētajā Latvijā.

Nākamās grāmatas varētu apzīmēt kā pārdomu literatūru – autori reflektē par dzīves laikā pieredzēto. Skrundenieks Jānis Blūms grāmatā “Pazudušā karavīra atmiņas” (“Jumava”) stāsta par savu jaunību, Otrā pasaules kara gaitām, pārdzīvoto lēģerī un darbu PSRS Iekšlietu ministrijas būvbataljonos.

LU pasniedzēja un kinozinātnieka Viktora Freiberga nelielas, jaunas izdevniecības “Aminori” izdevums “Kinomāna slimības vēsture” tiek pieteikts kā personisks vērojums par savu dzīvi, kurā kino, protams, ieņem ļoti svarīgu lomu. Pats autors to dēvē par fiktīvu dienasgrāmatu, ko viņš sāka rakstīt, kad sāka cīnīties ar smagu slimību un rakstīšana izrādījās dziednieciska.

Par amerikāniski atklātiem varētu dēvēt bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas laulātās draudzenes Mišelas Obamas memuārus “Izaugt” (Zvaigzne ABC). Man patīk Obamas kundze, viņa ir harismātiska un iedvesmojoša, un viņai joprojām ir lieli mērķi, kā padarīt labāku amerikāņu meiteņu dzīvi.

Mākslas vēstures cienītājus iepriecinās apgāda “Jānis Roze” izdotās sērijas “Mākslas pamati” turpinājums – pirmajām divām sērijas grāmatām pievienojas Lī Češīra “Pagrieziena punkti mākslā” (no angļu val. tulk. R.Punka), Flāvijas Fridžeri “Sievietes mākslinieces” (tulk. I.Lešinska)  un Ralfa Skī “Impresionisms” (tulk. R.Punka).

Mākslas zinātniecei Silvijai Grosai izdots daudzu gadu darba vainagojums − monogrāfija “Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā” (“Neputns”). Grāmatā dekors skatīts gan saistībā ar  konkrētu arhitektu radošo darbību, gan kultūrvēsturisko vidi un  laikmetu kopumā; grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar mūsdienu un vēsturiskiem fotoattēliem.

Mani vienmēr ir mulsinājis apgāda “Lietusdārzs” grāmatu ārēji ezotēriskais iespaids, lai arī daļa no apgāda izdevumiem papildina Latvijas grāmatu tirgus nabadzīgo zinātniskās literatūras klāstu. Piemēram, Ričarda Deividsona un Šāronas Beglijas pētījums “Smadzeņu emocionālā dzīve” (no angļu val. tulk. D.Vanaga) klāsta neirobioloģijas jaunākās atziņas. Savukārt Zvaigžņu Vanadzes “Pagānu dzīvo un mirušo grāmata: praktiski rituāli, meditācijas un svētības ceļā uz viņsauli” (no angļu val. tulk. V.Vīgante) gan ir tīrā ezotērika un propagandē neopagānisma principus. Grāmatā cilvēka aiziešana Viņsaulē skatīta kā būtiska dzīves cikla daļa, un tā ierāda ceļu uz plašāku cilvēka esības izpratni, iedvesmojot dziļāk iepazīt un vieglāk pieņemt pasaules kārtību, tā padarot dzīvi laimīgāku un pilnasinīgāku.

Jā iepriekšējā grāmata jūs mulsināja, tad, iespējams, amerikāņu astronauta Tima Pīka grāmata “Pajautā astronautam” (no angļu val. tulk. G.Tenbergs, “Zvaigzne ABC”) šķitīs daudz noderīgāka. Pīks atbild uz jautājumiem par dzīvi kosmosā: zinātnisko darbu, sadzīvi kosmosā un pastaigām ārpus kuģa.

Daiļliteratūras apskatu sākšu ar diviem tulkotājas Daces Meieres darbiem. Manis sen gaidīts latviešu valodā ir itāļu modernista Italo Kalvīno literārais eksperiments “Ja reiz ziemas naktī ceļinieks” (“Jānis Roze”). Tas ir meistarīgi savīts romāns, kas ik mirkli gatavs ļauties mutācijām.  Savukārt itāļu rakstnieka Primo Levi autobiogrāfiskais darbs “Atelpa” (Neputns) ir dokumentāla atmiņu grāmata, kurā Levi apraksta savu ceļu mājup pēckara izpostītā Eiropā no ieslodzījuma Aušvicā uz Turīnu.

Saša Stanišičs ir autors, kurš raksta vāciski, bet pats ir bosniešu izcelsmes. Viņa tēma ir bērns karā, šoreiz Dienvidslāvijas pilsoņu karā. Romāns “Kā zaldāts labo gramofonu” (“Jānis Roze”, no vācu val. tulk. M.Poļakova) attēlo zēnu ar īpašām stāstnieka spējām, kuras tam palīdz pārdzīvot karu un bēgļu gaitas.

Latviešiem jau iemīļota autore ir somiete Heli Lāksonena, kuras vārsmas priecē acis un mundrina prātu Gundara Godiņa atdzejojumā. Iznākusi jau trešā autores dzejoļu grāmata “Soul. Burkans. Undens” (“Pētergailis”).

Igauņu rakstnieka Reina Rauda otrais romāns “Rekonstrukcija” (“Jānis Roze”, no igauņu val. tulk. M.Grīnberga) vēsta par kādu tēvu, kurš cenšas noskaidrot meitas nāves iemeslus. Romānam ierosmi devis kāds traģisks gadījums Vīlandē, kur notikusi mākslinieku kopienas jauniešu kolektīva pašnāvība, kas pamatota ar reliģiska rakstura izvēli.

No latviešu daiļliteratūras gribētu pieminēt Ingunas Baueres biogrāfisko romānu “Mazā klusa sirds” (“Zvaigzne ABC”), kas veltīts Krišjāņa Barona sievai Dārtai. Parastas zemnieku sievietes spēks, bērnu dzemdēšana vienmēr tālumā esošam vīram, klusa klātesamība un nerimstošs darbs.

Izdevniecība “Kontinents” reti izdod latviešu oriģināldarbus, šoreiz izvēle kritusi uz autoru, kurš slēpjas aiz pseidonīma Miks Zandis. Vēsturiskais piedzīvojumu romāns “Livonijas slazdā” vēsta par par līvu un kuršu karagājienu uz Rīgu 1210. gadā. Romāns ir izdaiļots ar krāšņiem rituāliem un paražām, kā arī varoņu spēcīgo kaislību aprakstiem.

Domāju, ka krimiķu cienītāji var kārtējo reizi justies apmierināti, jo ir plašas izvēles iespējas. Izdots ceturtais islandietes Irsas Sigurdardortiras krimiķis “Parāds” (“Zvaigzne ABC”, no islandiešu val. tulk. Inga Bērziņa), kas pieteikts kā psiholoģiskās spriedzes piestrāvots kriminālromāns par sociālo tīklu ēnas pusi. Savukārt dānis Serēns Sveistrups romānā “Kastaņu vīrs” (“Jānis Roze”, no dāņu val. tulk. I.Mežaraupe) dzen pēdas gudram, aukstasinīgam slepkavam, kurš nepārtraukti ir soli priekšā policijai un katrā slepkavības vietā atstāj kastaņu vīriņu.

Interesanti, ka aizien biežāk tiek tulkoti krievu detektīvi. Latviski pirmoreiz izdots Jūlijas Jakovļevas retrodetektīvs “Mednieks tieši virsū skrien” (“Latvijas Mediji”, no krievu val. tulk. L.Vilka), kura darbības vieta ir Staļina laika Ļeņingrada, 1930. gads.

Šveicieša Žoela Dikēra trešais latviskotais romans “Stefanijas Meileres pazušana” (“Zvaigzne ABC”, no franču val. tulk. I.Pētersone) iesākas ar dramatisku nelielas pilsētiņas mēra un viņa ģimenes noslepkavošanu 1994. gadā; pie slepkavības vēlreiz jāatgriežas pēc divdesmit gadiem, jo atklājas jauni pierādījumi.

Latviešu autore Franciska Ermlere turpina Rīgas detektīvu ciklu. Šoreiz − septītais cikla romāns “Prove: Rīgas meistara nāve” (“Latvijas Mediji”) par viltojumu atmaskošanu mākslas pasaulē.

Nobeigumā godpilni pieminēšu latviešu lasītājam jau pazīstama fantāzijas autora Džo Aberkrombija triloģijas “PIrmais likums” pirmo romānu“Pats asmens” (“Prometejs”, no angļu val.tulk. S.Linkuma), kurš jau izpelnījies blogeru cildinošas atsauksmes. Varbūt zināma deva eskeipisma ir tieši tas, kas mums šobrīd ir vajadzīgs.

Palieciet veseli!

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2019-augusts-oktobris)

4 komentāri

Vecais gads jau iegājis finiša taisnē, tad nu vajadzētu paveikt vēl to, kas izdarāms šajā gadā.

LU Akadēmiskais apgāds laidis klajā Vācijas vēsturnieka Mihaela Norta pētījumu “Baltijas jūras reģiona vēsture” (no vācu val. tulk. Maija Levāne). Grāmata dod iespēju paskatīties uz Latvijas vietu un lomu Ziemeļeiropas vēstures kontekstā. Centrā ir jautājums par mijiedarbību – kā Baltijas jūras telpā formējušies ekonomiskās, kultūras un politiskās mijiedarbes procesi no vikingu laikiem līdz mūsdienām. Autors uzsver, ka viņa grāmata reģiona pētniecībā atvēl būtisku vietu kultūras jautājumiem un, iespējams, Baltijas reģionā kultūras un ekonomikas vēsture ir vismaz tikpat svarīga, ja ne pat svarīgāka, par politisko vēsturi.

Anita Bormane turpina aprakstīt dzīvi Latvijā 20.gs. 20.-30.gados. Grāmata “Kā var aizmirst” (“Latvijas Mediji”)  (iepriekšējā – “Skaists bij’ tas laiks”) stāsta ne vien par dzīves svinēšanu un baudīšanu, bet atklāj arī samērā nopietnas un satraucošas laikmeta ainiņas:  aizrautību ar patēriņa kredītiem, nacionālā skaistuma ideālu apspriešanu, iesaistīšanās galdiņu dancināšanā un skolotāju neapmierinātību ar algām! Liekot kopā raibās laikmeta ainiņas, katrs pats var izveidot savu laikmeta mozaīku.

Personisku lappusi Latvijas vēstures grāmatā atvērusi Marina Kosteņecka, kurai iznākušas divas grāmatas. Pirmā −  „Mans XX gadsimts“ (“Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība”) sarakstīta kopā ar žurnālistu Georgu Stražnovu neparastā žanrā – kā divu laikabiedru saruna «Skaipā» par Latvijas vēstures svarīgiem pagriezienu punktiem caur personiskās dzīves pieredzes prizmu. Otrā grāmatā „Vēstules no XX gadsimta“ autore dalās ar unikālām un ļoti personiskām vēstures liecībām – no lasītājiem saņemtajām vēstulēm, kurām pievienojusi savu stāstījumu par situācijām, kurās vēstules rakstītas. Autores dokumentētās atmiņas ļauj uzzināt, vērtēt un diskutēt par pagājušā gadsimta otrās puses notikumiem, par Latvijas neatkarības cīņu un radošo personību lomu tajā.

Dažādas atmiņu institūcijas nodarbojas ar tādām derīgām lietām kā konferenču, zinātnisko lasījumu un izstāžu organizēšana. Un dažreiz no tā visa tiek izveidots sausais atlikums − grāmata. Šoreiz Latvijas Nacionālais arhīvs  ir izdevis Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātnisko lasījumu 5.sējumu “Svētki un svinēšana arhīva dokumentos”. Krājums iepazīstina ar arhīva dokumentiem, kuru saturs būtu attiecināms uz konkrēta notikuma atzīmēšanu un liecina par svētku tapšanas un svinēšanas stadijām, par tradīcijām gadsimtu gaitā. Referātu nosaukumi var ieinteresēt − “Kristāmais vārds Latvijā 17.-19.gs.”, “1.maija svinības kā politiskās konfrontācijas diena”, “18. novembra atzīmēšana trimdā”, “Jāņu svinēšana kinodokumentos”, “Bērnu svētku tradīcija Latvijā” u.c.

Zviedru ārsts Hanss Roslings nāk klajā ar pārsteidzošu apgalvojumu: “Pasaule (ar visām nepilnībām) ir daudz labāka, nekā mēs domājam.” Grāmatā “Factfulness” (Zvaigzne ABC) aicina veidot savu pasaules ainu, balstoties uz faktiem un kritisko domāšanu, nevis izgrābjot no konteksta skaļus, nepārbaudītus apgalvojumus. Palasot dažas atsauksmes, man šķiet, ka varbūt vajadzēs ieslēgt kritisko domāšanu arī attiecībā pret pašu grāmatu, tomēr − iespējams, ir vērts mēģināt.

Ja jums sirdij tuvas dabas studijas un botānika, tad varbūt ieinteresēs Gotfrīda Bergmaņa “Augu studijas: dienasgrāmata” (“Alis”, no vācu val. tulk. Zanda Eglāja). Autors vēro dabas izpausmes un dažādus augus četru gadalaiku griezumā viena gada garumā. Grāmata sniegs vērtīgu informāciju zinātkārajiem un patiesu prieku vārda poēzijas cienītājiem, bet autora zīmējumi dažādās tehnikās – estētisku baudījumu tēlotājmākslas pazinējiem.

Austriešu psihoanalītiķa Zigmunda Freida (1856–1939) eseju krājumā “Mākslinieks un fantazēšana” (“Neputns”, no vācu val. tulk. I.Šuvajevs) tiek runāts par mākslu un mākslinieku. Pirmo reizi latviešu valodā iznākušās deviņas esejas tiek skartas dažādas mākslinieka darbības psiholoģiskās nianses. Vai māksla var būt dziedināšana? Kā rodas šausmas un to atveide mākslā? Kā kādreizējā velnapsēstība atveidojas tagadējā dzīvē? Grāmatas beigās pievienota I.Šuvajeva sastādīta bibliogrāfija un komentāri, kas sniedz papildu informāciju par avotiem un iekļautajām esejām. Grāmata turpina “Neputna” eseju sēriju.

Iespējams, ka Jaunā gada priekšvakarā noderēs Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Ričarda Tālera grāmata “Mudinājums: kā pieņemt pareizus lēmumus par veselību, labklājību un laimi”(“Jumava”, no angļu val. tulk. K.Baštiks). Šajā grāmatā tiek skaidrots, kā mūs ietekmē dažādi aizspriedumi, kas var likt kļūdīties lēmumu pieņemšanas procesā. Kļūdoties mēs zaudējam laiku, naudu un veselību, taču varbūt iespējams no tā izvairīties.

Tulkoto daiļliteratūru varētu iedalīt divās daļās: jauni vārdi un veci draugi. Kā spožs 21. gadsimta ir pieteikts katalāņu rakstnieka Žaumes Kabrē romāns “Es atzīstos” (“Mansards”, no katalāņu val. tulk. Dace Meiere). Vairāk nekā 800 lappušu biezumā lasītājs uzklausa kādu garu stāstu par mīlestību, vientulību un nožēlu.

Kā tulkotāja Elga Sakse teic − jau pasen tulkots, bet nupat izdots ungāru rakstnieka Lāslo Ģurko romāns “Doktora Fausta laimīgais gājiens pa elli” (“Mansards”). Te kārtējo reizi satiekas Mefistofelis ar Faustu, taču šoreiz Fausts ir komunists, kura mūža godīgs pārstāsts mums jānoklausās.

Čehu rakstnieku plauktiņā tulkotājs Jānis Krastiņš ir ielicis Alenas Mornštainovas “Hana” (“Pētergailis”). Grāmata esot par cilvēku dabu, kā viņi meklē to, kas viņus šķir, nevis to, kas viņus vieno. No tulkotāja teiktā saprotu, ka romānā ir citādā veidā runāts par holokaustu.

Bulgāru rakstnieka Aleksandra Popova romāns “Melnā kaste: zemu lidojoši suņi” (“Lasītava”, no bulgāru val. tulk. Dens Dimiņš). Apraksts romānam ir tāds, ka īsti nav iespējams saprast, ko no tā gaidīt, taču izdevējs sola lasītāju negaidītu notikumu pavadā ievest aizraujošā, taču visai bedrainā pastaigā kopā ar grāmatas galvenajiem varoņiem – diviem brāļiem. Vai šī pastaiga beigsies melnajā plastmasas kastītē?

Bet nu pievērsīsimies jau latviešu lasītājam zināmiem autoriem. Izdevniecība “Omnia Mea” ir izdevusi slavenās franču rakstnieces Fransuāzas Sagānas atmiņas esejas par saviem slavenajiem draugiem “Manas labākās atmiņas” (no franču val. tulk. Inta Geile-Sīpolniece). Grāmatā sastopamies ar Billiju Holideju, Orsonu Velsu, Žanu Polu Sartru, Rūdolfu Nurejevu un Tenesiju Viljamsu.

Dāņu rakstniekam Pēteram Hēgam ir savs stabils cienītāju pulks, jo izdota jau devītā rakstnieka grāmata latviešu valodā. Romāns “Sūzanas efekts” (“Zvaigzne ABC”, no dāņu val. tulk. Inga Mežaraupe) esot distopisks krimiķis, kura galvenajai varonei piemīt spēja profesionāli izdibināt svešus noslēpumus. Viņas talants šoreiz tiks izmantots, lai glābtu sevi un ģimeni − apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu ir jāatrod noslēpumainās “Nākotnes komisijas” pēdējās sanāksmes protokols.

Līdz šim neesmu pieminējusi itāļu fantāzijas rakstnieces Silvanas de Mari jaunākos darbus latviešu valodā − tā ir triloģija “Hanija”, kurai nupat iznācis trešais sējums “Es esmu Hanija” (“Zvaigzne ABC”,  no itāļu val. tulk. Dace Meiere). Triloģija gan domāta drīzāk pusaudžiem, bet nevienam pieaugušajam jau nav liegts dažreiz padzīvot bērna prātā. Pasakas taču iederas Ziemassvētku noskaņojumā.

 

 

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2019-marts-aprīlis)

3 komentāri

Sveicināti karstajā vasarā!

Kāpēc gan mums nesākt šo gadalaiku, gremdējoties senspāņu varoņeposā “Dziesma par manu Sidu” (“Neputns”) − senākajā spāņu literatūras piemineklī, kas saglabājies līdz mūsdienām. Atdzejotājs Uldis Bērziņš eposa tulkojumam veltījis ilgus gadus, grāmatu papildina zinātniskā redaktora Dena Dimiņa ievads, komentāri, personvārdu, vietvārdu un reāliju glosārijs un bibliogrāfija. Eposs vēsta par 11. gadsimta kastīliešu bruņinieka Sida Kampeadora dzīvi un varoņdarbiem. Sids cīnās pret mauriem un atbrīvo dzimto zemi no iekarotājiem.

Kārļa Skalbes 140. jubilejas gaidās iznācis viņa pasaku krājums (“Dienas Grāmata”), kurā apkopotas visas pasakas no Kārļa Skalbes dzīves laikā publicētām grāmatām un kopotu rakstu izdevumiem, respektējot un saglabājot autora izteiksmes savdabību. Literatūrzinātnieces Litas Silovas priekšvārdā teikts: “Literārā pasaka izrādās īstā iespēja pārkāpt pāri parasta stāsta tiešumam un vienlaikus neiegrimt dzejas specifiskajā poētiskumā.” Lai arī grāmatā nav attēlu, teksts izveidots vizuāli pievilcīgs.

LU Akadēmiskais apgāds turpina izdot Aspazijas “Kopotos rakstus”. 2.sējums veltīts dzejnieces agrīnajai dzejai un liroepikai, cita starpā šeit atrodami dzejoļu krājumi “Sarkanas puķes” un “Dvēseles krēsla”, kā arī pievienota Aspazijas laikabiedru − Jāņa Asara un Pētera Birkerta – literartūrkritika un pirmpublicējumi par Aspaziju mūsdienu skatījumā.

Lai arī iznācis jau 2018. gadā, tomēr ieraudzīts tikai tagad, ir dzejnieka un tulkotāja Guntara Godiņa sastādīts sarunu krājums “Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?” (Latviešu valodas aģentūra).  2017. gadā norisinājās Latviešu valodas aģentūras organizēti Valodas vakari, kuros dzejnieki un rakstnieki meklēja atbildes uz jautājumu „Kas stāv aiz teksta?”. Sarunas notika ar virkni autoru (Ventu Zvaigzni un Paulu Bankovski, Jāni Rokpelni un Arvi Vigulu, Sergeju Timofejevu un Artūru Punti, Inesi Zanderi un Kārli Vērdiņu, Māru Zālīti un Andri Breži, Contru (Margusu Konnulu) un Juri Kronbergu, Gunti Bereli). Intelektuāli un emocionāli piesātināto sarunu teksti atklāj rakstnieku un dzejnieku darba aizkulises, attiecības ar valodu un mazāk zināmas biogrāfiskās lappuses.

Folkloras pētnieks Aldis Pūtelis  laidis klajā pētījumu “Domas par latviešu mitoloģiju” (“Zinātne”), kurā vērtē ziņas par latviešu mitoloģiju un kultu, kas atrodamas dažādos rakstītajos avotos, latviski atstāstot šo darbu saturu un sastatot šo avotu veidotās versijas, meklējot ziņu pirmavotus, kā arī analizējot iespējamo izplatīto motīvu izcelsmi agrāk izveidotā rakstītajā tradīcijā. Autors noraida uzskatu, ka ar fantāziju un dievību jaunradi nodarbojušies jaunlatvieši vai arī 17. gadsimta vēsturnieki. Izdevumu veido 4 nodaļas, kurās aplūkots mīts un mitoloģija, tam pievienots plašs kopsavilkums angļu valodā.

Citam tautas daiļrades laikaposmam pievērsies Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis, kurš pētījumā “Vācot padomju folkloru” (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) aizved aizraujošā ceļojumā uz pēckara pirmo desmitgadi un izseko folkloristu gaitas Tukuma, Siguldas, Cēsu, Ventspils citos Latvijas rajonos, kur no 1947. līdz 1954. gadam tika rīkotas zinātniskās folkloras vākšanas ekspedīcijas. Viena daļa pētījuma atspoguļo Folkloras institūta akadēmiskās aizkulises vēlīnā staļinisma laikā, bet cita − apkopo tipiskākos un interesantākos padomju folkloras materiālus.

Izdevniecība “Zvaigzne ABC” pievērsusies psiholoģiskās pašaktualizācijas problēmai un laidusi klajā divas amerikāņu psihologu grāmatas. Džons Bredšovs pazīstams ar termina “ievainots iekšējais bērns” popularizēšanu un savu profesionālo darbību saistījis ar dažādu atkarību ārstēšanu. Viņa grāmata  “Atgriešanās pie sevis: sava iekšējā bērna atgūšana un dziedēšana” (no angļu val. tulk. Sanita Brauža) vēsta, kā soli pa solim  var tikt vaļā no postošo ģimenes modeļu uzliktajiem ierobežojumiem un lomām un sākt brīvi dzīvot tagadnē. Otra autors ir dzīļu psiholoģijas pārstāvis Bils Plotkins, kurš savā darbā “Dvēseles mākslas: dabas un cilvēka psihes noslēpumi” (no angļu val. tulk. Ieva Zālīte) stāsta par nokāpšanu dvēseles dziļumos, kas viņa vadībā notiek ne tikai alegoriski, bet arī praktiski − autors jau gandrīz 40 gadus vada ceļojumus uz neskartām vietām dabā, jo šeit visvieglāk piekļūt ikviena cilvēka dvēseles pirmatnējiem dziļumiem. Dzīļu psiholoģijas mēŗkis ir atsegt un analizēt tos procesus, struktūras un mehānismus, kas pastāv aiz apzinātības fasādes.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rakstu krājums “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā” (sast. Elita Ansone) pievēršas Latvijas mākslai pēc Otrā pasaules kara un parāda tās stilistisko daudzveidību. Septiņi mākslas zinātnieki desmit nodaļās pievēršas laikmetam un tā kontekstā radītajiem mākslas darbiem, kas izdevumā parādīti gandrīz 500 attēlos. Aplūkotās mākslas parādības, notikumi un mākslinieki ved cauri pusgadsimtam, kas, par spīti ideoloģiskiem nosacījumiem, Latvijas mākslā bijis ļoti ražīgs.

No jaunākās latviešu daiļliteratūras jāatzīmē Gundegas Repšes jaunā eseju grāmata “Skiču burtnīca. Simts” (“Dienas Grāmata”), kas sniedz personisku ieskatu aizvadītajā Latvijas simtgades gadā no 2017. gada 18.novembrim līdz 2018. gada 18.novembrim.

Rakstnieces Gunas Rozes trešā prozas grāmata “Sadursme” (“Dienas Grāmata”) manu uzmanību piesaistīja ar anotāciju, ka darbība notiek vienas dienas laikā, bet dažādi personāži to izstāsta deviņos stāstos. Centrā ir viens notikums – autoavārija, kurā tā vai citādi visi ir iesaistīti. Autore saka, ka savas izvēles mēs labprāt norakstām uz apstākļiem, taču visbiežāk nekas nav tā, kā izskatās − nejaušību nav un mēs viens otru ietekmējam vairāk nekā domājam.

Latviešu autori reti pievēršas humoram un satīrai, un tādēļ vien jāatzīmē amizantā Baibas Zīles grāmata “Rausītis un karma: manas divpadsmit dienu tievēšanas stāsts” (Zvaigzne ABC). Šeit aprakstīti reāli divpadsmit dienu vērojumi svara korekcijas centrā, ko papildina atkāpes par pašu tievēšanas metodi un ar dažām “garšīgām” tievēšanas receptēm.

Šo aprakstu es sāku ar grāmatu, kas vēsta par spāņu tautas varoni Sidu, bet arī flāmiem ir savs varoņtēls − Tils Pūcespieģelis, kurš radis attēlojumu jau daudzos daiļdarbos. Šoreiz vācu rakstnieks Daniels Kēlmans romānā “Tils” (“Dienas Grāmata”, no vācu val. tulk. Zigurds Skābardis) aizved lasītāju uz 17.gadsimtu, kad notiek Trīsdesmitgadu karš, riņķī − haoss, valdnieku spēles, reliģiju cīniņi un mēris. Dzirnavnieka dēls Tils kopā ar uzticamo draudzeni Neli bēg no dzimtā ciemata un klejo pa valsti, pelnot iztiku aiz jokdara maskas, un satiek dažādus cilvēkus.

Romāns “Četru ceļu krustojums” (“Zvaigzne ABC”, no somu val. tulk. Maima Grīnberga) ir somu rakstnieka Tommi Kinnunena pārliecinoša debija rakstniecībā. Romāna vēstījumu veido četri stāsti, katru vēsta viens centrālais personāžs − sabiedrības normām spītējoša akušiere Marija, viņas meita fotogrāfe Lahja, kas gribētu pareizu dzīvi, Lahjas vīrs, sava laika izpratnē pilnīgi nepareizais galdnieks Onni un Lahjas vedekla Kārina. Darbība norisinās laikā no XIX gadsimta pēdējiem gadiem līdz XX gadsimta nogalei, personāži ir daudzslāņaini, katrs ar saviem noslēpumiem un identitātes mokām, stāstījumi vijas un krustojas, lai izskaņā lasītājam atklātu patieso ainu.

Izdevniecība “Zvaigzne ABC” turpina islandiešu detetektīvrakstnieces Irsas Sigurdardotiras detektīvromānu sēriju, kurā noziegumus izmeklē psiholoģe Freija un detektīvs Huldars. 2018. gadā izdotajam krimiķim “DNS” seko “Sāga” (no islandiešu val. tulk. Inga Bērziņa) par laika kapsulā atrastu parēgojumu par gaidāmu slepkavību. Savukārt pirmo reizi ticis tulkots kāds no Francijā populārā trilleru rakstnieka Franka Tiljē romāniem − “Sapņot” (no franču val. tulk. Maija Indraša). Trillera galvenā varone ir psiholoģe Abigeila, kuras dzīvi apgrūtina narkolepsijas lēkmes, t.i. viņa var dienā pēkšņi uz brīdi aizmigt, tomēr tas viņai netraucē palīdzēt policijai meklēt bērnu nolaupītāju.

Gan bērnu, gan pieaugušo auditoriju iepriecinās latviešu auditorijai jau zināmā norvēģu rakstniece Marija Parra, kuras jaunākajā grāmatā “Vārtsargs un jūra” (“liels un mazs”) lasītāji var sekot jau “Vafeļu sirdīs” iepazītajiem varoņiem. Nelielā norvēģu ciemā nedaudz paaugušies galvenie varoņi Lēna un Trille turpina savus pārgalvīgos piedzīvojumus.

Vēl viena interesanta izdevniecības “liels un mazs” grāmata ir igauņu rakstnieces Ketlinas Kaldmā stāsts “Būt sliktai meitenei ir dievīgi” (no igauņu val. tulk. Maima Grīnberga), kas atgriež mūs 1980. gada padomju Igaunijā, kurā ir kolhoza ciemats un galvenā varone − vienpadsmitgadniece Lī. Būtu interesanti salīdzināt mūsdienu Norvēģijas un padomju Igaunijas reālijas no pusaudžu skatu punkta.

Visiem priecīgu, grāmatām bagātu vasaru!

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2019-janvāris/februāris)

Komentēt

Šī gada pirmais subjektīvais grāmatu apskats būs par janvāri un februāri, jo sapratu, ka ar marta grāmatām sanāktu pārāk gari vai arī man nāktos domāt, ko no saraksta izmest ārā.

Visu ziemu Nacionālajā mākslas muzejā bija skatāma plaša izstāde “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”, kas piedāvāja tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā. Līdztekus izstādei tapis apjomīgs, bagātīgi ilustrēts izdevums ar tādu pašu nosaukumu (LNMM; “Neputns”; sast. Ginta Gerharde-Upeniece), kuram pievienota speciāli izstādei veltīta rakstnieka Māra Bērziņa eseja “Sejas izteiksme”. Portrets tiešā vai netiešā veidā dokumentē Latvijas vēstures, sabiedrības, sociālās un kolektīvās atmiņas veidošanos, nacionālās identitātes izpausmes, valstiskuma tapšanu, politiskos kontekstus un nodevas ideoloģijām.

Vēl viens liels un nozīmīgs izdevums ir kultūras pieminekļu pētnieka Vitolda Mašnovska veidotā enciklopēdija “Muižas Latvijā: vēsture, arhitektūra, māksla” (“DUE”).  Kopumā veikta ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālā fotofiksācija un izpēte, bet konkrētais − pirmais − enciklopēdijas sējums aptver 179 muižas alfabētiskā secībā no A līdz H. Vispirms tiek dota muižas atrašanās vieta un ekonomiskais raksturojums, tad īsa īpašnieku vēsture, akcentējot muižas pirmsākumus un beigas. Seko kungu mājas vai pils būvvēsture un saimnieciskās apbūves ansambļa un parka raksturojums. Uzziņu izdevums visiem, kam interesē Latvijas muižas un to vēsture līdz 1940. gadam un šodien.

Iespējams, ar iepriekšminēto enciklopēdiju sasauksies barona Herberta fon Blankehagena atmiņas “Pasaules vēstures malā: atmiņas no vecās Vidzemes, 1913-1923” (“Madris”, no vācu val. tulk. Indra Čekstere).  Blankenhagena dzimtās mājas bija Akenstaka – muižiņa Rīgas apriņķī, Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, un viņš raksta par sarežģīto Pirmā pasaules kara laiku, tā radītajām radikālajām parmaiņām sabiedrībā no vācbaltieša skatu punkta. Autors velta uzmanību detaļām – labi pazīst gan vecās Vidzemes dabu, gan raksta par Latvijas muižu sadzīvi.

Vēsturnieks Uldis Neiburgs turpina stāstīt par Latviju Otrā pasaules kara laikā − iznākusi nākamā grāmata  „Grēka un ienaida liesmās!” (Latvijas Mediji) (pirmā − “Dievs, Tava zeme deg! (2014)), kurā apkopoti 33 stāsti. Savulaik “Latvijas Avīzē” publicētie raksti pārstrādāti un aktualizēti  atbilstoši jaunākajiem pētījumiem.

Ar vieglu skandālu, es pat teiktu − tēmai atbilstošu teatralitāti − klajā nācis Silvijas Radzobes sastādītais rakstu krājums “100 izcili Latvijas aktieri” (LU Akadēmiskais apgāds). Divos sējumos 22 latviešu teātra zinātnieki/kritiķi lasītājam atklāj 100 Latvijas aktieru portretus, izsekojot aktiermākslas attīstībai visā latviešu teātra pastāvēšanas laikā. Pirmo reizi Latvijā tik principiāli raksturota aktiermāksla kā padomju, tā nacistu okupācijas apstākļos, līdz ar to pētījums iegūst kultūrvēsturisku nozīmi. Ja jūs interesē Latvijas teātra vēsture un tā attīstība, tā neapšaubāmi ir obligātā literatūra, tomēr atzīšu, ka mani nedaudz mulsina salīdzinoši jaunu aktieru − kuru panākumi pieder pēdējai desmitgadei − iekļaušana kultūras kanonā; viņiem varēja veltīt nākamo sējumu.

Citu teātra mākslas šķautni mums paver Inga Jēruma grāmatā “Teātra bērni” (“Zvaigzne ABC”), kas portretē 27 personības, kuru bērnība pagājusi teātra aizkulisēs, bet viņi paši nav izvēlējušies aktiera profesiju. Tās ir visai drosmīgas atklāsmes par to, kāda nozīme teātrim bijusi bērnībā un joprojām ir vai arī, tieši pretēji, vairs nav pieaugušā cilvēka patstāvīgajās gaitās.

Nacionālais kino centrs ar ES finansiālu atbalstu izdevis apjomīgu, pasaulē pazīstamāko “kinomākslas ābeci” − Deivids Bordvels, Kristīne Tompsone, Džefs Smits “Kinomāksla. Ievads” (no angļu val. tulk. Jana Bērziņa, Dace Andžāne, Tabita Rudzāte). Šeit apkopots viss nepieciešamākais, kas jāzina kinoskatītājiem un kinomākslas interesentiem kā pamats kino izpratnes un kino izglītības veicināšanā. Grāmatas nodaļās apskatīti gan vispārīgi kinomākslas aspekti, gan konkrēti filmu veidošanas elementi. Latviski tulkots jaunākais, grāmatas 11.izdevums, pievienota arī apjomīga kino terminu un jēdzienu vārdnīca (kas atrodama arī Nacionālā Kino centra mājaslapā). Diemžēl šo izdevumu nevarēs nopirkt grāmatnīcās, bet tas būs pieejams bibliotēkās un izglītības iestādēs.

Foto: Agnese Zeltiņa

 

Psiholoģiskās pašpalīdzības grāmatas “Raizējies mazāk, dzīvo viegli” (no angļu val. tulk. Normunds Pukjans, “Jumava”) reklāmas sauklis vēsta, ka tā ir noderīga grāmata tiem, kas vēlas sevi pilnveidot un uzlabot savas dzīves kvalitāti. Grāmatas autores Sjūzena M.Orsillo un Lizabete Rēmere piedāvā veidus, kā samazināt hronisku stresu, uztraukumu, trauksmi, bailes dažādās dzīves situācijās.

Par lēmumu pieņemšanas psiholoģiskajiem aspektiem vēsta vēl viena “Jumavas izdota grāmata − Johens Maijs “Kāpēc es aizgāju nopirkt pienu, bet atgriezos ar divriteni” (no vācu val. tulk. Brigita Kabuce). Autors savā darbā nosauc tipiskākās domāšanas kļūdas, kuras mēs pieļaujam, slazdus, kuros aizvien iesprūstam. Grāmatā aprakstītas dažādas izlemšanas tehnikas, kuras praktiski lietojot, iespējams mazināt izvēles mokas.

Latvijas un Lietuvas dārzkopjiem sadarbībā ar ES risinās projekts, kura mērķis ir saglabāt vēsturiskos/tradicionālos dārzaugus, šķirnes, lai veicinātu to izplatību un uzturētu dārzkopības tradīcijas. Projekts paredzēts ne tikai vēsturisko šķirņu popularizēšanai, bet arī jaunu garšu veidošanai, tādēļ izdota neliela grāmata “Senas latviešu un lietuviešu ēdienu receptes mūsdienīgā izpildījumā” (Dobele, Dārzkopības institūts). Grāmata PDF formātā pieejama internetā.

Ja pievēršamies latviešu daiļliteratūrai, tad interesanta man šķiet vecmeistara Zigmunda Skujiņa jaunākā autobiogrāfiskā grāmata “Aplikācija par rakstnieku un laikmetu” (“las.ām”), kas radīta kopā ar meitu Ingu Skujiņu. Kā saka autors: “Raibo aplikāciju papildināšu ar dokumentiem, vēstulēm, citātiem, fragmentiem no saviem romāniem un laikabiedru domām par tiem. Šo grāmatu varētu saukt par ceļvedi pa rakstnieka vēl neizdzisušām pēdām.”

Vēl man ieinteresēja vēsturisks romāns par notikumiem Liepājā laikā no 1918.gada aprīļa līdz 1919.gada martam − Andrejs Migla “Dzintara stars” (“LiePA”). Šis laikaposms Latvijas vēsturē ir tik piepildīts un sarežģīts, ka šķiet apsveicama ikviena autora vēlme burties cauri neviennozīmīajai Latvijas vēsturei.

Senai Baltijas vēsturei 15. gadsimta otrā pusē ir pievērsusies lietuviešu rakstniece Undine Radzevičūte. Viņas vēsturiskais romāns “Asinis zilas, debesis pelēkas” (“Jānis Roze”, no lietuviešu val. tulk. Dace Meiere) sākas ar autores dzimtas sakņu meklējumiem, bet noprotams, ka paralēli lasītājam tiek piedāvātas Livonijas sabiedrības intrigas un piedzīvojumi.

No igauņu valodas tulkoti vairāki interesanti romāni. Pirmkārt, Pašas Matsinova (aka Pāvs Matsins) romāns “Gogoļa disko” (“Jānis Roze”, no igauņu val. tulk. Maima Grīnberga), kas tiek prezentēts kā pilnīgi traks sacerējums, kurā pa Igaunijas pilsētiņu Vīlandi klīst no miroņiem augšāmcēlies krievu literatūras klasiķis Nikolajs Gogolis un saceļ pamatīgu haosu vietējā sabiedrībā. Otrs romāns ir Ilmara Taska “Pobeda 1946” (“Jumava”, no igauņu val. tulk. Lelde Rozīte), kas stāsta par 1946. gada pavasari Igaunijā. Kāds zēns sadraudzējas ar noslēgtu vīrieti, kam pieder jauna automašīna “Pobeda” un netīšam izpauž ģimenes noslēpumu.

Neticami, ka tikai tagad latviski iznāk grāmata, kas ir iekļaujama PSRS 20. gadsimta represijām veltīto literāro darbu zelta fondā − Varlams Šalamovs savus “Kolimas stāstus” (“Latvijas Mediji”, no krievu val. tulk. Lāse Vilka) rakstīja pēc atgriešanās no Kolimas 50.gadu vidū, bet publicēja 60.gadu otrā pusē. Stāsti iepazīstina lasītāju ar ieslodzīto dzīvi un parādā autora redzēto un pārdzīvoto nometnēs četrpadsmit gadu laikā.

ES Literatūras balvas laureāta Benedikta Velsa romāns “Vientulības gals” (“Jānis Roze”, no vācu val. tulk. Inga Karlsberga) stāsta par  kādu zēnu, kurš kopā ar vecāko brāli un māsu izbauda bezrūpīgu bērnību, bet tad viņu vecāki iet bojā autoavārijā. Bērni nonāk internātā, atsvešinās, viņiem jātiek galā ar sērām un pašiem ar sevi.

Nākamie daiļdarbi ne tikai šķiet interesanti saturiski, bet zīmīgas ir to izcelsmes valstis − Izraēla un Ķīna, kas dažādo mūsu grāmatu tirgu.

Izraēlas rakstnieka Dāvida Grosmana romāns “Bārā ienāk zirgs” (“Jānis Roze”, no ivrita tulkojusi Māra Poļakova) ir kāda komiķa vēstījums par savu dzīvi, kas nolēmis šovakar nejokot, bet priekšnesumā ļauties atmiņu virpuļiem. Komiķis apšaubāmas gaumes joku cauraustā monologā atšķetina satriecošu stāstu par eksistenciālo trauslumu.

Nobela prēmijas laureāta Mo Jeņa krājumā “Meistar, jo tālāk, jo trakāk!” (“Dienas Grāmata”, no ķīniešu valodas tulkojis Raimonds Jaks) apkopotie stāsti ir niecīga daļa no viņa daiļrades, bet ar kaut ko jau latviešu lasītājam ir jāsāk. Tiek teikts, ka visvairāk šajā grāmatā lasītājs novērtēs Mo Jeņa tiešo un patieso ķīniskumu un gūs nepastarpinātu, autentisku iespaidu par ķīniešu dzīvi un pasaules uzskatiem bez romantizācijas. Lai nu tā būtu!

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2018-oktobris/decembris)

3 komentāri

Sen neesmu neko rakstījusi par grāmatu jaunumiem, bet nu laiks pie tiem atgriezties. Domāju, ka iekavēto nemeklēšu, jo gadu veci jaunumi jau vairs nav nekādi jaunumi.

Foto: Kristians Luhaers

Viens no ievērojamākiem notikumiem grāmatniecībā rudenī bija Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma “Latvija” izdošana (Latvijas Nacionālā bibliotēka, galv.red. V.Ščerbinskis). Rudenī iespiesto grāmatu, protams, pietrūka, jo izdevējs bija pieņēmis, ka cilvēkiem enciklopēdija uz papīra vairs nav vajadzīga, bet cilvēki, izrādās, domā citādāk. Man arī nav nekas iebilstams pret tādu uzziņu izdevumu mājas plauktā. 18. decembrī tika atvērta enciklopēdijas elektroniskā versija − https://enciklopedija.lv

Pagājušogad daudzas no gada pēdējā ceturksnī izdotajām grāmatām bija saistītas ar Latvijas simtgadi. Piemēram, “Latvijas Mediju” izdotā “100 notikumi Latvijas vēsturē: cilvēki un procesi, 1918-2018″ (atb.red. Jūlija Dibovska). Vai “Jāņa Sētas” “100 gadi 100 kartēs” (sast. Jānis Barbans), kura iepazīstina ar interesantākajām, neparastākajām un nozīmīgākajām ar Latviju saistītajām kartēm no 1918. gada līdz mūsdienām.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs klajā laidis biogrāfisko grāmatu “Latvijas valsts dibinātāji”, kas ir biogrāfisku eseju krājums par 39 personībām – Latvijas Tautas padomes locekļiem, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja neatkarīgu Latvijas Republiku. Grāmatas biogrāfisko eseju autori ir vēsturnieki Tālis Vigo Pumpuriņš, Imants Cīrulis un Toms Ķikuts.

Senākā vēsturē ieskatās Ieva Pīgozne grāmatā “Latviešu apģērbs” (Zvaigzne ABC), kurā izseko apģērba attīstības gaitai vairāk nekā 1000 gadu garumā. Tā sniedz ieskatu Latvijas pamatiedzīvotāju apģērba vēstures galvenajos posmos līdz brīdim, kad no valkāšanas izzuda tradicionālais apģērbs, un ieskicē tautastērpa izveides norisi. Iespējams, palīgs tautastērpa izgatavotājiem un valkātājiem.

Vienai no skaistākajām latviešu valstiskajām tradīcijām veltīta kolektīvā monogrāfija “Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija” (“Jānis Roze”), kurā detalizēti aprakstīts trīs gadu garumā īstenots pētījums par Dziesmu un deju svētkiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Grāmatā iekļauti 13 raksti, un tiek apskatīta ne tikai Dziesmu svētku vēsture, bet arī svētki kā tradīcija, izglītības loma tradīcijas saglabāšanā, svētku finansiālie un ekonomiskie apstākļi.

Ja jums patika pirms diviem gadiem iznākusi grāmata “Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi” (“Rundas”, 2016), tad, iespējams, ieinteresēs arī “Latgales pēdējie mohikāņi” (“Rundas”, 2018), ko veido Rūtas Šmites stāsti un Elīnas Kursītes fotogrāfijas par Latgales mazciemu iedzīvotājiem. Grāmatu veido 52 stāsti, kurus papildina vizuāli bagātīgas fotogrāfijas.

Pēdējā no mākslas vēsturnieka Andra Rubeņa izdotajām grāmatām ir veltīta mīta un mitoloģijas jēdzienu lietojumam, kā arī šo jēdzienu pārskatījumam, salīdzinājumam un zināmai sistematizācijai −  “Mīts – senais un modernais: senais mīts mūsos un mēs mītiskajā pasaulē”  (“Al secco”).

Divas grāmatas, kas vedina lūkoties vēsturē caur personības skatupunktu. Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā Otomāra Kalpiņa grāmatu “Sāļumā. Ragaciema jūras karaļa stāsts” − vērtīga liecība par dzīvi piekrastes zvejnieku ciemos 20.–21. gadsimtā – Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā. Atmiņas sakārtojusi Rudīte Kalpiņa, tai ir komentāri un vizuālā daļa. Otra atmiņu grāmata ir žurnālistes Māras Vildes sastādītā un izdotā Ulda Pūcīša “Dienasgrāmatas, 1948-2000”. Grāmata sniedzot pārsteidzošu, skarbu un atklātu skatu uz aktiera personību un latviešu teātra vēsturi.

Atmiņā liek gremdēties Lienes Lasmanes izveidotā grāmata “Pagalma mantojums: 32 jautras spēles un rotaļas” (Zvaigzne ABC), kas stāsta par vecajām, labajām āra rotaļām: Paslēpes, Sālsstabi, Cietumiņi, Kazaki pret laupītājiem, Nazīši…  Līdztekus katras rotaļas noteikumu, norises un inventāra aprakstam autore ir norādījusi, kādus fiziskās un intelektuālās attīstības aspektus katra rotaļa veicina.

No latviešu daiļliteratūras pieminēšu trimdas rakstnieces Agates Nesaules romānu “Zudušie saulgrieži”, kas ir stāsts par trimdu un sieviešu draudzību (“Vesta-LK”). Otrs romāns pieder Franciskas Ermleres spalvai − “Bliks: Rīgas sapnis par kino” (“Latvijas Mediji”), kas nu jau ir sestais ciklā “Rīgas detektīvs”.

Pievēršoties tulkojumiem vispirms jāmin jaunais igauņu nacionālā eposa tulkojums “Kalevdēls” (“Neputns”, tulk. Gundars Godiņš). Grāmatas priekšvārdā teikts: ““Kalevdēls” ir gan tradīcija, gan simbols, igauņu tautas “lielais stāsts”, uz kuru ir balstījušies cauri laikiem un no kura pārtapšanas ir radušās neskaitāmas jaunas takas igauņu 21. gadsimta dzīvajā kultūrā.” Jauno tulkojumu papildina detalizēti tekstā sastopamo igauņu valodas senvārdu un eposā pieminēto reāliju skaidrojumi un izsmeļoši tulkotāja komentāri.

Kā eksotiku un reti sastopamu parādību mūsu grāmatniecībā gribētu atzīmēt Latvijas Universitātes Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (“AsiaRes”) izdoto krājumu “Mūsdienu ķīniešu stāsti un esejas”. Latvijas Universitātē studējošie jaunie pētnieki Agitas Baltgalves vadībā un redakcijā ir apkopojuši plašu īsprozas tekstu klāstu − 35 mūsdienu ķīniešu autoru darbus latviskojuši 13 tulkotāji.

Tikpat eksotisks šķiet Lidijas Dimkovskas romāns “Slēptā kamera” (“Mansards”, no maķedoniešu valodas tulk. Ingmāra Balode), jo pēdējais tulkojums no maķedoniešu valodas latviski ir iznācis nekad. “Slēptā kamera” (2004) ir autores debijas romāns, un to sarakstījusi sīksīka kamera rakstnieces kājas īkšķī.

Beidzot ir latviski iztulkots 2010. gadā Bukera balvu ieguvušais Hilarijas Mantelas lielromāns “Vilku nams”, kas vēsta par Tomasu Kromvelu − vēsturisku personību un valstsvīru Henrija VIII galmā 16. gadsimta sākumā (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Karīna Tillberga). Cerams, ka pēc kāda laika latviski sagaidīsim romāna otru daļu (kas arī ieguvusi Bukeru).

Savukārt esam sagaidījuši lietuviešu rakstnieces Kristinas Sabuļauskaites romānu sērijas “Silva Rerum” ceturto, noslēdzošo daļu (“Zvaigzne ABC”, no lietuviešus valodas tulkojusi Dace Meiere). “Silva rerum IV” turpina Norvaišu ģimenes stāstu un pabeidz lielo Viļņas sāgu. Romāns vēsta par XVIII gs. otro pusi – par laiku, kad notiek straujas pārmaiņas politikā, ekonomikā un kultūrā.

Interesanti, kāpēc izdevniecība “Dienas Grāmata” ir nolēmusi noņemt nemainīgo “Lolitas lāstu” no amerikāņu krievu rakstnieka Vladimira Nabokova un beidzot izdot latviski arī kādu citu viņa romānu − “Camera obscura” (no krievu val. tulk. Jānis Hvoinskis). Lai gan šeit arī ir nobriedis vīrietis, ko valdzina pavedinoša jauniete.

No detektīviem/trilleriem gribētu minēt “Zvaigznes ABC” izdoto argentīniešu rakstnieka Federiko Aksata krimiķi “Vienīgā izeja” (no spāņu val. tulk. Edvīns Raups), kas piesaista tieši ar Argentīnu. Savukārt somu rakstniecei Kati Hiekapelto latviski iznācis jau otrais detektīvs sērijā par policijas izmeklētāju Annu Feketi − “Gājputni” (“Latvijas Mediji”, no somu val. tulk. Ingrīda Peldekse). Kā noprotu, savos romānos Hiekapelto skar Eiropai aktuālo imigrācijas tēmu. Izdevniecība “Omnia Mea” ļoti skopi reklamē savas grāmatas un nemaz nepasaka, ka Leīlas Slimani romāns “Klusa dziesma” (no franču val. tulk. Agnese Kasparova) 2016.gadā ir ieguvis Gonkūru prēmiju un stāsta par sirdi plosošu notikumu ģimenē mūsdienu Parīzē.

Fantāzijas literatūras plauktiņā latviešu lasītājs beidzot būs sagaidījis kādu Čainas Mjēvila tulkojumu. Kā pirmais ir izdots romāns “Pilsēta un pilsēta” (“Prometejs”,no angļu val. tulk. Vilis Kasims). Savukārt es esmu sagaidījusi nākamo romānu Somijas zviedru rakstnieces Marijas Turtšaninovas Sarkanā klostera hroniku sērijā “Kuģis “Naondel”” ( “Pētergailis”, no zviedru val. tulk. Mudīte Treimane), kas ir patīkami feministiska un sieviešu draudzību slavējoša literatūra. Vēl mēs visi kopīgi tomēr būsim sagaidījuši Andžeja Sapkovska Ragaņa sāgas nākamo sējumu “Likteņa zobens” (“Zvaizgne ABC”, no poļu val. tulk. Māris Salējs). Šajā gadījumā laikam jau jāsaka − labāk vēlu nekā nekad.

Izskatās, ka manā apskatā dominē vārdi ‘beidzot’ un ‘sagaidījuši’, kas grāmatu izdošanas kontekstā nav nemaz tie sliktākie vārdi. Lai to ir vairāk jaunajā − 2019. − gadā!

Ilustrācija: Emilia Dziubak

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2017-oktobris/decembris)

Komentēt

Turpinām apgūt iekavēto, šoreiz par 2017. gada pēdējā ceturkšņa jaunajām grāmatām.

Sāksim ar autori, kurai šogad piešķirta LaLiGaBa speciālbalva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā. Gundega Grīnuma turpinājusi Raiņa un Aspazijas dzīves un darba izzināšanu pētījumā “Viņpus Alpiem: Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni” (Mansards).  Literatūrzinātniece pievērsusies dzejnieku Kastaņolas posmam (1906 -1920), kura laikā Rainis sarakstīja savus literāri augstvērtīgākos darbus, savukārt Aspazija mocījās ar slimībām un grūtsirdību.

LaLiGaBa mūža balva Latvijas literatūrā piešķirta literatūrvēsturniecei Līvijai Volkovai, Eduarda Veidenbauma un Rūdolfa Baumaņa pētniecei. Man šķita, ka pēc apjomīgās grāmatas “Blaumaņa zelts” (2008) neko vairāk par Blaumani pateikt nav iespējams, tomēr Līvijas Volkovas redakcijā iznācis visaptverošs Blaumaņa vēstuļu apkopojums “Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme. Rakstnieks un viņa adresāti vēstules un komentāros” (Zinātne).

“Latvijas mediji” izdevuši vēsturnieces Anitas Bormanes grāmatu “Skaists bij’ tas laiks… Latvijas dzīves ainas 20.gs. 20.-30.gados”, kas stāsta par dzīvi Latvijā šai rosīgajā un cerībām pilnajā laikā. Skaists izdevums raitā valodā ar daudzām ilustrācijām.

Nākamās grāmatas pievēršas Latvijas kultūras dzīvē nozīmīgu cilvēku biogrāfijām. Mākslinieks Uldis Zemzaris atceras savus laikabiedrus  atmiņu grāmatā “Mākslinieki, dzīves ceļā satiktie: vērojumi un atklāsmes latvju gleznotāju atcerei , kas padomju varas gadus pārlaida dzimtenē” (Vesta-LK). Diemžēl nevaru pateikt, tieši kurus māksliniekus Zemzaris atceras, jo bibliotēku katalogi to neatklāj, bet grāmatveikalā es biju slikta meklētāja.

Vēl viena izdevniecības Vesta-LK izdota grāmata ir latviešu adītājas Jettes Užānes dienasgrāmata “Jettes dienu grāmata”. Slimības ielikta ratiņkrēslā, Jette jau no bērnības ierobežotos apstākļos mācās dzīvot jēgpilni un skaisti. Dienasgrāmatu sastādījusi un komentārus rakstījusi adītājas un domātājas mantojuma glabātāja Elīna Apsīte. Atzīmēšu, ka “Vesta-LK” pēdējos gados paplašinājusi izdodamo grāmatu klāstu no privātpersonu atmiņām līdz kultūrvēsturiski nozīmīgiem izdevumiem.

Bērnu grāmatu autorei Margaritai Stārastei veltīta viņas meitas Lilitas Maijas Klinkertes sastādīta grāmata “Margarita Stāraste. Post Scriptum” (Latvijas Grāmata), šeit apkopotas Stārastes vēstules, kā arī meitas un citu tuvinieku atmiņas, kurās Stāraste attēlota kā pretrunīga, neviendabīga personība.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfijā “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā”  (Viedas Skultānes redakcijā) apkopotas atziņas, kas atklātas, analizējot vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skatījumu uz dažādām etniskām pieredzēm, rosinot  etniski atšķirīgo uztvert kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā.

Savukārt ASV dzīvojošā žurnāliste Tatjana Žagare-Vītiņa portretē deviņus latviešus, kas dzimuši ASV vai tur nonākuši dzīves laikā, taču nav zaudējuši saikni ar Latviju. Interviju apkopojumā “Neesam aizbēguši” (Cits medijs) par sevi stāsta Dagnija Lācis, Dainis Rudzītis, Jānis Kukainis, Dace Aperāne, Kārlis Lenšs, Kristīne Rizga, Pauls Raudseps, Uģis Gruntmanis un Sandra Kalve.

Interesantu saikni koku un cilvēku starpā ir atradis dabas pētnieks Guntis Eniņš. Viņa grāmata “Koki mājas nepamet” (Latvijas mediji) stāsta gan par Latvijas dižkokiem, gan par tiem cilvēkiem, kuru māju pagalmos šie koki aug. Cilvēki mājas var pamest, bet koki paliek kā mēmi liecinieki vēstures griežiem.

No tulkotās nozaru literatūras izcelšu somu zinātnieka Jāko Hemēna-Antilas pētījumu “Mare nostrum. Rietumu kultūras pirmssākumu meklējumi” (Neputns, no somu val. tulk. Ingrīda Peldekse), kuram latviski jau izdota “Islāma rokasgrāmata”. Šoreiz autors pēta Tuvo Austrumu dažādo kultūru iespaidu uz Eiropu, akcentējot tās ietekmi Senajā Grieķijā un viduslaikos.

Britu makslinieka Deivida Hoknija un mākslas kritiķa Mārtina Geiforda grāmata “Attēlu vēsture” (Jānis Roze, no angļu val.tulk. Ieva Lešinska) pēta, kā un kāpēc jau tūkstošiem gadu tiek radīti attēli. Erudītas un aizrautīgas sarunas par mākslu un vizuālo kultūru papildinātas ar daudzām ilustrācijām.

No latviešu daiļliteratūras šoreiz minēšu vien apgāda “Zvaigzne ABC” izdoto kinorežisora Aivara Freimaņa pirmo romānu “Katls”, kura darbība notiek Otrā pasaules kara izskaņā un stāsta par kādu Kurzemes saimniekdēlu Ņurņiku, kas no dabas nekrietns un greizsirdīgs.

Tulkotās daiļliteratūras plauktiņā mūs iepriecina vācu klasiķa Gintera Grasa pēdējais darbs “Par beidzamību” (Zvaigzne ABC, no vācu val. tulk. Silvija Brice), kas saturiski negaidītā kārtā atbilst virsrakstam un ir autora stāsts par tuvošanos savai nāvei − pašironiskas un gaišas atvadas no dzīves.

“Somu savādības” žanrā sarakstīts Johannas Sinisalo romāns “Saules kodols” (Pētergailis, no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga), kura darbība norisinās dīvainā, pārvērstā Somijā, kurā viss tiek stingri kontrolēts un šis tas pat aizliegts. Autore izmanto satīru un ironiju, lai norādītu uz dažādām sabiedrības problēmām.

Dāņu rakstnieks Kims Leine mūs aizvedīs uz Kopenhāgenu un Grenlandi 18. gadsimta beigās. Viņa vēsturiskās sāgas “Mūžības fjorda pravieši” (Zvaigzne ABC, no dāņu val. tulk. Dace Deniņa) galvenais varonis − mācītājs Mortens pamet drošu vietu un līgavu Kopenhāgenā, lai dotos sludināt nepakļāvīgiem inuītiem Grenlandes kolonijā.

Divu izcilu skandināvu meita un veiksmīga rakstniece Linna Ullmanna  sarakstījusi romānu “Trauksmainie” (Zvaigzne ABC, no norvēģu val. tulk. Raita Kozlovska), kas radies dialogā ar tēvu − režisoru Ingmaru Bergmanu, bet tekstā ievijušās arī sarunas ar mammu Līvu Ulmani un atmiņas par bērnību Fores salā.

Ungāru populārākās autores Magdas Sabo romāns “Mirklis” (Jumava, no ungāru val. tulk. Elga Sakse)  ir Senās Romas klasiķa Vergīlija eposa “Eneīda” mūsdienu traktējums. Trojas krišana un Romas dibināšana tiek vērota ar galvenās varones Kreūsas starpniecību.

Atkal viens zviedru detektīvs un šoreiz jauna autore − Susanne Jānsone, kuras debijas romāna “Upurpurvs” (Jānis Roze, no zviedru val.tulk. Ineta Balode) darbība notiek nomaļā tīrelī, kura slīkšņās senlaikos glabāti ziedokļi dieviem, taču arī mūsdienās tajās kādam gadās nozust bez galiem. Aizdomīgs negadījums purvā saved kopā bioloģi Natāliju un  policijas fotogrāfi Maju Lindi, kas kopīgi cenšas atklāt ilgi slēptu patiesību.

Par spīti ļaunām baumām tomēr turpina izdot vācu autores Ritas Falkas smieklīgo sēriju par policistu Franci Eberhoferu, šoreiz jau piektā grāmatiņa “Skābo kāpostu koma” (Zvaigzne ABC, no vācu val. tulk. Renāte Siliņa).

Noslēgumā viena vieglā padomu grāmata “10 padomi: jūties labāk un dzīvo 10 gadus ilgāk” (Zvaigzne ABC, no zviedru val. tulk. Inga Grezmane) par veselīgu dzīvesveidu, ko sarakstījis zviedru ārsts Bertils Marklunds. Viņš noformulējis 10 zinātniski pamatotus padomus, kuriem sekojot var attālināt bioloģisko novecošanos. Padomi tiešām ir labi, tikai Dievs dod mums visiem saņemties un tos tiešām ievērot.

***

Krievu literatūras interesentiem gribētu pievērst uzmanību jaunam izglītojošam projektam “Polka” par krievu literatūras svarīgākajiem daiļdarbiem (https://polka.academy). Ekspertu komisija centusies noformulēt, kas joprojām ir nozīmīgs 2018. gadā un izvēlējusies 108 svarīgākās grāmatas. Ļoti profesionāla attieksme, par katru autoru un grāmatu, grāmatas radīšanas kontekstu var izzināt iespējami daudz. Vērts apskatīties, lai novērtētu kaut vai tikai dizainu un ērto pieeju informācijai.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2017-jūlijs/septembris)

5 komentāri

Sāku apkopot gada pēdējo mēnešu jaunumus un gribēju sev atgādināt, ko esmu ierakstījusi iepriekšējā apskatā − ak, vai iepriekšējais apskats tā arī palicis nepabeigts melnrakstos. Lai neizveidotu nejauku caurumu un nejauktu hronoloģiju, sekos stipri iekavēts apskats par grāmatu jaunumiem no jūlija līdz septembrim.

Vašingtonas universitātes pasniedzējs Guntis Šmidchens savā pētījumā “Dziesmu vara: nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā” (Mansards, no angļu val. tulk. I.Beķere) pievēršas ne tikai salīdzinoši nesenajam Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas procesam, bet arī senākai Baltijas vēsturei, visu skatot mūzikas vēstures kontekstā, turklāt apskata gan tautas mūziku, gan rokmūziku. Varētu būt interesanti salīdzināt, kā tad viss notika kaimiņu valstīs − cik līdzīgi vai atšķirīgi.

Latvijas Universitātes pasniedzēju pētījums “15.maija Latvija” (Latvijas Mediji, zin. red. Inesis Feldmanis) veltīts Latvijas pirmās brīvvalsts pēdējiem sešiem gadiem un adresēts visiem, kurus interesē Kārļa Ulmaņa autoritārās valdības vispusīga analīze.

Izdevniecība “Dienas Grāmata” turpina latviski tulkot krievu autoru grāmatas, kuras palīdzētu izskaidrot šodienas Krievijas politisko situāciju − krievu izcelsmes ASV vēsturnieka Jurija Feļštinska un krievu politologa Vladimira Pribilovska grāmata “Korporācija: Krievija un VDK gadsimtu vidū” (Dienas Grāmata, no krievu val. tulk. Atis Klimovičs) veltīta kādreizējā VDK virsnieka Putina nonākšanai Krievijas varas virsotnē un viņa izveidotajam režīmam.

Pavisam seniem notikumiem pievērsies  zinātnieks Jānis Klētnieks, kas grāmatā “Seno laikmetu lokos” (Zvaigzne ABC) populārzinātniskā valodā stāsta par megalītiem un ar tiem saistītajiem reliģiskajiem priekšstatiem, laika skaitīšanas vēsturei, seniem astronomiskiem priekšstatiem un citiem saistošiem tematiem.

Kā pēdējos gados esmu ievērojusi, profesors Valdis Segliņš raksta grāmatas arī par tēmām, kas iziet ārpus viņa specialitātes − ģeoloģijas. Šoreiz izdota monogrāfija “Hors. Valdnieku dievs”  (LU Akadēmiskais apgāds), kas iepazīstina ar vienu no nozīmīgākajiem Senās Ēģiptes dieviem un turpina grāmatu “Senās Ēģiptes rakstu noslēpumi” (2011). Monogrāfija ir diezgan specifiska, bet, iespējams, tai atradīsies savs lasītāju loks.

Latvijas medicīnas vēstures pēdējo trīs gadsimtu notikumi apkopoti Arņa Vīksnas krājumā “Hercoga kurpes sudraba sprādze” (Medicīnas apgāds). Krājums tapis, apkopojot autora rakstus medicīnas žurnālos, un stāsta gan par dramatiskām, gan komiskām epizodēm ārstu praksē.

Kultūrvēsturniece un dzejniece Gina Viegliņa-Valliete sarakstījusi biogrāfisku romānu “Rainis un viņa mātes” (Jumava), kas mudina novērtēt Raiņa mātes Dārtas Grikovskas un abu māsu − Līzes un Doras ietekmi uz dzejnieka personības tapšanu. Rakstnieks Roalds Dobrovenskis atzīmē, ka romāna stiprā puse ir atrastie, izpētītie fakti, sejas, stāsti, dziesmas, sen pagājušās dzīves apstākļi, paražas, detaļas, kurām gribas ticēt.

Grāmatu sēriju “Mēs. Latvija. XX gadsimts” papildinājis Arno Jundzes  romāns “Sarkanais dzīvsudrabs”, kas spraigā formā stāsta par 90. gadu Latviju. Hronoloģiski Jundzes romāns ir sēriju noslēdzošais, bet faktiski vēl tiek gaidīts Andra Akmentiņa romāns “Skolotāji” par padomju laikiem un tad jau sērija būs noslēgta.

No daiļliteratūras tulkojumiem jāatzīmē vairāki tulkojumi no krievu valodas. Jevgeņijam Vodolazkinam latviski iznācis jau otrs romāns − “Aviators” (Jānis Roze, no krievu val. tulk. Māra Poļakova) stāsta par vīrieti, kurš 1999. gadā atmostas slimnīcas palātā un saprot, ka nezina par sevi itin neko – ne savu vārdu, ne to, kas viņš tāds ir un kur atrodas, galvā tikai atmiņu vēsmas par pārāk seniem notikumiem. Otrs krievu autors, kas sen jau iemantojis popularitāti, ir Pāvels Sanajevs, kura skaudrais, autobiogrāfiskais romāns “Apglabājiet mani aiz grīdlīstes” (Jānis Roze, no krievu val. tulk. Ilmārs Zvirgzds) izgaismo sarežģītas ģimenes attiecības bērna skatījumā.

Ukraiņu žurnālista Sergeja Loiko romāna “Reiss” (Dienas Grāmata, no krievu val. tulk. Dace Sparāne) pamatā likta reāla izmeklēšana — avioreisa MH-17 katastrofa 2014.gada jūlijā virs Austrumukrainas − kas parādīta politiskā trillera žanrā.

Franču literāras godalgas saņēmis Kristofa Onodibio romāns “Ienirt”  (Zvaigzne ABC; no franču val. tulk. Vineta Berga). Lasītājiem tiek solīts sirdi plosošs stāsts par sievas pamestu vīru, kurš dēlam atklāj viņu mīlas stāstu un cenšas izprast, “kas nogāja greizi”.

Varam apmierināti ievilkt ķeksīti, ka iznācis Elenas Ferrantes Neapoles tetraloģijas ceturtais romāns “Pazudušais bērns” (Zvaigzne ABC, no itāļu val. tulk. Dace Meiere). Ja nu kāds ir gaidījis, tad tagad varēs izlasīt vienu pēc otra romānus sērijā par divu draudzeņu dzīvesstāstiem uz Itālijas vēstures fona.

“Zvaigzne” aizpilda caurumus latviski tulkotajā šausmu literatūrā un divās daļās izdevusi Stīvena Kinga šausmu trilleri “Tas” (no angļu val. tulk. Santa Brauča). Romāns tiek dēvēts par vienu no virsotnēm Kinga daiļradē. Jau ierasts, ka autors lasītāju aizved uz mazu pilsētiņu, kurā septiņi bērni apvienojas, lai cīnītos pret sensenu, šķietami neiznīcināmu ļaunumu, kas katram no viņiem parādījies visslēptāko baiļu veidolā.

Salīdzinoši nesen (labi, pirms trīs gadiem) gremdējos bērnības atmiņās un pārlasīju Kiplingu, vienlaikus sūkstoties, ka viņa “Blēņu stāsti” padomju izdevumā nav pārtulkoti pilnībā. Šoreiz jāsaka, ka kaķa vēlmes kādreiz tiek uzklausītas un jaunā, aktualizētā izdevumā izdots Radjarda Kiplinga stāstu krājums “Blēņu stāsti” (Zvaigzne ABC, no angļu val.tulk. Vizma Belševica un Daina Grūbe). Turklāt stāsti ir izdoti skaistajā sērijā ar Roberta Ingpena ilustrācijām.

Izrādās, ka katrai tautai tagad ir sava dzīves mākslas recepte, ko, atbilstoši noformējot, iespējams labi pārdot. Kad būsim tikuši galā ar skandināvu hygge, var ieskatīties japāņu dzīves gudrībās, ko smalki dēvē par “ikigai”.  Tātad − jauns dzīvestila trends Ektora Garsijas un Franseska Miraljesa grāmatā “Ikigai: ilgas un laimīgas dzīves noslēpumi no Japānas” (Zvaigzne ABC, no spāņu val. tulk. Marta Kaukalāne). Man gan nav īsti skaidrs, kāpēc par japāņu dzīves stilu raksta spāņi, bet, iespējams, ka tie ir dziļi nomaskējušies japāņi.

 

Older Entries