Sveicināti ziemā! Sals kniebj degunā un stindzina pirkstus, tādēļ visām rokdarbniecēm vērts iepazīties ar beidzot latviski sagaidīto Ievas Ozoliņas praktisko grāmatu “Adīsim latviski: tradicionālo latviešu dūraiņu 50 mūsdienīgas versijas” (“Madris”). Autore piedāvā adīt dažādas tradicionālo cimdu mūsdienu variācijas.

Latvijas vēstures interesentiem izdevniecība “Zvaigzne ABC” sadarbībā ar  Latvijas Kara muzeju piedāvā trīs unikālus atmiņu stāstus. Krājumā “Latvijas rītausmā” apvienoti trīs atmiņu stāsti par Latvijas Neatkarības karu 1918.-1920. gadā. Atsevišķā latviešu bataljona karavīri Antons Grāmatiņš un Jānis Ķīselis cīnījās pulkveža Oskara Kalpaka vadībā, savukārt Aleksandrs Indriksons karoja pret Bermonta armiju.  Grāmatas redaktors, priekšvārda un komentāru autors Juris Ciganovs.

Otrā pasaules kara notikumos ļaus iegrimt vācu ģenerālfeldmaršala Ēriha fon Manšteina memuāri “Zaudētās uzvaras” (“Viupe”, tulkojusi Ieva Ganiņa). Manšteins spēlēja svarīgu lomu daudzās nozīmīgās Otrā pasaules kara kaujās, piemēram, viņa komandētās Vācijas tanku karaspēka vienības kā pirmās 1941. gada jūnijā ieņēma Daugavpili, pārraujot stratēģiski svarīgo Daugavas aizsardzības līniju. Manšteina atmiņas ir specfiski militāras, tajās nav aplūkotas politiskas problēmas.

Nasims Nikolass Talebs ir viens no mūsdienu pazīstamākajiem domātājiem, tieši viņš ir radījis t.s. melnā gulbja teoriju. Taleba filozofiskās esejas par pasaules nākotnes nenoteiktību un neprognozējamību tiek izklāstītas ciklā Incerto, ko veido piecas grāmatas. 2020. gadā latviski tika izdota pēdējā no cikla grāmatām “Risks ar savu ādu”, savukārt šoruden izdota cikla ceturtā grāmata “Antitrauslums: kā gūt labumu no nekārtībām un haosa” (“Jumava” sadarbībā ar SIA “Saules aptieka”; no angļu val. tulk. Ilze Paegle-Mkrtčjana). Autors vēlas palīdzēt lasītājam mainīt ierastās domāšanas un rīcības shēmas, kļūt veiksmīgākam un jebkuros apstākļos pamanīt iespējas.

Katram cilvēkam ir tiesības uz reliģisko brīvību un nevienam nevar aizliegt pielūgt, ko vien viņš vēlas. Taču bērni ir spiesti pieņemt vecāku reliģiskos uzskatus un dažreiz tie ir pārāk radikāli. Beksija Kamerona autobiogrāfijā “Kulta pēdas” (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Andris Smilgdrīvs) aprakstījusi savu bērnību sektā “Dieva bērni”, kā viņai izdevās pusaudža gados no tās aiziet, veidot dzīvi sabiedrībā un atgriezties sektās, lai aprakstītu tajās notiekošo.

Literatūrzinātniece Zita Kārkla monogrāfijā “Iemiesošanās: sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā” (LU Literatūras, folkloras un mākslas insitūts) aplūko sieviešu radītās literatūras vēsturi no 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām. Pētījumā izcelti trīs jautājumi – sievietes ķermenis tekstā, mātes un meitas attiecību reprezentācijas, rakstnieces sievietes pašizjūta literatūrā. Autore analizējusi sieviešu prozas atšķirības un pārmaiņas noteiktā laika gariezumā.

Lai arī vieni svētki nu jau aiz muguras, tomēr citas svinības tepat aiz stūra – jaunā un talantīgā konditore Amanda Ozoliņa, uzņēmuma “Kūkas Gardas” vadītāja ir izdevusi savu īpašo recepšu grāmatu “Kūku karaliene” (autorizdevums). Ja kādreiz esat mielojies ar Siguldā radītajām kūkām, tad varbūt ir radusies vēlēšanās gardumus mēģināt atkārtot savā virtuvē.

Nenogalināt zaļos draugus mums mēģinās līdzēt Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijas vadītāja Zane Purne, kuras grāmatā “Istabas augi: tava mājīgā zaļā oāze telpās” (Latvijas Mediji) apkopota gadiem krāta pieredze par Latvijas klimatam un augšanas apstākļiem telpās piemērotiem augiem. Apskatīta augu piemērotība dažādām telpām, augšanas apstākļi un kopšanas pamatnoteikumi.

DAIĻLITERATŪRA

Eduarda Veidenbauma 155.jubileja atzīmēta ar jaunu dzejoļu krājumu. Šoreiz izdevniecība “Neputns” papildinājusi savu bilingvālo dzejas izdevumu sēriju – brūnos samta vākos izdota “Dzeja = Poems”. Grāmatiņai ir Raimonda Ķirķa priekšvārds, no latviešu valodas atdzejojusi Ieva Lešinska.

Pagājušā gadā aizsaulē aizsauktā Knuta Skujenieka dzejas izlase “Simts” (“Zvaigzne ABC”) iznākusi Intas Čaklās sakārtojumā. Izlasē apkopoti 100 dažādos gados rakstīti dzejoļi, kuri izkārtoti radošā darba gadu secībā, aicinot lasītāju sekot pa dzejnieka domu, jūtu un izmantoto māksliniecisko paņēmienu takām.

Par godu latviešu izcilā kinooperatora Mika Zvirbuļa 85 gadu jubilejai izdota viņa atmiņu stāstu grāmata “Esmu mierīgs kā pielādēts lielgabals” (“Latvijas Mediji”, atmiņas apkopojusi Brigita Eglīte). Grāmata ir aizraujošs un bagātīgi ilustrēts ieskats Mika Zvirbuļa un viņa laikabiedru atmiņās par kopīgi pavadītajiem un radošajiem darba gadiem.

Savukārt izdevniecība “Aminori” laidusi klajā amerikāņu kinoklasiķa Vudija Allena humoristisko stāstu un apcerējumu krājumu “Bez spalvām” (no angļu val. tulk. Līva Trektere). Allens ir slavens ar savu īpatnējo – bezcerīgi ironisko stilu, un tas atspoguļojas arī viņa prozā.

Latviešu lasītājam jau pazīstams vācu autors Bernhards Šlinks ar romāniem “Priekšlasītājs” un “Pārnākšana”. Šoreiz izdevniecība “Zvaigzne ABC” izdevusi stāstu krājumu “Atvadu krāsas” (no vācu val. tulk. Silvija Brice). Krājumā deviņi stāsti par cilvēkiem dažādos dzīves posmos, par viņu bailēm, sarežģījumiem un cerībām.

Ukraiņu autors Serhijs Žadans piedzīvo jau trešās grāmatas tulkojumu latviešu valodā. Pēc romāniem “Džezs pār Donbasu” un “Mezopotāmija” izdots “Internāts” (no ukraiņu valodas tulk. Māra Poļakova). Skolotājs Paša dzīvo netālu no frontes līnijas Donbasā un, pilsētiņai nokļūstot aplenkumā, nolemj doties uz netālu esošo internātu pēc sava māsasdēla. Triju dienu ceļš cauri kara plosītai apkārtnei bez liekas moralizēšanas atklāj nomocīto zemi un cilvēkus.

Čehu daiļliteratūras plauktiņu papildina Jiržīja Hājīčeka romāns “Burinieki uz etiķetēm” (“Pētergailis”, no čehu val. tulk. Halina Lapiņa). Apraksts vēsta, ka romāna galvenā varone ir Marija, kura vasaru pavada Krumlovā un uzsāk romānu ar grāmatu pārdevēju Filipu. Marijai tas ir pārdomu laiks  – viņa vēlas dzīvē gūt līdzsvaru, iemācīties sadzīvot ar sevi un citiem.

Keita Atkinsone ir pazīstama angļu autore, kuras autorībai pieder detektīvromānu sērija par privātdetektīvu Džeksonu Broudiju. “Agrā gaitā es ar suni” (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Silvija Brice) ir sērijas ceturtā grāmata, kurā Broudijs sevi pierāda pazuduša bērna meklējumos un pagātnes notikumu izlīdzināšanā. Ja nepieciešama sērijas vizuāla ilustrācija, tad ieteikšu seriālu “Case Histories” (2011-2013), kurā galveno lomu spēlē burvīgais Džeisons Aizeks.

Viens no veiksmīgākajiem vēsturisko romānu autoriem, kurš negrēko pret vēsturisko patiesību, vienlaikus uzturot spriedzi un kaislību, ir amerikāņu rakstnieks K.V. Gortners. Savulaik viņa romāni “Kastīlijas mantojums” un “Karalienes zvērests”  par Renesanses laika Spāniju mani patīkami pārsteidza, tāpēc ceru, ka neliks vilties arī romāni “Tjūdoru sazvērestība” (“Kontinents”, no angļu val. tulk. Liene Akmens) un “Tjūdoru noslēpums” (“Kontinents”, no angļu valodas tulkojis Jāzeps Springovičs), kā arī “Romanovu imperatore” (“Latvijas Mediji”, no angļu val. tulk. Ligita Paegle).

BĒRNIEM

Viens no jaunākajām latviešu bērnu izklaides biznesa projektiem ir lācēns Ričijs Rū, kura autori un īstenotāji ir Reiniku ģimene. Projekts tika uzsākts 2021. gadā, kad iznāca interaktīva grāmatiņa “Ričijs Rū rīko koncertu”; šobrīd projektam ir dažādi atvasinājumi, kas uzņem apgriezienus. Vēl viena grāmatiņa “Ričijs Rū un draugi” (autores Līga Rozentāle un Kristīne Spure, “Izdevniecība MicRec”) ir 12 stāstiņu krājums pašiem mazākajiem par lācēna un viņa draugu piedzīvojumiem.

Tikpat maziņiem domāta “Pelītes Paulas dzīvnieku vārdnīca” (“Story House Egmont”, tulkojums no angļu valodas). Bilžu vārdnīcā 14 lappusēs ietverts vairāk nekā 120 lielu un mazu dzīvnieku, ar tās palīdzību var mācīt bērnam nosaukt visas attēlotās radības.

Vācu autore Dženifera Koulmane sarakstījusi jauku grāmatiņu ar lielām, smukām bildēm “Par lielām un mazām dāvanām” (“Latvijas Mediji”, no vācu val. tulk. Bernards Kudiņš). Stāsta galvenie varoņi Lācis un Pele mazajiem lasītājiem nodod sirsnīgu vēstījumu par Ziemassvētku patieso nozīmi – kāpēc mēs vispār sanākam kopā.

Pievērsīsimies rūķīšiem. Edgara Dūmiņa radītajā pasaulē kādā mazā namiņā dzīvo divi rūķīši – Kukū un Tutū. Kukū ir izpalīdzīgs un labsirdīgs, bet Tutū  – nebēdnīgs un mīļš. Grāmatiņā “Divi rūķīši” (“Zvaigzne ABC”) Kukū un Tutū ir ļoti aizņemti un kopīgi gan strādā, gan rotaļajas.

Nekārtības Rūķītis jau vairākās grāmatās bērnus iepazīstina ar dažādām noderīgām lietām. Šoreiz ir tapusi “Nekārtības Rūķīša enciklopēdija: interesantākie izgudrojumi” (“Zvaigzne ABC”, sakārtojusi Lina Matjukaite, no lietuviešu valodas tulkojusi Marika Taube), kurā ir apkopoti dažādi izgudrojumi cilvēces vēsturē, atklāts, kā tie darbojas un ko mainījuši cilvēku dzīvē.

No pagātnes pie mums ieradusies Otrfrīda Preislera grāmata “Herbe ar lielo cepuri” (“Zvaigzne ABC”, no vācu val. tulk. Ingus Liniņš), kura piedzīvo jau ceturto izdevumu, taču ar jaunām ilustrācijām. Herbe ir dzīvespriecīgs rūķītis no Septiņkalnu meža, kurš kādā jaukā un saulainā dienā nolemj doties ceļojumā un sastopas ar dažādām briesmām un pārsteigumiem. Pasaku var noklausīties Latvijas Radio arhīvā 1989. gada ieskaņojumā.

Zviedru bērnu grāmatu autore Kristīna Olsone savām daudzskaitlīgajām grāmatām latviešu valodā pievienojusi jaunu sērijas sākumu, šoreiz sadarbība ar Moa Vallīnu. Spoku birojā darbojas Elsa un Kalle, kuri dzīvo Dzeltenajā pilī kopā ar vectēvu Nikodēmusu – Miglas ielejas galveno spoku pavēlnieku, kurš mazbērniem ir iemācījis visu, ko prot. Grāmatā “Atgadījums ar šausmīgo ēnu” (“Zvaigzne ABC”, no zviedru val. tulk. Inga Grezmane) jaunie censoņi palīdz kādam nelaimīgam dzīvokļa īpašniekam, bet “Atgadījums ar mistisko saldumu spoku” atklāj baiso saldumu bodītes noslēpumu, kuru pametuši pircēji, jo spoks aizkož saldumus un nomet tos uz grīdas.

Ольга Кваша (Ukraina) “Сон сонця” (2016)