Sākums

Par mani

Gustave Doré. La Petit Chaperon Rouge (1867)

Stāsts ir par burtiem. No agras bērnības mani ir valdzinājuši šie melnie, izteiksmīgie ķeburi, kuri vecāku lasījumā pārvērtās par brīnumainiem stāstiem. Mana nesātība vērsās plašumā, un aizvien biežāk man tika atteikta priekšā lasīšana ar vārdiem: „Mācies pati lasīt!” Iemācījos (drīzāk piespiedu apkārtējos man iemācīt) un no tā brīža esmu iegrimusi grāmatās. Man patīk, kā tās smaržo, patīk, kā tās čaukst, kad pāršķir lapas, patīk tās aptaustīt un izjust to smagumu plaukstās. Grāmatas lielā mērā ir veidojušas to, kas es esmu.

Kādēļ burtkoki? Vārds ‘burtkoks’ saskaņā ar Janīnas Kursītes „Neakadēmisko latviešu valodas vārdnīcu jeb novadu vārdeni” 18. gs. nozīmēja oficiālu norēķinu dokumentu – koka plāksnītes ar iegrieztām zīmēm, lai klētnieks zinātu, cik kurš labības ievedis un izvedis. Savukārt ‘burta’ nozīmēja ne vien pašu burtkoku, bet arī sarakstu, reģistru, vispārēju īpašuma revīziju. Vārds ‘reģistrs’ mani aizķēra, jo laika gaitā esmu nonākusi pie secinājuma, ka manis izlasītajam ir vajadzīga kāda sistēma. Pirmkārt, lai es pati labāk atcerētos izlasīto, otrkārt, man gribas par izlasīto dalīties ar apkārtējiem un pateikt vairāk par „šitā ir baigi foršā” vai „to labāk nelasīt”.

Otrs iemesls burtkokiem ir saknes burt- kopība ar buršanu un burvjiem. Tas, kurš māk lasīt, saprast lasīto un to izmantot, taču ir apveltīts ar kādu maģisku spēku, vai ne?

Gribētu brīdināt iespējamos lasītājus, ka es lasu VISU. Tas nozīmē, ka es netaisos kautrēties no daža sentimentāla romāna, kuru esmu paņēmusi lasīt drūmam bezsaules vakaram vai pat apspriest kādu presē vai internetā izlasītu rakstu. Tomēr ceru, ka šis emuārs man palīdzēs vairāk pievērsties pasaules klasikas lasīšanai / pārlasīšanai, kā arī atjaunos interesi par latviešu literatūru.

e-pasts:  doronike@inbox.lv

Advertisements

7 komentāri (+add yours?)

  1. evijadomaa
    Jan 06, 2013 @ 22:15:44

    Jaunais bloga noformējums ir ļoti izdevies. Pārskatāmi un acīm tīkami. Skaisti! 🙂

    Atbildēt

    • doronike
      Jan 07, 2013 @ 13:47:35

      Paldies! Nekas daudz mainīts nav, bet jaunu “kleitiņu” jau šad tad gribas 🙂

      Atbildēt

      • Lasītāja
        Jan 10, 2013 @ 16:02:37

        Mani kārdina ābols tur augšā.

        Atbildēt

        • doronike
          Jan 10, 2013 @ 16:53:52

          Gribētos jau tev teikt: kod droši! … bet čūskas gadā ņemšanās ar āboliem var būt bīstama 😉

          Atbildēt

  2. es
    Mar 14, 2013 @ 23:02:47

    Doronike: “Aprakstītās grāmatas nav saņemtas no izdevējiem”. Varbūt tev vajag palūgt no izdevējiem grāmatas? Pēc tam atdot, lai viņi tās atdod bibliotēkai (lasot jau gadās pašmulēties reizēm). Teiksim 2-3 grāmatas mēnesī. Varbūt ne tās, ko apraksta citur (daudz jau nemaz neapraksta), bet lai iedod citas nerecenzētās, kas nemaz nav arī nesliktas.

    Atbildēt

    • doronike
      Mar 14, 2013 @ 23:23:49

      Te ir nedaudz cits aspekts. Šobrīd es nemaz nevēlos saņemt grāmatas no izdevējiem, jo man ir pašai savi lasīšanas plāni, kurus nevēlos saskaņot ar izdevniecību. Kā arī es jūtos daudz brīvāka savos aprakstos, ja man nevienam nav jājūtas parādā par grāmatu.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: