Domāju, ka būs pamatoti grāmatu jaunumu apskatu uzsākt ar izdevniecības “Jāņa Sēta” izdoto putnu vērošanas rokasgrāmatu “Putnu noteicējs” (no angļu val. tulk. Elīna Gulbe, zinātniskais redaktors Viesturs Ķerus), kas ļaus iepazīt visas Eiropā novērojamās putnu sugas. Rokasgrāmatā detalizēti raksturots katras sugas izmērs, biotops, areāls, noteikšanas pazīmes un balss, kopumā aprakstītas 720 sugas. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta.

Mēs dzīvojam laikā, kad katru dienu gribas vērsties pie kāda zinošāka avota, lai jautātu: quo vadis, pasaule? Iespējams, īstā brīdī LU profesors Valdis Segliņš izdod savu kārtējo pētījumu par ļoti seniem laikiem – monogrāfija “Orākuli antīkajā pasaulē” (LU Akadēmiskais apgāds) veltīta pareģošanas jeb orākulu praksei Vidusjūras reģionu senajās kultūrās. Darbā sistemātiski apskatīti senie teksti, aplūkots vēsturiskais konteksts un orākulu darbības daudzveidīgie paņēmieni.

Pēdējos gados, pateicoties publiski pieejamiem aerolāzerskenēšanas (LIDAR) datiem, ir notikusi sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana. Jura Urtāns pētījums “Jaunatklātie pilskalni Latvijā 1998-2021” (Latvijas Kultūras akadēmija, “NT klasika”) apkopo ziņas par 86 pilskalniem (lielākā daļa – Latgalē). Apjomīgo izdevumu papildina fotoattēli, kartes, reljefa vizualizācijas un 3D modeļi.

Par vienu no Latvijas skaistākajām vietām – Turaidas viduslaiku mūra pili Gaujas senlejas augstajā krastā stāsta Uģa Niedres grāmata “Pilsdrupu paēnā: Turaida: muiža, pagasts, apkārtne” (“Zinātne”). Turaidas muiža šeit parādīta no 17. līdz 20.gadsimtam, izmantojot muzeju un arhīvu materiālus, un ar tās piemēru var izprast Latvijas muižas kā saimnieciskas, administratīvas un sociālas parādības uzplaukumu 17.-19. gadsimtā.

Militārās vēstures sērijā “Scripta Bellica Lettica” iznākusi Arņa Koha Jumīša grāmata “Es, karā aiziedams, cirvi cirtu ozolā…” (“Zvaigzne ABC”), kas stāsta par latviešu karavīru gaitām Eiropas valstu armijās 17. un 18. gadsimtā. Autors apraksta militāro vienību struktūru, bruņojumu, ekipējumu un uniformu, kā arī sniedz ieskatu to kara gaitās. Pievienoti detalizēti uniformu attēli.

Daudz jaunākai vēsturei, bet šobrīd pat ļoti aktuālam notikumam pievēršas Gustava Gilberta “Nirnbergas dienasgrāmata” (no angļu val. tulk. Toms Gulbis, “Viupe”), kas veltīta vācu kara noziedznieku tiesāšanai Nirnbergā. Amerikāņu psihologs Gilberts daudz laika pavadījis sarunās ar tiesājamiem, uzklausījis viņu stāstījumu par Trešo reihu un Hitleru. Gilberts sniedz nacistisko vadoņu psiholoģisko portretējumu.

Šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš ir pieaugusi informācijpratības nozīme, mums ir ļoti nozīmīgi ik dienas spēt izvērtēt piedāvāto informāciju. Medijpratības pasniedzēja Klinta Ločmele ir izstrādājusi viegli uztverami un izglītojošu materiālu par datu un statistikas izvērtēšanu “Datpratība ikdienai”, kas ir pieejams lejupielādei šeit. Materiāls domāts ikvienam, kurš vēlas pilnveidot kritisko domāšanu un prasmes datu izvērtēšanā.

Izdevniecība “Helios” turpina tik slavējamo tendenci – izdod populārzinātniskās grāmatas. Džeimsa Nestora grāmata “Elpa: jaunā zinātne par zudušu mākslu” (no angļu val. tulk. Aiga Veckalne) veltīta it kā pašsaprotamai lietai – elpošanai. Nu kurš gan nemāk elpot? Žurnālists Nestors pierāda, ka mēs esam aizmirsuši pareizi elpot un parāda, kā tas ir pareizi. Gribētu piebilst, ka attiecīgo grāmatu iesaku, jo esmu pārliecināta par konkrēto tulkotāju, bet vispār pret “Helios” izdotajām grāmatām ieteiktu izturēties uzmanīgi.

Smelties iedvesmu jaunajai dārza sezonai palīdzēs izdevniecības “Latvijas Mediji” izdotā grāmata “Viegls dārzs” (sast. Arta Ciša), kurā apkopoti viegli kopjama dārza galvenie nosacījumi un kopšanas paņēmieni. Nedaudz par puķēm, dārzeņiem, krūmiem un kokiem, kā arī to kaitēkļiem.

No latviešu daiļliteratūras gribētu atzīmēt, ka sērijā “Es esmu …” ir iznācis Osvalda Zebra romāns “Mežakaija” par trimdas rakstnieku Gunaru Janovski. Tas ir jau astotais sērijas romāns (no plānotajiem 13). Varu gan teikt, ka mani vairāk interesē romānus pavadošie literatūrzinātnieku pētījumi, bet laikam jau tie prasa lielāku iedziļināšanos, jo šobrīd iznācis tikai viens – Jāņa Zālīša “Kam puķe zied”, kas veltīts Jāņa Ziemeļnieka daiļradei.

Itāļu rakstnieks Italo Kalvīno ilgu laiku netika tulkots, bet nu jau izdots trešais viņa romāns. “Palomars” ir rakstnieka kārtējā rotaļa ar tekstu, kurā parādās matemātiskas kombinācijas (“Jānis Roze”, no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere). Droši vien, ka lasītājam atkal nāksies palauzīt galvu.

Ja neesat zaudējuši vēlmi iepazīt krievu rakstnieku daiļradi, tad Tatjanas Tolstajas “Lūška” jūs ievedīs radioaktīvā antiutopijā, kurā krievu pasaule dzīvo dīvainā feodālisma un padomju laikmeta sajukumā  (“Prometejs”, no krievu valodas tulkojis Arvis Kolmanis). “Lūška” ir Tolstojas slavenākais daiļdarbs, krieviski izdots vēl 2000.gadā. Būsim uzmanīgi, iespējams, ka tā nav antiutopija, bet pareģojums ar augstu iespēju piepildīties.

Piebildīšu ka izdevniecība “Zvaigzne” ir pārizdevusi Žila Verna slavenos romānus – “20 000 ljē pa jūras dzelmi”, “Mazais kapteinis” un “Noslēpumu sala” Andreja Upīša tulkojumā no franču valodas. Ja nu kādam vecie izdevumi ir galīgi nolasīti un nepieciešams atjaunot mājas bibliotēku.

Bērniem un pusaudžiem

2021. gadā izdevniecība “Egmont” sērijā “50 jautājumi” izdevusi divas interesantas grāmatiņas “Glābsim mūsu planētu!” (tulkojis Mārtiņš Karelis) un “Dinozauri” (tulkojis Krišjānis Lauksargs). Manu uzmanību piesaistīja tas, ka grāmatas tekstu var papildināt ar uzlīmēm un grāmatai pievienota kartona lapa ar galda spēli par attiecīgo tēmu.

Pirmsskolas vecuma bērniem domāta franču rakstnieces Amēlijas Žamo grāmatiņa “Mana negantā diena”  (“Latvijas Mediji “, tulkojusi Laura Romanovska). Autore risina nopietnu problēmu – kā tikt galā ar tiem, kas tev dara pāri, un kā pašam nekļūt par pāridarītāju.

Par veco laiku kāpēcīšu radioraidījumu liek atcerēties Kristīnes Jacino grāmatu sērija par pārtikas ražošanu. Nu jau tādas ir trīs – “Kur rodas rudzu maize?”, “Kur rodas cīsiņi un desas?”, “Kur rodas piens?” (Zvaigzne ABC). Grāmatās tiek izstāstīts pārtikas produkta ceļš līdz lasītāja virtuvei, kuru skaidro dažādi personāži. Grāmatā iekļauti arī uzdevumi un kvadrātkodi, kurus noskenējot var piekļūt vēl citām darbošanās iespējām.

Tikpat izzinošas ir izdevniecības “Madris” grāmatas sērijā “Kādēļ? Kāpēc? Kā tā?” Man šī sērija, kas tiek tulkota no vācu valodas, šķiet ļoti sakarīga – jaukas ilustrācijas, labs tēmas izklāsts. Vecākiem bērniem (no 4 līdz 7 gadiem) šogad iznākusi cietlapu grāmatiņa ar atveramajiem lodziņiem “Tehnika lauku sētā” (no vācu valodas tulkojusi Anita Muitiniece), bet mazākiem (no 2 līdz 4 gadiem) – “Palīdzēt, dalīties un sadzīvot ar citiem” (no vācu valodas tulkojusi Skaidrīte Naumova). Papildinājums sērijai ir uzlīmju grāmata “Ugunsdzēsēji”.

Vecākiem bērniem domāta Moiras Baterfīldas “Kā dzīvo bites” (“Zvaigzne ABC”,  no angļu valodas tulkojusi Ita Lapsa). Bitīte Dūcīte  iepazīstina, kā bites nāk pasaulē, kā tās iekārto savas mājas un kāpēc tās ir tik svarīgas visai pasaulei.

Pusaudžu auditoriju uzrunā zviedru rakstnieces Henrikas Andersones romāns “Gabaliņš dvēseles” (“Liels un mazs”, no zviedru valodas tulk. Inga Mežaraupe). Romāna galvenā varone piedzīvo noslēpumainu pirmo mīlestību un cenšas palīdzēt savam slimajam brālim.

Britu rakstnieces Katrīnas Randelas romāna “Vilku meitene” (“Jānis Roze”, no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova) galvenā varone Feodora pirms vairāk nekā 100 gadiem dzīvo Krievijas mežā mazā mājiņā. Viņas mamma palīdz tiem vilkiem, kurus piejaucējis cilvēks, atkal kļūt par meža dzīvniekiem, bet tas ne visiem patīk. Feodoras māju nodedzina un mammu ieliek cietumā, un viņa kopā ar vilkiem dodas uz Pēterburgu atbrīvot mammu un atriebties. 2020. gadā Randelai latviski tika izdots romāns “Čells, Sofija un Parīzes jumti”.

2019. gadā tika izdota Mišelas Obamas biogrāfiskā grāmata pieaugušajiem “Izaugt”, nupat iznākusi tās adaptācija jauniešiem “Izaugt. Grāmata jauniešiem” (“Zvaigzne ABC”, no angļu valodas tulkojusi Kārina Pētersone). Obama dalās pārdomās ar jauniešiem un mudina saprast, ka sevis meklējumi nekad nebeidzas un svarīga ir pati augšana.