Sveicināti svētdienā!

Manas pēdējās nedēļas emuāra statistika liecina, ka diezgan daudziem ir licies interesants manis izveidotais, latviešu literātiem veltītais izaicinājums. Ceru, ka nesmējāties par nabaga naivo dvēseli 🙂 , un dažiem varbūt sagribējās sevi līdzīgi izaicināt. Kā jau minēju, ar challenge ir pilni angļu grāmatu emuāri, katrs kaut cik sevi cienošs angļu grāmatu tārps tam agri vai vēlu pievēršas. Tādēļ biju priecīga, kad ieraudzīju izaicinājumu, kurš sākās šī gada janvārī: The 2011 Eastern European Reading Challenge. Dalībnieki tiek uzaicināti izvēlēties lasīt grāmatas, kuru autori vai nu paši ir attiecīgās Austrumeiropas valsts pārstāvji, vai raksta par to. Grāmatas žanrs nav ierobežots. Izaicinājumu ir izveidojusi amerikāniete, arī liela daļa dalībnieku ir no Amerikas kontinenta. Protams, ka man bija ļoti interesanti uzzināt, ko gan dalībnieki grasās lasīt par Latviju. Atbilde – NEKO. Arī Lietuvas un Igaunijas sarakstā nav. Nu kāpēc gan tā? Gribas izriezt krūtis un kaut ko ieteikt. Pirmais, kas nāk prātā – Sandra Kalniete “With Dance Shoes in Siberian Snows” , nākamais – Agate Nesaule “A Woman in Amber”. Bet tas ir par karu, par trimdu… zinu vēl vairākas grāmatas, kuras sarakstījuši trimdas latvieši par savu dzīves ceļu. Nu bet daiļliteratūra? Es iedomājos Regīnu Ezeru (“Aka”), Albertu Belu (“Būris”), Zigmundu Skujiņu (“Gulta ar zelta kāju”), varbūt Kolbergu, no jaunākiem – Muktupāvelas stāstus. Apzināti domāju tādus darbus, kuri varētu ieinteresēt, bet esmu pārliecināta, ka katram no mums būtu savi priekšlikumi.  Bela trīs darbus es uzgāju tulkotus (sen) angliski, bet pārējie – nekā. Portālā  www.literature.lv es atradu sludinājumu, ka Latvijas Literatūras centrs sadarbībā  ar Valsts kultūrkapitāla fondu kultūras programmas „Latvijas literatūra pasaulē” ietvaros izsludina konkursu “Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai”, kurš notiek no 2007.gada, turpat ir arī atbalstīto un jau izdoto darbu saraksts. Man jau nav nekas pret to, ka latviešu darbus izdod bulgāru un gruzīnu valodā, bet angliski tur ir tikai 2010.gada dzejoļi…

Otrs izaicinājums, kuru es atradu  Lizzy emuārā, bet esmu satikusi arī pie citiem – Around The World In 80 Countries. Latviju tur pārstāv The Dogs of Riga – Henning Mankell, cik noprotu, kaut kāds zviedru detektīvs (nu, johaidi!). Nezinu, cik Lietuvu prezentējošā grāmata The Last Girl – Stephan Collishaw ir laba, bet tur vismaz stāsts ir par Viļņu dažādos laikos. Igaunijai pat rakstnieki ir igauņi  – Jaan Kross un Mati Unt, trešā Sofi Oksanen gan ir somiete (tā gadās).

No vienas puses – nu kāda gan man starpība, ko tie angliski runājošie lasa, bet no otras puses – šādā situācijā nav ko brīnīties, ka Amazonē uz vārdu latvian vispirms izlec šāda grāmata. 29.decembra “Neatkarīgajā” Matiass Knolls intervijā saka: ” Latvijā ir institūcijas,  kuru uzdevums ir nest latviešu kultūru pasaulē, taču to rokas ir par īsām. Šajā ziņā ir skaudība, piemēram, par norvēģu iespējām. Viņi pa visu pasauli universitātēs meklē talantus, kas varētu kļūt par norvēģu literatūras tulkotājiem, viņi tos lutina un lolo, jo viņiem tam ir nauda. Starp citu, tā ir naftas nauda…” (interesanta intervija “Mums katram ir četri vergi”, es tikai nevaru atrast tās pilnu tekstu internetā). Kā mēs redzam, nav jau tā, ka naudas nav vispār, vajag tikai atrast ieinteresētu otru pusi – tulkotāju un izdevēju. Patiesībā, varētu sākt ar tulkotāju, jo ar e-grāmatu strauju izplatību, varētu vienkārši internetā pārdot grāmatas e-versiju. Vismaz būtu kaut kas, ko piedāvāt ieinteresētiem grāmatu tārpiem.

Labi tulkotāji gan zemē nemētājas. Decembrī es aiznesu atpakaļ uz bibliotēku nelasītu Pulmana “Ziemeļbāzmu”, tagad kārta pienākusi Mičela “Mākoņu atlantam”. Bet tas ir cits, lai arī tikpat sāpīgs stāsts. Citreiz. Iešu, ka es uz kino.