“Varētu jau teikt, ka no nelasīšanas, tāpat kā no nemazgāšanās, neviens vēl nav nomiris,” iesmejas rakstniece. Un nopietni turpina: “Taču cilvēkā, kurš nelasa grāmatas, gluži vienkārši var nepiedzimt un neattīstīties šis tas ļoti svarīgs. Lasīšana vedina uz iegremdēšanos un iedziļināšanos sevī, dzīvībā un pasaulē sev piemērotā tempā, kā arī uz intīmām attiecībām ar tuvieni un tālieni.”  (..)

Bērnu grāmatu autore novērojusi, ka patlaban mazo lasītāju ir mazāk nekā viņas jaunības laikā. “Diemžēl nav pamata apšaubīt vispārējo uzskatu, ka bērni lasa mazāk… Tas ir skumji, bet nav pasaules gals. Domāju, ka vienmēr būs bērni, kuriem lasīšana būs dabiska vēlme. Vai viņi lasa aizvien mazāk un mazāk? Ļoti iespējams! Interneta pasaule, protams, atņem laiku grāmatām. Priecājos, ka Latvijā tiek attīstītas lasīšanas veicināšanas programmas. Nevar piespiest iemīlēt grāmatu, bet pamudināt uz to gan ir iespējams. Laiki var mainīties par labu lasīšanai,” spriež rakstniece.

Avots: Brokāne L. Nedalāmā plūdumā: [saruna ar Jāņa Baltvilka balvas laureāti rakstnieci Māru Cielēnu] // Neatkarīgā. – 2011. g. 28. jūlijs