Lasu, kā daudzi veido mēnešu kopsavilkumus un favorītu sarakstus, un arī man jau sen gribas kaut kā atskaitīties par visādām lietām – ne tikai grāmatām, bet arī par to, kas iepaticies vai bijis uzmanības vērts visās citās dzīves jomās. Katra mēneša beigās es noteikti nespēšu “kopsavilkties”, taču četrreiz gadā tas ir paceļams pasākums.
No decembra līdz februārim es izlasīju 16 grāmatas, diemžēl uzrakstījusi esmu tikai par septiņām. Decembrī nopirku piecas grāmatas (tikai jau vairs neatceros kuras), janvārī – patīkamu nulli, februārī – piecas grāmatas, no kurām četras esmu izlasījusi, bet piektā drīzāk ir uzziņu literatūra un es to aktīvi izmantoju. Janvārī izveidoju sev skaistu lasīšanas sarakstu, kura vadmotīvs bija 1.Pasaules karš, taču ļoti veiksmīgi to pilnībā ignorēju un lasīju zviedru autorus – jaunu Lindgrēnes biogrāfiju, nelasītu Lindgrēnes grāmatiņu, izslavēto “Vīrs, vārdā Ūve” un Lekbergas detektīvu. Gribēju izlasīt arī Valgrēna “Gaišreģi”, bet gana ātri atklāju, ka galvenais varonis – pretīgs punduris – man riebjas tik ļoti, ka riebjas pati grāmata. Februāris sanāca īss un saraustīts mēnesis, lasīju postapokaliptisko “Vongezeru”, jauno Meksikas sēru stāstu “Lūgšanas par nolaupītajām” un divas praktiskas grāmatas par mājas kārtošanu un skaistumkopšanu.
Šajā gadā pagaidām esmu pavisam nekulturāla, nekur neesmu gājusi un savu enerģiju lielākoties veltījusi praktiskām lietām. Varētu gan pieminēt, ka manu skatāmo vlogu sarakstu ir papildinājušas trīs jaukas dāmas, ļoti interesantas personības. Pirmā ir no Sočiem – Jūlija Volkodava, kas ir savā jomā pazīstama kopiraitere (kā šo zvēru sauc latviski?), veiksmīgi pelna naudiņu internetā, taču nesen sākusi rakstīt arī romānus un nu jau uztapis otrais. Otrā ir Anastasija no Anglijas, kura pagaidām savus vlogus ieraksta paralēli angliski un krieviski, jo praktiski pusi dzīves jau dzīvo ārpus Krievijas. Viņas doktora disertācija ir par Alcheimera slimību, taču šobrīd viņa vidusskolā pasniedz bioloģiju un fiziku. Trešā ir maskaviete Ksenija, kura kādreiz pastāsta arī par grāmatām, taču viņas lielā kaislība ir balets, un es, viņu skatoties, varu uzzināt vairāk par Maskavas kultūras dzīvi. Paradoksāli, ka viņas darbs ir saistīts ar celtniecības instrumentu pārdošanu un vlogot viņa sākusi par skaistumkopšanu, lai varētu parunāt par kaut ko sievišķīgu.
Šī ziema man iezīmēsies ar to, ka dīvainā kārtā patiešām būšu nedaudz pārveidojusi savus ieradumus. Pašu galveno – laikus iet gulēt – man gan nav izdevies iegūt, tas bija labi tikai kādu nedēļu. Apstākļu spiesta, pārskatīju visu savu kosmētiku, jo ziemas sākumā piedzīvoju vēl nebijušu ādas sausuma krīzi un atklāju, ka ierastie līdzekļi nestrādā. Par laimi atcerējos, ka savulaik labi līdzēja Avene Cold Cream un tam pievienoju Avene Hydrance Optimale Riche. Atklājums man bija Stendera kopjošā kosmētika: vispirms ļoti iepatikās matu šampūns un kondicionieris normāliem matiem, bet pēc tam atklāju Nakts sejas masku ar bišu māšu peru pieniņu, kas tiešām lieliski palīdzēja ziemā. No kopjošām ziedītēm gribu pievērst uzmanību pašmāju “Deiro” ražotajai bišu vaska ziedei “Rota” ar propolisa un mūmija ekstraktiem un smiltsērkšķu eļļu – ziede tiešām strādā un uzlabo ādas stāvokli, der visādiem izsitumiem. Mana klusā vēlme būtu tāda veida produktus ar lielisku sastāvu padarīt plašāk pieejamus, izveidojot krēmus un losjonus (šobrīd tā tiešām ir ziede vienkārša iepakojumā). Mans ķermeņa kopšanas favorīts šoziem bija ķermeņa sviests no Andalou Naturals Kukui Cocoa, kas smaržo kā īsts kakao auglis – tāda smarža ļoti palīdz samierināties ar to, ka agrā, tumšā ziemas rītā ir jāiet uz darbu. Otrs smaržīgais favorīts bija Valmieras salona “Līga” ražotais roku krēms “Upene”, kas ir ļoti barojošs un ogaini aromātisks (pirku Rīgas veikalā “IDILLE”).
Domāju, ka šo ziemu pietiekami rosīgi būšu pārdzīvojusi, pateicoties uztura bagātinātājam Q10. Man to uzdāvināja un faktiski pierunāja lietot ar argumentu par matu/nagu uzlabošanos, bet tikai pēc pāris nedēļu lietošanas, kad sajutos priekš janvāra aizdomīgi enerģiski, izlasīju, kam tas tieši ir domāts – Q10 piedalās šūnu enerģijas veidošanas procesā un ar gadiem iet mazumā. Manai tabletītei ir neliela deva Q10 – 30mg (acīmredzot man vairāk arī nevajag) un bonusā klāt pielikti vitamīni B2 un E. Es gan nekad neesmu bijusi īpaša vitamīnu dzērāja, tomēr kādreiz laikam tas tiešām palīdz un ir pat vajadzīgs. Bonusā es vēl padzēru linsēklu eļļu un sievietēm vajadzīgo naktssveces eļļu kapsulās.
Pavasaris klauvē pie durvīm, ziema jau tiešām apnikusi – šogad tā bija untumaina, ar sniegu neīstā brīdī. Lasīšanas plānus es neatklāšu (jo visticamāk tie izgāzīsies), bet gribētos gan martā uzrakstīt par visām sieviešu sarakstītām un sievišķīgām grāmatām, kas man sakrājušās. Un darba dienās iet ārā pusdienlaikā pastaigāties. Un nopirkt sev visādas jaukas mantas. Un izpildīt savu gavēņa apņemšanos. Un beidzot aiziet laikus gulēt.
Dainis Gžibovskis
Mar 04, 2017 @ 23:01:34
Šāda tipa ierakstus noteikti turpini rakstīt. 🙂
Uztura bagātinātājus pats lietoju, bet nezinu, kurus tad ir vērts lietot, jo pēdējā laikā nācies daudz lasīt, ka daudzi uztura bagātinātāji esot naudas izkaisīšana vējā.
doronike
Mar 04, 2017 @ 23:28:51
Ar tiem uztura bagātinātājiem ir tā, ka jāzina, kam tie tev īsti vajadzīgi un kādās devās. Veselību uzturošos nolūkos droši vien vērts dzert zivju eļļu (kapsulās, protams) un ziemā D vitamīnu, pārējais – skatoties pēc pašsajūtas un analīzēm. Vispār es sev nopirku grāmatu Uztura mācība, jo internetā informācija ir pārāk pretrunīga, vismaz par devām nonācu skaidrībā.
Dainis Gžibovskis
Mar 04, 2017 @ 23:49:34
O, laba ideja – būs man arī jāpalasa uzticama literatūra par šo tēmu.
Es lielākoties arī zivju eļļas kapsulas lietoju, kā arī periodiski izeju B vitamīnu kursu.
msmarii
Mar 06, 2017 @ 20:49:37
Vai tā “Uztura mācība” ir jauna? Kas sarakstījis/sastādījis? Varētu sameklēt bibliotēkā.
doronike
Mar 06, 2017 @ 21:53:07
Salīdzinoši jauna: Zariņš Z., Neimane L. Uztura mācība, izdevis LU Akadēmiskais apgāds, 6.izd. – 2015.gads.
msmarii
Mar 07, 2017 @ 17:58:37
Paldies! Tagad man žēl, ka izstādē uz to grāmatu nepaskatījos cītīgāk.
doronike
Mar 07, 2017 @ 23:59:11
Tā grāmata jau ilgspēlējoša, gan jau vēl 20.izdevumu piedzīvos.
Nezinu, cik tev palīdzēja Tviterī, bet par osteoporozi ieteiktu paskatīties lapas kauluveseliba.lv un osteo.lv, varbūt pirmajam ieskatam kaut kas noder.
msmarii
Mar 08, 2017 @ 14:33:01
Paldies! Brīvdienās nopietnāk pieķeršos info meklēšanai. Nezināju, ka esi tviterī 😉
Lasītāja
Mar 05, 2017 @ 17:36:32
Reklāmas tekstu autore.
Par smaržīgām lietām runājot, kad beigsies mani “Lush” dušas želeju krājumi, es droši vien pārtraukšu mazgāties. Tā lūk. Ā, un “Faith in Nature” šokolādes šampūns smaržoja pēc tikko ceptiem cepumiņiem.
doronike
Mar 05, 2017 @ 19:11:52
Dikti garš amata nosaukums.
Man šķiet, ka es kādreiz kaut ko mēģināju no Faith in Nature, bet nebiju iespaidota no rezultāta. Tāpat Biotēkā ir tāds Dr.Kneipp, kas maksā dārgi, bet rezultāts nekāds īpašais.
Lasītāja
Mar 05, 2017 @ 20:09:32
Pats šampūns bija normāls, bet tā smarža tāda, ka pašai sevi apēst gribējās. 😀 Būs kādreiz jānopērk vēlreiz. Drīzāk gan uz ziemu, nevis pavasari.
msmarii
Mar 05, 2017 @ 21:33:24
Laba ideja, vajag turpināt 🙂 Ceru, ka neatmetīsi arī jaunizdoto grāmatu apskatus. Es
šad tad palietoju magniju kapsulās. Nekādu ziemas nogurumu nemanīju to ziemu/pavasari, kad regulāri pasūtīju dīgstus un taisīju dīgstu-augļu kokteiļus, bet varbūt būs jāpamēģina Q10.
doronike
Mar 06, 2017 @ 00:01:48
Varu atzīties, ka līdz dīgstiem un smūtijiem vēl neesmu izaugusi. Dīgsti noteikti būtu laba lieta.
Man tāds ziemas sagurums šķita diezgan dabisks, bet tagad jāatzīst, ka tas ir bijis ilgstošs. Katrā ziņā eksperiments sanāca diezgan tīrs, jo es pat nezināju, ko es īsti dzeru un kāds efekts jāgaida (vispār jau nesaprātīgi).
Tu tikai magniju dzer normālu devu, vismaz 300 mg, citādi es pirms kāda laika izdomāju padzert Nervostrong un brīnījos, ka nejūtu ne mazākas izmaiņas. Tagad izlasīju tā sastāvu un sapratu, ka tur jau nav no kā gaidīt rezultātu, vienkārši baldriāņa pilieni būtu ar lielāku jēgu.
msmarii
Mar 06, 2017 @ 20:43:34
Dzeru “live well magnesium+B6. Kapsulas masa 1280mg. Nav gan teikts, cik no tā ir magnijs. Paturēšu prātā, ka vajag vismaz 300 mg. Tas vispār ir traki, cilvēkam ir jābūt gan ārstam, gan uztura speciālistam, gan juristam, gan elektriķim un vēl sazin kam, lai zinātu kā ir pareizi un nemestu naudu vējā.
Man smūtiji ļoti viegli gāja iekšā 🙂 Parasti taisīju tā: banāns, kivi, dīgsti, avokado, spināti, drusku maltas linsēklas un ja ir vēl kāds auglis mājās, tad to arī klāt. Vai arī kādu līdzīgu variāciju.
doronike
Mar 06, 2017 @ 22:08:24
Es šo tēmu – vajadzību iedziļināties visās tēmās, ja tiešām ir nepieciešams saprast, tieši šorīt apcerēju. Lasīju Karnītes interviju NRA un tur viņa sašūt par banku bezatbildību pēc krīzes. Un tur ir sava taisnība – visi kliedza uz kredītu ņēmējiem: nu kur bija prāts, vai tad paši neredzēja? Bet īstenībā bankas – finanšu speciālisti, teorētiski – lietpratēji, kam būtu jāuzņemas atbildība par padomiem, taču cilvēkus mudināja un pat vilināja ņemt kredītus. Un tā ir daudzās dzīves jomās, kur mums vajadzīgs speciālists – it kā tu uzticieties izglītotam cilvēkam, bet viņš izrādās lohs un par sekām atbildi pats. Kaut vai tais pašās aptiekās – cik es neesmu piedzīvojis, ka vispirms cenšas pārdot dārgāko preparātu vai vismaz lielāko iesaiņojumu, bet vēlāk atceras, ka ir lētāks ar identisku sastāvu.
Vispār jau ir dīvaini, ka uz iepakojuma nav rakstīts kapsulas sastāvs.
msmarii
Mar 07, 2017 @ 18:41:42
Kapsulas sastāvs droši vien bija tai papīrā, ko izmetu 🙂
Ai, es pašlaik esmu ļoti dusmīga uz ārstiem. Mammai jau mēnesi izrādās muguras skriemeļa lūzums. Viņa gāja pie vairākiem ārstiem, bet tikai fizioterapeits iedomājās aizsūtīt uz rentgenu.
Aptiekā man regulāri viena darbiniece cenšas nopārdot citramonu, kur viena plāksnīte kartona kārbiņā un sataisa skābu ģīmi, kad prasu to citramonu, kas bez kārbiņas.
Par daudziem ģimenes ārstiem dzirdēts līdzīgi – piedāvā dārgās zāles, kas pašiem izdevīgi.
Arī uz vetārstiem nevar paļauties. Baigi pašam arī jālasa pa forumiem līdzīgi problēmu gadījumi un ieteiktie risinājumi.