Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada oktobris)

Sveicināti ziemā! Sals kniebj degunā un stindzina pirkstus, tādēļ visām rokdarbniecēm vērts iepazīties ar beidzot latviski sagaidīto Ievas Ozoliņas praktisko grāmatu “Adīsim latviski: tradicionālo latviešu dūraiņu 50 mūsdienīgas versijas” (“Madris”). Autore piedāvā adīt dažādas tradicionālo cimdu mūsdienu variācijas.

Latvijas vēstures interesentiem izdevniecība “Zvaigzne ABC” sadarbībā ar  Latvijas Kara muzeju piedāvā trīs unikālus atmiņu stāstus. Krājumā “Latvijas rītausmā” apvienoti trīs atmiņu stāsti par Latvijas Neatkarības karu 1918.-1920. gadā. Atsevišķā latviešu bataljona karavīri Antons Grāmatiņš un Jānis Ķīselis cīnījās pulkveža Oskara Kalpaka vadībā, savukārt Aleksandrs Indriksons karoja pret Bermonta armiju.  Grāmatas redaktors, priekšvārda un komentāru autors Juris Ciganovs.

Otrā pasaules kara notikumos ļaus iegrimt vācu ģenerālfeldmaršala Ēriha fon Manšteina memuāri “Zaudētās uzvaras” (“Viupe”, tulkojusi Ieva Ganiņa). Manšteins spēlēja svarīgu lomu daudzās nozīmīgās Otrā pasaules kara kaujās, piemēram, viņa komandētās Vācijas tanku karaspēka vienības kā pirmās 1941. gada jūnijā ieņēma Daugavpili, pārraujot stratēģiski svarīgo Daugavas aizsardzības līniju. Manšteina atmiņas ir specfiski militāras, tajās nav aplūkotas politiskas problēmas.

Nasims Nikolass Talebs ir viens no mūsdienu pazīstamākajiem domātājiem, tieši viņš ir radījis t.s. melnā gulbja teoriju. Taleba filozofiskās esejas par pasaules nākotnes nenoteiktību un neprognozējamību tiek izklāstītas ciklā Incerto, ko veido piecas grāmatas. 2020. gadā latviski tika izdota pēdējā no cikla grāmatām “Risks ar savu ādu”, savukārt šoruden izdota cikla ceturtā grāmata “Antitrauslums: kā gūt labumu no nekārtībām un haosa” (“Jumava” sadarbībā ar SIA “Saules aptieka”; no angļu val. tulk. Ilze Paegle-Mkrtčjana). Autors vēlas palīdzēt lasītājam mainīt ierastās domāšanas un rīcības shēmas, kļūt veiksmīgākam un jebkuros apstākļos pamanīt iespējas.

Katram cilvēkam ir tiesības uz reliģisko brīvību un nevienam nevar aizliegt pielūgt, ko vien viņš vēlas. Taču bērni ir spiesti pieņemt vecāku reliģiskos uzskatus un dažreiz tie ir pārāk radikāli. Beksija Kamerona autobiogrāfijā “Kulta pēdas” (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Andris Smilgdrīvs) aprakstījusi savu bērnību sektā “Dieva bērni”, kā viņai izdevās pusaudža gados no tās aiziet, veidot dzīvi sabiedrībā un atgriezties sektās, lai aprakstītu tajās notiekošo.

Literatūrzinātniece Zita Kārkla monogrāfijā “Iemiesošanās: sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā” (LU Literatūras, folkloras un mākslas insitūts) aplūko sieviešu radītās literatūras vēsturi no 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām. Pētījumā izcelti trīs jautājumi – sievietes ķermenis tekstā, mātes un meitas attiecību reprezentācijas, rakstnieces sievietes pašizjūta literatūrā. Autore analizējusi sieviešu prozas atšķirības un pārmaiņas noteiktā laika gariezumā.

Lai arī vieni svētki nu jau aiz muguras, tomēr citas svinības tepat aiz stūra – jaunā un talantīgā konditore Amanda Ozoliņa, uzņēmuma “Kūkas Gardas” vadītāja ir izdevusi savu īpašo recepšu grāmatu “Kūku karaliene” (autorizdevums). Ja kādreiz esat mielojies ar Siguldā radītajām kūkām, tad varbūt ir radusies vēlēšanās gardumus mēģināt atkārtot savā virtuvē.

Nenogalināt zaļos draugus mums mēģinās līdzēt Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijas vadītāja Zane Purne, kuras grāmatā “Istabas augi: tava mājīgā zaļā oāze telpās” (Latvijas Mediji) apkopota gadiem krāta pieredze par Latvijas klimatam un augšanas apstākļiem telpās piemērotiem augiem. Apskatīta augu piemērotība dažādām telpām, augšanas apstākļi un kopšanas pamatnoteikumi.

DAIĻLITERATŪRA

Eduarda Veidenbauma 155.jubileja atzīmēta ar jaunu dzejoļu krājumu. Šoreiz izdevniecība “Neputns” papildinājusi savu bilingvālo dzejas izdevumu sēriju – brūnos samta vākos izdota “Dzeja = Poems”. Grāmatiņai ir Raimonda Ķirķa priekšvārds, no latviešu valodas atdzejojusi Ieva Lešinska.

Pagājušā gadā aizsaulē aizsauktā Knuta Skujenieka dzejas izlase “Simts” (“Zvaigzne ABC”) iznākusi Intas Čaklās sakārtojumā. Izlasē apkopoti 100 dažādos gados rakstīti dzejoļi, kuri izkārtoti radošā darba gadu secībā, aicinot lasītāju sekot pa dzejnieka domu, jūtu un izmantoto māksliniecisko paņēmienu takām.

Par godu latviešu izcilā kinooperatora Mika Zvirbuļa 85 gadu jubilejai izdota viņa atmiņu stāstu grāmata “Esmu mierīgs kā pielādēts lielgabals” (“Latvijas Mediji”, atmiņas apkopojusi Brigita Eglīte). Grāmata ir aizraujošs un bagātīgi ilustrēts ieskats Mika Zvirbuļa un viņa laikabiedru atmiņās par kopīgi pavadītajiem un radošajiem darba gadiem.

Savukārt izdevniecība “Aminori” laidusi klajā amerikāņu kinoklasiķa Vudija Allena humoristisko stāstu un apcerējumu krājumu “Bez spalvām” (no angļu val. tulk. Līva Trektere). Allens ir slavens ar savu īpatnējo – bezcerīgi ironisko stilu, un tas atspoguļojas arī viņa prozā.

Latviešu lasītājam jau pazīstams vācu autors Bernhards Šlinks ar romāniem “Priekšlasītājs” un “Pārnākšana”. Šoreiz izdevniecība “Zvaigzne ABC” izdevusi stāstu krājumu “Atvadu krāsas” (no vācu val. tulk. Silvija Brice). Krājumā deviņi stāsti par cilvēkiem dažādos dzīves posmos, par viņu bailēm, sarežģījumiem un cerībām.

Ukraiņu autors Serhijs Žadans piedzīvo jau trešās grāmatas tulkojumu latviešu valodā. Pēc romāniem “Džezs pār Donbasu” un “Mezopotāmija” izdots “Internāts” (no ukraiņu valodas tulk. Māra Poļakova). Skolotājs Paša dzīvo netālu no frontes līnijas Donbasā un, pilsētiņai nokļūstot aplenkumā, nolemj doties uz netālu esošo internātu pēc sava māsasdēla. Triju dienu ceļš cauri kara plosītai apkārtnei bez liekas moralizēšanas atklāj nomocīto zemi un cilvēkus.

Čehu daiļliteratūras plauktiņu papildina Jiržīja Hājīčeka romāns “Burinieki uz etiķetēm” (“Pētergailis”, no čehu val. tulk. Halina Lapiņa). Apraksts vēsta, ka romāna galvenā varone ir Marija, kura vasaru pavada Krumlovā un uzsāk romānu ar grāmatu pārdevēju Filipu. Marijai tas ir pārdomu laiks  – viņa vēlas dzīvē gūt līdzsvaru, iemācīties sadzīvot ar sevi un citiem.

Keita Atkinsone ir pazīstama angļu autore, kuras autorībai pieder detektīvromānu sērija par privātdetektīvu Džeksonu Broudiju. “Agrā gaitā es ar suni” (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Silvija Brice) ir sērijas ceturtā grāmata, kurā Broudijs sevi pierāda pazuduša bērna meklējumos un pagātnes notikumu izlīdzināšanā. Ja nepieciešama sērijas vizuāla ilustrācija, tad ieteikšu seriālu “Case Histories” (2011-2013), kurā galveno lomu spēlē burvīgais Džeisons Aizeks.

Viens no veiksmīgākajiem vēsturisko romānu autoriem, kurš negrēko pret vēsturisko patiesību, vienlaikus uzturot spriedzi un kaislību, ir amerikāņu rakstnieks K.V. Gortners. Savulaik viņa romāni “Kastīlijas mantojums” un “Karalienes zvērests”  par Renesanses laika Spāniju mani patīkami pārsteidza, tāpēc ceru, ka neliks vilties arī romāni “Tjūdoru sazvērestība” (“Kontinents”, no angļu val. tulk. Liene Akmens) un “Tjūdoru noslēpums” (“Kontinents”, no angļu valodas tulkojis Jāzeps Springovičs), kā arī “Romanovu imperatore” (“Latvijas Mediji”, no angļu val. tulk. Ligita Paegle).

BĒRNIEM

Viens no jaunākajām latviešu bērnu izklaides biznesa projektiem ir lācēns Ričijs Rū, kura autori un īstenotāji ir Reiniku ģimene. Projekts tika uzsākts 2021. gadā, kad iznāca interaktīva grāmatiņa “Ričijs Rū rīko koncertu”; šobrīd projektam ir dažādi atvasinājumi, kas uzņem apgriezienus. Vēl viena grāmatiņa “Ričijs Rū un draugi” (autores Līga Rozentāle un Kristīne Spure, “Izdevniecība MicRec”) ir 12 stāstiņu krājums pašiem mazākajiem par lācēna un viņa draugu piedzīvojumiem.

Tikpat maziņiem domāta “Pelītes Paulas dzīvnieku vārdnīca” (“Story House Egmont”, tulkojums no angļu valodas). Bilžu vārdnīcā 14 lappusēs ietverts vairāk nekā 120 lielu un mazu dzīvnieku, ar tās palīdzību var mācīt bērnam nosaukt visas attēlotās radības.

Vācu autore Dženifera Koulmane sarakstījusi jauku grāmatiņu ar lielām, smukām bildēm “Par lielām un mazām dāvanām” (“Latvijas Mediji”, no vācu val. tulk. Bernards Kudiņš). Stāsta galvenie varoņi Lācis un Pele mazajiem lasītājiem nodod sirsnīgu vēstījumu par Ziemassvētku patieso nozīmi – kāpēc mēs vispār sanākam kopā.

Pievērsīsimies rūķīšiem. Edgara Dūmiņa radītajā pasaulē kādā mazā namiņā dzīvo divi rūķīši – Kukū un Tutū. Kukū ir izpalīdzīgs un labsirdīgs, bet Tutū  – nebēdnīgs un mīļš. Grāmatiņā “Divi rūķīši” (“Zvaigzne ABC”) Kukū un Tutū ir ļoti aizņemti un kopīgi gan strādā, gan rotaļajas.

Nekārtības Rūķītis jau vairākās grāmatās bērnus iepazīstina ar dažādām noderīgām lietām. Šoreiz ir tapusi “Nekārtības Rūķīša enciklopēdija: interesantākie izgudrojumi” (“Zvaigzne ABC”, sakārtojusi Lina Matjukaite, no lietuviešu valodas tulkojusi Marika Taube), kurā ir apkopoti dažādi izgudrojumi cilvēces vēsturē, atklāts, kā tie darbojas un ko mainījuši cilvēku dzīvē.

No pagātnes pie mums ieradusies Otrfrīda Preislera grāmata “Herbe ar lielo cepuri” (“Zvaigzne ABC”, no vācu val. tulk. Ingus Liniņš), kura piedzīvo jau ceturto izdevumu, taču ar jaunām ilustrācijām. Herbe ir dzīvespriecīgs rūķītis no Septiņkalnu meža, kurš kādā jaukā un saulainā dienā nolemj doties ceļojumā un sastopas ar dažādām briesmām un pārsteigumiem. Pasaku var noklausīties Latvijas Radio arhīvā 1989. gada ieskaņojumā.

Zviedru bērnu grāmatu autore Kristīna Olsone savām daudzskaitlīgajām grāmatām latviešu valodā pievienojusi jaunu sērijas sākumu, šoreiz sadarbība ar Moa Vallīnu. Spoku birojā darbojas Elsa un Kalle, kuri dzīvo Dzeltenajā pilī kopā ar vectēvu Nikodēmusu – Miglas ielejas galveno spoku pavēlnieku, kurš mazbērniem ir iemācījis visu, ko prot. Grāmatā “Atgadījums ar šausmīgo ēnu” (“Zvaigzne ABC”, no zviedru val. tulk. Inga Grezmane) jaunie censoņi palīdz kādam nelaimīgam dzīvokļa īpašniekam, bet “Atgadījums ar mistisko saldumu spoku” atklāj baiso saldumu bodītes noslēpumu, kuru pametuši pircēji, jo spoks aizkož saldumus un nomet tos uz grīdas.

Ольга Кваша (Ukraina) “Сон сонця” (2016)

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada augusts/septembris)

Pasaule nav vienkārša un bieži runā ar mums netieši; dzejnieks Bodlērs ir teicis: “Cilvēks iet caur tumšu biezokni, no kura simboli viņu uzlūko ar laipnām pazīstamām acīm”. Pirms pāris gadiem apgāds “Jānis Roze” sērijā “Mākslas pamati” laida klajā mākslas vēsturnieka Metjū Vilsona grāmatu “Simboli mākslā”. Augusta beigās tika izdota “Simbolu slepenā valoda” (tulk. Renāte Punka), kurā autors analizē 48 spilgtus simbolus mākslā, kas atspoguļo ticību, varu, neskaidrību un cerību. Simboli laika gaitā mainās, un ir interesanti izprast to evolūciju.

Daļa no latvisko simbolu pasaules ir mūsu etnogrāfiskās zīmes. Māksliniece Brigita Ektermane teic, ka “zīme ir lakoniskākā informācijas forma” un savā grāmatā “Latvisko zīmju pasaule un enerģija” (Latvijas Mediji) stāsta par zīmju veidošanas principiem un to lietošanu ikdienā un svētkos. Autore stāstus par zīmēm savij ar tautasdziesmām un tradicionālo rituālu aprakstiem.

LU asociētās profesores Aivitas Putniņas pētījums “Sadzīvošana. Etnogrāfiskās pārdomas par attiecībām Latvijā” (LU Akadēmiskais apgāds) veltīts mūsdienu Latvijas problēmām. Antropologu grupa 2019. un 2020. gadā veikusi pētījumu četrās Latvijas vietās, runājot ar vietējiem cilvēkiem par attiecībām, pārmaiņām sabiedrībā un izvairīšanos no vardarbības. Grāmatas sadaļas veltītas bērnu audzināšanas paradumiem un to maiņai, pāru attiecībām un ģimenei, kaimiņattiecībām un cilvēku sadzīvei kopienā, kā arī novecošanas problemātikai. Grāmatu iespējams lasīt tiešsaistē ŠEIT.

Izskatās, ka pēdējā laikā ir pieaugusi izdevēju interese par pasaules filozofiski politiskās domas attīstību. ASV pētnieka Benedikta Andersona grāmata “Iedomātās kopienas” (“Jānis Roze”, no angļu val. tulk. Dita Ābola) sarakstīta 1983. gadā, taču joprojām ir viena no ietekmīgākajām grāmatām par nacionālisma pirmsākumiem. Andersons pēta indivīda personisko un kultūras piederības sajūtu nācijai, kā veidojas šīs “iedomātās kopienas”, kas balstās dažādos sarežģītos sabiedrības procesos. Grāmata iznākusi LU LFMI kūrētā sērijā “Theoria”, kuru savulaik izdeva apgāds “Mansards”.

Tikpat fundamentālam jautājumam pievērsusies Londonas Unversitātes koledžas pētniece Džūlija Šova, kura par savu izpētes objektu izvēlējusies ļaunumu. Grāmatā “Ļaunuma rašanās” (“Jānis Roze”, no angļu val. tulk. Ilmārs Zvirgzds) tiek pierādīta tēze, ka ļaunums nav absolūts jēdziens, bet sakņojas katrā individuālajā kultūrā. Iespējams, būs interesanti pievērsties tam, kāpēc cilvēku pieredze nepadara tos imūnus pret ļaunumu un netraucē pašiem kļūt par ļaundariem.

Ja dzīvē tomēr esat satikušies ar ļaunumu vai kādiem negatīviem notikumiem, iespējams, palīdzēs psiholoģes Džūlijas Smitas grāmata “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?” Autore izskaidro un sniedz padomus, kā stiprināt un saglabāt savu mentālo veselību. Autore piedāvā efektīvus grūtību pārvarēšanas paņēmienus, kas palīdzētu tikt galā ar trauksmi, kritiku un depresiju, kā arī aplūko ikdienas problēmas un piedāvā to praktiskus un konkrētus risinājumus.

Varbūt psiholoģes Smitas grāmatā tiek minēts, ka mentālai veselībai nāk par labu dažādas kulturālas nodarbes. Piemēram, par tādu varētu nosaukt pastaigu pa kādu parku. Rundāles pils muzejs ir laidis klajā bagātīgi ilustrētu ceļvedi “Rundāles pils parks un dārzi”, kas veltīts Rundāles pils franču dārzam un pils teritorijai. Ceļveža autore Lauma Lancmane stāsta, ka tā nolūks ir iepazīstināt ar Rundāles pils vēsturiskā baroka dārza atjaunošanas procesa gaitu un parādīt veidus, kā mūsdienu apstākļos piepildīts sākotnējais arhitekta Rastrelli projekts, ieskaitot laikmetam atbilstošas augu kolekcijas.

Nozīmīgu ieguldījumu Rīgas rūpniecības vēstures pētniecībā sniedz grāmata “Iļģuciema stikls. No Jākoba Beka Rīgas stikla fabrikas līdz Iļģuciema stikla fabrikai, 1886-1960″ (“Neputns”, sast. Margarita Barzdeviča). Grāmatas pirmajā daļā – raksti un dokumentāli materiāli par Iļģuciema stikla fabrikas vēsturi, otrajā daļā – apjomīgs fabrikas produkcijas katalogs. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts, savukārt kataloga daļā apskatāmi vairāk nekā 170 Iļģuciema stikla fabrikas izstrādājumi.

Pieskaņojoties jubilejai, savus memuārus klajā laidis komponists Zigmars Liepiņš – “Mūzaīka” (“Pētergailis”) piedāvā ne tikai Latvijā pazīstama mūziķa stāstu par grūtībām un panākumiem, bet grāmatā atspoguļots arī ievērojams laika nogrieznis Latvijas mūzikā. Memuāru pieteikumā teikts, ka autors nav kautrējies saukt lietas īstajos vārdos – gan slavēt, gan pelt atbilstoši savai izpratnei par lietām. Līdztekus tekstam, grāmatā atrodami arī kvadrātkodi, kuros pieejama papildu informācija.

Nozaru literatūras apskatu noslēgsim ar populārzinātnisku izdevumu “Lielā smaržu grāmata” (“Aminori”; tulk. no angļu valodas), kurā tiek solīts iepriecināt visus, kuri meklē uzticamu informāciju par smaržu, ožas maņu, parfimērijas vēsturi un ražošanu. Ceļvedis aicina lasītājus doties atklāt smaržu pasauli.

Daiļliteratūra

Būtu nepareizi teikt, ka Gunta Bereļa grāmata “…rakstīt…” (“Orbīta”) ir daiļliteratūra. Jo tā esot rakstītmācības grāmata, kurā autors, izmantojot personisko pieredzi un plašu literatūrvēsturisko un literatūrteorētisko materiālu, cenšas palīdzēt iesācējrakstniekiem. Izdevējs grāmatu raksturo kā kulturoloģisku eseju, savukārt Berelis, sev raksturīgajā ironiskajā stilā, iesaka to izlasīt un izmest, prātā paturot galveno ieteikumu – “rakstīt katru dienu”.

Divi latviešu rakstnieki pievēršas vīrieša dvēseles dzīļu pētniecībai. Oskara Vizbuļa romānā stāstos “Ja vīrietis prastu runāt” (“Latvijas Mediji”) sievietēm tiekot stāstīts par vīriešiem, bet vīriešiem par sievietēm. Sievietes dikti gribot vīriešus iepazīt tuvāk, tikai iedomātais bieži nesakrītot ar realitāti un tiek piedzīvota vilšanās; bet cilvēka daba jau visiem ir vienāda. Savukārt Daces Vīgantes romānā “Romantiķis” (“Zvaigzne ABC”) galvenais varonis ir motosporta fanātiķis Haralds Vindinieks, kura tēlu raksturo ātrums, spēks un aizrautība teju līdz tumšam neprātam. Haralda prototips ir Vīgantes tēvs, kura dienasgrāmatas autore izmantojusi, lai attēlotu motosporta sacīkšu epizodes. Romānā motosports savijies ar Vindinieku dzimtas vēsturi 20. gadsimtā.

Ukraiņu rakstnieka Staņislava Asejeva romāns “Gaišais ceļš” (“Pētergailis”; no krievu val. tulk. Tamāra Ringa) atver skarbu Ukrainas vēstures lappusi – pēc Krievijas iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā Asejevs palika okupētajā Donbasā un kā žurnālists rakstīja dažādiem medijiem par tur notiekošo. 2017. gadā viņu ieslodzīja un divarpus gadus viņš pavadīja koncentrācijas nometnē “Izolācija”, kur piedzīvoja spīdzināšanu un necilvēcīgu apiešanos. Grāmata parāda ļaunumu, kuru nesa un turpina nest vardarbīgā “krievu pasaule”.

Nobela prēmijas laureāta Jichoka Baševisa Zingera romāns “Šoša” ir mīlas stāsts – gan metaforisks, savai tautai un valodai veltīts, gan himna gluži cilvēciskām jūtām (“Dienas Grāmata”; no krievu val. tulk. Irēna Birzvalka, no angļu val. un jidiša tulk. Māra Poļakova). Šoša ir vientiesīga un nesamaitāta meitene, kuru satiek romāna galvenais varonis Ārons 20. gs. 30. gadu Varšavā; viņu mīlestību nepieņem saiedrība, bet Ārons nav gatavs no tās atteikties.

Literatūra bērniem un pusaudžiem

Pašiem mazākajiem izdevniecība “Egmont Latvija” ir sarūpējusi jaunas lodziņu grāmatas. Pirmā ir grāmatiņa par meža dzīvniekiem “U-uū: atver un izpēti!” (tulkojusi Linda Kalna), otrā stāsta par krāsām – “Krāsas: atver un izpēti!” (tulkojis Mārtiņš Karelis).

Aksela Šeflera grāmatu sērijai par trusīti Pīpu un pelīti Pūziju ir pievienojusies ceturtā grāmatiņa “Sniegotā diena”. Abi draugi kopā ceļ sniegavīru un mācās vienoties, kāds tas būs (“Zvaigzne ABC”, no angļu val.tulk. Ieva Tarvida).

Izdevniecības “Madris” grāmatu sērijā “Kāpēc? Kādēļ? Kā tā? Juniors”, kas domāta bērniem no 2 līdz 4 gadiem, iznākusi grāmatiņa par rudeni. “Ko darām rudenī” (no vācu valodas tulkojusi Skaidrīte Naumova) atbild uz dažādiem jautājumiem par attiecīgo gadalaiku. Nedaudz vecākiem bērniem domātā sērijas grāmata “Svinam Ziemassvētkus!”, kas stāsta par Ziemassvētku izcelšanos, adventa laiku un dažādiem Ziemassvētku atribūtiem (no vācu valodas tulkojusi Anita Muitiniece).

Izzinošo literatūru papildina divi izdevniecība “Egmont Latvija” atlanti. “Mans Eiropas atlants” (tulkojusi Dace Andžāne) ir liela formāta grāmata, ar kuras palīdzību var mācīties pazīt Eiropas valstis, to karogus un galvaspilsētas. Grāmatai pievienota liela karte un divas lapas ar uzlīmēm, kurām jāatrod īstā vieta uz kartes. Līdzīgs ir “Mans dzīvnieku atlants”, kurš palīdz iepazīt daudzus pasaules dzīvniekus, to raksturu un dzīvesveidu (tulkojis Māris Lielkalns). Arī šim atlantam ir pievienota karte un uzlīmju lapas.

Latviešu lasītāji labi iepazinuši lietuviešu bērnu rakstnieces Linas Žutautes radītos Kikas Mikas un Nekārtības rūķīša tēlu, bet nu mēs varam iepazīt runča Ferdinanda un sunīša Pūciņa piedzīvojumus. Grāmatiņā “Ferdinands un Pū” (“Zvaigzne ABC”, no lietuviešu valodas tulk. Dārta Ungure) abi draugi pamet savu dzimto Izgāztuvi, lai dotos pasaulē laimi meklēt.

Savukārt vācu autorei Margitai Auerei sērijā “Maģisko zvēru skola” latviski iznākusi ceturtā grāmatiņa “Kaut kas traks!” (Jānis Roze; no vācu val. tulk. Inga Karlsberga). Sērija stāsta par skolu, kurā bērns var iegūt par draugu maģisko zvēru. Šoreiz gan Silass par nelabu rīcību saņem rupekli krokodilu un viņam jāmācas to sadzīvot.

Vēl vienas sērijas papildinājums ir izdevniecības “Pētergailis” izdotā igauņu rakstnieces Kairi Lookas grāmata “Pija Prjaņika un vārdēdis” (“Pētergailis”, no igauņu val. tulk. Gundars Godiņš). Pija sāk iet skolā, un viņas klasē notiek dīvainas lietas – no ābecēm, tāfeles un grāmatām pazūd burti un vārdi. To laikam dara mistiskais Vārdēdis, kuram bērniem ir noteikti jāpalīdz.

Luīzes Pastores grāmata “Raiņa ielas cirks” (“Neputns”; ilustratore Ieva Jurjāne) lasītājus aizved uz vienu no Latvijas 66 Raiņa ielām, pa kuru iet divas draudzenes, iepazīstot ielas iemītniekus. “Raiņa ielā prot draudzēties, garlaikoties, mācās atvadīties un sērot, un vissvarīgākais — te zina, kā visiem kopā radīt svētkus.” Autore mudina draudzēties, visiem kopā cīnieties par kaut ko (nevis pret). Iekšvākā iekļauts atloks ar Raiņa ielas karti, kas parāda visas grāmatā minētās vietas, savukārt grāmatas pēdējā nodaļa veidota kā teksta vizuāls turpinājums ar uzdevumiem.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada jūnijs/jūlijs)

Šajā straujajā un mainīgajā pasaulē grāmatas var būt miera osta, kurā uz brīdi rast patvērumu. Latviešu glezniecības klasiķis Vilhelms Purvītis šogad atzīmē 150. jubileju, un tam par godu izdevniecība “Neputns” ir izdevusi apjomīgu Purvīša darbu albumu, kas sniedz vispusīgu un vizuāli kvalitatīvu ieskatu viņa dzīvē un daiļradē. Kopā ar mākslas darbu reprodukcijām lasītājam tiek piedāvāts Kristiānas Ābeles pētījums “Ainava ar gleznotāju”.

Vilhelms Purvītis “Rudens ainava”

Apgāds “Zvaigzne ABC” ir laidis klajā igauņu publicista Karla Kello grāmatu “Templieši Māras zemē” (no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš), kurā apkopotas intriģējošas alternatīvās vēstures versijas.  Kello pievērsies Latvijas un Igaunijas seno laiku vēsturisko mīklu risināšanai, izvirzot hipotēzes, kuras oficiālā vēsture sākotnēji varētu nepieņemt. Grāmatā  ir daudz ilustrāciju un plaša bibliogrāfija.

Karls Kello uzskata, ka, iespējams, Igaunijas Kali ezeru ar meteorīta krāteri esot apmeklējis pats Pitagors, savukārt Harijs Tumans seno grieķu un romiešu tēlus ir meklējis Rīgas ielās. LU Akadēmiskais apgāds ir izdevis profesora Tumana grāmatu “Antīkie tēli Rīgas ielās”, kurā autors parāda Rīgas ēkas no jauna skatupunkta, analizējot un skaidrojot antīkās izcelsmes tēlus, sižetus, dekorus un uzrakstus uz namu fasādēm. Lasītājiem tiek solīti negaidīti atklājumi.

Uz Latvijas vēstures padomju režīma periodu lasītāju aizved sērijas “Latvijas vēstures mīti un versijas” piektā grāmata “Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā”  (apgāds “Aminori”). Autori palīdz saprast, kā cilvēki pielāgojās režīma prasībām, kādas bija varas un baznīcas attiecības, kas bija padomju folklora un kāpēc vara centās kontrolēt tautas ēšanas paradumus.

Baltos laukumus mūsu zināšanās par Ukrainas vēsturi cenšas aizpildīt izdevniecības “Jumava” grāmata “Ukrainas vēsture” (sast. Imants Liepiņš). Saturiski tā veidota kā rakstu krājums par Ukrainas vēstures nozīmīgākajiem notikumiem no senvēstures līdz mūsdienām.

Varbūt šajā priekšvēlēšanu laikā ir vēlme iedziļināties politiskās filozofijas garadarbos. Liepājas izdevniecība “Kodoka” turpina sēriju “Konservatīvās domas bibliotēka”  ar divām grāmatām. Amerikāņu politologs Patriks Denīns grāmatā “Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi” (tulkotājs Ēriks Heinsbergs) provokatīvi apgalvo, ka liberālisma labi domātie galvenie postulāti praksē rada nevienlīdzību, uzspiež vienveidību, veicina materiālo un garīgo degradāciju un grauj brīvību. Denīns ir mūsu laikabiedrs, savukārt Frīdrihs Augusts fon Hajeks ekonomikas klasikas darbu “Ceļš uz kalpību” (tulkojis Raimonds Jaks) sarakstīja Otrā pasaules kara laikā. Hajeka galvenā ideja postulē, ka plānotā ekonomikas regulēšana noved pie sociālistiskās ideoloģijas pieauguma, kas savukārt ir pirmais solis totalitārisma virzienā, tātad cilvēka pamatbrīvību atņemšanas.

Gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka aizvien vairāk izdevumu tiek piedāvāti par brīvu tiešsaistē. Piemēram, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā iespējams lasīt Jāņa Krastiņa un Jura Dambja pētījumu “Modernās kustības arhitektūra: saknes un strāvojumi pasaulē un Latvijā” (2021). Tiek sniegts ieskats modernās kustības teorētiskajos pamatos un tās izpausmēm pasaulē un Latvijā. Savukārt Valsts kanceleja ir izdevusi “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties” (redaktors Rihards Bambals), kura papīra formātā tiek izplatīta valsts pārvaldes iestādēs, bet rudenī būs pieejama tiešsaistē visiem interesentiem.

Kinozinātnieka Viktora Freiberga un kino pētnieces Danielas Zacmanes sadarbībā tapušas piezīmes par filmām un dzīvi “Vakar, šodien, rīt” (apgāds “Aminori”). Autori vēlējušies dalīties ar savu kinoskatīšanās pieredzi un ievilināt lasītāju kinopasaulē. Piezīmes strukturētas dienasgrāmatas formāta bloknotā un papildinātas ar Bruno Meļļa ilustrācijām. Kopumā apskatītas apmēram 200 filmas.

Bioloģijas profesors Deivids Haskels netālu no savas universitātes Tenesī štatā ASV izvēlējās nelielu sena meža gabalu un gada garumā vēroja meža dzīvi. Savus novērojumus profesors aprakstījis grāmatā “Neizzinātais mežs”, atklājot dabas smalko mijiedarbību un mainību (“Jumava”, no angļu val. tulk. Ilze Kreišmane).

Latviešu lasītājam tiek piedāvāts kārtējais pasaulē populāra prāta trenera psiholoģiskās pašpalīdzības izdevums. Amerikānis Džims Kviks grāmatā “Limitless. Prāts bez robežām: kā uzlabot smadzeņu darbību, ātrāk apgūt zināšanas un dzīvot izcilu dzīvi”  (“Zvaigzne ABC”, no anglu val. tulk. Aleksandrs Ruģēns) atklāj paņēmienus un metodes, kā paātrināt mācību procesus, uzlabot produktivitāti un sasniegt labākus rezultātus.

Veselīgas uztura kustības “Ēstprieks” satura veidotāji – uztura speciāliste, pavārs un psihoterapeite – ir radījuši “Veselīga uztura ceļvedi ģimenei” (“Satura darbnīca TAPT”), kas sniedz informāciju par veselīgu uzturu, kā to ieviest ģimenē un kā novērst dažādus ēšanas traucējumus. Grāmatā atrodamas receptes un maltīšu plānošanas padomi.

Daiļliteratūras sadaļa jāsāk ar sērijas “Es esmu…” kārtējo grāmatu – rakstnieks Arno Jundze pievērsies Eduarda Veidenbauma personībai un radījis romānu “Es nemiršu nekad…” (“Dienas Grāmata”). Veidenbaums nodzīvoja īsu mūžu, par viņas dzīvi nav daudz liecību, tādēļ Jundzem lielā mērā nācies būt dzejniekam un – “taisīt no nekā”. Autors saka, ka viņa mērķis bijis parādīt pašu Veidenbaumu, neko īpaši neizdomājot un nepiekabinot.

Vācu rakstniekam Benediktam Velsam latviski izdots otrais romāns – “Gandrīz ģeniāls” (no vācu val.tulk. Inga Karlsberga, “Jānis Roze”). Romāna intriga savērpta ap faktu, ka parasts un nabadzīgs jauneklis uzzina, ka viņš ir ieņemts mākslīgās apaugļošanās ceļā un viņa nezināmais bioloģiskais tēvs ir ģēnijs. Kopā ar draugiem viņš dodas ceļā, lai satiktu tēvu un mainītu savu dzīvi.

Karloss Ruiss Safons un tulkotāja Dace Meiere ir iepriecinājuši daudzskaitlīgos pielūdzējus ar tetraloģijas “Aizmirsto grāmatu kapsēta” noslēdzošo daļu “Rēgu labirints” (“Zvaigzne ABC”). Veselās 900 lappusēs mēs atkal esam Barselonā, 50. gadu beigās un sekojam galvenā varoņa Daniela ģimenes noslēpumu drāmai.

Somu rakstniekas Arto Pāsilinnam latviski iznāk jau sestais romāns. “Apburošās masu pašnāvības” (no somu valodas tulk. Gunta Pāvola, “Zvaigzne ABC”) veltītas depresijai nomāktiem ļautiņiem, kuri apvienojas, lai viens otru balstītu mērķu sasniegšanā. Savā ierasti ironiskā stilā Pāsilinna apraksta domubiedru ceļojumu pāri Eiropai, lūkojot pēc labākās vietas masu pašnāvībai.

Tie, kas ieinteresējās par Krievijas imperatores Katrīnas I dzīvi, varēs turpināt lasīt Kristinas Sabaļauskaites vēsturisko romānu “Pētera imperatore” (no lietuviešu valodas tulk Dace Meiere, “Zvaigzne ABC”). Diloģijas noslēdzošā daļa turpina Katrīnas atmiņu virkni par aizvadīto mūžu, kas bijis spilgts un sāpīgs.

Izdevniecība “Latvijas Mediji” ir vēlējusies nosist trīs mušas ar vienu grāmatu, tādēļ vienā izdevumā ar nosaukumu “Čeringemas mistērijas” atrodami trīs romāni. Amerikānis Metjū Kostello un anglis Nīlss Ričardss ilgstoši sadarbojušies dažādos projektos un viens no ilglaicīgākiem ir detektīvu sērija par mierīgo pilsētiņu Čeringemu, kurā tomēr gadās noslīkt, iet bojā ugunsgrēkā vai noindēties ar kūciņām. Zināt, cik šai sērijā jau ir iznākušas grāmatas? 39!!!

Detektīvromānu cienītāji atkal var atgriezties pie Šveices rakstnieka Žoela Dikēra daiļrades. Latviski iznācis ceturtais Dikēra detektīvs “622. istabas noslēpums” (no franču val. tulk. Maija Indraša, “Zvaigzne ABC”), kurā sižets risinās Šveices Alpu luksusa viesnīcā. Reiz viesnīcas 622.numuriņa ticis atrasts līķis, bet tikai pēc daudziem gadiem kāds rakstnieks pievēršas slepkavības izmeklēšanai.

Bērniem un pusaudžiem

Psiholoģes Baibas Kalnciemas grāmata “Kāpēc es esmu uztraucies?” (“Zvaigzne ABC”) ir domāta gan vecākiem, gan bērniem. Tā palīdzēs bērniem labāk saprast savas emocijas un vecākiem palīdzēt saviem bērniem satraukuma brīžos. Apgūtā prasme atpazīt un pārvaldīt savas emocijas būs noderīga visas dzīves garumā.

Lietuviešu dabas pētnieks Selemons Paltanavičs putnus uzskata par skaistāko dzīvās dabas daļu, un viņa grāmata ir kā ceļojums pa ūdeņiem, mežiem, pļavām, meklējot lidoņus. Bagātīgi ilustrēta grāmata “Putni, putni: biežāk sastopamie Latvijas un Lietuvas putni”  (no lietuviešu valodas tulk. Marika Taube, “Zvaigzne ABC”) ir papildināta ar kvadrātkodiem, ar kuru palīdzību var dzirdēt putnu balsis.

Paši mazākie lasītāji var atkal pievērsties Aksela Šeflera zīmētajiem Pīpam un Pūzijai. Grāmatiņā “Pīps un Pūzija, Jaunais draugs” (no angļu valodas tulk. Ieva Tarvida, “Zvaigzne ABC”) Pīps pludmalē iepazīstas ar Zaku, un Pozija jūtas atstumta. Bet spēlēties var arī trijatā!

Vai slovāku sliekas atšķiras no latviešu? Nē, visas sliekas čakli rušina augsni, un tāpat dara arī Simonas Čehovas slieku puika grāmatā “Francis no komposta kaudzes” (no slovāku val. tulk. Aiga Veckalne, “ Baltais Valis”). Lasītājs kopā ar Franci tiek izglītots par slieku vērtīgo darbu un komposta nozīmi dārzā.

Igauņu rakstniece Kersti Konda gan pievērsusies aizrautīgam stāstam par dzīvi dīķī. Grāmatā “Varžu ciems” (no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš,  “Meediatee OU”) stāstīts par varžu dzīvi dīķī, kur uz ūdensrožu platajām lapām mīt daudzas vardes un vēl citi radījumi.

Somu rakstnieks Timo Parvela latviešu lasītājam ir labi pazīstams autors, tāpat arī viena no viņa grāmatu varonēm – sākumskolniece Ella. Jau 2015. gadā iznāca pirmā sērijas grāmata “Ella un draugi”, pēc tam izdevniecība “Zvaigzne” izlases kārtībā ir laidusi klajā vēl trīs no 33 sērijas grāmatām. Pēdējā izdotā ir “Ella viļņos” (no somu val. tulk. Ingrīda Peldekse), kurā Ella dodas izbraukumā ar kuģīti kopā ar skolasbiedriem.

Tulkotāja Māra Poļakova jaunos lasītājus ir ievedusi angļu rakstnieka Terija Pračeta pasaulē ar grāmatu sēriju par Tifānijas Smelgas piedzīvojumiem. Turpinājums Pračeta daiļrades apgūšanā ir stāstu krājums “Pūķi pilsdrupās” (“Zvaigzne ABC”), kurā neparasti un aizraujoši vēstīts par neticamiem piedzīvojumiem dīvainā pasaulē ar maziem cilvēciņiem, karaļiem, pūķiem un citiem briesmoņiem.

Māra Poļakova ir tulkojusi arī ukraiņu rakstnieces Taņas Postavnas grāmatu “Kad es biju lapsa” (“Jānis Roze“), kuras galvenā varone ir maza meitene ar koši rudiem matiem, kuru audzina vecvecāki. Varbūt meitene ir lapsa, kura nozagta īstajiem vecākiem? Krāšņi ilustrēts stāstījums vēsta par smalko bērna pasaules uztveri.

Hannai ir žubīte, kura ir smagi saslimusi. Putniņu var dziedēt burvju upes Kžāras ūdens, bet to var iegūt tikai tālā un bīstamā ceļojumā. Hanna ir gatava tajā doties, un viņai palīdzēs Tomeks, kurš gatavs doties visur, kur iet Hanna. Franču rakstnieka Žana Kloda Murlevā stāsti esot domāti visa vecuma bērniem, un grāmata “Upe, kas tek atpakaļ” (no franču val. tulk. Valērija Lasovska, “Jānis Roze”) sola atpūtu no ikdienas un iegrimšanu pasakai līdzīgā pasaulē.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada maijs)

Sveicināti Jāņu brīvdienās!

“Kam saule šodien kumeļus jūgs,

Kas puķēm balsis ir devis?

Tas dievišķais Jānīts, kas šovakar lūgs

Mūs, ugunīm mirdzot, pie sevis.”

(K.Skalbe)

Vasariņa ir sākusies, un pat rūdīti pilsētnieki savu reizi izbāž degunu dabā. Izdevniecība “Zvaigzne ABC” ir laidusi klajā izzinošu materiālu par pļavām. No abām pusēm lasāmajā ceļvedī  “Kas aug dabiskās pļavās? Kas dzīvo dabiskās pļavās?” ir aprakstīti gandrīz 200 augi un 150 dzīvnieki, klāt pievienotas fotogrāfijas. Grāmatas sastādītāji ir latviešu zinātnieki, klāt pievienoti alfabētiskie rādītāji latviešu un latīņu valodā. Ceļvedis ir pārizdevums Latvijas Dabas fonda veidotajām grāmatiņām, kuras pieejamas arī tiešsaistē vietnē grasslife.lv PDF formātā.

Ja interesējaties vairāk par puķītēm, tad vēl viens “Zvaigznes ABC” izdevums ir 40 ziedu kartīšu komplekts “Pļavu un mežu ziedi” (sast. Gunta Šustere). Kartītes vienā pusē ir zieda fotogrāfija, bet otrā – īss auga apraksts un tā izmantošanas iespējas.

Neliela, bet šodienas situācijai nozīmīga ir vēsturnieka Valda Klišāna sarakstītā grāmata “Ievads Ukrainas vēsturē” (“Zvaigzne ABC”). Klišāns piedāvā konspektīvu pārskatu, izvairoties no vēstures interpretācijas un pētniecības problēmām. Nodaļu beigās ieskicētas Ukrainas un Latvijas vēsturiskās paralēles.

Acīmredzot šī brīža militārie notikumi ir pamudinājuši izdevniecību “Zvaigzne ABC” pārizdot (pirmoreiz izdota 2011.gadā) ķīniešu militārā stratēģa Suņdzi traktātu “Karamāksla” (no angļu val. tulk. Aija Vālodze). Lai arī sarakstīts 6.gs. p.m.ē., traktāts joprojām ir vērtīgs avots par veiksmīgākajiem ceļiem uz uzvaru. Tiek atzīmēts, ka karamākslā galvenais ir kontrolēt informāciju, jo tā var izšķirt kaujas likteni, pirms tā vēl sākusies.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izdevusi grāmatu “Latvijas valsts militārās kartogrāfijas 100 gadi”, kurā aprakstīta gan militārās kartogrāfijas attīstība starpkaru periodā līdz 1940.gadam, gan pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gada. Par periodu no 1940. līdz 1991.gadam minētas nozīmīgākās militārās kartēšanas aktivitātes Latvijas teritorijā, ko veica nacistiskās Vācijas un PSRS iestādes. Grāmatā publicēti daudzi karšu fragmenti. Grāmatu iespējams apskatīt un lejuplādēt vietnē lgia.gov.lv.

Vēsturnieks Andris Caune nobeidz savu desmit grāmatu sēriju par Rīgu pirms 100 gadiem ar izdevumu “Notikumi Rīgā pirms 100 gadiem” (izdevniecība “Zinātne”). Kā visi šie sērijas izdevumi, grāmata atspoguļo tos notikumus, kas saglabājušies senajās pastkartēs. Attēliem piemeklēti tā laika avīzēs atrodamie notikumu apraksti.

Pirms 100 gadiem Kurzemē lasītāju aizved tautskolotāja Jāņa Zandarta (1875-1961) atmiņu grāmata “Aculiecinieka stāsts” (biedrība “Aleksandra Pelēča lasītava”). Atmiņas pierakstītas 20.gs. 50.gados trijās burtnīcās un ilgu laiku glabājušās kolekcionāra Cimmermaņa arhīvā. Zandarta grāmatā sastopamas dažādas Ziemeļkurzemes ainas un cilvēki, viņš piedalījies arī 1905. gada nemieros un Pirmajā pasaules karā. Grāmatu var nopirkt PDF formātā vietnē pelecalasitava.lv.

Nedaudz skumjām tēmām (bet no tām mēs dzīvē nevaram izvairīties) pievēršas divas izdevniecības “Zvaigzne ABC” izdotās grāmatas. ASV neiroķirurga Pola Kalaniti autobiogrāfiskā grāmata “Kad elpa pārtop par gaisu” (no angļu val. tulk. Karīna Tillberga) stāsta par ārsta cīņu ar plaušu vēzi. 2016. gadā iznākušajos memuāros autors reflektē par savu dzīvi, ceļu līdz ārsta profesijai, dzīves jēgu nāvējošas slimības priekšā un citiem būtiskiem jautājumiem.

Ērvins Jaloms (1931) ir psihiatrs un pasaulē populāru grāmatu autors. Viņa spalvai pieder virkne populārzinātnisku un daiļliteratūras grāmatu. Jaloma pēdējā grāmata “Nāves un dzīvības jautājums” (no angļu val. tulk. Agnese Strazdiņa) ir sarakstīta kopā ar sievu – kulturoloģi Merilinu Jalomu. Pēc 65 gadu ilgas laulības, kad abi uzzināja par Merilinas nedziedināmo slimību, abi gada garumā kopīgi atskatās uz nodzīvoto laiku un vēsta par to, kā mīlēt un dzīvot bez nožēlas.

Turpina papildināties čehu daiļliteratūras plauktiņš. Latviešu lasītājam jau pazīstamajai Alenai Mornštainovai latviski izdota otrā grāmata – “Klusie gadi” (“Pētergailis”, no čehu val. tulk. Jānis Krastiņš), kura atklāj ģimenes noslēpumu, strīdu, kas izcēlies 20.gs. 70.gados. Klusie gadi šai romānā nozīmē laiku, kad ģimene izvēlas nerunāt par būtiskām lietām, par laiku, kas grauž tēva un meitas attiecības.

Viena no populārākajiem Izraēlas rakstnieka Etgara Kereta stāstu krājums “Aizķeršanās galaktikas nomalē” (“Jānis Roze”, no ivrita tulkojusi Māra Poļakova) lasītāju pārsteidz, izklaidē un aizkustina. Kerets saka, ka viņa stāsti rodas no ikdienas notikuma vai neskaidras izjūtas, kas ir tik satraucoša, nepārejoša un nenosakāma, ka atrisinājums rodas tikai fantāzijā.

Kārtējais detektīvs latviski izdots vācu autorei Šarlotei Linkai – detektīvromāns “Bez vainas” (“Zvaigzne ABC”, no vācu val. tulk. Sinda Krastiņa) ir trešais sērijā par seržanti Keitu Linvilu un izmeklētāju Kalebu Heilu (iepriekšējie – “Pieviltā” un “Cietsirdīgās spēles”). Šoreiz Keita ar Kalebu izmeklē divas it kā savstarpēji nesaistītas slepkavības, kuras veiktas ar vienu ieroci.

Bērniem un pusaudžiem

Pārmest tiltu no pieaugušo uz jaunākai paaudzei domāto literatūru man palīdzēs latvju varoņstāsts “Kurbads” (“Zvaigzne ABC”), kurš, domāju, būs interesants jebkura vecuma lasītājam. Pasaku šoreiz pārstāstījis dzejnieks Guntars Godiņš, izdevumu papildina krāšņas ilustrācijas (mākslinieces Sindija Anča un Marika Eglīte); pasakai pēcvārdus sarakstījuši folkloras pētnieki Janīna Kursīte un Guntis Pakalns. Īpaši atzīmējams, ka grāmatai ir digitāls papildsaturs, ko iespējams aktivizēt viedtālrunī.

Interesanti, ka atdzimst ne tikai pasakas, bet arī padomju laiku bērnu grāmatas. Mākslinieces Dzintras Aulmanes 1983. gada bilžu grāmata “Ežuks brauc ar auto” (“Zvaigzne ABC”) ir piedzīvojusi jaunu izdevumu, un ežuks atkal brauc ar auto un kopā ar draugiem dara labus darbus.

Ukraiņu autoru Romanas Romanišinas un Andrija Lesiva bilžu grāmata “Karš, kurš pārvērta Rondo” (“Liels un mazs”, no ukraiņu valodas tulkojis Māris Salējs) tika radīta neilgi pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, lai palīdzētu runāt ar bērniem par karu. Pilsēta Rondo dzīvo gaismā un krāsās, taču karš atnes iznīcību un tumsu. Trīs draugi atklāj, ka pret kara tumsu var cīnīties ar gaismas spēku un uzbūvē milzīgu gaismas mašīnu, kas izkliedē tumsu un aptur karu.

Zviedru meiteni Līsu skolā izsmej un pazemo, tādēļ viņa glābjas bibliotēkā, kur plauktā atrod “Rokasgrāmatu supervaroņiem” – tajā aprakstīts, kā trenēties, lai kļūtu par supervaroni. Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā Agneses un Eliasa Volundu “Rokasgrāmatas supervaroņiem” otro daļu “Sarkanā maska” (no zviedru valodas tulkojis Pēteris Jankavs). Arī supervaroņu otrā grāmata stāsta par tām superspējām, kas katram bērnam nepieciešamas, lai neļautu sev darīt pāri un palīdzēt citiem.

Vēl viens zviedru bērnu romāns ir Jennijas Jēgerfeldes “Mana kolosālā dzīve” (“Latvijas Mediji”, no zviedru valodas tulkojusi Vizma Zaķe), kura galvenais varonis ir 12-gadīgais Sige. Viņa ģimene pārceļas no Stokholmas uz mazpilsētu, un izskatās, ka Sigem ļoti gribas sākt jaunu dzīvi jaunā vietā un beidzot būt populāram. Visticamāk, ka Sige nonāks pie secinājuma, ka draudzība ir svarīgāka par popularitāti.

Angļu rakstnieces Annas Dejas pusaudžu romāna “Fandoms” (“Pētergailis”, no angļu val. tulk. Renāte Kārkliņa) darbība notiek “Comic Con” festivālā, kurā realitāte apmet kūleni un galvenā varone Vijolīte nokļūt savā iemīļotajā fantāzijas pasaulē kā galvenā varone. Viņai strauji jārisina problēmas, lai izvestu savu komandu realitātē.

Skolas laiks gan nu jau beidzies, bet pievērsīšu jauno lasītāju uzmanību (“Zvaigzne ABC”) Kellijas Sviftas rokasgrāmatai “Dzīves prasmes: radošums, problēmrisināšana, apzinātība, empātija, sadarbība”  (“Zvaigzne ABC”, no angļu val.tulk. Aija Biezaite). It kā jau grāmata ir domāta pusaudžiem, bet nu var jau būt, ka tajā ir tik vērtīgas atziņas, ka noder arī lieliem cilvēkiem. Nu visiem jau vajag mācēt “pārvarēt ikdienas izaicinājumus”.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada aprīlis)

F.Tolstojs. Ceriņu zars ar kanāriju (1819)

Pirms gadiem sešdesmit Ārija Elksne rakstīja :

“Vēl manās Siljāņu māla vāzēs Kijevas ziedi skumst,

Vēl man katrā muskuļu šķiedriņā aizķēries nogurums,

Tādēļ ļaujiet man šodien būt vienai, sakārtot sajauktās domas,

Visus labos un sirsnīgos vārdus izkraut no ceļa somām…

Ļaujiet man čukstēt, glaužot pie vaiga Kaņevas kreimenes :

– Tavu atmiņu maizi, Ukraina, ilgi ēdīšu es …”

Atmiņas ir svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa, un dzīves gaitā ikviens cilvēks veido pats savu atmiņu izlasi, kuras savirknē dzīvesstāstā. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds ir laidis klajā LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku rakstu krājumu  “Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīvas”. Krājumā apkopotie pētījumi risina jautājumus par atmiņām, kas tiek stāstītas vai noklusētas latviešu dzīvesstāstos. Tiek īpaši akcentēta atmiņu pārmantojamība – kā ģimene un dzimta skatās uz vēstures norisēm savu atmiņu stāstu iespaidā, kā arī pētnieki pievērsušies trimdas latviešu un jaunas paaudzes izceļotāju stāstījumiem.

Iespējams, mēs kādreiz piemirstam vai neiedomājamies, ka vēsturi veido daudzi mazi stāsti. Viens no stāstiem tiek atspoguļots grāmatā “Arnolda Karnupa dienasgrāmatas: 1941–1946” (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs). Ādolfs Kārnups ir bijis viens no talantīgākajiem 20. gs. vēsturniekiem ar plašu interešu loku. Savās dienasgrāmatās – paštaisītās burtnīcās – viņš ir veicis īsas, koncentrētos piezīmes par konkrētajā dienā plānoto un paveikto, atzīmējot arī citus sev būtiskus notikumus. Dienasgrāmatas atklāj ikdienas dzīvi Latvijā nozīmīgu varas pārmaiņu laikā.

Man šķiet, ka varētu būt interesanta Gizelas Natālijas Grādneres grāmata “Tantes ar klikšķiem. Baltijas stāsti” (“Jumava”, no vācu valodas tulk. Inguna Motte). Pēc izdevēja anotācijas noprotams, ka tie ir pusaudzes atmiņu stāsti no 20. gadsimta pirmās puses, kad viņa ar ģimeni dzīvojusi Latvijā.

2019. gadā tika izdota Marti Bakmana grāmata “Spiegi” par padomju spiegošanas tīklu Somijā 20.gs. 30. gados. Somu žurnālists Juka Rislaki turpina tēmu ar grāmatu “Starp dzīvību un nāvi” par latviešu aģentiem Somijas–PSRS spiegošanas karā (“Latvijas Mediji”, no somu val. tulk. Gunta Pāvola). Tiek vēstīts par 20. gs. 20. gados čekas izdomātu un īstenotu operāciju “Trests”, kas izsekoja balto emigrantu gaitas un visādi jauca gaisu kaimiņu zemē (ne bez latviešu izcelsmes aģentu palīdzības).

Latvijā lielu kalnu nav, bet tas jau nenozīmē, ka nevar saslimt ar kalnu slimību. To sauc par alpīnismu, un tai ir sena vēsture. Voldemārs Krutins grāmatā “Sniegotie dimanti: kalnā kāpēja piezīmes”  (“Jumava”) atskatās, kā tika organizēta alpīnisma kustība Latvijā 20. gs. 80. gados. Tā ir viena cilvēka pieredze un piedzīvotās emocijas skarbos kalnu apstākļos.

Brisele ir pilsēta, kas daudziem asociējas ar Eiropas ierēdņu galapunktu, bet ilggadējais Eiroparlamenta žurnālists Ģirts Salmgriezis piedāvā uz to paskatīties no cita rakursa. Pandēmijas laikā tapusi grāmata “Briseles pastkartes” (“Laika Grāmata”), kas runā par sajūtām noslēgtā pilsētā, atšķaidot tās ar faktisko materiālu un melnbaltām fotogrāfijām.

Izdevniecība “Zvaigzne ABC” ir laidusi klajā Edītes Olupes “Vēju grāmatu”, kuras galvenais izpētes objekts ir vējš. Tematiskais pētījums apkopojis faktus par vēju no visdažādākajām nozarēm, sākot no metereoloģijas un folkloras un beidzot ar kuģniecības vēsturi un sportu. Tas ir interesants, netradicionāls veids, kā skatīties uz dabas parādību.

Pārmest tiltiņu uz daiļliteratūru es gribētu ar jaunpienācēju sērijā “Es esmu… ” – izdevniecība “Dienas Grāmata” ir laidusi klajā Arņa Koroševska monogrāfiju “Lielais noliedzējs” par Andreju Upīti. Tiek teikts, ka Upīts, iespējams, ir pats ražīgākais latviešu rakstnieks ar ļoti lielu mantojumu, taču, manuprāt, tas šobrīd mūsu kultūrā pilnvērtīgi neskan. Pirms desmit gadiem ar interesi lasīju Viktora Līvzemnieka grāmatu par Upīti “Vērpetēm Daugava puto”, domāju, tikpat interesenti būs izlasīt Koroševska sarakstīto.

Vēl vienai latvju daiļliteratūras zvaigznei ir veltīts Maijas Krekles romāns “Atraitnes dēls. Plūdoņa jūtas un dziņas”  (“Latvijas Mediji”). Ierosme romānam rasta Plūdoņa sarakstē ar Annu Melbārdi, kura vēlāk kļūs par viņa sievasmāti, lai gan Annas pašas jūtas, iespējams, nebija tik mātišķas. Romānā lielāka uzmanība ir pievērsta Plūdoņa sievietēm – jau pieminētai Annai, pirmajai sievai Otīlijai un otrajai sievai Elfrīdai, kurām Plūdons ir sagādājis visdažādākās emocijas.

Marta beigās mūžībā devās viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem Zigmunds Skujiņš. Viņš vēl esot paspējis savās rokās paturēt pēdējo iznākušo grāmatu – Ingas Skujiņas sakārtoto un izdoto “Burti lido, domas skan: Zigmunda Skujiņa sarakste ar rakstniekiem un lasītājiem”. Grāmata iznākusi nelielā tirāžā.

Rakstnieks ir kā tēja, ko aplej ar verdošu ūdeni. Uz paciņas var rakstīt, ko grib, bet būtība nav noslēpjama. Ja kāds neprot atšķirt ķimeņu tēju no piparmētru tējas, tā nav tējas, bet lietotāja vaina.

Viena no 18. gadsimta beigu spožākajām sievietēm mūsu platuma grādos bija Mežotnes muižniece Doroteja fon Mēdema, kura apprecējās ar Kurzemes un Zemgales hercogu Pēteri fon Bīronu, un politisko kaislību virpuļos valdzināja Eiropas aristokrātiju. Hercogienes liktenim veltīts Ingunas Baueres romāns “Doroteja. Izredzētā” (“Zvaigzne ABC”). Autore centusies atklāt Dorotejas dvēseli un personību.

Neesmu pārliecināta par izdevuma kvalitāti, bet manu uzmanību piesaistīja vēl viens vēsturiskais romāns, kura centrā ir neordināra aristokrāte. Sarkanmataina sicīliete Konstance ir Simonetas Anjello Hornbijas romāna “Marķīze”  galvenā varone, kura 19. gadsimta otrajā pusē uz Sicīlijas vēsturisko notikumu fona izdzīvo spilgtus personiskās dzīves notikumus (“Jumava”, no itāļu valodas tulkojusi Līva Sniķe).

Franču rakstniece Delfīne de Vigāna jau ir pazīstama latviešu lasītājam, un tiek izdota jau trešā viņas grāmata. “Bērni ir karaļi” parāda realitātes šovu aizkulises, skaistās virtuālās pasaules radīto ilūziju postošo ietekmi uz cilvēka personību (“Jānis Roze”, no franču val. tulk. Inta Šmite).

Ja jūs interesē ASV politika un valstsvīru memuāri, tad vasaras gaitā būs iespēja iegrimt ļoti biezā 44. ASV prezidenta Baraka Obamas atmiņu grāmatā “Apsolīta zeme” ( “Zvaigzne ABC”, no angļu valodas tulk. Kārina Pētersone). Iespējams, Obamas grāmata labi papildinās viņas sievas Mišelas Obamas jau iepriekš latviski izdotos memuārus “Izaugt” (2019).

Bērniem un pusaudžiem

Iespējams, vasara būs īstais laiks, lai bērnudārznieks paņemtu rokās izzinošo grāmatiņu “Iepazīstam kukaiņus” (“Madris”, no vācu val. tulk. A.Muitiniece). Krāsaini ilustrētā grāmata no sērijas “Kādēļ? Kāpēc? Kā tā?” sniedz atbildes uz dažādiem jautājumiem par kukaiņu pasauli.

Lietuviešu autori Vitalija Maksvīte un Marjus Marcinkevičs sarakstījuši asprātīgu un sirsnīgu dēku stāstu par ņipru meiteni Beti. Stāstā “Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana”  (“Jānis Roze”, no lietuviešu valodas tulk. Dace Meiere) meitenei ir jāpalīdz dāvanai, kas nokļuvusi nelaimē, un viņa izdomā viltīgu glābšanas plānu.

Aizvien plašāk izdevējdarbību vērš apgāds “Ezerrozes grāmatas”, kura palīdz publicēties dažādiem autoriem. Signes Lūsiņas pirmā grāmata “Senā torņa noslēpums” stāsta par trim pusaudžiem no Jelgavas, kuri netīšām atrod sen mirušā Kurzemes hercoga lādīti, ar kuru saistīts kāds noslēpums un tas ir jāatrisina, lai pārtrauktu mistisku notikumu sēriju.

Igauņu rakstnieks Mika Kerenens esot viens no populārākajiem igauņu bērnu grāmatu autoriem. Latviešu lasītāji jau iepazinuši četras viņa grāmatiņas. Piektā latviski izdotā – “Skolas pica” (“Zvaigzne ABC”, no igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola) turpina sēriju par Zupas pilsētiņas slepeno biedrību, kura nodarbojas ar aizraujošu detektīvdarbību. Šoreiz mēs cenšamies noskaidrot, kurš gan īsti uzzīmējis picu uz skolas elektrības skapja.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada marts)

Domāju, ka būs pamatoti grāmatu jaunumu apskatu uzsākt ar izdevniecības “Jāņa Sēta” izdoto putnu vērošanas rokasgrāmatu “Putnu noteicējs” (no angļu val. tulk. Elīna Gulbe, zinātniskais redaktors Viesturs Ķerus), kas ļaus iepazīt visas Eiropā novērojamās putnu sugas. Rokasgrāmatā detalizēti raksturots katras sugas izmērs, biotops, areāls, noteikšanas pazīmes un balss, kopumā aprakstītas 720 sugas. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta.

Mēs dzīvojam laikā, kad katru dienu gribas vērsties pie kāda zinošāka avota, lai jautātu: quo vadis, pasaule? Iespējams, īstā brīdī LU profesors Valdis Segliņš izdod savu kārtējo pētījumu par ļoti seniem laikiem – monogrāfija “Orākuli antīkajā pasaulē” (LU Akadēmiskais apgāds) veltīta pareģošanas jeb orākulu praksei Vidusjūras reģionu senajās kultūrās. Darbā sistemātiski apskatīti senie teksti, aplūkots vēsturiskais konteksts un orākulu darbības daudzveidīgie paņēmieni.

Pēdējos gados, pateicoties publiski pieejamiem aerolāzerskenēšanas (LIDAR) datiem, ir notikusi sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana. Jura Urtāns pētījums “Jaunatklātie pilskalni Latvijā 1998-2021” (Latvijas Kultūras akadēmija, “NT klasika”) apkopo ziņas par 86 pilskalniem (lielākā daļa – Latgalē). Apjomīgo izdevumu papildina fotoattēli, kartes, reljefa vizualizācijas un 3D modeļi.

Par vienu no Latvijas skaistākajām vietām – Turaidas viduslaiku mūra pili Gaujas senlejas augstajā krastā stāsta Uģa Niedres grāmata “Pilsdrupu paēnā: Turaida: muiža, pagasts, apkārtne” (“Zinātne”). Turaidas muiža šeit parādīta no 17. līdz 20.gadsimtam, izmantojot muzeju un arhīvu materiālus, un ar tās piemēru var izprast Latvijas muižas kā saimnieciskas, administratīvas un sociālas parādības uzplaukumu 17.-19. gadsimtā.

Militārās vēstures sērijā “Scripta Bellica Lettica” iznākusi Arņa Koha Jumīša grāmata “Es, karā aiziedams, cirvi cirtu ozolā…” (“Zvaigzne ABC”), kas stāsta par latviešu karavīru gaitām Eiropas valstu armijās 17. un 18. gadsimtā. Autors apraksta militāro vienību struktūru, bruņojumu, ekipējumu un uniformu, kā arī sniedz ieskatu to kara gaitās. Pievienoti detalizēti uniformu attēli.

Daudz jaunākai vēsturei, bet šobrīd pat ļoti aktuālam notikumam pievēršas Gustava Gilberta “Nirnbergas dienasgrāmata” (no angļu val. tulk. Toms Gulbis, “Viupe”), kas veltīta vācu kara noziedznieku tiesāšanai Nirnbergā. Amerikāņu psihologs Gilberts daudz laika pavadījis sarunās ar tiesājamiem, uzklausījis viņu stāstījumu par Trešo reihu un Hitleru. Gilberts sniedz nacistisko vadoņu psiholoģisko portretējumu.

Šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš ir pieaugusi informācijpratības nozīme, mums ir ļoti nozīmīgi ik dienas spēt izvērtēt piedāvāto informāciju. Medijpratības pasniedzēja Klinta Ločmele ir izstrādājusi viegli uztverami un izglītojošu materiālu par datu un statistikas izvērtēšanu “Datpratība ikdienai”, kas ir pieejams lejupielādei šeit. Materiāls domāts ikvienam, kurš vēlas pilnveidot kritisko domāšanu un prasmes datu izvērtēšanā.

Izdevniecība “Helios” turpina tik slavējamo tendenci – izdod populārzinātniskās grāmatas. Džeimsa Nestora grāmata “Elpa: jaunā zinātne par zudušu mākslu” (no angļu val. tulk. Aiga Veckalne) veltīta it kā pašsaprotamai lietai – elpošanai. Nu kurš gan nemāk elpot? Žurnālists Nestors pierāda, ka mēs esam aizmirsuši pareizi elpot un parāda, kā tas ir pareizi. Gribētu piebilst, ka attiecīgo grāmatu iesaku, jo esmu pārliecināta par konkrēto tulkotāju, bet vispār pret “Helios” izdotajām grāmatām ieteiktu izturēties uzmanīgi.

Smelties iedvesmu jaunajai dārza sezonai palīdzēs izdevniecības “Latvijas Mediji” izdotā grāmata “Viegls dārzs” (sast. Arta Ciša), kurā apkopoti viegli kopjama dārza galvenie nosacījumi un kopšanas paņēmieni. Nedaudz par puķēm, dārzeņiem, krūmiem un kokiem, kā arī to kaitēkļiem.

No latviešu daiļliteratūras gribētu atzīmēt, ka sērijā “Es esmu …” ir iznācis Osvalda Zebra romāns “Mežakaija” par trimdas rakstnieku Gunaru Janovski. Tas ir jau astotais sērijas romāns (no plānotajiem 13). Varu gan teikt, ka mani vairāk interesē romānus pavadošie literatūrzinātnieku pētījumi, bet laikam jau tie prasa lielāku iedziļināšanos, jo šobrīd iznācis tikai viens – Jāņa Zālīša “Kam puķe zied”, kas veltīts Jāņa Ziemeļnieka daiļradei.

Itāļu rakstnieks Italo Kalvīno ilgu laiku netika tulkots, bet nu jau izdots trešais viņa romāns. “Palomars” ir rakstnieka kārtējā rotaļa ar tekstu, kurā parādās matemātiskas kombinācijas (“Jānis Roze”, no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere). Droši vien, ka lasītājam atkal nāksies palauzīt galvu.

Ja neesat zaudējuši vēlmi iepazīt krievu rakstnieku daiļradi, tad Tatjanas Tolstajas “Lūška” jūs ievedīs radioaktīvā antiutopijā, kurā krievu pasaule dzīvo dīvainā feodālisma un padomju laikmeta sajukumā  (“Prometejs”, no krievu valodas tulkojis Arvis Kolmanis). “Lūška” ir Tolstojas slavenākais daiļdarbs, krieviski izdots vēl 2000.gadā. Būsim uzmanīgi, iespējams, ka tā nav antiutopija, bet pareģojums ar augstu iespēju piepildīties.

Piebildīšu ka izdevniecība “Zvaigzne” ir pārizdevusi Žila Verna slavenos romānus – “20 000 ljē pa jūras dzelmi”, “Mazais kapteinis” un “Noslēpumu sala” Andreja Upīša tulkojumā no franču valodas. Ja nu kādam vecie izdevumi ir galīgi nolasīti un nepieciešams atjaunot mājas bibliotēku.

Bērniem un pusaudžiem

2021. gadā izdevniecība “Egmont” sērijā “50 jautājumi” izdevusi divas interesantas grāmatiņas “Glābsim mūsu planētu!” (tulkojis Mārtiņš Karelis) un “Dinozauri” (tulkojis Krišjānis Lauksargs). Manu uzmanību piesaistīja tas, ka grāmatas tekstu var papildināt ar uzlīmēm un grāmatai pievienota kartona lapa ar galda spēli par attiecīgo tēmu.

Pirmsskolas vecuma bērniem domāta franču rakstnieces Amēlijas Žamo grāmatiņa “Mana negantā diena”  (“Latvijas Mediji “, tulkojusi Laura Romanovska). Autore risina nopietnu problēmu – kā tikt galā ar tiem, kas tev dara pāri, un kā pašam nekļūt par pāridarītāju.

Par veco laiku kāpēcīšu radioraidījumu liek atcerēties Kristīnes Jacino grāmatu sērija par pārtikas ražošanu. Nu jau tādas ir trīs – “Kur rodas rudzu maize?”, “Kur rodas cīsiņi un desas?”, “Kur rodas piens?” (Zvaigzne ABC). Grāmatās tiek izstāstīts pārtikas produkta ceļš līdz lasītāja virtuvei, kuru skaidro dažādi personāži. Grāmatā iekļauti arī uzdevumi un kvadrātkodi, kurus noskenējot var piekļūt vēl citām darbošanās iespējām.

Tikpat izzinošas ir izdevniecības “Madris” grāmatas sērijā “Kādēļ? Kāpēc? Kā tā?” Man šī sērija, kas tiek tulkota no vācu valodas, šķiet ļoti sakarīga – jaukas ilustrācijas, labs tēmas izklāsts. Vecākiem bērniem (no 4 līdz 7 gadiem) šogad iznākusi cietlapu grāmatiņa ar atveramajiem lodziņiem “Tehnika lauku sētā” (no vācu valodas tulkojusi Anita Muitiniece), bet mazākiem (no 2 līdz 4 gadiem) – “Palīdzēt, dalīties un sadzīvot ar citiem” (no vācu valodas tulkojusi Skaidrīte Naumova). Papildinājums sērijai ir uzlīmju grāmata “Ugunsdzēsēji”.

Vecākiem bērniem domāta Moiras Baterfīldas “Kā dzīvo bites” (“Zvaigzne ABC”,  no angļu valodas tulkojusi Ita Lapsa). Bitīte Dūcīte  iepazīstina, kā bites nāk pasaulē, kā tās iekārto savas mājas un kāpēc tās ir tik svarīgas visai pasaulei.

Pusaudžu auditoriju uzrunā zviedru rakstnieces Henrikas Andersones romāns “Gabaliņš dvēseles” (“Liels un mazs”, no zviedru valodas tulk. Inga Mežaraupe). Romāna galvenā varone piedzīvo noslēpumainu pirmo mīlestību un cenšas palīdzēt savam slimajam brālim.

Britu rakstnieces Katrīnas Randelas romāna “Vilku meitene” (“Jānis Roze”, no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova) galvenā varone Feodora pirms vairāk nekā 100 gadiem dzīvo Krievijas mežā mazā mājiņā. Viņas mamma palīdz tiem vilkiem, kurus piejaucējis cilvēks, atkal kļūt par meža dzīvniekiem, bet tas ne visiem patīk. Feodoras māju nodedzina un mammu ieliek cietumā, un viņa kopā ar vilkiem dodas uz Pēterburgu atbrīvot mammu un atriebties. 2020. gadā Randelai latviski tika izdots romāns “Čells, Sofija un Parīzes jumti”.

2019. gadā tika izdota Mišelas Obamas biogrāfiskā grāmata pieaugušajiem “Izaugt”, nupat iznākusi tās adaptācija jauniešiem “Izaugt. Grāmata jauniešiem” (“Zvaigzne ABC”, no angļu valodas tulkojusi Kārina Pētersone). Obama dalās pārdomās ar jauniešiem un mudina saprast, ka sevis meklējumi nekad nebeidzas un svarīga ir pati augšana.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada februāris)

“… pumpuri veras bez mitas, izceļas kari, kā gan it viss var zust caur vienu vienīgu lādiņu, kā var uzvarēt viņi, nežēlīgie un netīrie… “

Manu grāmatu apskatu ievada turku dzejnieka Ataola Behramoglu rindas. Dzejnieks bija labs draugs tulkotājam Uldim Bērziņam, un dzejoļu krājuma “Izdzēruši iemetam kausus Bosforā” izveidošana (izdevis ”LAPI”) bija viens no pēdējiem darbiem, ko tulkotājs paguva paveikt pirms aiziešanas citā saulē.

Katram var dzīvē pienākt brīdis, kad visa kā ir par daudz un gribas visu sākt no baltas lapas. Reklāmas speciālists Raimonds Platacis pandēmijas uzliktos ierobežojumus nolēma izmantot, lai fundamentāli pārkārtotu savu dzīvu, tiekot vaļā no visa vecā un nevajadzīgā gan garīgā, gan fiziskā nozīmē. Tapa blogs 00000000.lv, lai dokumentētu pārmaiņu procesu, savukārt bloga ieraksti ir pārtapuši “Grāmatā par nonullēšanos”.

Pat daudziem Latvijas mākslas labiem pazinējiem nezināms būs latviešu mākslinieces Otīlijas Leščinskas (1884-1923) vārds. Literatūras un teātra zinātniece Silvija Freinberga ir atklājusi mākslinieces dzīves lappuses biogrāfiskā grāmatā “Tija. Māksla, revolūcija, mīlestība” (“Neputns”). Leščinskas biogrāfija vēsta ne tikai par atsevišķu personību, bet tā ir arī laikmeta liecība – iespēja ieraudzīt reālo vēsturi laikabiedru vērtējumā.

Ja nu kāds vēlas dažādot savu dzīvi ar kādas eksotiskas valodas apguvi, tad turpinās korejiešu valodas mācību līdzekļu izdošana. Jau esošai “Korejiešu valodai latviešiem” (3 daļās) klāt nākusi “Korejiešu valodas gramatika” (2 daļās) un “Korejiešu – latviešu mācību vārdnīca” (Latvijas Universitātes Korejas studiju centrs).

Ēdieni un dzērieni ir liels mierinājums stresa apstākļos. Būtiski ir nezaudēt stilu, tādēļ itāļu vīna eksperta Filipo Bartolotas uzziņu grāmata “Kurš vīns ir tavs? Atrodiet sev piemēroto vīnu” (“Aminori”, no itāļu valodas tulkoja Ilona Kubile un Anna Kalve) palīdzēs orientēties plašajā vīnu pasaulē.

Domāju, ka Bartolotas grāmatā mēs atradīsim tādu vīnu, kuram var piekost glaunu kanapē ar mūsu pašu šprotīti. Latvijas Zivrūpnieku savienība ir atbalstījusi Agneses Strautiņas grāmatu “Zeltainā šprote – Latvijas lepnums” trijās valodās (nu krievu izdevumu var droši nodot makulatūrā). Grāmatā atklāta unikālā Latvijas šprotes vieta mūsu kulinārās kultūras tradīcijā.

Kad daudz ir ēsts un dzerts, tad cilvēks agri vai vēlu nonāk pie saprašanas, ka to visu vajadzētu darīt prātīgi. Jaunā uzturzinātniece Alise Kindzule jau otrajā grāmatā “12 brīnišķīgi uztura izaicinājumi”  (‘Latvijas mediji”) aicina lasītāju veikt ceļojumu gada garumā un mazos solīšos pārveidot savu dzīvesveidu. Tiek solīts, ka pamazām vien mēs uzlabosim pašsajūtu un ķermeni.

Viena no daiļliteratūras grāmatām, kuru es nepacietīgi gaidīju no tās anonsēšanas brīža, ir skotu rakstnieka Aleksandra Makkola Smita “Pareiza attieksme pret lietainu laiku”  (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Silvija Brice). Makkolam Smita latviski tika uzsākts tulkot pat veselas trīs viņa romānu sērijas, bet visas aprāvās nepabeigtas. No visām vismīļākā man bija sērija par Izabellu Delhauziju, un, neticami, nu tiek ne tikai izdota sērijas trešā grāmata, bet arī pārizdotas pirmās divas.

Tikpat negaidīta ir angļu rakstnieces Hilarijas Mantelas romāna “Ievediet nelaiķus” (“Zvaigzne ABC”, no angļu val. tulk. Karīna Tillberga) izdošana, kurš ir turpinājums romānam “Vilku nams”. Abi vēsta par Henrija VIII galmu, un abi romāni ir Bukera prēmijas laureāti. Man šķiet, ka kaut kas ar mūsu grāmatu tirgus vērtībām ļoti nav kārtībā, ja tika apšaubīta nepieciešamība latviski izdot šāda statusa romānu.

90. gadu vidū salīdzinošs liels grāvējs bija dāņu rakstnieces Suzannes Bregeres brīvdomīgais romāns “Skābs krējums”. Pēc gandrīz 30 gadiem izdots romāns “Nefrīta kaķis” (“Zvaigzne ABC”,  no dāņu valodas tulk. I.Mežaraupe), kas tiek raksturots kā ģimenes sāga par lepnumu un kaunu piecās paaudzēs.

Bērnu literatūra

Vai jūs zināt, kas ir Tuta? Ja zināt, tad visticamāk ar jums kopā vai kaut kur tuvumā dzīvo kāda pavisam maza knīpa vai knauķis, kurš ir ekrānā aizrautīgi sekojis līdzi Tutas gaitām. Kā jau tas notiek ar veiksmīgiem projektiem, raidījums “Tutas lietas” ir apaudzis ar citām lietām, kuras iespējams pārdot, tai skaitā bērnu grāmatām. Izdevējs “Ausma Media” 2020.gadā laida klājā kartona bilžu grāmatu pašiem mazākajiem “Lapsa brauc ar auto”, bet 2021. gadā tika izdota grāmatiņa “Lapsa iet čučēt” (autores: Elizabete Lukšo-Ražinska un Aiva Žūriņa).

Vecākiem bērniem izdevniecība “Ausma Media” piedāvā grāmatas sērijā par Čimpiņ-Rimpiņ aģentūru. Autores Ieva Melgalve un Elizabete Lukšo-Ražinska sēriju uzsāka ar grāmatu “Emī un Rū. Robota sirds”, kura iekļauta Bērnu žūrijas kolekcijā, un nupat izdota grāmata “Emī un Rū. Draudzības kods”. Interesanti, ka grāmatās ir atstāti slepeni ziņojumi lasītājiem, par kuriem nākas palauzīt galvu.

9+ vecumam domāts lietuviešu rakstnieka Marjusa Marcinkeviča stāsts “Akmentiņš” (“Zvaigzne ABC”, Ingas Dagiles ilustrācijas, no lietuviešu valodas tulkojusi Marika Taube). Tā galvenais varonis ir mazs ebreju zēns holokausta laikā, kurš vēro notiekošo no sava saprašanas līmeņa. Svarīga grāmata, kura jālasa kopā ar bērniem.

Par mūsdienu puisēnu Marku stāsta krievu autores Annas Krasiļščikas grāmata “Klau, aizbrauksim uz Unalašku!” (“Jānis Roze”, no krievu valodas tulkojusi Inga Karlsberga). Deviņgadīgā Marka ģimenē ir noslēpumi, un viņš ir nolēmis tos uzzināt, lai visiem kļūtu labāk. Labestīgs stāsts ar naivu ticību, ka iespējams visu labot.

Ceļot var dažādi, arī grāmatās. Tonija Volfa grāmata “Ceļo un atklāj! Eiropa” (“Zvaigzne ABC”, no itāļu valodas tulkojusi Astra Šmite) aizved ceļojumā uz septiņām Eiropas pilsētām (Roma, Parīze, Barselona, Berlīne, Amsterdama, Londona, Venēcija). Pa krāsainām ilustrācijām ar lasītāju kopā ceļo kaķēns Tīģeris un uzklausa dažādu neparastu varoņu stāstus par pilsētām.

Bet varbūt ceļosim pavisam tālu? Latviešu lasītājam jau pazīstamais somu rakstnieks Mauri Kunnas piedāvā doties ārpus planētas Zeme. Grāmata “Aizraujošs piedzīvojums kosmosā” (“Zvaigzne ABC”, no somu valodas tulkojusi Anete Kona) skolēnus iesēdina kosmobusā un izvadā pa Visumu, iepazīstinot ar planētām, to pavadoņiem, zvaigznēm, asteroīdiem un citiem debess ķermeņiem.

Jaunās latviešu autores Anetes Grīnbergas fantāzijas romāns “Draņķozols” (Zvaigzne ABC) lasītāju aizved uz Tukuma Raudas mežiem, kuros atrodas nu jau mirušais noslēpumainais Draņķozols, kuram tiek piedēvētas spējas pārvērst cilvēku vilkacī. Par Draņķozolu zināmi daudzi mistiski, neomulīgi stāsti, un tos vasaras brīvlaikā ļauts piedzīvot sešpadsmitgadīgajiem Paulim un Malvai.

Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2022. gada janvāris)

Atgriežos pie mēģinājumiem pastāstīt par jaunākajām grāmatām, kuras piesaistījušas manu interesi. Šogad centīšos rakstīt katru mēnesi, jo apskatīšu arī bērnu un pusaudžu literatūru.

Vai kādreiz esi sapņojis par pasauli, kurā nevajadzēs strādāt, bet maksās vienkārši par to, ka tu esi? Apgāds “Jānis Roze” ir izdevis britu ekonomista Daniela Saskinda pētījumu “Pasaule bez darba” (no angļu valodas tulkojusi Ieva Lešinska), kas rosina ielūkoties darba tirgus nākotnē. Iespējams, ka mūs visus aizstās roboti, taču pastāv jautājums, vai strādāšana tiešām ir tik slikta, kā dažbrīd mums šķiet.

Mēs esam pieraduši pasauli redzēt krāsainu, bet, iespējams, neiedomājamies, ka krāsas ir daļa no pasaules vēstures. Angļu kultūras vēsturniece Kasja Sentklēra pētījumā “Krāsu slepenā dzīve” (no angļu valodas tulkojusi Agija Krasta, “Zvaigzne ABC”) atklāj 75 krāsu un toņu vēsturi, ar to starpniecību parāda cilvēces kultūras attīstību.

Ja kāds ir noilgojies pēc intelektuālas politiskās filozofijas, tad angļu filozofa Rodžera Skrūtona apcerējums “Kā būt konservatīvam” (no angļu valodas tulkojis Krišjānis Lācis) jūs iepazīstinās ar patieso konservatīvisma būtību, kas balstās izpratnē par cilvēka dabu. Grāmata ir jaunas Liepājas izdevniecības “Kodoka” viens no pirmajiem izdevumiem un ievada sēriju “Leukothea. Konservatīvās domas bibliotēka”.

Turpināt domāt par garīgu attīstību veicinošām lietām palīdzēs kinozinātnieka Viktora Freiberga literārais darbs “Viktora otrā grāmata” (“Biedrība Ekrāns”), kurā apskatīta dažādu kinematogrāfisku jēdzienu nozīme filmu mākslā. Katrai nodaļai ir savs dominējošais tēls, ap kuru autors virknē savas atmiņas, izjūtas un personiskos stāstus. Kopumā radies 248 filmu saraksts, kuram muzikologs Klāss Vāvere izveidojis arī pieskaņotu mūzikas izlasi.

Par Latvijas vēsturi turpina vēstīt izdevniecības “Aminori” sērija “Latvijas vēstures mīti un versijas”. Viduslaiku vēsturnieks Andris Levāns un publicists Māris Zanders jaunākajā grāmatā “Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?” dialogā cenšas noskaidrot patiesību par kādreizējā valstiskā veidojuma – Livonijas kultūrtelpu. Grāmata palīdz izprast viduslaiku būtību un revidē noturīgus stereotipus.

LU Filozofijas un socioloģijas institūts, asociācija “Dzīvesstāsts” un apgāds “Mansards” ir aizsākuši mutvārdu vēstures sēriju “Bezbailīgie”, kas vēsta par drosmīgiem cilvēkiem, kuri Otrā pasaules karā riskēja ar savām dzīvībām, lai glābtu citus. Sērijas otrā grāmata “Pārcēlāji” stāsta par trim bēgļu laivu vadītājiem (Ēriks Tomsons, Pēteris Jansons, Laimonis Pētersons), kuri kara izskaņā pārveda Latvijas iedzīvotājus uz Zviedriju. Atmiņās pārcēlāji atceras veiksmīgos un neveiksmīgos braucienos, savus pārdzīvojumus un negaidītos notikumu pavērsienus.

Kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons ir viens no tiem, kurš 1945. gada 8.maijā ar vienu no pēdējām bēgļu laivām atstāja Kurzemi, lai turpmāko dzīvi pavadītu Zviedrijā. Trimdā Johansonam tika izdoti pieci literatūrvēsturisku un vēsturisku eseju krājumi,  kuru izlasi “Esejas, 1953-1962” izdevis apgāds “Neputns”. Izlasi sakārtojis autora dēls Pāvils Johansons par godu Andreja Johansona 100.jubilejai.

Sava laikmeta dokumentēšanai nupat pievērsušies daudzi kultūras darbinieki. Aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa uzrakstījusi pandēmijas laika piezīmes “Dienasgrāmata” (Zvaigzne ABC). Piezīmes sākušās kā pašrefleksija, mājsēdes laika rakstisks vingrinājums, kā vēlme fiksēt mirkli sev un apkārtējiem, un, izrādās, apkārtējos tas ir krietni ieinteresējis, jo grāmata nu jau guvusi atzīstamus panākumus.

Citādi lasītājus cenšas iedvesmot mārketinga speciāliste un ēdienu blogere Ilze Veisbārde, kura savas receptes apkopojusi pavārgrāmatā “Ēd laimīgs” (apgāds “Jānis Roze”). Ēdienu receptes mēs varam izlasīt daudzviet, taču izdevums ir arī bauda acīm – skaisti, tematiski noformēti galda klājumi, kas iedvesmo veidot svētkiem atbilstošu gaisotni.

Daiļliteratūras plauktiņā ienācis jauns tulkojums no lietuviešu valodas – Undines Radzevičūtes “Zivis un pūķi” (tulkojusi Dace Meiere, apgāds “Jānis Roze”). Romāna vēstījumu veido divas paralēlās līnijas – par 18.gadsimta itāļu gleznotāju Ķīnas imperatora galmā un mūsdienu ģimeni Viļņā. Tiek teikts, ka rakstniecei izdevies savienot nesavienojamo un dīvainais salikums savdabīgā veidā tiek harmoniski savērpts kopā.

Zviedru rakstnieka Aleksa Šulmana romāns “Izdzīvojušie” (tulkojusi Jolanta Pētersone, apgāds “Jānis Roze”) ir kārtējais disfuncionālās skandināvu ģimenes stāsts, kurā pēc ilgas atsvešināšanās satiekas trīs brāļi. Viņi atbraukuši uz kādreizējo ģimenes vasaras māju pie ezera, lai šeit izkaisītu mirušās mātes pelnus. Lasītājs uzzina par seniem notikumiem, kas reiz izšķīra ģimeni, un kopā ar brāļiem izdzīvo notikušo.

Izdevniecība “Pētergailis” izdevusi vācu rakstnieces Zoī Bekas antiutopisko kriminālromānu “Lielpilsētas paradīze” (no vācu valodas tulkojusi Sigita Kušnere). Romāna darbība notiek nākotnes Vācijā, kurā ir veselības diktatūras režīms – ikdienas dzīves ritējumu nosaka tehnoloģijas, cilvēka dzīvībai svarīgās funkcijas pastāvīgi uzrauga veselības lietotne viedierīcē. Taču izrādās, ka bezkaislīgu sistēmu tomēr vada cilvēka saprāts, kurš pakļauts emocijām.

Latviski iznācis jau trešais Paulas Hokinsas trilleris – “Gausā uguns” (no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice, apgāds “Zvaigzne ABC”), tas stāsta par kādu slepkavību un trim sievietēm, kuras katra savā veidā ir saistītas ar upuri. Saka, ka arī labi cilvēki ir spējīgi uz briesmīgiem darbiem, ja runa ir par atriebību.

Atzīmēšu, ka izdevniecība “Zvaigzne ABC” sākusi pārizdot angļu veterināra Džeimsa Heriota jaukās un humorīgās grāmatas par viņa darba dzīvi. Jau iznākušas “Ja vien viņi pratu runāt” un “Gadās arī tā” Helmas Lapiņas tulkojumā.

BĒRNU UN PUSAUDŽU LITERATŪRA

2020. gada decembrī sāka iznākt jauns, izglītojošs žurnāls bērniem “Baltais Valis”. Nu jau tas piedzīvojis septiņus numurus un no 2021. gada izdevniecība izdod arī grāmatas. Pasaku krājumam “Vāverēns Sams” un izglītojošai grāmatai “Neparastās profesijas” pievienojusies Aijas Lazdiņas un Elīnas Apses radošo ideju grāmata bērniem “Darbiņi visam gadam”, kas apkopo idejas par maziem un lieliem projektiem no viegli pieejamām lietām.

Līdzīga satura grāmata ir Ināras Antiņas “Bērnistaba: 365 radošas idejas zinātkāriem bērniem” (Zvaigzne ABC), kurā apkopotas LTV un Latvijas Radio interneta projekta bērniem spēļu idejas. Krājumā ir 365 idejas – katrai dienai pa aizraujošai nodarbei. Radošo ideju saturs domāts mazākiem bērniem, darbojoties kopā ar pieaugušajiem, vairāk ideju var meklēt bērnu satura vietnē bernistaba.lsm.lv.

Izdevniecībā “Liels un mazs” ir iznākusi virkne lielisku izdevumu.

ASV rakstnieka Ārnolda Lobela “Vardes un Krupja piedzīvojumi” (no angļu valodas tulkojusi Ieva Lešinska) apkopo veselas četras mazas grāmatiņas, kuras stāsta par diviem labiem draugiem, kuri ir dažādi pēc rakstura, bet nespēj viens bez otra iztikt. Grāmatai ir liels šifrs un tā varētu būt viena no pirmajām, ko bērns izlasa pats.

Marijas Parras vārds latviešu lasītājam jau ir pazīstams – latviski iznākušas “Vafeļu sirdis” un “Vārtsargs un jūra”. Nu laiks pienācis vienam trakam skuķim – grāmata “Glimmerdāles Tonje” seko labākām skandināvu autoru tradīcijām un vienlaikus ir gan līksma, gan satraucoša, gan pamācoša. Tonje ir dulla un dzīvespriecīga, un viņai izdodas kaut nedaudz sakārtot pasauli sev līdzās.

Vidējā skolas vecuma bērniem ir domāts Luīzes Pastores piedzīvojumu stāsts “Laimes bērni”, kas lasītājus aizved uz Venecuēlas džungļiem. Stāsta jaunie varoņi risina gana sarežģītu pieaugšanas stāstu, jo viņu tēvs ir leģendārais latviešu ceļotājs Aleksandrs Laime, kurš bija liels savdabis. Mums noteikti vajag uzzināt tos desmit laimes likumus!

Norvēģu rakstnieces Sigri Agnētes Hansenas garstāsts pusaudžiem “Tu redzēji?” (tulkojusi Jolanta Pētersone) skar aktuālu tēmu – drošību internetā. Galvenā varone ir 15-gadīgā Anna, kuras dzīvē ir noticis kaut kas ļoti nepatīkams, kas nokļuvis internetā. Ģimene pārceļas, lai bēgtu no tenkām un palīdzētu Annai uzsākt jaunu posmu dzīvē.

Līdzīgi sākas arī izdevniecības “Aminori” izdotais slovēņu rakstnieka Vinko Mēderndorfera jauniešu romāns “Sirds plaukstā” (no slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena) – galvenā varone Nika kopā ar ģimeni pārceļas uz jaunu dzīvesvietu un viņai ir noslēpums. Romāna tēma ir īpašie bērni, un šādi stāsti palīdz atzīt, ka ikviens ir vērtīgs un pelnījis mīlestību.

Noslēgumā par izdevumu pašiem mazākajiem. Mākslinieks Aksels Šeflers latviešu mazajiem lasītājiem jau ir pazīstams pēc veselas virknes jauku, krāsainu grāmatiņu, un izdevniecība “Zvaigzne ABC” mūs iepazīstina ar jauniem varoņiem – trusīti Pīpu un pelīti Pūziju. Par viņu piedzīvojumiem ir iznākušas jau vienpadsmit grāmatiņas, latviski šobrīd – “Pīps un Pūzija. Sapņu skrejritenis” un “Pīps un Pūzija. Draudzīgais gliemezis” (no angļu valodas tulkojusi Ieva Tarvida). Pīpam un Pūzijai ir arī savs Youtube kanāls (Pip and Posy).

Dēlija Ouensa “Kur vēži dzied”(2021)

Dēlija Ouensa. Kur vēži dzied: romāns / no angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2021. (Delia Owens. Where the Crawdads sing. 2018)

ASV rakstnieces Dēlijas Ouensas debijas romāns savij vairākus vēstījumus – pamesta bērna pieaugšanas stāstu, kādas slepkavības izmeklēšanu un pietuvinātu skatu uz Ziemeļkarolīnas dumbrāja ekosistēmu. Pēc iznākšanas romāns ātri nonāca Ņujorkas bestselleru saraksta augšgalā un tur noturējās gana ilgi. Panākumi ir diezgan likumsakarīgi, lai arī romānam var pārmest neticamu sižetu un teksta neviendabīgumu.

Romāna darbība sākas 1952. gadā, kad mazās Kijas dzīvē notiek drāma – ģimeni pamet mamma, kura vairs nespēj izturēt vardarbību. Ilgi negaidot, dzīvē dodas Kijas vecākie brāļi un māsas, un Kija paliek viena ar tēvu – vardarbīgu alkoholiķi. Kijas ģimene dzīvo mājiņā Ziemeļkarolīnas dumbrājā, kas ir grūti pieejama, skarba dzīvesvieta, taču čakls cilvēks tajā badā nenomirs. Drīzumā pazūd arī tēvs, un Kija uzaudzina sevi pati, veiksmīgi izvairoties no skolas un sociālajiem dienestiem.

Romāna paralēlais stāstījums notiek 60. gadu vidū, kad Kija jau ir pieaugusi, patstāvīga sieviete un cenšas veidot attiecības. Vēlme pēc tuvības viņu noved uz apsūdzēto sola un pastāv iespēja, ka atlikušo mūžu viņa pavadīs cietumā.

Autore Dēlija Ouensa (1949) ir diplomēta zooloģe, augstāko izglītību ieguvusi turpat blakus romāna darbības vietai Ziemeļkarolīnai – Džordžijas universitātē. Kopā ar toreizējo vīru, arī biologu, 70. gadu vidū viņa pārcēlās uz Āfriku un par melnā kontinenta dabas pasauli ir uzrakstījusi trīs grāmatas. Iespējams, tādēļ man šķiet, ka romāna dabas apraksti ir ļoti veiksmīgi un brīžiem pat dzīvo paši savu dzīvi. Ouensa tik poētiski apraksta dumbrāja floru un faunu, ka tā tiešām šķiet viena apskaužama vieta, kur dzīvot, bet diez vai tā būs īstenībā.

Kija piecēlās un izgāja ārā, augošā mēness izgaismotajā naktī. Rēnais gaiss apņēma plecus kā zīda šalle, pienainā gaisma spraucās caur priežu zariem, izraibinot apkārtni ar smalku ēnu rakstu. Gluži kā transā viņa devās uz lagūnas krastu, vērojot, kā no ūdens debesīs kāpj mēness – no viena ozola zara uz nākamo. Slīdīgie dubļi gaismā spīdēja, mežā spīgoja simtiem jāņtārpiņu.

Stāsts par Kijas pieaugšanu šķiet aizraujošs, taču man tas liekas nereāls. Ja bērnu pamet vienu mežā pirmsskolas vecumā, tad iespēja, ka viņš izaugs par pilnvērtīgu radošu personību, manuprāt, ir niecīga. Runa ir gan par sociālajām prasmēm, gan elementāru izglītību – lai ko mēs domātu par skolu, bet tā ir vajadzīga. Man šķiet apšaubāmi, ka ģimenē pilnīgi visi aizmirst par Kiju, kā arī sociālie dienesti burtiski pamet bērnu mežā. Lai gan grāmatas popularitātei ideja par dabas izveidotu tīrradni, protams, ir nākusi par labu. Savukārt romantiskā līnija man atgādināja kādreizējos Nikolasa Spārksa (“Vēstījums no jūras”, “Vakari Rodantē” u.c.) saldos bestsellerus, kuru darbība arī notiek Ziemeļkarolīnā, un ļoti standartizētā veidā galvenie varoņi caur ciešanām un pārpratumiem tiek pie laimes. Nu nekas īpašs, kā saprāt.

Iespējams, veiksmīgākā daļa romānam ir detektīva līnija, jo pēc Kijas bijušā mīļotā līķa atrašanas viņas liktenis ilgstoši karājas mata galā – Kijai ir lielas iespējas nokļūt cietumā uz ilgu laiku. Viņu izglābj labs advokāts, veiksme un, iespējams, apkārtējo cilvēku labvēlība, kuru viņa pati, ilgstoši vienatnē dzīvojot savā dumbrājā, tā īsti nebija pamanījusi. Viņas tālākā dzīve aprakstīta kā skaists sapnis – darīt savu mīļoto darbu, neraizējoties par naudu, dzīvot savā mīļākajā vietā uz pasaules un būt kopā ar savu īsto cilvēku.

Nevar noliegt, ka Kijas personība ir uzpērkoša – kuram gan negribētos identificēties ar stipru un skaistu cilvēku, kurš no savas dzīves citroniem uztaisa limonādi. Vienlaikus gan jāsaprot, ka romāns ir lielā mērā pasaka un uzdod vēlamo par esošo. Bet nu dažreiz jau mēs lasām tos romānus kā pasakas.

2021. gads: labo nodomu plāns

Sveicināti Jaunajā gadā! Pelēks un nomācies mums gada sākums; cilvēki ir bažīgi, bet vienlaikus cer uz to labāko. Šķiet, pirmoreiz ir tā, ka negribas vēlēt aizraujošu un neaizmirstamu nākamo gadu, jo nu jau mums tā neaizmirstamā pietiks − novērtēsim ierasto kārtību. 2020.gads, protams, izmainīja daudzas lietas un ne visas izmaiņas ir peļamas, taču bailes un nedrošība, kas tās pavadīja, nebija pārāk patīkamas izjūtas.

Lai kā nu tas būtu bijis − laiks iet uz priekšu un mums jāmainās laikam līdz vairāk nekā jebkad. Ja atceramies vēsturi, tad pirmais “Melnās nāves” uzliesmojums Eiropā bija 14.gadsimta pirmajā pusē Itālijā, savukārt 14. gadsimta otrā puse ir Renesanses uzplaukuma sākums − simboliski var teikt, ka veco kārtību iznīcina, lai tās vietā nāktu kaut kas cits.

Lasītāji uz pasaules krīzi ir reaģējuši dažādi − viens metas lasīt visu par pandēmiju un veido grafikus, otrs iegrimst eskeipismā un lasa tikai fantāzijas literatūru, trešais vispār atliek grāmatu un meditē uz mākoņu kustību. Es noteikti nepiederu pie tiem, kas nolēma beidzot izlasīt Kamī “Mēri” un Bokačo “Dekameronu”, bet kaut ko es palēnām lasīju. Vienīgā problēma, ka man ir sajukusi uzskaite un nāksies kaut kā restaurēt, ko un cik es vispār esmu izlasījusi. Varētu būt kādas 30 grāmatas, ko par lielu sasniegumu nenosauksi.

Ar blogošanu arī gāja kā pa celmiem – pavasarī man bija ilūzija, ka nupat man būs vairāk laika, lai sarakstītu visu iekavēto un sāktu lasīt sakrātās kaudzītes, bet tas nenotika. Tā vietā es negaidīti pievērsos ciltskoka pētīšanai un sasniedzu labus rezultātus − beidzot es zinu visus savus 16 tiešos priekštečus vismaz vārda pēc. Otra negaidītā lieta bija tāda, ka gada beigās es atklāju, ka no visām mākslām man visvairāk pietrūkst klasiskās mūzikas un klausījos operas un simfonijas. Domāju, ka abas šīs aizraušanās ir vēlme sev apliecināt pasaules stabilitāti un spēju turpināties − nekas nav sācies vakar un nekas nebeigsies rīt.

Jaunā gada pirmās dienas ir domātas tam, lai nospraustu sev jaunus, neprātīgus mērķus. Gudrīdos ierakstīju, ka gribu izlasīt 52 grāmatas − tas iznāk nedēļā vienu. Tā kā pēdējā laikā pārsvarā pērku populārzinātnisko literatūru, tad vajadzētu to arī beidzot sākt lasīt − vismaz pa vienai mēnesī. Un atjaunot projektu “Grāmatu gadsimts” − arī pa vienai mēnesī. Attiecībā uz blogošanu man ir gana pieticīga vēlme pēc viena ieraksts nedēļā − lai cik es būtu aizņemta vai defragmentēta, bet vienu ierakstu pa nedēļu es esmu spējīga uzrakstīt. (Ja tikai WordPress atkal neuztaisa kādu jaunu versiju, kura var rakstītāju traku pataisīt.)

Nupat kādā žurnālā izlasīju rakstu “5 iemesli lasīt grāmatas”. Lūk, ļoti labi iemesli. Mēs, grāmatu lasītāji, esam ar daudzpusīgāku raksturu un izsmalcinātāku gaumi, jo paplašinām savu redzesloku un trenējam inteliģenci. Mēs esam gudrāki, jo mācāmies pat no stulbām grāmatām. Mēs esam radošāki, jo mums ir iedvesmas avots. Mēs esam pacietīgāki, jo lasīšanas process neapzināti trenē pacietību. Mēs protam novērtēt rūpes, jo saudzīgu attieksmi pret grāmatu kā priekšmetu pārnesam uz attiecībām ar citiem cilvēkiem. Varbūt šie iemesli nav īsti patiesi un izklausās pārāk glaimojoši, bet kāpēc gan mēs nevarētu tiem noticēt un − turpināt lasīt!

Novēlu šogad izturību un mērķtiecību! Lai izdodas darbus veikt ar prieku un iedvesmu!