Kad pirms Ziemassvētkiem pastaigājos pa grāmatnīcu, tīri labi patika ieraudzītais, jo šķita, ka grāmatu piedāvājums ir gana plašs, lai daudzi zem eglītes atrastu kaut ko interesantu un vērtīgu. Cerēsim, ka tā tiešām ir noticis, un čaklie rūķi ir bijuši dāsni dāvinātāji.

Eko_Ieprieksejas dienas salaProtams, visvieglāk dāvanā nopirkt grāmatu ir tad, ja lasītājam ir kāda mīļa tēma vai iecienīts autors. Piemēram, Umberto Eko fani varēja sagaidīt jaunu tulkojumu − “Iepriekšējās dienas sala” (tulk. Dace Meiere), kas esot jau desmitais Eko darbs, ko izdevis Jāņa Rozes apgāds. Savukārt Haruki Murakami nepacietīgākie mīļotāji gada pēdējā mēnesī jau noteikti paspējuši izlasīt jauno “Bezkrāsu Cukuru Tadzaki un viņa svētceļnieka gadi” (Zvaigzne ABC, tulk. Ingūna Beķere).

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts ir uzsācis nopietnu projektu “Latvijas mākslas vēsture”, gada nogalē kā pirmo publicējot 4. sējumu “Neoromantiskā modernisma periods 1890-1915”. Tas gan ir dārgs ieguldījums grāmatplauktā, taču varbūt kādreiz nopirkt mazāk, bet labāk. (Izdevums paralēli izdots arī angliski.) Izdevniecība “Neputns” turpina izdot sēriju “Latvijas mākslas klasika” − jau iznākušas septiņas grāmatiņas par Valteru, Beļcovu, Padegu, Ubānu, Purvīti, Pērli un Rozentālu, taču tās apskatot man nav radusies vēlme tās iegādāties: pirmkārt, tas ir bilingvāls izdevums, kas jau tā nelielajā lappušu skaitā saīsina informācijas apjomu; otrkārt, reprodukcijas ir nelielas, kalpo ieskatam, ne acupriekam. (Bilingvālo izdevumu nesaprotu − ne latvietim vajag angļu tekstu, ne anglim − latviešu.)

Vēl viens Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam veltīts izdevums ir apgāda “Lauku Avīze” klajā laistie “Latvijas novadu dārgumi”, liela formāta grāmata par  73 Latvijas novadu relikvijām. Katrs novads stāsta pa kādu tikai sev raksturīgu un nozīmīgu lietu, notikumu vai cilvēku, tā savdabīgā veidā izstāstot arī Latvijas vēsturi.

rigassalas_vaksSavukārt rīdziniekus var ieinteresēt divas grāmatas. Gundega Repše un Kaspars Goba kopā izdevuši albumu “Rīgas salas” (izdevējs Elm Media, var iegādāties grāmatnīcās “Globuss”), kas apkopo Repšes apceres par Rīgas esošo un izzudušo salu dzīvi un Gobas fotogrāfijas – salinieku portretus un salu vides ainavas. Otra grāmata ir lietuvieša Arvīda Jozaiša literārā publicistika “Rīga−cita civilizācija” (Zvaigzne ABC, no lietuviešu valodas tulkojuši Pauls Balodis un Inga Znotiņa). Sākotnēji es biju skeptiski pret to noskaņota, bet pēc Baltā runča/Ulda atsauksmes nolēmu kādreiz palasīt − jo izskatās, ka skats no malas autoram ir izdevies.

Aleksandra Vasiļjeva jauno, latviski jau trešo grāmatu Eiropas modes vēsture, 18.−20. gadsimtsapgāds “Jumava sāka reklamēt jau oktobrī, taču atvēršanu tā piedzīvoja tikai decembrī, gan klātesot pašam autoram. Latviešu izdevumam ir ekskluzīvs pielikums “Aleksandrs Vasiļjevs un Baltija”, kas stāsta par autora radošajām gaitām šai pusē. Varu tikai teikt, ka grāmata ir ļoti smaga (burtiskā nozīmē). Manuprāt, ka es neesmu agrāk pieminējusi, ka par modes vēsturi joprojām nopērkamas tādas interesantas grāmatas kā Nikolas Stīvensones “Modes vēsture” (Zvaigzne ABC) un Herietas Vorslijas “Mode. 100 būtiskas idejas”.  Apgāds “Jānis Roze” ir turpinājis būtisko ideju sēriju un jau oktobrī iznāca Deivida Pārkinsona “Kino. 100 būtiskas idejas”. Vispār Laurence King izdevniecībai šajā sērijā ir vēl būtiskas idejas par Advertising, Architecture, Art, Graphic Design, Photography, Street Style un Web; interesanti, kuru izdos nākamo.

Taivans_tuvoaustrumuciv2Vēl no izglītojošās literatūras gribu pieminēt divus pašmāju autorus. Andris Rubenis pats ir izdevis grāmatu “Vienkārši romantisms viltus romantikas laikmetā”, kas atspoguļo romantisma autoru (rakstnieku, gleznotāju, mūziķu u.c.) galvenās atziņas un pārdomas. Iespējams, vērts izlasīt, lai nejauktu romantiku ar romantismu.
Profesors Leons Taivans ir sarakstījis mācību grāmatu, kas noderēs visiem, kas vēlas iepazīt musulmaņu pasauli “Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts” (RaKa). Es ar interesi parasti lasu Taivana intervijas presē, ne visiem viņa viedokļiem piekrītu, taču tēma ir neapšaubāmi aktuāla.
.
 .
No jauniznākušajiem tulkojumiem ieinteresēja Daces Meieres tulkotā Kurcio Mallapartes “Nolādētie toskānieši” (Neputns); Toskāna vienmēr tiek pasniegta tik romantiska, bet šeit autors pēckara gada esejas esot rakstījis ar smeldzīgu cinismu un dzēlīgu ironiju.
Gadalaikam piemērots varētu būt krievu dzīvā klasiķa Vladimira Sorokina Krievija godalgotais romāns “Putenis” (no krievu val. tulk. Maija Kudapa, Jumava) − lauku dakteris Garins dodas uz dziļiem laukiem vakcinēt iedzīvotājus, jo no Bolīvijas ir ievazāta kāda sērga, kas mironi pārvērš par zombiju ar visām no tā izrietošajām sekām. Ceļā sākas putenis… jau skan draudīgi.
.
Mosa_citadeleNedaudz vieglāka noskaņa sagaidāma Keitas Mosas romānā “Citadele”, kas ir noslēdzošā grāmata Langvedoku triloģijā. Es gan biju nolēmusi to nelasīt, jo par otro daļu nebiju sajūsmā, taču skatos, ka Goodreads trešai daļai ir visaugstākais vērtējums un, godīgi sakot, man traki patīk grāmatas vāks.
Nākamo grāmatu no sērijas “anglis dodas uz siltām zemēm” ir izdevis apgāds “BaibaBooks” − nedaudz žēl, ka Dženiferas Bārklejas stāsta par dzīvi un mīlestību Grieķijā angliskais nosaukums “Falling in Honey” ir latviskots triviāli − “Sapņu sala”, taču solījums par optimisma devu ziemas mēnešiem ir vilinošs.
.
.
Nobeigumā, lai pierādītu, ka nederu tikai burkšķēšanai, pajūsmošu par pāris Zvaigznes ABC izdotajām bērnu grāmatām. (Lai gan Žilu Vernu un pasakas var lasīt jebkurā vecumā.)  “80 dienas apkārt zemeslodei” ir grāmata, ko prieks paņemt rokās − kārtīgi iesieta, uz kvalitatīva papīra, ar augstvērtīgām austrāliešu mākslinieka Roberta Ingema ilustrācijām. (Ak, man bija tikai nolasīts 1959. gada izdevums.)
Otrs mans sajūsmas avots ir Agijas Stakas ilustrētās pasaku grāmatas − jaunāka ir novembrī izdotā “Lielā pasaku grāmata”. Man jau šķiet, ka pasaku grāmata bez bildēm bērna acīs zaudē krietnu daļu burvības un prieks, ka izdevēji izvēlas sadarboties ar labiem māksliniekiem.
.
Lai izdevējiem veiksmīgs 2015. gads, un gaidīsim daudz jaunu − skaistu un kvalitatīvu − grāmatu!